Ātrāk nekā pārlūku!
30 attiecības: Apvienoto Nāciju Organizācija, Austrijas Impērija, Špicbergena, Ēdamās sēnes, Bazīdijas, Bērzi, Centimetrs, Cepurīšu sēnes, Cepurīte (mikoloģija), Cistīdas, Dižskābarži, Egles, Jaunzēlande, Kātiņš (mikoloģija), Lapiņas (mikoloģija), Lapiņu sēnes, Latīņu valoda, Mikoriza, Mikrometrs, Padomju Savienība, Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, Pienaiņu ģints, Priedes, Sarkandzeltaine, Sēņu kulinārija, Sēne, Sēnes, Sporas, Trama (mikoloģija), Ziemeļu puslode.
Apvienoto Nāciju Organizācija
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.
Jaunums!!: Alksnene un Apvienoto Nāciju Organizācija · Redzēt vairāk »
Austrijas Impērija
Austrijas Impērija bija Hābsburgu dinastijas pārvaldītās impērijas nosaukums no 1804.
Jaunums!!: Alksnene un Austrijas Impērija · Redzēt vairāk »
Špicbergena
Špicbergena, agrāk arī Rietumšpicbergena, ir Norvēģijai piederoša sala Arktikā, lielākā no Svalbāras arhipelāgas salām.
Jaunums!!: Alksnene un Špicbergena · Redzēt vairāk »
Ēdamās sēnes
Sēņu grozs ar ēdamām sēnēm Ēdamās sēnes ir sēņu valsts organismu grupa, kuru augļķermeņus cilvēki var izmantot uzturā.
Jaunums!!: Alksnene un Ēdamās sēnes · Redzēt vairāk »
Bazīdijas
Divu bazīdiju zīmējums. Sarkanā krāsā iekrāsotas bazīdijas, zaļā - sporas. Bazīdijas ir sēņu sporu veidojošā slāņa sastāvdaļa.
Jaunums!!: Alksnene un Bazīdijas · Redzēt vairāk »
Bērzi
Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.
Jaunums!!: Alksnene un Bērzi · Redzēt vairāk »
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Jaunums!!: Alksnene un Centimetrs · Redzēt vairāk »
Cepurīšu sēnes
Dižā saulsardzene Cepurīšu sēnes ir nosacīts nosaukums, ar kuru populārajā literatūrā apzīmē tādus sēņu valsts organismu augļķermeņus, kuri izveido cepurīti.
Jaunums!!: Alksnene un Cepurīšu sēnes · Redzēt vairāk »
Cepurīte (mikoloģija)
Sarkanā mušmire Jaunu atmateņu cepurītes Pienaines ''Lactarius indigo'' cepurītes apakšdaļa ar lapiņu veida himenoforu Beku dzimtas cepurītes bieži ir t.s. spilvenveida. Sēnes cepurīte ir sēnes augļķermeņa augšējā daļa ar sporu veidojošo slāni — himēniju, kas bazīdijsēnēm atrodas cepurītes apakšdaļā, bet asku sēnēm somiņās apotēciju iekšpusē pie ārējās malas.
Jaunums!!: Alksnene un Cepurīte (mikoloģija) · Redzēt vairāk »
Cistīdas
šķiedrgalvīšu ģints sēnes metuloīdā tipa cistīda Cistīdas ir daudzu sēņu sporu veidojošā slāņa — himēnija sastāvdaļa.
Jaunums!!: Alksnene un Cistīdas · Redzēt vairāk »
Dižskābarži
Dižskābarži (Fagus) ir dižskābaržu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Alksnene un Dižskābarži · Redzēt vairāk »
Egles
Egles (Picea) ir priežu dzimtas ģints, kurā apvienotas 35 skuju koku sugas.
Jaunums!!: Alksnene un Egles · Redzēt vairāk »
Jaunzēlande
Jaunzēlande ir valsts Okeānijas dienvidrietumos un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā.
Jaunums!!: Alksnene un Jaunzēlande · Redzēt vairāk »
Kātiņš (mikoloģija)
Pieaugušai lauka atmatenei uz kātiņa ir gredzens no daļējā plīvura, bet nav maksts Sēnes kātiņš ir sēnes augļķermeņa stumbrveida daļa, kas paceļ sēnes cepurīti virs augsnes, lai no tās izbirstošās sporas varētu uztvert vējš.
Jaunums!!: Alksnene un Kātiņš (mikoloģija) · Redzēt vairāk »
Lapiņas (mikoloģija)
Tīmekleņu ģints (''Cortinarius'') sēnes lapiņas Saulsardzeņu ģints sēnes lapiņas ar izcilni Sekstainā gailene ar krokām lapiņu formā Sēnes lapiņas ir lapiņu sēnes cepurītes lejas daļa, kas sastāv no daudzām plānām radiāli un vertikāli izvietotām plāksnītēm — lapiņām ar sporu veidojošo slāni himēniju uz tām.
Jaunums!!: Alksnene un Lapiņas (mikoloģija) · Redzēt vairāk »
Lapiņu sēnes
Parasta lapiņu sēne — melnganā bērzlape Saldenā pienaine uz savām lapiņām izdala pienainēm raksturīgo piensulu, kas palīdz tās atšķirt no citām sēnēm Plīvura atliekas uz Ravenela mušmires lapiņām sekstainajai gailenei himenofors sastāv no krokām, nevis no lapiņām Lapiņu sēnes jeb lapiņsēnes ir cepurīšu sēņu grupa, kuru augļķermeņu cepurītes himenofors sastāv no lapiņām.
Jaunums!!: Alksnene un Lapiņu sēnes · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Alksnene un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Mikoriza
micēlija izveidotā ektomikoriza. Mikoriza (— 'sēņu'; rhiza — 'saknes') ir sēņu un augu simbiotiski–mutuāliskas attiecības, sēņu hifām kolonizējot auga saknes.
Jaunums!!: Alksnene un Mikoriza · Redzēt vairāk »
Mikrometrs
Mikrometrs jeb mikrons ir metra miljonā daļa.
Jaunums!!: Alksnene un Mikrometrs · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Alksnene un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Pārtikas un lauksaimniecības organizācija
Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas logo Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) ir starptautiska organizācija, kas atrodas Apvienoto Nāciju organizācijas aizgādībā, un kuras mērķis ir mazināt nabadzību un badu, veicinot lauksaimniecību, kontrolēt uzturā lietojamās preces un risinātu citus ar pārtiku saistītās problēmas.
Jaunums!!: Alksnene un Pārtikas un lauksaimniecības organizācija · Redzēt vairāk »
Pienaiņu ģints
Pienaiņu ģints jeb pienaines (Lactarius) ir lapiņu sēņu ģints, kas pieder bērzlapju dzimtai.
Jaunums!!: Alksnene un Pienaiņu ģints · Redzēt vairāk »
Priedes
Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.
Jaunums!!: Alksnene un Priedes · Redzēt vairāk »
Sarkandzeltaine
Sūnas ir parastā sarkandzeltaiņu augtene Sarkandzeltaines lapiņas Jauna sarkandzeltaine izskatā atšķiras no alksnenes tikai ar dzeltenīgo nokrāsu Ziemeļamerikas varietāte. Labi saskatāmi pienainēm biežie koncentriskie apļi, kas Eiropas varietātei parasti grūti pamanāmi Vecāku sēņu cepurīšu maliņas bieži ir nelīdzenas un saplaisājušas Sarkandzeltaine (Lactarius helvus) ir Latvijā vidēji bieža pienaiņu ģints vidēja lieluma sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Jaunums!!: Alksnene un Sarkandzeltaine · Redzēt vairāk »
Sēņu kulinārija
Sēņu ragū ar rīsiem Cepta lielā dižsardzene ar mērci Sēņu kulinārija (— "virtuves") ir sēņu ēdienu pagatavošanas māksla, kā pavārmākslas sastāvdaļa.
Jaunums!!: Alksnene un Sēņu kulinārija · Redzēt vairāk »
Sēne
Rožsārtās bērzlapes Par sēni var uzskatīt jebkuru pie sēņu valsts sugām piederošo dzīvo būtni.
Jaunums!!: Alksnene un Sēne · Redzēt vairāk »
Sēnes
Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.
Jaunums!!: Alksnene un Sēnes · Redzēt vairāk »
Sporas
askos mikroskopā Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Parastās aļņpapardes (''Asplenium scolopendrium'') sporangiju kopas ar sporām lapu apakšpusē Nereti sporām ir īpatnēja virsma, kas palīdz atšķirt dažādas sugas. Trifeļu dzimtas sēnes ''Tuber oregonense'' sporas Sporas ir īpašas šūnas, kas nodrošina daudzu organismu vairošanos vai izdzīvošanu.
Jaunums!!: Alksnene un Sporas · Redzēt vairāk »
Trama (mikoloģija)
stobriņu slānis - himenofors. Trama jeb sēnes mīkstums mikoloģijā ir sēnes augļķermeņa iekšējā, gaļīgā daļa.
Jaunums!!: Alksnene un Trama (mikoloģija) · Redzēt vairāk »
Ziemeļu puslode
Ziemeļu puslode Ziemeļu puslode ir puse no Zemes virsmas, kas atrodas ziemeļos no ekvatora.
Jaunums!!: Alksnene un Ziemeļu puslode · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Lactarius rufus, Parastā alksnene.
