Ātrāk nekā pārlūku!
51 attiecības: Aleksandrs Kolčaks, Austroungārija, Ēriks Jēkabsons, Baltā kustība, Bataljons, Boriss Savinkovs, Daugavpils, Frīdrihs Briedis, Holma, Imantas pulks, Kauņa, Kārlis Prauls, Krakova, Krievijas Impērija, Krievijas pilsoņu karš, Latvieši, Latviešu strēlnieki, Latvijas Bruņotie spēki, Latvijas okupācija (1940), Maskava, Miķelis Goppers, Mobilizācija, Oktobra revolūcija, Padomju Savienība, Pirmais pasaules karš, Plāņu pagasts, Pleskava, PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts, Rīgas Brāļu kapi, Rezerves latviešu strēlnieku pulks, Samara, Sanktpēterburga, Sirds, Trikāta, Viļņas karaskola, Vladivostoka, Ziemassvētku kaujas, 1. latviešu strēlnieku brigāde, 13. augusts, 1893. gads, 1894. gads, 1896. gads, 1916. gads, 1917. gads, 1920. gads, 1941. gads, 1944. gads, 2. Vidzemes kājnieku divīzija, 25. marts, 5. jūnijs, ..., 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks. Izvērst indekss (1 vairāk) »
Aleksandrs Kolčaks
Aleksandrs Kolčaks (dzimis, miris) bija krievu kara jūrnieks, polārpētnieks un viens no Baltās kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un Aleksandrs Kolčaks · Redzēt vairāk »
Austroungārija
Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un Austroungārija · Redzēt vairāk »
Ēriks Jēkabsons
Ēriks Jēkabsons var būt.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un Ēriks Jēkabsons · Redzēt vairāk »
Baltā kustība
Baltās kustības plakāts, kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju Baltā kustība (tāpat tiek izmantoti nosaukumi Baltā gvarde, Baltā lieta, Baltā ideja bija kustība Krievijas pilsoņu karā, kura gan politiski, gan militāri apvienoja pret boļševikiem noskaņotus cilvēkus laikā no 1917. līdz 1923. gadam, kā arī vēlākajā emigrācijā. Šajā kustībā iekļāvās visdažādāko politisko uzskatu cilvēki, kuri pirms Februāra un vēlākās Oktobra revolūcijas nereti bija pat naidīgi noskaņoti savā starpā. Tāpat šai kustībai nebija vienotu ideoloģisku nostādņu. Šie un citi faktori noveda pie tā, ka kustība nekad nebija vienota ne mērķos, ne arī darbībā. Militārajā jomā lielu nozīmi Baltās kustības karaspēkā spēlēja bijušie Krievijas Impērijas armijas virsnieki. Pēc Oktobra revolūcijas lielākajai daļa no viņiem draudēja represijas, kā arī daudzi tika padzīti pēc tam, kad notika karaspēku vienību vēlēšanas, kurās karavīri ievēlēja savus komandierus. Šīs kustības atbalstītāju un dalībnieku vidū bija arī vairāki tūkstoši latviešu virsnieku un karavīru, piemēram, Rūdolfs Bangerskis, Kārlis Goppers, kuri baltgvardu armijā ieņēma augstus amatus. Krievijas pilsoņu kara laikā Baltās kustības karaspēka vienībām, kuras karoja pret boļševikiem dažādās frontēs, izdevās gūt ievērojamus panākumus, iegūstot kontroli pār lielām teritorijām bijušās impērijas perifērijā, tomēr Krievzemes vēsturiskā pamatdaļa un divas galvaspilsētas — Petrograda un Maskava — netika ieņemtas. Cerība uz rietumvalstu palīdzību neattaisnojās, jo tās pēc Pirmā pasaules kara nebija gatavas tieši iesaistīties karadarbībā. Boļševikiem pēc ilgām un smagām cīņām izdevās sakaut baltgvardu armijas dažādās frontēs citu pēc citas, līdz beigās boļševiki guva uzvaru visā Krievijas pilsoņu karā. Baltās kustības pārstāvji bija spiesti doties emigrācijā, kur izveidoja nozīmīgu krievu diasporu, kurā attīstījās sava kultūras un politiskā dzīve.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un Baltā kustība · Redzēt vairāk »
Bataljons
NATO standarta simbols bataljona attēlošanai Bataljons (no bataille — 'cīņa, kauja') ir militāra apakšvienība, kurā ir apmēram 500 līdz 1500 karavīru.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un Bataljons · Redzēt vairāk »
Boriss Savinkovs
Boriss Savinkovs (—) bija krievu politiskais darbinieks un terorists, viens no eseru partijas līderiem.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un Boriss Savinkovs · Redzēt vairāk »
Daugavpils
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un Daugavpils · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Briedis
Frīdrihs Briedis apbalvo 1. DSB strēlniekus (1916). Frīdrihs Briedis (dzimis Lavšas pagastā, miris Maskavā) bija latviešu strēlnieku pulkvedis.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un Frīdrihs Briedis · Redzēt vairāk »
Holma
Holma ir pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala dienvidu daļā, Holmas rajona centrs pie Kunjas upes ieteces Lovatē.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un Holma · Redzēt vairāk »
Imantas pulks
Imantas pulka III simts Vladivostokā (1919). Imantas pulka 1. simta karavīri Čurkinā pie Vladivostokas (1919). Imantas pulks bija latviešu nacionālā karaspēka vienība Tālajos Austrumos Krievijas pilsoņu kara laikā no 1918.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un Imantas pulks · Redzēt vairāk »
Kauņa
Kauņa ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un Kauņa · Redzēt vairāk »
Kārlis Prauls
Kārlis Prauls (—) bija Aizsargu organizācijas priekšnieks no 1930.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un Kārlis Prauls · Redzēt vairāk »
Krakova
Krakova ir pilsēta Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistes centrs Vislas krastos.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un Krakova · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »
Latvijas Bruņotie spēki
Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un Maskava · Redzēt vairāk »
Miķelis Goppers
Miķelis Goppers (—) bija grāmatu izdevniecības "Zelta ābele" izveidotājs un īpašnieks.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un Miķelis Goppers · Redzēt vairāk »
Mobilizācija
Pirmā pasaules kara laikā Mobilizācija (no mobiliser — 'iekustināt') ir rezervistu iesaukšana aktīvajā karadienestā ar mērķi panākt bruņoto spēku nonākšanu karastāvoklī, reaģējot uz ārkārtas situāciju valstī vai pasaulē.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un Mobilizācija · Redzēt vairāk »
Oktobra revolūcija
Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un Oktobra revolūcija · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Plāņu pagasts
Plāņu pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos, Gaujas abos krastos.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un Plāņu pagasts · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un Pleskava · Redzēt vairāk »
PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts
Iekšlietu Tautas komisariāts jeb NKVD bija Padomju Savienības drošības iestāde, kas īstenoja Padomju Savienības komunistiskās partijas varu.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts · Redzēt vairāk »
Rīgas Brāļu kapi
Rīgas Brāļu kapi ir valstiskas nozīmes memoriāls ansamblis, kurā apbedīti aptuveni divi tūkstoši karavīru.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un Rīgas Brāļu kapi · Redzēt vairāk »
Rezerves latviešu strēlnieku pulks
Rezerves latviešu strēlnieku bataljona strēlnieki un virsnieki studentu korporācijas Lettonia dārzā. No kreisās otrā rindā pie galda trešais sēž bataljona komandieris kapteinis Kārlis Cināts, pa labi no viņa komandiera vietnieks kapteinis Ģederts Teodors Biernis (Tērbatā, 1916. gada jūnijā). Strenčos 1917. gada 1. maijā ar sarkanbaltsarkano karogu krāsu attiecībā 2:1:2 un uzrakstu "Mēs ejam atriebt senču vaidus un nepabeigtās cīņas veikt!". Rezerves latviešu strēlnieku pulka strēlnieki 1917. gada vasarā. Rezerves latviešu strēlnieku pulks bija latviešu strēlnieku bruņots formējums 2. Latviešu strēlnieku brigādes sastāvā.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un Rezerves latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
Samara
Samara ir pilsēta Krievijas Federācijas Eiropas daļā Volgas kreisajā krastā pie Samaras upes ietekas.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un Samara · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Sirds
Cilvēka sirds Sirds ir muskuļu orgāns, kas, periodiski saraujoties un izplešoties, nodrošina asiņu cirkulāciju asinsrites orgānu sistēmā organismā.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un Sirds · Redzēt vairāk »
Trikāta
Trikāta ir apdzīvota vieta Abula upes krastos Vidzemē, Valmieras novadā, Trikātas pagasta centrs.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un Trikāta · Redzēt vairāk »
Viļņas karaskola
Viļņas universitātes dabas zinātņu fakultātes ēka, kurā senāk atradās Viļņas karaskola Viļņas junkurskolas 1906. gada izlaiduma latviešu grupa. No kreisās 1. rindā: trešais - Aleksandrs Kaupiņš, sestais - Jānis Ceplītis; 2. rindā: otrais - Oskars Dankers, ceturtais - Fricis Hermansons, piektais - Krišjānis Berķis; 3. rindā: pirmais - Kārlis Ramats, otrais - Pēteris Skrapce, ceturtais - Roberts Kļaviņš, piektais - Jēkabs Ruškevics. Viļņas karaskola bija viena no vecākajām Krievijas impērijas armijas karaskolām.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un Viļņas karaskola · Redzēt vairāk »
Vladivostoka
Vladivostoka ir pilsēta Krievijas Federācijas galējos dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un Vladivostoka · Redzēt vairāk »
Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten — 'Lielupes kaujas', krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas Impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no līdz (no līdz pēc vecā stila — Jūlija kalendāra).
Jaunums!!: Kārlis Goppers un Ziemassvētku kaujas · Redzēt vairāk »
1. latviešu strēlnieku brigāde
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Nebēdaities kara vīri, sidrabota saule lēc" (1915). 1.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un 1. latviešu strēlnieku brigāde · Redzēt vairāk »
13. augusts
13.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un 13. augusts · Redzēt vairāk »
1893. gads
1893.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un 1893. gads · Redzēt vairāk »
1894. gads
1894.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un 1894. gads · Redzēt vairāk »
1896. gads
1896.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un 1896. gads · Redzēt vairāk »
1916. gads
1916.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un 1916. gads · Redzēt vairāk »
1917. gads
1917.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un 1917. gads · Redzēt vairāk »
1920. gads
1920.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un 1920. gads · Redzēt vairāk »
1941. gads
1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un 1941. gads · Redzēt vairāk »
1944. gads
1944.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un 1944. gads · Redzēt vairāk »
2. Vidzemes kājnieku divīzija
Jāni Balodi (1921). Vidzemes kājnieku divīzija bija viena no četrām Latvijas Bruņoto spēku veidojošajām divīzijām, izveidota 1919.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un 2. Vidzemes kājnieku divīzija · Redzēt vairāk »
25. marts
25.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un 25. marts · Redzēt vairāk »
5. jūnijs
5.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un 5. jūnijs · Redzēt vairāk »
7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks
7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Naidniekam zvēroša liesma, tēvijai saules stars". 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka karavīri ar karogu pirms Mazās Juglas kaujas 1917. gada vasarā. 7.
Jaunums!!: Kārlis Goppers un 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
