Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Laima

Indekss Laima

Anša Cīruļa Rīgas pils sūtņu akreditēšanas griestu glezna „Laima” Lielās Ģildes namā Laima, arī Laimes māte, ir likteņlēmēja dievība latviešu un lietuviešu mitoloģijā.

27 attiecības: Baltu valodas, Dainas, Dēkla, Dievība, Dievs (latviešu mitoloģija), Dzemdības, Egles, Indoeiropiešu pirmvaloda, Jaunava Marija, Jānis Endzelīns, Katoļticība, Kārta (mitoloģija), Keramika, Latviešu mitoloģija, Lielās ģildes nams, Lietuviešu mitoloģija, Livonija, Livonijas ordenis, Mājas vista, Māra, Moiras, Rīgas pils, Senā Roma, Sengrieķu mitoloģija, Veļu māte, Velns (latviešu mitoloģija), Vitrāža.

Baltu valodas

Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.

Jaunums!!: Laima un Baltu valodas · Redzēt vairāk »

Dainas

Āronu Matīsa „Mūsu Tautas dziesmas” (1888) Latviešu tautasdziesmas pieraksts no F. Mēnija ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632) Dainas jeb tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā.

Jaunums!!: Laima un Dainas · Redzēt vairāk »

Dēkla

Kārta (augšā pa labi) Dēkla (zināma arī kā Dēkle, Dēkliņa, Dēklīte un Dēkļa) latviešu mitoloģijā ir likteņa dieviete.

Jaunums!!: Laima un Dēkla · Redzēt vairāk »

Dievība

Dievība ir atzīta pārdabiska un nemirstīga būtne, kuru uzskata par dievišķu un svētu.

Jaunums!!: Laima un Dievība · Redzēt vairāk »

Dievs (latviešu mitoloģija)

Lielvārdes parkā Dievs (prūšu: Deywss, jātvingu: Deivas — 'debesis') jeb Dieviņš ir viena no senākajām un svarīgākajām mitoloģiskajām būtnēm latviešu un visā baltu mitoloģijā.

Jaunums!!: Laima un Dievs (latviešu mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Dzemdības

Jaundzimušais ar vēl nenogrieztu nabassaiti. Dzemdības, sauc arī par dzimšanu, ir sarežģīts fizioloģisks process grūtniecības beigās, kura laikā no dzemdes tiek izvadīts jaundzimušais, placenta ar apvalkiem un augļa ūdens.

Jaunums!!: Laima un Dzemdības · Redzēt vairāk »

Egles

Egles (Picea) ir priežu dzimtas ģints, kurā apvienotas 35 skuju koku sugas.

Jaunums!!: Laima un Egles · Redzēt vairāk »

Indoeiropiešu pirmvaloda

„Kurgānu hipotēze” par indoeiropiešu valodās runājošo cilšu migrāciju no aptuveni 4000. līdz 1000. gadam p.m.ē. Rozā krāsā iezīmēta indoeiropiešu kopvalodas dzimtene Indoeiropiešu pirmvaloda ir hipotētiski konstruēta visu indoeiropiešu valodu kopīgā priekštece.

Jaunums!!: Laima un Indoeiropiešu pirmvaloda · Redzēt vairāk »

Jaunava Marija

Žana Fukē glezna "Jaunava ar bērnu eņģeļu ielokā" (apm. 1450. g., koks, 93x85 cm, Antverpene) Populārs 19. gs. Jaunavas Marijas atveidojums, kas uzsver Dievmātes šķīsto sirdi. Saskaņā ar Jauno Derību Jaunava Marija (aramiešu מרים 'rūgts') bija Jēzus Kristus māte un (viņa ieņemšanas brīdī) Jāzepa sieva (Mateja 1:18-20, Lūkas 1:35).

Jaunums!!: Laima un Jaunava Marija · Redzēt vairāk »

Jānis Endzelīns

Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.

Jaunums!!: Laima un Jānis Endzelīns · Redzēt vairāk »

Katoļticība

Katoļticība jeb katolicisms ((katolikōs) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.

Jaunums!!: Laima un Katoļticība · Redzēt vairāk »

Kārta (mitoloģija)

Kārta latviešu mitoloģijā kopā ar Laimu un Dēklu ir likteņa dieviete.

Jaunums!!: Laima un Kārta (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Keramika

Smalkkeramika: Porcelāna figūriņa Keramika (keramos — ‘māli, podniecība’) ir neorganiski un nemetāliski materiāli, kas apdedzināti augstās temperatūrās, lai piešķirtu tiem mehānisko izturību un palielinātu blīvumu.

Jaunums!!: Laima un Keramika · Redzēt vairāk »

Latviešu mitoloģija

Latvju dainu 6. sējumam (1931) Latviešu mitoloģija ir latviešu kultūrai raksturīgo mītu un ticējumu kopums, kas veidojies baltu reliģijas, kristietības un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt Pirmās atmodas) mijiedarbībā.

Jaunums!!: Laima un Latviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »

Lielās ģildes nams

Lielās ģildes nams pirms pārbūves 20. gs. sākumā Lielās ģildes nams ir kādreiz Rīgas Lielajai ģildei (jeb Svētās Marijas ģildei) piederošs nams, kurš atrodas pie Līvu laukuma Amatu ielā 6 (starp Zirgu, Amatu un Kalēju ielām).

Jaunums!!: Laima un Lielās ģildes nams · Redzēt vairāk »

Lietuviešu mitoloģija

Prūšu Romuvas svētnīca Lietuviešu mitoloģija ir lietuviešu mītu un leģendu kopība.

Jaunums!!: Laima un Lietuviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »

Livonija

Gerharda Merkatora Livonijas Konfederācijas karte. Parādīts stāvoklis pirms tās sadalīšanas (1561). Livonija jeb Māras zeme (vai terra matris) bija 1225.

Jaunums!!: Laima un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa atzars Livonijā, kas izveidojās pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Laima un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Mājas vista

Mājas vista jeb vienkārši vista (Gallus gallus domesticus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) sarkanās savvaļas vistas (Gallus gallus) viena no pasugām.

Jaunums!!: Laima un Mājas vista · Redzēt vairāk »

Māra

Jēkaba Bīnes 1930. gadu glezna „Māras svētība” Anša Cīruļa sienas gleznojuma mets „Māra” Māra, saukta Mīļā Māra vai Svētā Māra ir augstākā mātes dievība latviešu mitoloģijā.

Jaunums!!: Laima un Māra · Redzēt vairāk »

Moiras

Moiru statuja Berlīnes muzejā Moiras ir trīs likteņu dievietes sengrieķu mitoloģijā.

Jaunums!!: Laima un Moiras · Redzēt vairāk »

Rīgas pils

Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.

Jaunums!!: Laima un Rīgas pils · Redzēt vairāk »

Senā Roma

Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.

Jaunums!!: Laima un Senā Roma · Redzēt vairāk »

Sengrieķu mitoloģija

Sengrieķu mitoloģija Sengrieķu mitoloģija ir mītu un leģendu kopums, kas izveidojās Senajā Grieķijā, un tajā tiek stāstīts par dieviem un varoņiem, par dabu, par pasauli, tās izveidošanos, kā arī viņu kultu un rituālu nozīmīgumu.

Jaunums!!: Laima un Sengrieķu mitoloģija · Redzēt vairāk »

Veļu māte

Veļu mātes mitoloģiskā tēla ietekme latviešu glezniecībā (Janis Rozentāls, 1897). Veļu māte jeb Kapu māte ir viena no nāves dievietēm latviešu mitoloģijā, pēc nozīmības tikpat svarīga kā Zemes māte, kuru uzskata arī kā Veļu mātes funkcionālo sinonīmu.

Jaunums!!: Laima un Veļu māte · Redzēt vairāk »

Velns (latviešu mitoloģija)

Jaņa Rozentāla ap 1905. gada glezna „Velna ģimene (Pēc pirmajiem gaiļiem)” Ādama Alkšņa 19. gs. 90. gadu vidus zīmējums „Skriešanās” Lietuvā Velns, saukts arī par Jodu un Jupi ir dievība latviešu mitoloģijā un arī lietuviešu mitoloģijā, pazemes un veļu valdnieks, uz ko norāda pats vārds „Velns”, kas cēlies no vārda „velis”.

Jaunums!!: Laima un Velns (latviešu mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Vitrāža

Vitrāža Kanterberijas katedrālē Vitrāža Carlo Roccella. Vitrāža (— stiklojums, no — stikls) ir no krāsainiem stikla gabaliem veidota glezna vai ornamentālā kompozīcija.

Jaunums!!: Laima un Vitrāža · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Laima (Dieviete), Laima (latviešu mitoloģijā).

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »