28 attiecības: Baltu valodas, Bārenis, Dainas, Dēkla, Dievība, Dievs (baltu mitoloģija), Dzemdības, Egles, Indoeiropiešu pirmvaloda, Jaunava Marija, Jānis Endzelīns, Katoļticība, Kārta (mitoloģija), Keramika, Latviešu mitoloģija, Lielās ģildes nams, Lietuviešu mitoloģija, Livonija, Livonijas ordenis, Mājas vista, Māra (latviešu mitoloģija), Moiras, Rīgas pils, Senā Roma, Sengrieķu mitoloģija, Veļu māte, Velns (latviešu mitoloģija), Vitrāža.
Baltu valodas
Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.
Jaunums!!: Laima un Baltu valodas · Redzēt vairāk »
Bārenis
Tomasa Keningtona glezna ''Bāreņi'' (1885. gads) Bārenis ir bērns, kura vecāki ir miruši vai ir atzīti par mirušiem.
Jaunums!!: Laima un Bārenis · Redzēt vairāk »
Dainas
Āronu Matīsa „Mūsu Tautas dziesmas” (1888) Latviešu tautasdziesmas ''Mana baltā māmulīt'' pieraksts no F. Mēnija ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632) Dainas jeb tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā.
Jaunums!!: Laima un Dainas · Redzēt vairāk »
Dēkla
Kārta (augšā pa labi) Dēkla (zināma arī kā Dēkle, Dēkliņa, Dēklīte un Dēkļa) latviešu mitoloģijā ir likteņa dieviete.
Jaunums!!: Laima un Dēkla · Redzēt vairāk »
Dievība
Dievs, Laima (1932. g.) Dievība ir atzīta pārdabiska un nemirstīga būtne, kuru uzskata par dievišķu un svētu.
Jaunums!!: Laima un Dievība · Redzēt vairāk »
Dievs (baltu mitoloģija)
Lielvārdes parkā Dievs (prūšu: Deywss, jātvingu: Deivas — 'debesis') jeb Dieviņš ir viena no senākajām un svarīgākajām mitoloģiskajām būtnēm latviešu un visā baltu mitoloģijā.
Jaunums!!: Laima un Dievs (baltu mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Dzemdības
Jaundzimušais ar vēl nenogrieztu nabassaiti Dzemdības, sauc arī par dzimšanu, ir sarežģīts fizioloģisks process grūtniecības beigās, kura laikā no dzemdes tiek izvadīts jaundzimušais, placenta ar apvalkiem un augļa ūdens.
Jaunums!!: Laima un Dzemdības · Redzēt vairāk »
Egles
Egles (Picea) ir priežu dzimtas ģints, kurā apvienotas 35 skuju koku sugas.
Jaunums!!: Laima un Egles · Redzēt vairāk »
Indoeiropiešu pirmvaloda
„Kurgānu hipotēze” par indoeiropiešu valodās runājošo cilšu migrāciju no aptuveni 4000. līdz 1000. gadam p.m.ē. Rozā krāsā iezīmēta indoeiropiešu kopvalodas dzimtene Indoeiropiešu pirmvaloda ir hipotētiski konstruēta visu indoeiropiešu valodu kopīgā priekštece.
Jaunums!!: Laima un Indoeiropiešu pirmvaloda · Redzēt vairāk »
Jaunava Marija
Jaunava Marija grieķu ikonā (aptuveni 16. gadsimta beigas) Saskaņā ar Jauno Derību Jaunava Marija (aramiešu מרים 'stiprā', 'daiļā' vai arī 'Kundze') bija Jēzus Kristus māte un (viņa ieņemšanas brīdī) Jāzepa sieva (Mateja 1:18-20, Lūkas 1:35).
Jaunums!!: Laima un Jaunava Marija · Redzēt vairāk »
Jānis Endzelīns
Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.
Jaunums!!: Laima un Jānis Endzelīns · Redzēt vairāk »
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Jaunums!!: Laima un Katoļticība · Redzēt vairāk »
Kārta (mitoloģija)
Ziemassvētku vakarā no augšas noraugoties uz Jēzus Kristus dzimšanu Kārta latviešu mitoloģijā kopā ar Laimu un Dēklu ir likteņa dieviete.
Jaunums!!: Laima un Kārta (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Keramika
Smalkkeramika: Porcelāna figūriņa Keramika (keramos — ‘māli, podniecība’) ir neorganiski un nemetāliski materiāli, kas apdedzināti augstās temperatūrās, lai piešķirtu tiem mehānisko izturību un palielinātu blīvumu.
Jaunums!!: Laima un Keramika · Redzēt vairāk »
Latviešu mitoloģija
Latvju dainu 6. sējumam (1931) Latviešu mitoloģija ir latviešu kultūrai raksturīgo mītu un ticējumu kopums, kas veidojies baltu reliģijas, kristietības un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt Pirmās atmodas) mijiedarbībā.
Jaunums!!: Laima un Latviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Lielās ģildes nams
Lielās ģildes nams pirms pārbūves 20. gadsimta sākumā Lielās ģildes nams ir kādreiz Rīgas Lielajai ģildei (jeb Svētās Marijas ģildei) piederošs nams, kurš atrodas pie Līvu laukuma Amatu ielā 6 (starp Zirgu, Amatu un Meistaru ielām).
Jaunums!!: Laima un Lielās ģildes nams · Redzēt vairāk »
Lietuviešu mitoloģija
Lietuviešu mitoloģija ir lietuviešu mītu un leģendu kopība.
Jaunums!!: Laima un Lietuviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Laima un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Laima un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Mājas vista
Mājas vista jeb vienkārši vista (Gallus gallus domesticus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) sarkanās savvaļas vistas (Gallus gallus) viena no pasugām.
Jaunums!!: Laima un Mājas vista · Redzēt vairāk »
Māra (latviešu mitoloģija)
Jēkaba Bīnes 1930. gadu glezna „Māras svētība” Anša Cīruļa sienas gleznojuma mets „Māra” Māra, saukta Mīļā Māra vai Svētā Māra ir mātes dievība latviešu mitoloģijā.
Jaunums!!: Laima un Māra (latviešu mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Moiras
Moiru statuja Berlīnes muzejā Moiras ir trīs likteņu dievietes sengrieķu mitoloģijā.
Jaunums!!: Laima un Moiras · Redzēt vairāk »
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Jaunums!!: Laima un Rīgas pils · Redzēt vairāk »
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Jaunums!!: Laima un Senā Roma · Redzēt vairāk »
Sengrieķu mitoloģija
Grieķijas trīsvienība un triju Zemes valstību sadalījums: Zevs (debesis), Poseidons (iūras un okeāni) un Aīds (pazeme). Teosi (nelieli dievi) ir šīs trīsvienības bērni Zeva atveidojums Sengrieķu mitoloģija ir mītu un leģendu kopums par dieviem, varoņiem un rituāliem Senajā Grieķijā.
Jaunums!!: Laima un Sengrieķu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Veļu māte
Veļu mātes mitoloģiskā tēla ietekme latviešu glezniecībā (Janis Rozentāls, 1897). Veļu māte jeb Kapu māte ir viena no nāves dievietēm latviešu mitoloģijā, pēc nozīmības tikpat svarīga kā Zemes māte, kuru uzskata arī kā Veļu mātes funkcionālo sinonīmu.
Jaunums!!: Laima un Veļu māte · Redzēt vairāk »
Velns (latviešu mitoloģija)
Jaņa Rozentāla ap 1905. gada glezna „Velna ģimene (Pēc pirmajiem gaiļiem)” Ādama Alkšņa 19. gs. 90. gadu vidus zīmējums „Skriešanās” Lietuvā Velns, saukts arī par Jodu un Jupi ir dievība latviešu mitoloģijā un arī lietuviešu mitoloģijā, pazemes un veļu valdnieks, uz ko norāda pats vārds „Velns”, kas cēlies no vārda „velis”.
Jaunums!!: Laima un Velns (latviešu mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Vitrāža
Vitrāža Kanterberijas katedrālē Vitrāža Carlo Roccella. Vitrāža (— stiklojums, no — stikls) ir no krāsainiem stikla gabaliem veidota glezna vai ornamentālā kompozīcija.
Jaunums!!: Laima un Vitrāža · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Laima (Dieviete), Laima (latviešu mitoloģijā).