Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Kārlis fon Brēverns

Indekss Kārlis fon Brēverns

Kārlis Hermanis fon Brēverns (1704–1744) bija vācbaltiešu diplomāts Krievijas Impērijas dienestā.

15 attiecības: Anna I, Brēverni, Elizabete Petrovna, Ernsts Johans Bīrons, Frīdrihs Kazimirs fon Lēvenvolde, Hermanis fon Brēverns, Karaļauči, Keizerlingi, Krievijas Impērija, Pēterburgas Zinātņu akadēmija, Rīga, Rīgas Doma skola, Sanktpēterburga, Vācbaltieši, Zviedru Vidzeme.

Anna I

Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).

Jaunums!!: Kārlis fon Brēverns un Anna I · Redzēt vairāk »

Brēverni

Rīgas Sv. Pētera baznīcā. Grāfu Brēvernu-Delagardiju ģerbonis (1882). Vainižu muižas pils piederēja Brēverniem 18. gadsimta sākumā. Brēvernu dzimtas ģerbonis (pa kreisi) uz Kostiveres dzimtmuižas ēkas Igaunijā. Brēverni ir vācbaltiešu dzimta, kas cēlusies no Zviedru Vidzemes un bija ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā (1721), Igaunijas bruņniecības matrikulā (1745) un Kurzemes bruņniecības matrikulā (1833).

Jaunums!!: Kārlis fon Brēverns un Brēverni · Redzēt vairāk »

Elizabete Petrovna

Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.

Jaunums!!: Kārlis fon Brēverns un Elizabete Petrovna · Redzēt vairāk »

Ernsts Johans Bīrons

Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).

Jaunums!!: Kārlis fon Brēverns un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Kazimirs fon Lēvenvolde

Frīdrihs Kazimirs fon Lēvenvolde (1692—1769) bija vācbaltiešu cilmes Krievijas Impērijas armijas virsnieks un diplomāts ķeizarienes Katrīnas I, Pētera II un Annas I valdīšanas laikā (1724-1733), pēc tam Svētās Romas impērijas ģenerālis.

Jaunums!!: Kārlis fon Brēverns un Frīdrihs Kazimirs fon Lēvenvolde · Redzēt vairāk »

Hermanis fon Brēverns

Hermanis fon Brēverns (1663–1721) bija Zviedru Vidzemes jurists, 1694.

Jaunums!!: Kārlis fon Brēverns un Hermanis fon Brēverns · Redzēt vairāk »

Karaļauči

Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.

Jaunums!!: Kārlis fon Brēverns un Karaļauči · Redzēt vairāk »

Keizerlingi

Keizerlingu dzimtas ģerbonis Keizerlingi (vai von Keyserlingk) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 15.

Jaunums!!: Kārlis fon Brēverns un Keizerlingi · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Jaunums!!: Kārlis fon Brēverns un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Pēterburgas Zinātņu akadēmija

Pēterburgas Zinātņu akadēmija jeb Ķeizariskā Zinātņu akadēmija (Academia Scientiarum Imperialis, Императорская академия наук) bija Krievijas Impērijas augstākā zinātniskā iestāde no 1724.

Jaunums!!: Kārlis fon Brēverns un Pēterburgas Zinātņu akadēmija · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Kārlis fon Brēverns un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas Doma skola

Johana Gotfrīda Herdera piemineklis pie Domskolas (1870. gada fotogrāfija) Rīgas Doma skola bija vecākā mācību iestāde Livonijas teritorijā.

Jaunums!!: Kārlis fon Brēverns un Rīgas Doma skola · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Jaunums!!: Kārlis fon Brēverns un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Jaunums!!: Kārlis fon Brēverns un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Kārlis fon Brēverns un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Kārlis Hermanis fon Brēverns.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »