Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Lībieši

Indekss Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

105 attiecības: Aļģirds, Aizkraukles pilskalns, Ako, Alberts fon Bukshēvdens, Anno, Ase, Aso, Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles, Švābijas Filips, Balduīns no Alnas, Baltijas somi, Brēmene, Brēmenes arhibīskapi, Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā, Burhards fon Dreilēbens, Cēsu Bertolds, Dabrelis, Daugava, Daugavas līvi, Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215), Daugmales pilskalns, Doles sala, Dzīvesveids, Frīdrihs I Barbarosa, Gauja, Gotlande, Ikšķile, Indriķa hronika, Inocents III, Jaunciems (Tārgales pagasts), Jersikas miera līgums, Jurģa nakts sacelšanās, Kauja pie Imeras, Kauja pie Rumbulas (1200), Kaupo, Košrags, Kolka, Kurši, Kursa (valsts), Latgaļi, Latvieši, Latviešu valoda, Latvija, Latvijas Avīze, Lūžņa, Lībieši, Lībiešu krasts, Lībiešu valoda, Līvu gals, Līvu karogs, ..., Līvu tautas himna, Līvu zemes, Līvzemes dalīšanas līgums, Letu gals, Lielais mēris Latvijā, Lielais Ziemeļu karš, Lielirbe, Lielvārdes pils, Livonijas bīskapija, Livonijas krusta kari, Livonijas ordeņa mestri, Luterisms, Mazirbe, Meinards, Melnsils, Metsepole, Miķeļtornis, Miera Kursa, Pitrags, Polockas kņazi, Polockas vēsture, Rīga, Rīgas arhibīskapija, Rīgas domkapituls, Rīgas jūras līcis, Ridala, Saksis Gramatiķis, Salaspils, Satezele, Saunags, Sāmsala, Sārnates apmetne, Sīkrags, Senkrievu valoda, Skandināvija, Somija, Somugru valodas, Svētā Romas impērija, Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums, Trosas rūnu akmens, Turaida (zeme), Vaide, Vanema, Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika, Ventava, Vesiķis, Vidzeme, Vladimirs (Polockas kņazs), Zemgaļi, Zobenbrāļu ordenis, 11. gadsimts, 1206. gada kauja pie Salaspils, 1206. gada kauja pie Turaidas, 1206. gada Salaspils aplenkums, 20. gadsimts. Izvērst indekss (55 vairāk) »

Aļģirds

Aļģirds, arī Oļģerts (Olgerth; dzimis ap 1296. gadu, miris 1377. gada maija beigās) bija Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks kopā ar savu brāli Ķēstuti laikā no 1345.

Jaunums!!: Lībieši un Aļģirds · Redzēt vairāk »

Aizkraukles pilskalns

Aizkraukles pilskalns ir sens Daugavas līvu pilskalns ar senpilsētu Daugavas labajā krastā uz tagadējā Skrīveru un Aizkraukles novadu robežas.

Jaunums!!: Lībieši un Aizkraukles pilskalns · Redzēt vairāk »

Ako

Ako (Acco) bija Salaspils līvu valdnieks (firsts) un vecākais, kas ieņēma izcilu stāvokli Daugavas Līvzemē.

Jaunums!!: Lībieši un Ako · Redzēt vairāk »

Alberts fon Bukshēvdens

Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.

Jaunums!!: Lībieši un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »

Anno

Anno bija Turaidas novada līvu valdnieks.

Jaunums!!: Lībieši un Anno · Redzēt vairāk »

Ase

Ase bija Gaujas līvu vecākais un viens no Satezeles aizstāvju vadoņiem Satezeles kaujas laikā 1212.

Jaunums!!: Lībieši un Ase · Redzēt vairāk »

Aso

Aso (Asso) bija Rīgas līvu iedzīvotājs, kas 1200.

Jaunums!!: Lībieši un Aso · Redzēt vairāk »

Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles

Autines sacelšanās (1212) bija (Indriķa hronikā) aprakstītā Tālavas letu un līvu sacelšanās pret Zobenbrāļu ordeni un bīskapu Albertu 1212.

Jaunums!!: Lībieši un Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles · Redzēt vairāk »

Švābijas Filips

Švābijas Filips (dzimis 1177. gada februārī/martā, miris) bija Hoenštaufenu dinastijas Vācijas karalis no 1198.

Jaunums!!: Lībieši un Švābijas Filips · Redzēt vairāk »

Balduīns no Alnas

Bīskapa Balduīna zīmogs. Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232-1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).

Jaunums!!: Lībieši un Balduīns no Alnas · Redzēt vairāk »

Baltijas somi

Vilijama Z. Riplija 1899. gada grāmatas ''Eiropas rases'' Baltijas somi ir kopīgs apzīmējums somugru valodās runājošām ciltīm Baltijas jūras piekrastē.

Jaunums!!: Lībieši un Baltijas somi · Redzēt vairāk »

Brēmene

Brēmene (izrunā) ir sena ostas pilsēta Vācijā Vēzeres upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.

Jaunums!!: Lībieši un Brēmene · Redzēt vairāk »

Brēmenes arhibīskapi

Brēmenes Doma katedrāle. Brēmenes arhibīskapi bija garīgie un laicīgie valdnieki Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas (848-1072), vēlāk Brēmenes arhibīskapijas (Erzbistum Bremen, 1072—1645) teritorijā, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.

Jaunums!!: Lībieši un Brēmenes arhibīskapi · Redzēt vairāk »

Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā

Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā ir pētītas kopš 20.

Jaunums!!: Lībieši un Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā · Redzēt vairāk »

Burhards fon Dreilēbens

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Burhards fon Dreilēbens (Burchard von Dreileben) vai Burchards Dreilēvs (latīņu: Borchardus a Dreyleven) bija Livonijas ordeņa mestrs 1340.-1345.14.XII, atteicies no amata.

Jaunums!!: Lībieši un Burhards fon Dreilēbens · Redzēt vairāk »

Cēsu Bertolds

Cēsu Bertolds (latīņu tekstā: Bertholdus de Wenden) bija viens no pirmajiem Zobenbrāļu ordeņa brāļiem un pēc Vikberta sodīšanas Cēsu pils pārvaldnieks (1208-1217).

Jaunums!!: Lībieši un Cēsu Bertolds · Redzēt vairāk »

Dabrelis

Dabrelis (latīniski: senior terrae Dabrelis, miris 1211. gadā) bija Turaidas līvu zemes Gaujas kreisā krasta ("Dabreļa daļas") vecākais, kas piedalījās krusta karos Līvzemē un Igaunijā (1206-1211).

Jaunums!!: Lībieši un Dabrelis · Redzēt vairāk »

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna,, baltkrievu: Заходняя Дзвіна) ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas jūras līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Jaunums!!: Lībieši un Daugava · Redzēt vairāk »

Daugavas līvi

Daugavas Līvu zemes (novada) teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm. Daugavas Līvu zeme bija viena no Senlatvijas zemēm Daugavas lejtecē no Aizkraukles līdz Daugavas ietekai jūrā.

Jaunums!!: Lībieši un Daugavas līvi · Redzēt vairāk »

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215)

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu pirmais posms, kura rezultātā ar tālaika militāro sabiedroto zemgaļu palīdzību tika pakļauti un kristīti Daugavas, Turaidas, Idumejas un Metsepoles līvi un tika izveidota Livonijas bīskapija.

Jaunums!!: Lībieši un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · Redzēt vairāk »

Daugmales pilskalns

Daugmales pilskalns bija sens tirdzniecības un amatniecības centrs Daugavas kreisajā krastā pie Tīču un Pukstiņu mājām.

Jaunums!!: Lībieši un Daugmales pilskalns · Redzēt vairāk »

Doles sala

Doles sala ir bijusī lielākā sala Daugavas lejtecē, senās ārējās deltas rajonā.

Jaunums!!: Lībieši un Doles sala · Redzēt vairāk »

Dzīvesveids

Dzīvesveids ir socioloģijā izmantots jēdziens, lai apzīmētu kādu noteiktu uzvedības izpausmju un paradumu kopumu, kas ir saprotams pašam indivīdam un citiem, piemēram, attiecības ar citiem indivīdiem, attieksme pret dažādu produktu patērēšanu, apģērba izvēle u.c. Dzīvesveids parasti pauž indivīda vērtības un uzskatus, tāpēc tas ir kā līdzeklis pašapziņas nostiprināšanai.

Jaunums!!: Lībieši un Dzīvesveids · Redzēt vairāk »

Frīdrihs I Barbarosa

Frīdrihs I (saukts Barbarosa (Barbarossa); dzimis 1122. gadā, miris) bija Hoenštaufenu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1155.

Jaunums!!: Lībieši un Frīdrihs I Barbarosa · Redzēt vairāk »

Gauja

Gaujas sateces baseins Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.

Jaunums!!: Lībieši un Gauja · Redzēt vairāk »

Gotlande

Gotlandes mūsdienu ģerbonis Gotlandes sala Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūrā, aptuveni 200 km no Kurzemes rietumu krasta.

Jaunums!!: Lībieši un Gotlande · Redzēt vairāk »

Ikšķile

Ikšķile ir pilsēta un novada centrs Vidzemes dienvidrietumu daļā pie Daugavas.

Jaunums!!: Lībieši un Ikšķile · Redzēt vairāk »

Indriķa hronika

Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.

Jaunums!!: Lībieši un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »

Inocents III

Pāvests Inocents III, īstajā vārdā Lotario Konti, grāfs Senji (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1198.

Jaunums!!: Lībieši un Inocents III · Redzēt vairāk »

Jaunciems (Tārgales pagasts)

Jaunciems ir ciems Ventspils novada Tārgales pagastā.

Jaunums!!: Lībieši un Jaunciems (Tārgales pagasts) · Redzēt vairāk »

Jersikas miera līgums

Jersikas miera līgums bija 1212.

Jaunums!!: Lībieši un Jersikas miera līgums · Redzēt vairāk »

Jurģa nakts sacelšanās

Paides pils, kurā notika igauņu ķēniņu sarunas ar Livonijas ordeņa mestru un sodīšana ar nāvi. Svētā Jurģa nakts sacelšanās bija lielākā igauņu sacelšanās pret vācu un dāņu virskundzību viņu zemēs 1343.-1345.

Jaunums!!: Lībieši un Jurģa nakts sacelšanās · Redzēt vairāk »

Kauja pie Imeras

Kauja pie Imeras bija viena no Livonijas krusta karu kaujām 1210.

Jaunums!!: Lībieši un Kauja pie Imeras · Redzēt vairāk »

Kauja pie Rumbulas (1200)

1200.

Jaunums!!: Lībieši un Kauja pie Rumbulas (1200) · Redzēt vairāk »

Kaupo

Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.

Jaunums!!: Lībieši un Kaupo · Redzēt vairāk »

Košrags

Košrags ir ciems Dundagas novada Kolkas pagastā, Irbes šauruma krastā.

Jaunums!!: Lībieši un Košrags · Redzēt vairāk »

Kolka

Kolka ir ciems Dundagas novada Kolkas pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Lībieši un Kolka · Redzēt vairāk »

Kurši

Kurši, agrāk arī kūri ir viena no senajām baltu tautām, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Lībieši un Kurši · Redzēt vairāk »

Kursa (valsts)

Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.

Jaunums!!: Lībieši un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »

Latgaļi

Kokneses, Tālavas valstis Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Jaunums!!: Lībieši un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada Tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Lībieši un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Lībieši un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Lībieši un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas Avīze

"Latvijas Avīze" (agrāk — Lauku Avīze) ir Latvijas dienas laikraksts, iznāk latviešu valodā.

Jaunums!!: Lībieši un Latvijas Avīze · Redzēt vairāk »

Lūžņa

Lūžņa ir ciems Ventspils novada Tārgales pagastā, Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Lībieši un Lūžņa · Redzēt vairāk »

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Jaunums!!: Lībieši un Lībieši · Redzēt vairāk »

Lībiešu krasts

Daiņa Kārkluvalka foto, 1994. gads Lībiešu krasts ir no 1991.

Jaunums!!: Lībieši un Lībiešu krasts · Redzēt vairāk »

Lībiešu valoda

Lībiešu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas jūras somu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.

Jaunums!!: Lībieši un Lībiešu valoda · Redzēt vairāk »

Līvu gals

Līvu gals kā Rīgas arhibīskapijas rietumu daļa 1534. gada kartē. Galvenā pilsēta Limbaži (''Lemsal''). Līvu gals jeb Līvu zeme bija pārsvarā līvu apdzīvotā Rīgas arhibīskapijas daļa starp Rīgas jūras līci, Salacas un Gaujas upēm, ko no arhibīskapijas "Letu gala" (Lettland) atdalīja ordenim piederošais Gaujas koridors.

Jaunums!!: Lībieši un Līvu gals · Redzēt vairāk »

Līvu karogs

Līvu karogs (līvu: līvõd plagā) ir līvu tautas nacionālais simbols.

Jaunums!!: Lībieši un Līvu karogs · Redzēt vairāk »

Līvu tautas himna

Min izāmō (līvu: Mana tēvzeme) ir līvu tautas himna.

Jaunums!!: Lībieši un Līvu tautas himna · Redzēt vairāk »

Līvu zemes

Līvu zemes vai Līvzeme bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11.

Jaunums!!: Lībieši un Līvu zemes · Redzēt vairāk »

Līvzemes dalīšanas līgums

Līvzemes dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Līvzemes dalīšanas līgums (Indriķa hronikā: donatio tercie partis Lyvonie fratribus milicie) ir Romas pāvesta Inocenta III 1210.

Jaunums!!: Lībieši un Līvzemes dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »

Letu gals

Letu gals kā Rīgas arhibīskapijas austrumu daļa 1534. gada kartē. Arhibīskapa rezidences Rauna (''Ronneburg'') un Koknese (''Kokenhusen''). Letu gals vai Letu zeme 13.

Jaunums!!: Lībieši un Letu gals · Redzēt vairāk »

Lielais mēris Latvijā

Žanis Karlsons. Lielais mēris Kurzemē (1936). Lielais mēris ir apzīmējums mēra epidēmijai, kas Lielā Ziemeļu kara laikā 1709.

Jaunums!!: Lībieši un Lielais mēris Latvijā · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700-1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Lībieši un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Lielirbe

Lielirbe ir ciems Ventspils novada Tārgales pagastā, Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Lībieši un Lielirbe · Redzēt vairāk »

Lielvārdes pils

Lielvārdes pilsdrupas 2012. gadā Lielvārdes pilsdrupas 1792. gadā (Broces kolekcija). Lielvārdes muižas pils un vecās pils drupas Daugavas krastā (no Pauluči albuma). Lielvārdes pils bija Daugavas līvu pils, vēlāk Rīgas arhibīskapa fogta pils Lielvārdes draudzes novadā.

Jaunums!!: Lībieši un Lielvārdes pils · Redzēt vairāk »

Livonijas bīskapija

Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.

Jaunums!!: Lībieši un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizācijas un kristianizācijas procesa daļa.

Jaunums!!: Lībieši un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Livonijas ordeņa mestri

Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli zīmējums, 1895). Livonijas ordeņa mestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru. Livonijas ordeņa mestri bija Livonijas Ordeņa virspavēlnieki, līdz 1526.

Jaunums!!: Lībieši un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »

Luterisms

Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.

Jaunums!!: Lībieši un Luterisms · Redzēt vairāk »

Mazirbe

Mazirbe ir ciems Dundagas novada Kolkas pagastā, Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Lībieši un Mazirbe · Redzēt vairāk »

Meinards

Meinards no Zēgebergas (vidusaugšvācu: Meynhart,; dzimis ap 1130/1140, miris), pazīstams arī kā Meinhards, no 1993.

Jaunums!!: Lībieši un Meinards · Redzēt vairāk »

Melnsils

Melnsils (arī Mellsils) ir ciems Rojas novada ziemeļos, Rīgas jūras līča krastā.

Jaunums!!: Lībieši un Melnsils · Redzēt vairāk »

Metsepole

Metsepole (Mõtsa pūol) bija Vidzemes līvu apdzīvota mežaina zeme gar Rīgas jūras līča austrumu krastu, caur kuru gāja stratēģiski svarīgais ceļš gar jūru uz Sakalu.

Jaunums!!: Lībieši un Metsepole · Redzēt vairāk »

Miķeļtornis

Miķeļtornis, arī Miķeļbāka, jeb lībiešu valodā Pize (Pizā) ir ciems Baltijas jūras piekrastē pie Irbes šauruma, Kurzemes ziemeļos, Ventspils novada Tārgales pagastā.

Jaunums!!: Lībieši un Miķeļtornis · Redzēt vairāk »

Miera Kursa

1230. gadā Rīgā noslēgtā miera līguma ar kuršiem oriģināls. Miera Kursa (senvācu: dat Vredecuren land) bija apzīmējums tām Bandavas un Vanemas zemēm, kas 1230.

Jaunums!!: Lībieši un Miera Kursa · Redzēt vairāk »

Pitrags

Pitrags ir ciems Dundagas novada Kolkas pagastā, Irbes šauruma krastā.

Jaunums!!: Lībieši un Pitrags · Redzēt vairāk »

Polockas kņazi

Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.

Jaunums!!: Lībieši un Polockas kņazi · Redzēt vairāk »

Polockas vēsture

Livonijas kara laikā 1579. gadā. Priekšplānā redzami vācu karakalpi ar sarkanbaltsarkano karogu. Polocka ir viens no vissenākajiem tirdzniecības un ortodoksās kristietības kultūras centriem Eiropas ziemeļaustrumu daļā.

Jaunums!!: Lībieši un Polockas vēsture · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīgas pilsētas logotips Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Lībieši un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Jaunums!!: Lībieši un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Rīgas domkapituls

Rīgas domkapitula klostera skolas ēka pirms nojaukšanas 1888. gadā. Rīgas domkapituls jeb Rīgas Svētās Jaunavas Marijas konvents bija Rīgas augstāko baznīckungu kolēģija pie Rīgas arhibīskapa galvenās, proti, Doma baznīcas (1202-1566).

Jaunums!!: Lībieši un Rīgas domkapituls · Redzēt vairāk »

Rīgas jūras līcis

Rīgas jūras līcis jeb Rīgas līcis (— ‘Līvu līcis’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.

Jaunums!!: Lībieši un Rīgas jūras līcis · Redzēt vairāk »

Ridala

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Ridalas zeme kartē apzīmēta kā Lēnes zeme (''Läänemaa''). Ridala (igauņu: Ridala, latīņu: Rotalia) bija senās Igaunijas zeme līdz 13.

Jaunums!!: Lībieši un Ridala · Redzēt vairāk »

Saksis Gramatiķis

Iespējamais Sakša rokraksts ar labojumiem latīņu valodā sarakstītās hronikas "Dāņu darbi" senākajā versijā Sakša laikā celtā Roskildes Doma baznīca, kuras draudzē viņš kalpoja kā prāvests Saksis Gramatiķis jeb, pareizāk, Saksis Garais (dzimis ap 1140. gadu, miris ap 1220. gadu) bija viduslaiku mūks, Lundas arhibīskapa Absalona sekretārs, pirmā Dānijas vēstures apraksta "Dāņu darbi" (Gesta Danorum) autors.

Jaunums!!: Lībieši un Saksis Gramatiķis · Redzēt vairāk »

Salaspils

Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Lībieši un Salaspils · Redzēt vairāk »

Satezele

Satezeles pilskalns (''Lievenschanze'' — ‘Līvu valnis’) pirms Pirmā pasaules kara Satezeles pils vai Sateseles pils (hronikas tekstā: Sattesele) līdz 1212.

Jaunums!!: Lībieši un Satezele · Redzēt vairāk »

Saunags

Saunags ir ciems Dundagas novada Kolkas pagastā, Irbes šauruma krastā.

Jaunums!!: Lībieši un Saunags · Redzēt vairāk »

Sāmsala

Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Lībieši un Sāmsala · Redzēt vairāk »

Sārnates apmetne

Sārnates apmetnes atradumi. Kaula un koka darbarīki. Sārnates apmetne ir viena no vislabāk izpētītajām ķemmes-bedrīšu keramikas kultūras apmetnēm Latvijā, kas dod priekšstatu par cilvēku dzīves apstākļiem vidējā neolīta periodā (3400.—2300. g. pr. Kr.) un par tā laika vides apstākļiem — klimatu, ainavām, augu un dzīvnieku pasauli.

Jaunums!!: Lībieši un Sārnates apmetne · Redzēt vairāk »

Sīkrags

Sīkrags ir ciems Dundagas novada Kolkas pagastā, Irbes šauruma krastā.

Jaunums!!: Lībieši un Sīkrags · Redzēt vairāk »

Senkrievu valoda

Svjatoslava laikā senkrievu valodā izdotas grāmatas (1073). Senkrievu valoda (рѹсьскъ ѩзыкъ) bija Senās Krievzemes kopīgā valoda, kas 11. gadsimtā pakāpeniski izveidojās no austrumslāvu maztautu valodām.

Jaunums!!: Lībieši un Senkrievu valoda · Redzēt vairāk »

Skandināvija

Sarkanā krāsā trīs skandināvijas monarhijas; oranžā krāsā teritorijas, kuras arī dažreiz pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions, kurš atrodas Skandināvijas pussalā.

Jaunums!!: Lībieši un Skandināvija · Redzēt vairāk »

Somija

Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.

Jaunums!!: Lībieši un Somija · Redzēt vairāk »

Somugru valodas

Somugru un samodiešu valodu izplatība mūsdienās. Somugru valodas urāliešu valodu virssaimes ciltskokā. Somugru valodas ir valodu saime, kas ir radniecīga samodiešu valodām (ņencu u.c.) un kopā ar tām pieder pie urāliešu valodu virssaimes.

Jaunums!!: Lībieši un Somugru valodas · Redzēt vairāk »

Svētā Romas impērija

Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.

Jaunums!!: Lībieši un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »

Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Svētās Romas impērijas imperatori arī ķeizari (no vārda "cēzars").

Jaunums!!: Lībieši un Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Trosas rūnu akmens

rūnu teksta apakšējā daļā. Trosas rūnu akmens ir rūnu uzraksts uz pamatklinātāja Sēdermanlandes lēnes teritorijā Zviedrijas austrumos.

Jaunums!!: Lībieši un Trosas rūnu akmens · Redzēt vairāk »

Turaida (zeme)

Turaida (līvu: Taara aed nozīmē "Dieva Tora dārzs") bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.

Jaunums!!: Lībieši un Turaida (zeme) · Redzēt vairāk »

Vaide

Vaide ir ciems Dundagas novada Kolkas pagastā, Baltijas jūras Irbes šauruma krastā.

Jaunums!!: Lībieši un Vaide · Redzēt vairāk »

Vanema

Vanema (arī Vanemana) bija zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē, kas robežojās ar Ventavas un Bandavas zemēm rietumos un zemgaļiem piederošajām zemēm dienvidos.

Jaunums!!: Lībieši un Vanema · Redzēt vairāk »

Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika

Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika (latīniski: Chronicon Livoniae) bija Livonijas ordeņa oficiālā historiogrāfija.

Jaunums!!: Lībieši un Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika · Redzēt vairāk »

Ventava

Ventava (rakstiskajos avotos: Wynda vai Winda) bija senās Kursass zeme) Ventas upes lejtecē no Abavas ietekas uz leju līdz pat jūrai. Tā robežojās ar Vanemas zemi austrumos un Bandavas zemi dienvidos. Tagad tās teritorijā daļēji atrodas Ventspils novads, kā arī neliela daļa no Kuldīgas novada. Līdz 1230. gadam Ventava bija Kursas valdnieka Lamekina valsts sastāvā ar nosaukumu "Sagares zeme".

Jaunums!!: Lībieši un Ventava · Redzēt vairāk »

Vesiķis

Vesiķis bija Gaujas labā krasta Turaidas novada līvu vecākais, kas pārņema līvu karadraudzes vadīšanu pēc tam, kad Kaupo pārtrauca pastāvīgi dzīvot Turaidas zemē.

Jaunums!!: Lībieši un Vesiķis · Redzēt vairāk »

Vidzeme

Vidzeme ir viens no Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem.

Jaunums!!: Lībieši un Vidzeme · Redzēt vairāk »

Vladimirs (Polockas kņazs)

Vladimirs Vseslavičs, pēc cita uzskata Vladimirs Volodarevičs jeb Voldemārs, bija Polockas kņazs no Rurikoviču dinastijas no aptuveni 1184.

Jaunums!!: Lībieši un Vladimirs (Polockas kņazs) · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu apdzīvotās teritorijas aptuveni 12.-13. gs. mijā. Robežas ir aptuvenas Zemgaļi (vai Žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Lībieši un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Zobenbrāļu ordenis

Zobenbrāļu ordenis (1202 - 1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.

Jaunums!!: Lībieši un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »

11. gadsimts

11.

Jaunums!!: Lībieši un 11. gadsimts · Redzēt vairāk »

1206. gada kauja pie Salaspils

1206.

Jaunums!!: Lībieši un 1206. gada kauja pie Salaspils · Redzēt vairāk »

1206. gada kauja pie Turaidas

Kauja pie Turaidas (1206) bija Livonijas krusta karu sākuma posma kauja, kas notika drīz pēc Salaspils kaujas 1206.

Jaunums!!: Lībieši un 1206. gada kauja pie Turaidas · Redzēt vairāk »

1206. gada Salaspils aplenkums

Salaspils aplenkums bija turpinājums 1206.

Jaunums!!: Lībieši un 1206. gada Salaspils aplenkums · Redzēt vairāk »

20. gadsimts

20.

Jaunums!!: Lībieši un 20. gadsimts · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Līvi.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »