Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Latgaļi

Indekss Latgaļi

Kokneses, Tālavas valstis Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

41 attiecības: Asotes pilskalns, Atzele, Balti, Baltijas jūra, Bihoveca hronika, Darbarīks, Dievs (latviešu mitoloģija), Francis Kemps, Gauja, Ierocis, Igaunija, Indriķa hronika, Jersika (valsts), Jersikas pilskalns, Kņazs, Koknese (valsts), Kokneses pils, Latgale, Latvieši, Latviešu valoda, Latvija, Lībieši, Letes, Letu gals, Livonijas Konfederācija, Lokstenes viduslaiku pils, Māra, Nalsene, Novgorodas pirmā hronika, Pagājušo gadu vēsture, Pareizticība, Pērkons (mitoloģija), Pleskava, Polocka, Rīgas arhibīskapija, Sēļi, Tālava, Vēlā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā, Vecākā atskaņu hronika, Vidzeme, 11. gadsimts.

Asotes pilskalns

Asotes pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Aszute) ir pilskalns Krustpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, 2 km augšpus Jēkabpils, morēnu augstienes galā. Senās Asotes zemes pārvaldes centrs. Ziemeļu, austrumu un dienvidu nogāzes, kuras aptek Asote (tagad Dārzupīte) jeb Lagzde, ir 10 metrus augstas, lēzenajā ziemeļrietumu malā uzmests aptuveni 2 metrus augsts valnis.http://www.krustpils.lv/faili/ter_plan/Paskaidrojuma_raksts_vides_parskats.pdf 1949.-1954. gada izrakumos atklāts biezs kultūrslānis ar celtņu un sadzīves priekšmetu paliekām. Ievērību pelna 10. gs. dzelzs ieguves krāsns un podnieku darbnīca, kur trauku izgatavošanai izmantoja podnieku ripu. No pilskalna paveras skats uz Daugavas senleju, Ābeļu salām un Dignājas mežiem.

Jaunums!!: Latgaļi un Asotes pilskalns · Redzēt vairāk »

Atzele

Atzele (vācu: Atzel, Adsellen vēlāk Adsel) vai Adzeles zeme bija latgaļu valsts Latvijas, Krievijas un Igaunijas teritorijās.

Jaunums!!: Latgaļi un Atzele · Redzēt vairāk »

Balti

dzelzs laikmetā (3.—4. gadsimtā). Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Centrālajai Viduskrievijai.

Jaunums!!: Latgaļi un Balti · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Latgaļi un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Bihoveca hronika

Bihoveca hronikas rokraksta lapa. "Krievu hroniku pilnā krājuma" 17. sējums (1907). Bihoveca hronika ir viena no 16. gadsimta Lietuvas dižkunigaitijas hronikām, kas nosaukta tās pirmā īpašnieka Volkoviskas apriņķa muižnieka Aleksandra Bihoveca vārdā.

Jaunums!!: Latgaļi un Bihoveca hronika · Redzēt vairāk »

Darbarīks

Darbarīks ir ierīce kāda noteikta darba veikšanai.

Jaunums!!: Latgaļi un Darbarīks · Redzēt vairāk »

Dievs (latviešu mitoloģija)

Lielvārdes parkā Dievs (prūšu: Deywss, jātvingu: Deivas — 'debesis') jeb Dieviņš ir viena no senākajām un svarīgākajām mitoloģiskajām būtnēm latviešu un visā baltu mitoloģijā.

Jaunums!!: Latgaļi un Dievs (latviešu mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Francis Kemps

Francis Kemps (dzimis Makašēnu pagasta Sprūževas ciemā, miris Tomskas apgabalā) bija latviešu un latgaliešu literāts, politiķis un kultūras darbinieks.

Jaunums!!: Latgaļi un Francis Kemps · Redzēt vairāk »

Gauja

Gaujas sateces baseins Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.

Jaunums!!: Latgaļi un Gauja · Redzēt vairāk »

Ierocis

Ierocis ir noteikts instruments, kas radīts, vai tiek izmantots, lai ievainotu, nogalinātu, vai padarīt rīkoties nespējīgu kādu cilvēku, vai citu dzīvu būtni.

Jaunums!!: Latgaļi un Ierocis · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunija, oficiāli Igaunijas Republika (Eesti Vabariik), ir viena no trim Baltijas valstīm, kas atrodas Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Latgaļi un Igaunija · Redzēt vairāk »

Indriķa hronika

Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.

Jaunums!!: Latgaļi un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »

Jersika (valsts)

Jersika, bija seno latgaļu viduslaiku ķēniņvalsts ar pārvaldes centru Jersikas pilī.

Jaunums!!: Latgaļi un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »

Jersikas pilskalns

Jersikas pilskalns mūsdienās (2013). Jersikas pilskalns ir Indriķa hronikā aprakstītās ķēniņa Visvalža Jersikas pils vieta tagadējā Līvānu novada Jersikas pagastā.

Jaunums!!: Latgaļi un Jersikas pilskalns · Redzēt vairāk »

Kņazs

Kņazs (sensl. Kъnedzь - radniecīgs senģ. Kuningaz, got. Kuniggs;, slov. Kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.

Jaunums!!: Latgaļi un Kņazs · Redzēt vairāk »

Koknese (valsts)

Koknese bija seno latgaļu ķēniņvalsts (lat. regnum) pie Daugavas ūdensceļa.

Jaunums!!: Latgaļi un Koknese (valsts) · Redzēt vairāk »

Kokneses pils

Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.

Jaunums!!: Latgaļi un Kokneses pils · Redzēt vairāk »

Latgale

Latgale ir kultūrvēsturisks novads Latvijā.

