Ātrāk nekā pārlūku!
34 attiecības: Alberts fon Bukshēvdens, Alberts II (Rīga), Balduīns no Alnas, Bandava, Dānija, Folkvins, Heinrihs fon Licelburgs, Hermans Balke, Kiligunda, Kurši, Kurzemes bīskapija, Kurzemes bīskapu saraksts, Kurzemes valdnieku uzskaitījums, Lamata (zeme), Latīņu valoda, Līgums ar Kursas ķēniņu Lamekinu, Livonijas bīskapi, Livonijas ordeņa mestri, Nikolajs fon Nauens, Piemare, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Rīgas pils, Venno, Venta, Ventava, Vilhelms no Modenas, Zlēku pagasts, Zobenbrāļu Ordeņa mestri, Zviedrija, 1230. gads, 1232. gads, 1234. gads, 1253. gads, 13. gadsimts.
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Jaunums!!: Lamekins un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »
Alberts II (Rīga)
Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).
Jaunums!!: Lamekins un Alberts II (Rīga) · Redzēt vairāk »
Balduīns no Alnas
Zemgales bīskapa Balduīna zīmogs Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232—1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).
Jaunums!!: Lamekins un Balduīns no Alnas · Redzēt vairāk »
Bandava
Bandava bija senās Kursas zeme (terra) Ventas upes vidustecē aptuveni no tagadējās Lietuvas robežas uz leju līdz Abavas ietekai.
Jaunums!!: Lamekins un Bandava · Redzēt vairāk »
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Lamekins un Dānija · Redzēt vairāk »
Folkvins
Mestra Folkvīna zīmogs (kreisā pusē apakšā) Livonijas mestru saraksta lapā Romas pāvestam dāvātajā albumā ''Terra Mariana''. Folkvins jeb Folkvīns (vidusaugšvācu: Volkewîn, Volkwîn;, Volquinus, miris 1236. gada 22. septembrī) bija sakšu augstmanis, otrais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1209—1236).
Jaunums!!: Lamekins un Folkvins · Redzēt vairāk »
Heinrihs fon Licelburgs
Heinrihs fon Licelburgs vai Licelburgas Indriķis (miris 1274. gada 8. februārī) bija Zemgales bīskaps (1247—1251), Kurzemes bīskaps (1251—1263), Kīmezera (Chiemsee) bīskapijas (mūsdienu Bavārijā) bīskaps (1263—1274).
Jaunums!!: Lamekins un Heinrihs fon Licelburgs · Redzēt vairāk »
Hermans Balke
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260 Hermanis Balke (Hermann Balke, Hermann von Balk, arī Hermann Balko, Hermann Balco, Hermann Balk, latīņu: Hermannus Falco).
Jaunums!!: Lamekins un Hermans Balke · Redzēt vairāk »
Kiligunda
Kiligunda bija draudzes novada vai pilsnovada nosaukums viduslaiku Kursā, Sāmsalā un Vīkā.
Jaunums!!: Lamekins un Kiligunda · Redzēt vairāk »
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Lamekins un Kurši · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Jaunums!!: Lamekins un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapu saraksts
Piltenes mūsdienu ģerbonis, uz kura redzamas Kurzemes bīskapa regālijas un trīs torņi (bīskapijas trīs daļas). Heinriha II Bāzedova kapakmens. Kurzemes bīskapi bija Kurzemes bīskapijas, vēlāk Piltenes apgabala nominālie valdnieki.
Jaunums!!: Lamekins un Kurzemes bīskapu saraksts · Redzēt vairāk »
Kurzemes valdnieku uzskaitījums
Johans III. Johans III, 7. Pauls II Einvalds, 8.-9. Mārtiņš Levics, 10.-11. Heinrihs II Bazedovs. 12. Domkapitula zīmogs. Kurzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki Kurzemes teritorijā.
Jaunums!!: Lamekins un Kurzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Lamata (zeme)
''Schalavonia'' Ortēliusa Prūsijas kartē (1584). Lamatas zeme ar galveno pilsētu Rusni (''Ruß'') atradās pie Kuršu jomas. Lamata vai Lamotina (terra Lamotina; Lamentin) bija skalvju apdzīvota teritorija Nemunas pietekas Minijas baseinā pie Kuršu jomas.
Jaunums!!: Lamekins un Lamata (zeme) · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Lamekins un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Līgums ar Kursas ķēniņu Lamekinu
Līguma ar Kursas ķēniņu Lamekinu teksts ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Līgums ar Kursas ķēniņu Lamekinu ir Vatikāna arhīvos saglabājies 1230.
Jaunums!!: Lamekins un Līgums ar Kursas ķēniņu Lamekinu · Redzēt vairāk »
Livonijas bīskapi
Livonijas bīskapi valdīja Livonijas bīskapijas teritorijā senajā Līvzemē, pakāpeniski pievienojot Letijas zemes, līdz 1255.
Jaunums!!: Lamekins un Livonijas bīskapi · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Jaunums!!: Lamekins un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »
Nikolajs fon Nauens
Nikolajs fon Nauens (vācu: Nikolaus von Nauen, latīņu: Nicolaus de Nauen, Nicolaus Canonicus Rigensis) (? - 1253), arī Nikolajs no Nauenas, bija ceturtais Rīgas bīskaps (1229 - 1253).
Jaunums!!: Lamekins un Nikolajs fon Nauens · Redzēt vairāk »
Piemare
Piemare (rakstiskajos avotos: Bihavelanc vai Bihavelant) bija senās Kursas zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē no Vārtājas upes ietekas dienvidos līdz Rīvas upes ietekai ziemeļos.
Jaunums!!: Lamekins un Piemare · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.
Jaunums!!: Lamekins un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Redzēt vairāk »
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Jaunums!!: Lamekins un Rīgas pils · Redzēt vairāk »
Venno
Venno jeb Vinno (latīņu: Vinnenus, Wenno, Wynno; vidusaugšvācu: Winne, miris 1209) bija pirmais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1202 - 1209).
Jaunums!!: Lamekins un Venno · Redzēt vairāk »
Venta
Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Lamekins un Venta · Redzēt vairāk »
Ventava
Ventava (rakstiskajos avotos: Wynda vai Winda) bija senās Kursas zeme Ventas upes lejtecē no Abavas ietekas uz leju līdz pat jūrai.
Jaunums!!: Lamekins un Ventava · Redzēt vairāk »
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Jaunums!!: Lamekins un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »
Zlēku pagasts
Zlēku pagasts ir viena no Ventspils novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos, Ventas un Abavas krastā.
Jaunums!!: Lamekins un Zlēku pagasts · Redzēt vairāk »
Zobenbrāļu Ordeņa mestri
* Venno (1204 - 1209).
Jaunums!!: Lamekins un Zobenbrāļu Ordeņa mestri · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Lamekins un Zviedrija · Redzēt vairāk »
1230. gads
1230.
Jaunums!!: Lamekins un 1230. gads · Redzēt vairāk »
1232. gads
1232.
Jaunums!!: Lamekins un 1232. gads · Redzēt vairāk »
1234. gads
1234.
Jaunums!!: Lamekins un 1234. gads · Redzēt vairāk »
1253. gads
1253.
Jaunums!!: Lamekins un 1253. gads · Redzēt vairāk »
13. gadsimts
13.
Jaunums!!: Lamekins un 13. gadsimts · Redzēt vairāk »
