Ātrāk nekā pārlūku!
54 attiecības: Alberts Einšteins, Amerikas Savienotās Valstis, Antikvarki, Astrofizika, Atoma kodols, Šveice, B kvarks, Brānu kosmoloģija, CERN, Daļiņu paātrinātājs, Dimensija, Elektriskais lādiņš, Elektromagnētiskā mijiedarbība, Elektronvolts, Enerģija, Fizika, Francija, Fundamentālā mijiedarbība, Gaismas ātrums, Gravitācija, Hadroni, Hēlijs, Higsa bozons, Jons, Kilometrs, Kodolfizika, Kompaktais mionu solenoīds, Kvarki, Leptoni, Magnēts, Melnais caurums, Metrs, Nukloni, Pretkūļu paātrinātājs, Protons, Relativitātes teorija, Standartmodelis, Standartnovirze, Stiprā mijiedarbība, Superstīgu teorija, Supravadītspēja, Svins, T kvarks, Telpa, Teorija, Vājā mijiedarbība, Visums, 19. septembris, 1984. gads, 20. gadsimts, ..., 20. septembris, 2001. gads, 2010. gads, 21. gadsimts. Izvērst indekss (4 vairāk) »
Alberts Einšteins
Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Antikvarki
Antikvarki ir kvarku antidaļiņas.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Antikvarki · Redzēt vairāk »
Astrofizika
Astrofizika (no — 'zvaigzne' un — 'daba') ir astronomijas nozare, kas, izmantojot fizikas un ķīmijas pētniecības principus, pēta kosmisko objektu (zvaigžņu, galaktiku, u.c.) fizikālās īpašības, ķīmisko sastāvu un to mijiedarbību.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Astrofizika · Redzēt vairāk »
Atoma kodols
Shematisks atoma kodola attēlojums. Sarkanā krāsā ir protoni, bet zilā krāsā — neitroni Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas).
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Atoma kodols · Redzēt vairāk »
Šveice
Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Šveice · Redzēt vairāk »
B kvarks
B kvarks jeb pamata (bottom) kvarks ir vieglākais kvarks trešajā ģimenē.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un B kvarks · Redzēt vairāk »
Brānu kosmoloģija
Elementārdaļiņu fizikā un kosmoloģijā par brānu kosmoloģiju jeb brānu teoriju (vārds "brāna" ir darināts no vārda "membrāna") sauc teoriju kopumu, kas galvenokārt ir iegūtas no superstīgu teorijas un M-teorijas.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Brānu kosmoloģija · Redzēt vairāk »
CERN
Eiropas kodolpētījumu organizācija, plašāk pazīstama kā CERN, ir starptautiska organizācija, kas nodarbojas galvenokārt ar daļiņu fizikas pētījumiem.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un CERN · Redzēt vairāk »
Daļiņu paātrinātājs
Daļiņu paātrinātājs ir iekārta, kurā tiek izmantots elektromagnētiskais lauks lādētu daļiņu paātrināšanai.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Daļiņu paātrinātājs · Redzēt vairāk »
Dimensija
punkts, viena dimensija — taisne, divas dimensijas — kvadrāts, trīs dimensijas — kubs un četras dimensijas — hiperkubs jeb teserakts. Dimensijas tiek lietotas, lai attēlotu raksturlīknes veidā objekta atkarību no citiem ķermeņiem.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Dimensija · Redzēt vairāk »
Elektriskais lādiņš
Elektriskais lādiņš ir fizikāls lielums, kas nosaka elektromagnētisko mijiedarbību intensitāti, fizikā to apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Elektriskais lādiņš · Redzēt vairāk »
Elektromagnētiskā mijiedarbība
Elektromagnētiskā mijiedarbība ir fundamentāla mijiedarbība, kas realizējas ar elektromagnētiskā lauka starpniecību.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Elektromagnētiskā mijiedarbība · Redzēt vairāk »
Elektronvolts
Elektronvolts (saīsināti eV) ir enerģijas ārpussistēmas mērvienība, kas plaši tiek lietota atomfizikā, kvantu fizikā un citās fizikas nozarēs.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Elektronvolts · Redzēt vairāk »
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Enerģija · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Fizika · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Francija · Redzēt vairāk »
Fundamentālā mijiedarbība
Lādētu daļiņu pievilkšanās, elektromagnētiskais spēks Fundamentālā mijiedarbība ir divu vai vairāku fizikālu ķermeņu (tie var būt gan elementārdaļiņas, gan kvantu lauki) savstarpējā iedarbība, kas izraisa to kustību vai stāvokļa maiņu.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Fundamentālā mijiedarbība · Redzēt vairāk »
Gaismas ātrums
Saules gaisma līdz Zemei nonāk vidēji 8 minūtēs un 17 sekundēs Gaismas ātrums (parasti apzīmēts ar c, zināms arī kā Einšteina konstante) ir ātrums, ar kuru vakuumā pārvietojas elektromagnētiskais starojums — fotoni.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Gaismas ātrums · Redzēt vairāk »
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Gravitācija · Redzēt vairāk »
Hadroni
Hadroni (no (hadrós) — 'resns, smags, stiprs'), agrāk izdotā literatūrā arī adroni, ir subatomāras daļiņas, kas spēj piedalīties stiprajā mijiedarbībā.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Hadroni · Redzēt vairāk »
Hēlijs
Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Hēlijs · Redzēt vairāk »
Higsa bozons
Higsa bozons jeb Higsa daļiņa ir elementārdaļiņa, kuru paredz Standartmodelis.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Higsa bozons · Redzēt vairāk »
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Jons · Redzēt vairāk »
Kilometrs
Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Kilometrs · Redzēt vairāk »
Kodolfizika
Kodolfizika ir fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības un pārvēršanās procesus.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Kodolfizika · Redzēt vairāk »
Kompaktais mionu solenoīds
Kompaktais mionu solenoīds (KMS) ir viens no Eiropas kodolpētījumu centra CERN Lielā hadronu pretkūļu paātrinātāja daļiņu detektoriem.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Kompaktais mionu solenoīds · Redzēt vairāk »
Kvarki
standartmodelī (angļu valodā) Kvarki ir elementārdaļiņas, no kurām sastāv hadroni.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Kvarki · Redzēt vairāk »
Leptoni
Leptoni (- viegls, plāns) ir elementārdaļiņas ar pusveselu spinu, kas nepiedalās stiprajā mijiedarbībā.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Leptoni · Redzēt vairāk »
Magnēts
Pakavveida magnēts Magnēts ir ķermenis, kas spēj radīt ap sevi magnētisko lauku.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Magnēts · Redzēt vairāk »
Melnais caurums
radiodiapazonā (''Event Horizon Telescope'') Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Melnais caurums · Redzēt vairāk »
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Metrs · Redzēt vairāk »
Nukloni
Nukloni (- kodols) ir atoma kodola sastāvā ietilpstošo subatomāro daļiņu - protonu un neitronu - kopīgs nosaukums.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Nukloni · Redzēt vairāk »
Pretkūļu paātrinātājs
Pretkūļu paātrinātājs jeb kolaiders (no collide — ‘sadurties’) ir lādētu daļiņu paātrinātāja veids, kurā saduras viena otrai pretī nākošas daļiņu plūsmas (parastajā paātrinātājā iegūtā daļiņu plūsma saduras ar nekustīgu mērķi).
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Pretkūļu paātrinātājs · Redzēt vairāk »
Protons
Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Protons · Redzēt vairāk »
Relativitātes teorija
Ar jēdzienu "relativitātes teorija" var saprast vai nu vienu no Einšteina relativitātes teorijas daļām, vai tās abas.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Relativitātes teorija · Redzēt vairāk »
Standartmodelis
Elementārdaļiņu standartmodelis (angļu valodā) Standartmodelis elementārdaļiņu fizikā ir teorija, kura apraksta stipro mijiedarbību, vājo mijiedarbību un elektromagnētisko spēku fundamentālās mijiedarbības.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Standartmodelis · Redzēt vairāk »
Standartnovirze
Normālsadalījuma (zvanveida līknes) grafiks. Katra iekrāsotā josla ir vienas standartnovirzes platumā. Standartnovirze ir izlases variācijas rādītājs, ko nosaka, izvelkot kvadrātsakni no izlases dispersijas.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Standartnovirze · Redzēt vairāk »
Stiprā mijiedarbība
Stiprās mijiedarbības animācija atomu kodolā. Stiprā jeb hadronu mijiedarbība ir stiprākais no četriem fundamentālajiem spēkiem dabā.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Stiprā mijiedarbība · Redzēt vairāk »
Superstīgu teorija
Superstīgu teorija fundamentālus Visuma objektus apraksta nevis kā punktus, bet gan kā sīkas stīgas vai stīgu cilpas.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Superstīgu teorija · Redzēt vairāk »
Supravadītspēja
Supravadītspēja ir strāvas vadīšana bez pretestības.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Supravadītspēja · Redzēt vairāk »
Svins
Svins ir ķīmiskais elements ar simbolu Pb un atomskaitli 82.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Svins · Redzēt vairāk »
T kvarks
T kvarks jeb virsotnes (top) kvarks - smagākais kvarks trešajā ģimenē.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un T kvarks · Redzēt vairāk »
Telpa
Triju dimensiju telpa atainota kā Dekarta koordinātu sistēma, lai norādītu pozīciju telpā Telpa fizikā ir triju dimensiju (garums, platums un augstums) apvienojums, kas veido visu, ko tad arī sauc par telpu.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Telpa · Redzēt vairāk »
Teorija
Teorija ir zinātnisku atziņu paveids, kas dod vienotu, sistemātisku priekšstatu par esamības likumsakarībām.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Teorija · Redzēt vairāk »
Vājā mijiedarbība
Vājā mijiedarbība ir viena no četrām fundamentālajām mijiedarbībām dabā.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Vājā mijiedarbība · Redzēt vairāk »
Visums
Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un Visums · Redzēt vairāk »
19. septembris
19.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un 19. septembris · Redzēt vairāk »
1984. gads
1984.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un 1984. gads · Redzēt vairāk »
20. gadsimts
20.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un 20. gadsimts · Redzēt vairāk »
20. septembris
20.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un 20. septembris · Redzēt vairāk »
2001. gads
2001.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un 2001. gads · Redzēt vairāk »
2010. gads
2010.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un 2010. gads · Redzēt vairāk »
21. gadsimts
21.
Jaunums!!: Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs un 21. gadsimts · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
LHC, Lielais adronu kolaiders, Lielais hadronu kolaiders, Lielais hadronu paātrinātājs, Lielais hadronu satriecējs.
