Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Latvieši

Indekss Latvieši

Latvieši ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada Tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

221 attiecības: Aka, Amerikas Savienotās Valstis, Angļu valoda, Apgaismības laikmets, Apvienotā Karaliste, Armēnija, Arnolds Spekke, Austrālija, Austrumeiropa, Azerbaidžāna, Ģimene, Īrija, Ābrams de Bruins, Balti, Baltijas ceļš, Baltijas somi, Baltkrievi, Baltkrievija, Baltu pirmvaloda, Baltu valodas, Boriss Šeremetjevs, Brazīlija, Brāļu draudzes, Brīvības piemineklis, Cēsis, Centrāleiropa, Dainas, Dienas Lapa, Dzimtā valoda, Dzimtbūšana, Edgars Dunsdorfs, Eiropa, Ernsts Gliks, Etnoss, Frīdrihs Bernhards Blaufūss, Frīdrihs Mēnijs, Galotne (valodniecība), Garlībs Merķelis, Gothards Frīdrihs Stenders, Gruzija, Hektārs, Historia Lettica, Honorijs III, Igauņi, Igauņu valoda, Igaunija, Igaunijas PSR, Indija, Indoeiropiešu pirmvaloda, Indoeiropiešu valodas, ..., Indriķa hronika, Inflantijas vaivadija, Iršu pagasts, Jaunā Derība, Jaunā Gaita, Jaunā strāva, Jaunlatvieši, Jānis Krēsliņš (vēsturnieks), Jānis Stradiņš, Jēzus Kristus, Johans Hāzentēters, Johans Kristofs Broce, Juris Alunāns, Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads, Kanāda, Katehisms, Katoļticība, Katrīna II Lielā, Kazahstāna, Kirgīzi, Kirgizstāna, Klēts, Kolhozs, Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs, Krievi, Krievija, Krievijas Impērija, Krievu valoda, Krievvalodīgie, Krusta kari, Kurši, Kuršu valoda, Kurzeme, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latgaļi, Latgale, Latviešu personvārdi, Latviešu tautastērpi, Latviešu valoda, Latvija, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas demogrāfija, Latvijas ebreji, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas PSR, Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā, Latvijas Tautas fronte, Latvijas Universitāte, Latvijas vācu okupācija (1941—1945), Lībeka, Lībieši, Leipciga, Lielais mēris Latvijā, Lietuva, Lietuvas PSR, Lietuvieši, Lietuviešu valoda, Lingua franca, Livonija, Livonijas Konfederācija, Livonijas krusta kari, Luterisms, Mārtiņš Luters, Moldova, Molotova—Ribentropa pakts, Mordvieši, Muiža, Nacionālisms, Nācija, NKVD "Latviešu operācija", Norvēģi, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Pauls Einhorns, Pārkrievošana, Pēterburgas Avīzes, Pirmais pasaules karš, Pirmā atmoda, Pirts, Poļi, Poļu valoda, Polija, Prūši, PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts, Puštuni, Rīgas jūras līcis, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle, Rūjienas draudzes novads, Rūpniecība, Rietumeiropa, Rija, Sakne, Sausnēja, Sāmi, Sēļi, Sēlija, Sebastians Minsters, Sengrieķu valoda, Sennorvēģu valoda, Sibīrija, Simons Grūnavs, Slovēņi, Somi, Somu valoda, Tadžikistāna, Tartu Universitāte, Tatāri, Tautas skaitīšana, Tēvreize, Tirdzniecība, Trimdas latvieši, Turkmenistāna, Ukraiņi, Ukraina, Ungāri, Urbanizācija, Uzbekistāna, Vācbaltieši, Vācieši, Vācija, Vācu valoda, Vecā Derība, Vecpiebalgas novads, Vendi (Livonija), Viduslaiki, Vidzemes guberņa, Viensēta, Vilhelms no Modenas, Vitebskas guberņa, XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, Zemes reforma Baltijas guberņās, Zemgaļi, Zemgale, Zemkopība, Zemnieks, Ziemeļeiropa, Zviedri, Zviedru Vidzeme, 12. gadsimts, 13. gadsimts, 1550. gads, 1584. gads, 16. gadsimts, 1632. gads, 1635. gads, 1685. gads, 1689. gads, 1699. gads, 17. gadsimts, 1790. gads, 18. gadsimts, 18. marts, 1817. gads, 1819. gads, 1856. gads, 1867. gads, 19. gadsimts, 1905. gada revolūcija Latvijā, 1914. gads, 1918. gads, 1941. gada jūnija deportācijas Latvijā, 1949. gads, 1959. gads, 1965. gads, 1989. gads, 1990. gads, 2011. gada Tautas skaitīšana Latvijā, 23. augusts, 4. maijs. Izvērst indekss (171 vairāk) »

Aka

Indijā). Aka ir hidrotehniska celtne gruntsūdeņu ieguvei.

Jaunums!!: Latvieši un Aka · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Latvieši un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Angļu valoda

Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no ģermāņu valodu saimes rietumģermāņu atzara valodām.

Jaunums!!: Latvieši un Angļu valoda · Redzēt vairāk »

Apgaismības laikmets

Racionālisma artefakts Apgaismība bija filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas.