Jaunums!!: Latgaļi un Latgale · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada Tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Latgaļi un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Latgaļi un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Latgaļi un Latvija · Redzēt vairāk »

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Jaunums!!: Latgaļi un Lībieši · Redzēt vairāk »

Letes

Letes ir ciems Gulbenes novada Beļavas pagastā.

Jaunums!!: Latgaļi un Letes · Redzēt vairāk »

Letu gals

Letu gals kā Rīgas arhibīskapijas austrumu daļa 1534. gada kartē. Arhibīskapa rezidences Rauna (''Ronneburg'') un Koknese (''Kokenhusen''). Letu gals vai Letu zeme 13.

Jaunums!!: Latgaļi un Letu gals · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku atsevišķu valstu savienība Livonijā, tagadējā Latvijas un Igaunijas teritorijā no 1243.

Jaunums!!: Latgaļi un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Lokstenes viduslaiku pils

Lokstenes pils ziemeļaustrumu mūra paliekas 20. gs. sākumā. Lokstenes pilskalns ar Gersikas villu 20. gs. sākumā. Oliņkalns (pa kreisi), Lokstenes pilskalns (vidū, tālumā) un Sēlpils pilskalns (pa labi) 1866. gada attēlā. Lokstenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu nocietināta muižas pils Daugavas kreisajā stāvkrastā pie Pļaviņām, iepretī Livonijas ordeņa Sēlpils cietoksnim.

Jaunums!!: Latgaļi un Lokstenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Māra

Jēkaba Bīnes 1930. gadu glezna „Māras svētība” Anša Cīruļa sienas gleznojuma mets „Māra” Māra, saukta Mīļā Māra vai Svētā Māra ir augstākā mātes dievība latviešu mitoloģijā.

Jaunums!!: Latgaļi un Māra · Redzēt vairāk »

Nalsene

Nalsenes zemes aptuvenā atrašanās vieta mūsdienu Aukštaitijas teritorijā uz robežas ar sēļu, letgaļu un Polockas zemēm (Gudavičius, 1989). Nalsene vai Nalšija (latīniski: terra Nalsen, lietuviski:Nalšia, baltkrieviski:Нальшчаны) bija sēļu un aukštaišu apdzīvota zeme vai vairāku zemju savienība, kas 13.

Jaunums!!: Latgaļi un Nalsene · Redzēt vairāk »

Novgorodas pirmā hronika

Novgorodas pirmā hronika (krievu: Новгородская первая летопись) ir senākā Novgorodas hronika, kurā pierakstīti 1016.-1471.

Jaunums!!: Latgaļi un Novgorodas pirmā hronika · Redzēt vairāk »

Pagājušo gadu vēsture

„Pagājušo laiku stāsta” lapa ar 13. gs. ilustrāciju no t.s. Radzivila hronikas. Novgorodā (1862). Pagājušo gadu vēsture arī Nestora hronika vai Pagājušo laiku stāsts (baznīcslāvu: Повѣсть времяньныхъ лѣтъ) ir senkrievu hronika par notikumiem Senajā Krievzemē un apkārtējās valstīs no 852.

Jaunums!!: Latgaļi un Pagājušo gadu vēsture · Redzēt vairāk »

Pareizticība

Neliela minoritātes reliģija (1%-5%) Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ no) jeb Ortodoksā baznīca, ir kopīgs termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas un Senās Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.

Jaunums!!: Latgaļi un Pareizticība · Redzēt vairāk »

Pērkons (mitoloģija)

Lietuvā 18. gadsimtā atrasts no sudraba izliets ap pēdu garš Pērkona tēls. Uz tā ķermeņa vienā pusē iegravēts uzraksts„''Perkun tevaiti nedusmi uze man''” (Pērkon, tēvoci, nedusmojies uz mani), bet otrā pusē, uz galvas „''Perkunusi''”http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/5.pirmie/1latv/1.htm 1. Latviešu senatnes raksti Mikaloja Konstantīna Čurļoņa 1909. gada glezna „Perkūns” Sēlijā, pie kura agrāk notikusi Pērkona pielūgšana Pērkons (senprūšu: Percunis, jātvingu: Parkuns) ir viena no galvenajām dievībām latviešu un pārējo baltu mitoloģijā, kam ir līdzība ar galvenajām debesu dievībām vairākās citās indoeiropiešu reliģijās (indiešu Pardžanju, skandināvu Fjorgyn, slāvu Perunu (Перун)).

Jaunums!!: Latgaļi un Pērkons (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas rietumu daļā, Pleskavas apgabala administratīvais centrs ar 206 tūkstošiem iedzīvotāju (2013).

Jaunums!!: Latgaļi un Pleskava · Redzēt vairāk »

Polocka

Polocka, arī Polacka ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils Latvijā.

Jaunums!!: Latgaļi un Polocka · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Jaunums!!: Latgaļi un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Sēļi

Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).

Jaunums!!: Latgaļi un Sēļi · Redzēt vairāk »

Tālava

Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.

Jaunums!!: Latgaļi un Tālava · Redzēt vairāk »

Vēlā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā

Vēlā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā ir vēlā dzelzs laikmeta (9.-12./13. gs.) arheoloģiskie pieminekļi Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Latgaļi un Vēlā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā · Redzēt vairāk »

Vecākā atskaņu hronika

Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku (vācu: Älteste Livländische Reimchronik) ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290-1296) par Krusta kariem Latvijā aiz Indriķa hronikas.

Jaunums!!: Latgaļi un Vecākā atskaņu hronika · Redzēt vairāk »

Vidzeme

Vidzeme ir viens no Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem.

Jaunums!!: Latgaļi un Vidzeme · Redzēt vairāk »

11. gadsimts

11.

Jaunums!!: Latgaļi un 11. gadsimts · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Letgaļi, Leti.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »