Ātrāk nekā pārlūku!
103 attiecības: Aleksandrs Golubovs, Antante, Balti, Baltijas pārkrievošana, Baltkrievu valoda, Diena, Edmunds Teirumnieks, Francis Kemps, Francis Trasuns, Igauņu valoda, Igaunija, Inflantijas seimiks, Inflantijas vaivadija, Interešu grupa, Iskolats, Janīna Kursīte-Pakule, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Kārlis Šadurskis, Kārlis Skalbe, Krievu skolu aizstāvības štābs, Krievu valoda, Kuršu valoda, Kurzemes landtāgs, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latīņu raksts, Latīņu valoda, Latgale, Latgaliešu valoda, Latviešu valoda, Latvija, Latvijas autonomijas idejas, Latvijas Krievu savienība, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas okupācija (1940), Latvijas PSR, Latvijas PSR Augstākā Padome, Latvijas Republikas Satversme, Latvijas Satversmes sapulce, Latvijas skolu reformas, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Latvijas valsts pasludināšana, Latvijas Zinātņu akadēmija, Lībiešu valoda, Lingua franca, Livonijas bruņniecība, Livonijas Konfederācija, Livonijas krusta kari, Luterisms, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Niedras valdība, ..., Novembra sacelšanās, Padomju Savienība, Padomju Savienības Komunistiskā partija, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pēteris I, Pēteris Stučka, Personālūnija, Piltenes landtāgs, Poļu valoda, Polijas—Lietuvas ūnija, Politika, Rīga, Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija, Rīgas aplenkums (1709—1710), Rīgas rāte, Rutēņu valoda, Saeima, Sēļu valoda, Sigismunds II Augusts, Tautas atmodas kustība Latvijā, Ulmaņa apvērsums, Valka, Valsts valoda, Vācu valoda, Viļņas ūnija, Vidzeme, Vidzemes guberņa, Vidzemes landtāgs, Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710), Vidzemes un Kurzemes tautskolotāju I kongress, Vitebskas guberņa, Zemgaļu valoda, Zviedru Vidzeme, 12. Saeima, 16. gadsimts, 1905. gada revolūcija Latvijā, 1958. gads Latvijā, 1959. gads Latvijā, 1960. gads Latvijā, 1963. gads Latvijā, 1964. gads Latvijā, 1968. gads Latvijā, 1969. gads Latvijā, 1970. gads Latvijā, 1973. gads Latvijā, 1974. gads Latvijā, 1975. gads Latvijā, 1976. gads Latvijā, 1978. gads Latvijā, 1981. gads Latvijā, 1989. gads Latvijā, 2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē, 6. Saeima. Izvērst indekss (53 vairāk) »
Aleksandrs Golubovs
Aleksandrs Golubovs (dzimis Kārsavā, miris Minskā, Baltkrievijā) bija Latvijas krievu izcelsmes ārsts un politiķis.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Aleksandrs Golubovs · Redzēt vairāk »
Antante
1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Antante · Redzēt vairāk »
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Balti · Redzēt vairāk »
Baltijas pārkrievošana
19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Baltijas pārkrievošana · Redzēt vairāk »
Baltkrievu valoda
Baltkrievu valoda (беларуская мова) ir austrumslāvu valodu saimes valoda, kurā galvenokārt runā baltkrievi.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Baltkrievu valoda · Redzēt vairāk »
Diena
terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Diena · Redzēt vairāk »
Edmunds Teirumnieks
Edmunds Teirumnieks (dzimis Rēzeknē) ir latviešu ķīmiķis, augstskolas pasniedzējs un politiķis. 13. un 14. Saeimas deputāts, pārstāv Nacionālo apvienību.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Edmunds Teirumnieks · Redzēt vairāk »
Francis Kemps
Francis Kemps (dzimis Makašēnu pagasta Sprūževas ciemā, miris Tomskas apgabalā) bija latviešu un latgaliešu literāts, politiķis un kultūras darbinieks.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Francis Kemps · Redzēt vairāk »
Francis Trasuns
Francis Trasuns (dzimis, miris) bija latgaliešu un latviešu kultūras un garīgais darbinieks, valstsvīrs un literāts.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Francis Trasuns · Redzēt vairāk »
Igauņu valoda
Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Igauņu valoda · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Igaunija · Redzēt vairāk »
Inflantijas seimiks
Inflantijas seimiks jeb Daugavpils seimiks (1677-1772) bija Vidzemes landtāga tiešs turpinājums Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldītajā Inflantijas vaivadijas daļā.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Inflantijas seimiks · Redzēt vairāk »
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »
Interešu grupa
Interešu grupa, ietekmētājgrupa jeb lobiju grupa, ir cilvēku kopums, kas apzinās savas ekonomiskās, sociālās vai politiskās intereses, un kas, savstarpēji sadarbojoties, tiecas īstenot savas grupas intereses sabiedrībā, tostarp potenciāli izdarot spiedienu uz valdību vai partijām.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Interešu grupa · Redzēt vairāk »
Iskolats
Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no) bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Iskolats · Redzēt vairāk »
Janīna Kursīte-Pakule
Janīna Kursīte-Pakule (dzimusi Arendolē) ir latviešu literatūrzinātniece, valodniece, publiciste, rakstniece, politiķe.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Janīna Kursīte-Pakule · Redzēt vairāk »
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija ir specializēta valsts augstskola Latvijā, kuras darbības pamatvirziens ir sniegt profesionālo un akadēmisko izglītību mūzikas vēsturē un teorijā, tā ir vienīgā šāda profila augstskola Latvijā.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija · Redzēt vairāk »
Kārlis Šadurskis
Kārlis Šadurskis (dzimis Rīgā) ir latviešu matemātiķis, profesors un politiķis.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Kārlis Šadurskis · Redzēt vairāk »
Kārlis Skalbe
Kārlis Skalbe (—) bija latviešu dzejnieks, prozaiķis un politiķis.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Kārlis Skalbe · Redzēt vairāk »
Krievu skolu aizstāvības štābs
Krievu skolu aizstāvības štābs (krieviski: Штаб защиты русскихшкол) ir 2003.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Krievu skolu aizstāvības štābs · Redzēt vairāk »
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Krievu valoda · Redzēt vairāk »
Kuršu valoda
Kuršu valoda bija baltu valoda, ko runāja baltu cilts kurši, kas apdzīvoja mūsdienu Kurzemes rietumus un Lietuvas ziemeļrietumus.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Kuršu valoda · Redzēt vairāk »
Kurzemes landtāgs
Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Kurzemes landtāgs · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Latīņu raksts
Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Latīņu raksts · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Latgale · Redzēt vairāk »
Latgaliešu valoda
2021. gada administratīvi teritoriālās reformas). Latgaliešu (latgalīšu) jeb latgaļu valoda (latgaļu volūda) ir indoeiropiešu valodu saimes austrumbaltu atzara latviešu valodas dialekts.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Latgaliešu valoda · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas autonomijas idejas
Augusta Bīlenšteina 1884. gadā izveidotā latviešu valodas izplatības karte (''Lettisches Sprachgebiet''), kas vēlāk kalpoja vienotās Latvijas (Kurzemes, Vidzemes un Latgales) robežu iezīmēšanai. Latvijas autonomijas idejas bija latviešu politiskā nacionālisma izpausmes, kas aizsākās līdz ar tautas atmodu 19.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Latvijas autonomijas idejas · Redzēt vairāk »
Latvijas Krievu savienība
"Latvijas Krievu savienība" (LKS) ir ekonomiski kreisa, Latvijas krievu intereses pārstāvoša politiska partija (līdz 2007. gadam — politisko partiju apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL), bet līdz 2014. gadam partija ar šādu nosaukumu).
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Latvijas Krievu savienība · Redzēt vairāk »
Latvijas Mākslas akadēmija
Mākslas akadēmijas ēkas galvenā fasāde Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) ir mākslas, jaunrades un kultūras augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības akadēmija Rīgā.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Latvijas Mākslas akadēmija · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Latvijas PSR
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Latvijas PSR · Redzēt vairāk »
Latvijas PSR Augstākā Padome
Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā Padome, saīsināti LPSR AP, bija augstākais varas orgāns Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā (Latvijas PSR), laika posmā no 1940.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Latvijas PSR Augstākā Padome · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas Satversme
Latvijas Republikas Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Latvijas Republikas Satversme · Redzēt vairāk »
Latvijas Satversmes sapulce
Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Latvijas Satversmes sapulce · Redzēt vairāk »
Latvijas skolu reformas
Latvijas skolu reformas ir skolu reformu virkne Latvijā, kas aizsākās 1995.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Latvijas skolu reformas · Redzēt vairāk »
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika · Redzēt vairāk »
Latvijas valsts pasludināšana
V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija, abreviatūra LZA (līdz 1990. gadam — Latvijas PSR Zinātņu akadēmija), ir 1946.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Latvijas Zinātņu akadēmija · Redzēt vairāk »
Lībiešu valoda
Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas somu valodu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Lībiešu valoda · Redzēt vairāk »
Lingua franca
Valstis un reģioni, kur angļu valoda ir oficiāla valoda, bet nav vairākuma valoda Lingua franca (no latīņu valodas — 'franku mēle') ir valodniecībā lietots apzīmējums starptautu saziņas valodai etniski jauktos apgabalos.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Lingua franca · Redzēt vairāk »
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Luterisms · Redzēt vairāk »
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
Nacionālā Apvienība (saīsinājumā NA), oficiāli Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (Nacionālā apvienība VL—TB/LNNK) ir 2011.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" · Redzēt vairāk »
Niedras valdība
Niedras valdība bija provāciska Latvijas Pagaidu valdība, kas pastāvēja no 1919.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Niedras valdība · Redzēt vairāk »
Novembra sacelšanās
Novembra sacelšanās (1830—1831) bija bruņota sacelšanās pret Krievijas impērijas varu Polijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Novembra sacelšanās · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Padomju Savienības Komunistiskā partija
PSKP biedra karte (1989) Padomju Savienības Komunistiskā partija jeb PSKP (КПСС) bija valdošā un vienīgā politiskā partija PSRS.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Padomju Savienības Komunistiskā partija · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Pēteris I · Redzēt vairāk »
Pēteris Stučka
Kārlis Pētersons. Pēteris Stučka (1865—1932) bija jurists un politiķis, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Pēteris Stučka · Redzēt vairāk »
Personālūnija
Personālūnija ir divu vai vairāku monarhisku valstu savienība viena valdnieka virsvadībā.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Personālūnija · Redzēt vairāk »
Piltenes landtāgs
Landtāgu kopsapulces notika Aizputes Sv. Jāņa baznīcā (20. gs. sākuma foto). Piltenes landtāgs bija Piltenes apgabala augstāko kārtu pārstāvju regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz šī autonomā apgabala inkorporācijai Kurzemes guberņas sastāvā 1818.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Piltenes landtāgs · Redzēt vairāk »
Poļu valoda
Poļu valoda (język polski, polszczyzna) ir viena no rietumslāvu valodām.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Poļu valoda · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Politika
vēlēšanās Politika (politiká — ‘valsts darīšanas’) ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas, nacionālas un starptautiskas institūcijas, uzņēmumi vai atsevišķi indivīdi, veic darbības savu oficiālu vai neoficiālu varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Politika · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija
Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzijas attēls uz pastkartes. Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija bija pirmā Rīgas ģimnāzija ar krievu mācību valodu un krievu ortodoksās baznīcas lūgšanu telpu (1894).
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Rīgas aplenkums (1709—1710)
Rātslaukumā 1710. gada jūlijā. Nikolaja II oficiālajai vizītei Rīgā (1910). Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara laikā ilga astoņus mēnešus no 1709.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Rīgas aplenkums (1709—1710) · Redzēt vairāk »
Rīgas rāte
Rīgas rātes sēde 17. gadsimta vidū. Rīgas rātsnams pēc pārbūves 1793. gadā. J. K. Broces zīmējums. Rīgas rātes rīkojums ar pilsētas ģerboni (drukāts 1591. gadā). Rīgas rāte bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija no 1226.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Rīgas rāte · Redzēt vairāk »
Rutēņu valoda
Franciska Skarinas rutēņu valodā tulkotā un iespiestā Bībele (1517—1519). Rutēņu valoda (руська мова, проста мова) ir izzudusi austrumslāvu valoda, kurā runāja Lietuvas dižkunigaitijas, vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts teritorijā dzīvojošie rutēņi.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Rutēņu valoda · Redzēt vairāk »
Saeima
Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Saeima · Redzēt vairāk »
Sēļu valoda
Sēļu valoda ir izmirusi indoeiropiešu valodu saimes, baltu valodu grupas valoda.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Sēļu valoda · Redzēt vairāk »
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »
Tautas atmodas kustība Latvijā
Par Tautas atmodas kustība Latvijā jeb latviešu tautas atmodu dēvē trīs atšķirīgas, bet ideoloģiski radniecīgas latviešu nacionālās kustības.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Tautas atmodas kustība Latvijā · Redzēt vairāk »
Ulmaņa apvērsums
Paziņojums par apvērsumu laikrakstā „Latvijas Kareivis” Ulmaņa apvērsums jeb 1934.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Ulmaņa apvērsums · Redzēt vairāk »
Valka
Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Valka · Redzēt vairāk »
Valsts valoda
Valsts valoda ir viena vai vairākas valodas valstī, kurai(-ām) likumdošanas ceļā ir noteikts īpašs statuss attiecīgajā valstī vai tās daļā.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Valsts valoda · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vidzemes landtāgs
Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Vidzemes landtāgs · Redzēt vairāk »
Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)
Rīgas aplenkums un bombardēšana no rietumu (augšā) un austrumu (lejā) pusēm Rīgas rātes un pilsoņu zvēresta pieņemšana sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā 1710.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) · Redzēt vairāk »
Vidzemes un Kurzemes tautskolotāju I kongress
Vidzemes un Kurzemes tautskolotāju I kongress bija Kurzemes un Vidzemes guberņu latviešu skolotāju sapulce 1905. gada revolūcijas laikā Rīgā.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Vidzemes un Kurzemes tautskolotāju I kongress · Redzēt vairāk »
Vitebskas guberņa
Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Vitebskas guberņa · Redzēt vairāk »
Zemgaļu valoda
Zemgaļu valoda ir mirusi indoeiropiešu valodu saimes, baltu valodu grupas valoda.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Zemgaļu valoda · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
12. Saeima
12.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un 12. Saeima · Redzēt vairāk »
16. gadsimts
16.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un 16. gadsimts · Redzēt vairāk »
1905. gada revolūcija Latvijā
Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un 1905. gada revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »
1958. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1958. gada notikumi Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un 1958. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1959. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1959.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un 1959. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1960. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1960. gada notikumi Latvijas PSR.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un 1960. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1963. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1963. gada notikumi Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un 1963. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1964. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1964.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un 1964. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1968. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1968. gada notikumi Latvijas PSR.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un 1968. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1969. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1969. gada notikumi Latvijas PSR.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un 1969. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1970. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1970. gada notikumi Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un 1970. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1973. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1973. gada notikumi Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un 1973. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1974. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1974.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un 1974. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1975. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1975.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un 1975. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1976. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1976. gada notikumi Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un 1976. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1978. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1978. gada notikumi Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un 1978. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1981. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1981. gada notikumi Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un 1981. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1989. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1989.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un 1989. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē
90,0%—100,0% Col-end 2012.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un 2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē · Redzēt vairāk »
6. Saeima
6.
Jaunums!!: Valodu politika Latvijā un 6. Saeima · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
LPSR Konstitūcijas papildinājums 1988. gadā: valsts valoda - latviešu valoda.