Jaunums!!: Latvieši un Apgaismības laikmets · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), arī Lielbritānija (Great Britain), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: Latvieši un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Armēnija

Armēnija (Hayastan), oficiālais nosaukums — Armēnijas Republika (Հայաստանի Հանրապետություն; Hayastani Hanrapetut’yun), ir valsts Eirāzijā, starp Melno jūru un Kaspijas jūru, Aizkaukāza dienvidu daļā.

Jaunums!!: Latvieši un Armēnija · Redzēt vairāk »

Arnolds Spekke

Arnolds Spekke (1887—1972) bija latviešu filologs, vēsturnieks, diplomāts.

Jaunums!!: Latvieši un Arnolds Spekke · Redzēt vairāk »

Austrālija

Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.

Jaunums!!: Latvieši un Austrālija · Redzēt vairāk »

Austrumeiropa

Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Maķedonija (jeb FYROM), Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.

Jaunums!!: Latvieši un Austrumeiropa · Redzēt vairāk »

Azerbaidžāna

Azerbaidžāna, oficiāli Azerbaidžānas Republika (Azərbaycan Respublikası) ir valsts Aizkaukāza austrumu daļā un tā aizņem teritoriju uz dienvidiem no Kaukāza kalniem.

Jaunums!!: Latvieši un Azerbaidžāna · Redzēt vairāk »

Ģimene

Ģimene ir cilvēku vai dzīvnieku grupa, kurā tās indivīdi ir savstarpēji tuvi radinieki un dzīvo kopā.

Jaunums!!: Latvieši un Ģimene · Redzēt vairāk »

Īrija

Īrija, dažkārt aprakstoši dēvēta arī kā Īrijas Republika (Poblacht na hÉireann, Republic of Ireland), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Latvieši un Īrija · Redzēt vairāk »

Ābrams de Bruins

Divers habits des femmes du pays de Liveland tant bourgeoises que villageoises, 1577). Ābrams de Bruins (flāmu: Abraham de Bruyn, 1538-1587) bija flāmu mākslinieks un gravieris.

Jaunums!!: Latvieši un Ābrams de Bruins · Redzēt vairāk »

Balti

dzelzs laikmetā (3.—4. gadsimtā). Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Centrālajai Viduskrievijai.

Jaunums!!: Latvieši un Balti · Redzēt vairāk »

Baltijas ceļš

23 Baltijas ceļš bija akcija Baltijas valstīs, kas notika plkst.

Jaunums!!: Latvieši un Baltijas ceļš · Redzēt vairāk »

Baltijas somi

Vilijama Z. Riplija 1899. gada grāmatas ''Eiropas rases'' Baltijas somi ir kopīgs apzīmējums somugru valodās runājošām ciltīm Baltijas jūras piekrastē.

Jaunums!!: Latvieši un Baltijas somi · Redzēt vairāk »

Baltkrievi

Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Latvieši un Baltkrievi · Redzēt vairāk »

Baltkrievija

Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.

Jaunums!!: Latvieši un Baltkrievija · Redzēt vairāk »

Baltu pirmvaloda

Baltu pirmvaloda jeb pirmbaltu valoda ir hipotētiska valoda, no kuras cēlušās baltu valodas.

Jaunums!!: Latvieši un Baltu pirmvaloda · Redzēt vairāk »

Baltu valodas

Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.

Jaunums!!: Latvieši un Baltu valodas · Redzēt vairāk »

Boriss Šeremetjevs

Boriss Šeremetjevs feldmaršala tērpā Boriss Šeremetjevs (1652—1719) bija Krievijas caristes diplomāts un karavadonis Lielā Ziemeļu kara laikā.

Jaunums!!: Latvieši un Boriss Šeremetjevs · Redzēt vairāk »

Brazīlija

Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta.

Jaunums!!: Latvieši un Brazīlija · Redzēt vairāk »

Brāļu draudzes

Kristīšanas ceremonija brāļu draudzē ASV. Brāļu draudzes jeb hernhūtieši (Erneuerte Brüder-Unität) ir uz piētisma pamatiem balstīts kristīgā protestantisma novirziens, kas deva spēcīgu impulsu arī latviešu garīgajai un politiskajai attīstībai jeb pirmajai tautiskajai atmodai.

Jaunums!!: Latvieši un Brāļu draudzes · Redzēt vairāk »

Brīvības piemineklis

Brīvības piemineklis atrodas Latvijas galvaspilsētas Rīgas centrā, Brīvības bulvārī, pie Vecrīgas.

Jaunums!!: Latvieši un Brīvības piemineklis · Redzēt vairāk »

Cēsis

Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Latvieši un Cēsis · Redzēt vairāk »

Centrāleiropa

Centrāleiropas valstis. Centrāleiropas valstis (''Mitteleuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai. Centrāleiropa jeb Viduseiropa ir ekonomiskajā, politiskajā un ģeogrāfiskajā izpratnē plaši lietots jēdziens, lai gan pietiekami precīzas tā definīcijas nav.

Jaunums!!: Latvieši un Centrāleiropa · Redzēt vairāk »

Dainas

Āronu Matīsa „Mūsu Tautas dziesmas” (1888) Latviešu tautasdziesmas pieraksts no F. Mēnija ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632) Dainas jeb tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā.

Jaunums!!: Latvieši un Dainas · Redzēt vairāk »

Dienas Lapa

Dienas Lapa bija dienas laikraksts, kas tika izdots Rīgā XIX gs.

Jaunums!!: Latvieši un Dienas Lapa · Redzēt vairāk »

Dzimtā valoda

Par dzimto valodu sauc valodu, kuru cilvēks mācās kopš dzimšanas.

Jaunums!!: Latvieši un Dzimtā valoda · Redzēt vairāk »

Dzimtbūšana

Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.

Jaunums!!: Latvieši un Dzimtbūšana · Redzēt vairāk »

Edgars Dunsdorfs

Edgars Dunsdorfs (1904—2002) bija latviešu vēsturnieks.

Jaunums!!: Latvieši un Edgars Dunsdorfs · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Latvieši un Eiropa · Redzēt vairāk »

Ernsts Gliks

Johans Ernsts Gliks (1652 — 1705) bija vācu luterāņu mācītājs, tulkotājs un Zviedru Vidzemes izglītības darbinieks, pirmais Bībeles tulkotājs latviešu valodā.

Jaunums!!: Latvieši un Ernsts Gliks · Redzēt vairāk »

Etnoss

Etnosa jēdziens ir Padomju Savienības beigu gados PSRS Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas institūta izstrādāta teorija, kas izskaidro tautību kā sociālu cilvēku kopums, kuras locekļi apzinās sevi kā vienota grupa, pretstatā pārējiem etnosiem.

Jaunums!!: Latvieši un Etnoss · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Bernhards Blaufūss

Frīdrihs Bernhards Blaufūss (1697-1756) bija Rīgas guberņas luterāņu mācītājs un vēsturnieks, brāļu draudzes grāmatu izplatītājs.

Jaunums!!: Latvieši un Frīdrihs Bernhards Blaufūss · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Mēnijs

Frīdrihs Mēnius, arī Frīdrihs Meins (arī Solomonus Majus Menius; dzimis ap 1593. gadu Pomerānijā, miris 1659. gadā) bija Zviedru Vidzemes tiesībzinātnieks, vēsturnieks, Tērbatas Gustava akadēmijas profesors, alķīmiķis, 1632.

Jaunums!!: Latvieši un Frīdrihs Mēnijs · Redzēt vairāk »

Galotne (valodniecība)

Galotne, arī fleksija (— ‘liekšana, liekums’) valodniecībā ir morfēma.

Jaunums!!: Latvieši un Galotne (valodniecība) · Redzēt vairāk »

Garlībs Merķelis

Garlībs Helvigs Merķelis (1769. — 1850.) bija vācbaltiešu rakstnieks un publicists, viens no spilgtākajiem apgaismības ideju pārstāvjiem Baltijā.

Jaunums!!: Latvieši un Garlībs Merķelis · Redzēt vairāk »

Gothards Frīdrihs Stenders

Gothards Frīdrihs Stenders (1753). Stendera izgudrotās veļasmašīnas apraksts (Jelgava, 1765). Gothards Frīdrihs Stenders, arī Ģederts Fridriks Štenders (Gotthard Friedrich Stender) saukts par Veco Stenderu (dzimis, miris), bija Apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologs un izgudrotājs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, "Latviešu valodas vārdnīcas" (Lettisches Lexikon, 1789) autors.

Jaunums!!: Latvieši un Gothards Frīdrihs Stenders · Redzēt vairāk »

Gruzija

Gruzija (Sakartvelo), no 1991.

Jaunums!!: Latvieši un Gruzija · Redzēt vairāk »

Hektārs

Hektārs (ha) ir viena no metriskās sistēmas atvasinātajām laukuma mērvienībām.

Jaunums!!: Latvieši un Hektārs · Redzēt vairāk »

Historia Lettica

Historia Lettica ir 1649.

Jaunums!!: Latvieši un Historia Lettica · Redzēt vairāk »

Honorijs III

Pāvests Honorijs III, īstajā vārdā Čenčio Savelli (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1216.

Jaunums!!: Latvieši un Honorijs III · Redzēt vairāk »

Igauņi

Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.

Jaunums!!: Latvieši un Igauņi · Redzēt vairāk »

Igauņu valoda

Igauņu valoda (Eesti keel) pieder somugru valodu grupas Baltijas somu valodu atzaram un tās tuvākās radu valodas ir veru (setu), lībiešu, somu, ingru, vepsu un votu valodas.

Jaunums!!: Latvieši un Igauņu valoda · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunija, oficiāli Igaunijas Republika (Eesti Vabariik), ir viena no trim Baltijas valstīm, kas atrodas Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Latvieši un Igaunija · Redzēt vairāk »

Igaunijas PSR

Igaunijas Padomju Sociālistiskā Republika (saīsināti: Igaunijas PSR; ENSV; ЭССР, Estonskaya Sovetskaya Sotsialisticheskaya Respublika ESSR) bija 1940.

Jaunums!!: Latvieši un Igaunijas PSR · Redzēt vairāk »

Indija

Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.

Jaunums!!: Latvieši un Indija · Redzēt vairāk »

Indoeiropiešu pirmvaloda

„Kurgānu hipotēze” par indoeiropiešu valodās runājošo cilšu migrāciju no aptuveni 4000. līdz 1000. gadam p.m.ē. Rozā krāsā iezīmēta indoeiropiešu kopvalodas dzimtene Indoeiropiešu pirmvaloda ir hipotētiski konstruēta visu indoeiropiešu valodu kopīgā priekštece.

Jaunums!!: Latvieši un Indoeiropiešu pirmvaloda · Redzēt vairāk »

Indoeiropiešu valodas

Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodas Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāki simti valodu un dialektu.

Jaunums!!: Latvieši un Indoeiropiešu valodas · Redzēt vairāk »

Indriķa hronika

Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.

Jaunums!!: Latvieši un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »

Inflantijas vaivadija

Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām palika tiešā Žečpospoļitas pārvaldībā.

Jaunums!!: Latvieši un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »

Iršu pagasts

Iršu pagasts ir viena no Kokneses novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos.

Jaunums!!: Latvieši un Iršu pagasts · Redzēt vairāk »

Jaunā Derība

Jaunā Derība jeb Jaunās Derības raksti ir Bībeles daļa, kas vēsta par Jēzus Kristus dzīvi un kristietības pirmsākumiem.

Jaunums!!: Latvieši un Jaunā Derība · Redzēt vairāk »

Jaunā Gaita

"Jaunā Gaita" ir 1955.

Jaunums!!: Latvieši un Jaunā Gaita · Redzēt vairāk »

Jaunā strāva

Jaunā strāva bija latviešu demokrātiskās inteliģences grupa 19.

Jaunums!!: Latvieši un Jaunā strāva · Redzēt vairāk »

Jaunlatvieši

Kustības galvenais ierosinātājs - Krišjānis Valdemārs (ap 1880). Rīgas Latviešu biedrības karogs. Jaunlatvieši ir jēdziens, ko attiecina uz pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļiem, kas darbojās 19. gadsimta 50.—80.

Jaunums!!: Latvieši un Jaunlatvieši · Redzēt vairāk »

Jānis Krēsliņš (vēsturnieks)

Jānis Krēsliņš (1924) ir trimdas latviešu vēstures un mākslas vēstures pētnieks, bibliogrāfs, dzejnieks, atdzejotājs.

Jaunums!!: Latvieši un Jānis Krēsliņš (vēsturnieks) · Redzēt vairāk »

Jānis Stradiņš

Jānis Stradiņš (dzimis Rīgā) ir latviešu akadēmiķis, fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks.

Jaunums!!: Latvieši un Jānis Stradiņš · Redzēt vairāk »

Jēzus Kristus

Jēzus Kristus (dzimis 5.—2. gadā p.m.ē., miris 30.—33. gadā), zināms arī kā Jēzus no Nācaretes, Jēzus Nācarietis, Pestītājs, Dieva Dēls, arī Cilvēka Dēls ir centrālā figūra kristietībā, un lielākā daļa kristiešu baznīcu viņu pielūdz kā Dieva dēlu un Dieva vārda un gribas iemiesojumu.

Jaunums!!: Latvieši un Jēzus Kristus · Redzēt vairāk »

Johans Hāzentēters

Hanss Johans Hāzentēters (arī Hasentödter, ap 1517 – ap 1586) bija Prūsijā dzimis vācu dzejnieks un hronists, kas dzīvoja Reformācijas laikmetā un jaunības laikā strādāja par sekretāru arī Livonijā.

Jaunums!!: Latvieši un Johans Hāzentēters · Redzēt vairāk »

Johans Kristofs Broce

Johans Kristofs Broce Johans Kristofs Broce ( —) bija Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 19.

Jaunums!!: Latvieši un Johans Kristofs Broce · Redzēt vairāk »

Juris Alunāns

Juris Alunāns, īstajā vārdā Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns (vecajā ortogrāfijā Juris Allunan; dzimis Jaunkalsnavā, miris Jostenes pagastā) bija viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem, latviešu nacionālās valodniecības pamatlicējs.

Jaunums!!: Latvieši un Juris Alunāns · Redzēt vairāk »

Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads

Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads (1798). Kalsnavas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Vietalvas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Latvieši un Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Kanāda

Kanāda ir valsts, kura aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.

Jaunums!!: Latvieši un Kanāda · Redzēt vairāk »

Katehisms

Katehisms jeb katķisms (no — 'mutiska apmācība') ir īss kristīgās ticības mācības izklāsts, pārsvarā jautājumu un atbilžu formā.

Jaunums!!: Latvieši un Katehisms · Redzēt vairāk »

Katoļticība

Katoļticība jeb katolicisms ((katolikōs) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.

Jaunums!!: Latvieši un Katoļticība · Redzēt vairāk »

Katrīna II Lielā

Katrīna II Lielā, (dzimusi, mirusi) bija Krievijas imperatore.

Jaunums!!: Latvieši un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »

Kazahstāna

Kazahstāna ir Centrālāzijas valsts, neliela teritorijas daļa rietumos no Urālas upes atrodas arī Eiropas austrumos.

Jaunums!!: Latvieši un Kazahstāna · Redzēt vairāk »

Kirgīzi

Kirgīzi (kirgīzu: кыргыздар) ir viena no tjurku tautām un Kirgizstānas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Latvieši un Kirgīzi · Redzēt vairāk »

Kirgizstāna

Kirgizstāna (kirgīzu: Кыргызстан; vai Киргизстан, vai Кыргызстан, saukta arī par Kirgīziju), oficiālais nosaukums Kirgīzu Republika, ir valsts Vidusāzijā.

Jaunums!!: Latvieši un Kirgizstāna · Redzēt vairāk »

Klēts

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Klēts latviešu tradicionālajā viensētā ir savrupi celta ēka lielākoties pārtikas un ikdienā nelietojamā apģērba uzglabāšanai, tomēr klētī mēdza glabāt arī dažādas citas mantas.

Jaunums!!: Latvieši un Klēts · Redzēt vairāk »

Kolhozs

Kolhozs (no — ‘kolektīva saimniecība’) bija kolektīva saimniecības forma Austrumu bloka valstīs 20.

Jaunums!!: Latvieši un Kolhozs · Redzēt vairāk »

Krišjānis Barons

Krišjānis Barons (dzimis Struteles muižā, miris Rīgā), pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists.

Jaunums!!: Latvieši un Krišjānis Barons · Redzēt vairāk »

Krišjānis Valdemārs

Krišjānis Valdemārs (dzimis Ārlavas pagastā (tagad Valdgales pagasts), miris Maskavā) bija latviešu ekonomists, publicists un politiķis, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, Ainažu jūrskolas dibinātājs, kā arī pirmās latviešu bibliotēkas dibinātājs.

Jaunums!!: Latvieši un Krišjānis Valdemārs · Redzēt vairāk »

Krievi

Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.

Jaunums!!: Latvieši un Krievi · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Latvieši un Krievija · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija Eirāzijas lielvalsts no 1721.

Jaunums!!: Latvieši un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Krievu valoda

Krievu valoda (russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā, un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.

Jaunums!!: Latvieši un Krievu valoda · Redzēt vairāk »

Krievvalodīgie

Krievvalodīgie pasaulē Krievvalodīgais - sarunvalodā lietots apzīmējums krievu valodas lietotājam, kuram tā ir dzimtā valoda vai kurš tai dod priekšroku ikdienā un ģimenē.

Jaunums!!: Latvieši un Krievvalodīgie · Redzēt vairāk »

Krusta kari

Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.

Jaunums!!: Latvieši un Krusta kari · Redzēt vairāk »

Kurši

Kurši, agrāk arī kūri ir viena no senajām baltu tautām, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Latvieši un Kurši · Redzēt vairāk »

Kuršu valoda

Kuršu valoda bija baltu valoda, ko runāja baltu cilts kurši, kas apdzīvoja teritorijas, kas atrodas mūsdienu Kurzemes rietumos un Lietuvas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Latvieši un Kuršu valoda · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir kultūrvēsturisks novads Latvijas rietumu daļā.

Jaunums!!: Latvieši un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Jaunums!!: Latvieši un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste, saīsināti, Kurzemes hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Latvieši un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Latgaļi

Kokneses, Tālavas valstis Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Jaunums!!: Latvieši un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Latgale

Latgale ir kultūrvēsturisks novads Latvijā.

Jaunums!!: Latvieši un Latgale · Redzēt vairāk »

Latviešu personvārdi

Latviešu personvārdus veido viens vai vairāki vārdi, kam seko uzvārds.

Jaunums!!: Latvieši un Latviešu personvārdi · Redzēt vairāk »

Latviešu tautastērpi

Jaņa Rozentāla albuma "Ainas no latviešu tautas dzīves" Rucavas tautastērpi no 1920. gadā izdotā albuma "Peoples of All Nations: Their Life Today and Story of Their Past". Latviešu tautastērpi ir dažādiem novadiem raksturīgi latviešu nacionālie apģērbi.

Jaunums!!: Latvieši un Latviešu tautastērpi · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Latvieši un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Latvieši un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas atbrīvošanas karš bija karš par neatkarīgu Latvijas valsti no tās proklamēšanas 1918.

Jaunums!!: Latvieši un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas demogrāfija

Latvijas iedzīvotāju skaits un etiniskais sastāvs (miljonos) no 1920. līdz 2014. gadam Rakstā Latvijas demogrāfija ir apkopota informācija par Latvijas iedzīvotājiem, ietverot informāciju par Latvijas iedzīvotāju skaitu, etnisko sastāvu, urbanizācijas līmeni, dzimumstruktūru, vecumstruktūru un citu aspektus.

Jaunums!!: Latvieši un Latvijas demogrāfija · Redzēt vairāk »

Latvijas ebreji

Latvijas ebreji ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām.

Jaunums!!: Latvieši un Latvijas ebreji · Redzēt vairāk »

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) ir trešā lielāka universitāte Latvijā.

Jaunums!!: Latvieši un Latvijas Lauksaimniecības universitāte · Redzēt vairāk »

Latvijas PSR

Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija PSRS okupētās Latvijas teritorijā izveidota PSRS teritoriāli administratīva vienība laikā no 1940.

Jaunums!!: Latvieši un Latvijas PSR · Redzēt vairāk »

Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā

Latvijas PSR divpadsmitā sasaukuma Augstākās Padomes vēlēšanas notika.

Jaunums!!: Latvieši un Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā · Redzēt vairāk »

Latvijas Tautas fronte

Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988.

Jaunums!!: Latvieši un Latvijas Tautas fronte · Redzēt vairāk »

Latvijas Universitāte

Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā ir apvienots un tiek attīstīts studiju un zinātniskās pētniecības potenciāls dabas, tehnisko, humanitāro un sociālo zinātņu jomā.

Jaunums!!: Latvieši un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »

Latvijas vācu okupācija (1941—1945)

Latvijas vācu okupācija ir Padomju Savienības 1940.

Jaunums!!: Latvieši un Latvijas vācu okupācija (1941—1945) · Redzēt vairāk »

Lībeka

Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.

Jaunums!!: Latvieši un Lībeka · Redzēt vairāk »

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Jaunums!!: Latvieši un Lībieši · Redzēt vairāk »

Leipciga

Leipciga ir pilsēta Vācijas austrumdaļā, pie Veise Elsteres.

Jaunums!!: Latvieši un Leipciga · Redzēt vairāk »

Lielais mēris Latvijā

Žanis Karlsons. Lielais mēris Kurzemē (1936). Lielais mēris ir apzīmējums mēra epidēmijai, kas Lielā Ziemeļu kara laikā 1709.

Jaunums!!: Latvieši un Lielais mēris Latvijā · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Latvieši un Lietuva · Redzēt vairāk »

Lietuvas PSR

Lietuvas PSR bija 1940.

Jaunums!!: Latvieši un Lietuvas PSR · Redzēt vairāk »

Lietuvieši

Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.

Jaunums!!: Latvieši un Lietuvieši · Redzēt vairāk »

Lietuviešu valoda

Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir Lietuvas oficiālā valoda kopš 1918.

Jaunums!!: Latvieši un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »

Lingua franca

Lingua franca ir valodniecībā lietots apzīmējums starptautu saziņas valodai etniski jauktos apgabalos.

Jaunums!!: Latvieši un Lingua franca · Redzēt vairāk »

Livonija

Gerharda Merkatora Livonijas Konfederācijas karte. Parādīts stāvoklis pirms tās sadalīšanas (1561). Livonija jeb Māras zeme (vai terra matris) bija 1225.

Jaunums!!: Latvieši un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku atsevišķu valstu savienība Livonijā, tagadējā Latvijas un Igaunijas teritorijā no 1243.

Jaunums!!: Latvieši un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizācijas un kristianizācijas procesa daļa.

Jaunums!!: Latvieši un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Luterisms

Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.

Jaunums!!: Latvieši un Luterisms · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Luters

Mārtiņš Luters (—) bija katoļu augustīniešu ordeņa mūks, mācītājs, teologs, profesors, baznīcas reformu ideologs.

Jaunums!!: Latvieši un Mārtiņš Luters · Redzēt vairāk »

Moldova

Moldova, oficiāli Moldovas Republika ir valsts Austrumeiropā.

Jaunums!!: Latvieši un Moldova · Redzēt vairāk »

Molotova—Ribentropa pakts

Molotova-Ribentropa paktā plānotās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.

Jaunums!!: Latvieši un Molotova—Ribentropa pakts · Redzēt vairāk »

Mordvieši

Mordvieši ir apvienojošs nosaukums divām radniecīgām Krievijas Pievolgas reģionā dzīvojošām somugru tautām — erzjiem un mokšiem.

Jaunums!!: Latvieši un Mordvieši · Redzēt vairāk »

Muiža

Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.

Jaunums!!: Latvieši un Muiža · Redzēt vairāk »

Nacionālisms

Nacionālisms ir etniski konservatīva politiska ideoloģija, kas pirmajā vietā stāda nācijas identitātes jēdzienu.

Jaunums!!: Latvieši un Nacionālisms · Redzēt vairāk »

Nācija

Nācija (no latīņu natio — 'cilts, tauta') ir vēsturiski radusies cilvēku kopa.

Jaunums!!: Latvieši un Nācija · Redzēt vairāk »

NKVD "Latviešu operācija"

Vlasa Čubara parakstiem PSRS iekšlietu tautas komisariāta (NKVD) "Latviešu operācija" bija viena no tā sauktajām "nacionālajām operācijām" Lielā terora laikā PSRS, kad pēc NKVD rīkojuma, "lai likvidētu Latvijas izlūkdienesta darbu un sagrautu latviešu nacionālistisko, pretpadomju darbību PSRS teritorijā" tika apcietināti visi latviešu biedrību locekļi, visi politemigranti no Latvijas, kuri bija PSRS ieradušies pēc 1920.

Jaunums!!: Latvieši un NKVD "Latviešu operācija" · Redzēt vairāk »

Norvēģi

Norvēģi ir viena no Eiropas nācijām, Norvēģijas pamatiedzīvotāji (86%).

Jaunums!!: Latvieši un Norvēģi · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: Latvieši un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija totalitāra lielvalsts, kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: Latvieši un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Pauls Einhorns

''Historia Lettica'' pirmizdevuma vāks (1649.) Pauls Einhorns (dzimis Iecavā, miris 1655. gada 25.maijā Jelgavā) bija Kurzemes luterāņu mācītājs, dedzīgs cīnītājs pret kontrreformāciju, pirmās latviešu tautas vēstures grāmatas "Historia Lettica" autors.

Jaunums!!: Latvieši un Pauls Einhorns · Redzēt vairāk »

Pārkrievošana

Minskā gan baltkrievu, gan krievu valodā Pārkrievošana jeb rusifikācija (no — 'krievi' un fico — 'taisu') vēsturiski ir Padomju Savienībā un Krievijas Impērijā īstenota valdības politika valsts nekrievu iedzīvotāju piespiedu pārtautošanai.

Jaunums!!: Latvieši un Pārkrievošana · Redzēt vairāk »

Pēterburgas Avīzes

"Pēterburgas Avīzes" (vecajā ortogrāfijā: Peterburgas awises) bija galvenais jaunlatviešu preses izdevums, kas iznāca Pēterburgā no līdz 1865.

Jaunums!!: Latvieši un Pēterburgas Avīzes · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Latvieši un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pirmā atmoda

Jura Alunāna dzejoli "Nevis slinkojot un pūstot" (mākslinieks H. Šics, 1873.) Pirmā atmoda bija aptuveni no 1850.

Jaunums!!: Latvieši un Pirmā atmoda · Redzēt vairāk »

Pirts

1862. gadā celta tradicionāla latviešu (melnā) pirts no Kurzemes novada Nīcas „Spirēniem”, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Gaujienas pagasta „Ilgupēm”, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Pirts ir telpa vai celtne, kas paredzēta cilvēka ķermeņa mazgāšanai (tīrīšanai) ar vienlaicīgu vai pamīšus ūdens un karsta gaisa vai tvaika iedarbību.

Jaunums!!: Latvieši un Pirts · Redzēt vairāk »

Poļi

Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Latvieši un Poļi · Redzēt vairāk »

Poļu valoda

Poļu valoda (język polski, polszczyzna) ir viena no rietumslāvu valodām.

Jaunums!!: Latvieši un Poļu valoda · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos.

Jaunums!!: Latvieši un Polija · Redzēt vairāk »

Prūši

Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.

Jaunums!!: Latvieši un Prūši · Redzēt vairāk »

PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts

Iekšlietu Tautas komisariāts jeb NKVD bija Padomju Savienības drošības iestāde, kas īstenoja Padomju Savienības komunistiskās partijas varu.

Jaunums!!: Latvieši un PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts · Redzēt vairāk »

Puštuni

Puštuni (puštunu: پښتون vai پختون) jeb afgāņi ir irāņu tauta, kura galvenokārt dzīvo Afganistānas dienvidos un austrumos, kā arī Pakistānas rietumu provincēs.

Jaunums!!: Latvieši un Puštuni · Redzēt vairāk »

Rīgas jūras līcis

Rīgas jūras līcis jeb Rīgas līcis (— ‘Līvu līcis’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.

Jaunums!!: Latvieši un Rīgas jūras līcis · Redzēt vairāk »

Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle

Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes katedrāle un arhibīskapa rezidence Vecrīgā, Jēkaba ielā 9, kas celta 1225.

Jaunums!!: Latvieši un Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle · Redzēt vairāk »

Rūjienas draudzes novads

Rūjienas draudzes novads (1798). Rūjienas luterāņu baznīca (2000). Rūjienas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Latvieši un Rūjienas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Rūpniecība

Tērauda lietuves rūpnīca Pensilvānijā, ASV Rūpniecība jeb industrija (no — ‘rosība, darbība’) ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kura ietver dažādu preču ražošanu.

Jaunums!!: Latvieši un Rūpniecība · Redzēt vairāk »

Rietumeiropa

Dienvideiropa Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai. Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Kanāla salas — Džērsija un Gērnsija, Menas Sala.

Jaunums!!: Latvieši un Rietumeiropa · Redzēt vairāk »

Rija

Vestienas pagasta „Rizgās” celta rija, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Džūkstes pagasta „Ļūpīšos” celta rija, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Rija bija daudzām Ziemeļaustrumeiropas tautām pazīstama celtne labības žāvēšanai un kulšanai.

Jaunums!!: Latvieši un Rija · Redzēt vairāk »

Sakne

pīlādžu saknes Sakne ir sēklaugu un paparžaugu (augstāko augu) pazemes veģetatīvais orgāns.

Jaunums!!: Latvieši un Sakne · Redzēt vairāk »

Sausnēja

Sausnēja ir ciems Ērgļu novada Sausnējas pagastā.

Jaunums!!: Latvieši un Sausnēja · Redzēt vairāk »

Sāmi

Sāmi tautas tērpos Sāmi (pašnosaukums: samit vai samek – "purva cilvēki"), agrāk saukti arī par lapiem, ir Ziemeļeiropas galējo ziemeļu pamatiedzīvotāji, kas tur mīt jau kopš pēdējā Ledus laikmeta beigām un ir saglabājuši ļoti senus kultūras elementus, kas tos vieno arī ar Latvijas pirmiedzīvotāju kultūru.

Jaunums!!: Latvieši un Sāmi · Redzēt vairāk »

Sēļi

Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).

Jaunums!!: Latvieši un Sēļi · Redzēt vairāk »

Sēlija

Sēlija, agrāk Sēla, vai Sēlenes zeme, saukta arī par Augšzemi ir kultūrvēsturisks novads Latvijā, kas ietver teritoriju no mūsdienu Jaunjelgavas un Neretas novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.

Jaunums!!: Latvieši un Sēlija · Redzēt vairāk »

Sebastians Minsters

Sebastians Minsters (Sebastian Münster, 1488. gada 20. janvāris — 1552. gada 26. maijs) bija franciskāņu ordeņa priesteris un skolotājs (1512-1529), Reformācijas laikmeta kartogrāfs, poliglots un ivrita profesors Heidelbergas un Bāzeles Universitātē (1524-1552).

Jaunums!!: Latvieši un Sebastians Minsters · Redzēt vairāk »

Sengrieķu valoda

Sengrieķu valoda (Hellēnikḗ) ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, sens grieķu valodas attīstības līmenis.

Jaunums!!: Latvieši un Sengrieķu valoda · Redzēt vairāk »

Sennorvēģu valoda

Sennorvēģu valoda (dažos avotos saukta arī senislandiešu) jeb senā ziemeļnieku valoda ir ģermāņu saimes valoda, kurā runāja Skandināvijas un tās aizjūras nometinājumu iedzīvotāji vikingu laikmetā, līdz apmēram 1300.

Jaunums!!: Latvieši un Sennorvēģu valoda · Redzēt vairāk »

Sibīrija

Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.

Jaunums!!: Latvieši un Sibīrija · Redzēt vairāk »

Simons Grūnavs

Grūnava "Prūsijas vēsturē" aprakstītais senprūšu karogs un ķēniņu ģerbonis (apakšā). Simons Grūnavs (dzimis apm., miris 1530. vai 1537. gadā) bija XV gadsimta otrajā pusē un XV gadsimta sākumā dzīvojis dominikāņu mūks no Tolkemitas, pirmās vispārīgās Prūsijas vēstures autors, kura sarakstīta starp 1510.

Jaunums!!: Latvieši un Simons Grūnavs · Redzēt vairāk »

Slovēņi

Slovēņi ir viena no Eiropas nācijām, kas galvenokārt dzīvo Centrāleiropā.

Jaunums!!: Latvieši un Slovēņi · Redzēt vairāk »

Somi

Somi ir viena no Eiropas nācijām, kas runā somu valodā, Somijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Latvieši un Somi · Redzēt vairāk »

Somu valoda

Somu valoda (suomen kieli) ir somugru valodu saimes Baltijas jūras valodu grupas valoda, oficiāla valoda Somijā (līdzās zviedru valodai).

Jaunums!!: Latvieši un Somu valoda · Redzēt vairāk »

Tadžikistāna

Tadžikistānas Republika (Ҷумҳурии Тоҷикистон) ir vidēji attīstīta valsts Vidusāzijā bez pieejas pie jūras.

Jaunums!!: Latvieši un Tadžikistāna · Redzēt vairāk »

Tartu Universitāte

Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte; igauņu: Tartu Ülikool) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Latvieši un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »

Tatāri

Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.

Jaunums!!: Latvieši un Tatāri · Redzēt vairāk »

Tautas skaitīšana

Anketa no ceturtās tautas skaitīšanas Latvijā 1935. gadā Tautskaite jeb tautas skaitīšana ir process, kura mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju skaitu konkrētā teritorijā vai pat valstī.

Jaunums!!: Latvieši un Tautas skaitīšana · Redzēt vairāk »

Tēvreize

Svētlaimes kalnā, kad Jēzus Kristus esot pirmo reizi teicis Tēvreizi. Tēvreize, arī Mūsu Tēvs vai Dieva lūgšana, ir nosaukums kristiešu lūgšanai, kuru ir teicis Jēzus Kristus.

Jaunums!!: Latvieši un Tēvreize · Redzēt vairāk »

Tirdzniecība

Tirdzniecība jeb komercija ir preču vai pakalpojumu apmaiņa.

Jaunums!!: Latvieši un Tirdzniecība · Redzēt vairāk »

Trimdas latvieši

Par trimdas latviešiem tradicionāli tiek saukti emigrācijā, galvenokārt Eiropā, Amerikā un Austrālijā dzīvojošie latvieši, kuru lielākā daļa devās prom no Latvijas 2. pasaules kara beigās, lai izvairītos no Padomju Savienības režīma represijām, otra grupa ir latviešu karavīri, kuri pēc kara beigām bija nonākuši karagūstekņu nometnēs un pēc atbrīvošanas nevēlējās atgriezties dzimtenē.

Jaunums!!: Latvieši un Trimdas latvieši · Redzēt vairāk »

Turkmenistāna

Turkmenistāna ir valsts Centrālāzijā.

Jaunums!!: Latvieši un Turkmenistāna · Redzēt vairāk »

Ukraiņi

Ukraiņi ir austrumslāvu nācija, kas veido Ukrainas iedzīvotāju lielāko daļu.

Jaunums!!: Latvieši un Ukraiņi · Redzēt vairāk »

Ukraina

Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.

Jaunums!!: Latvieši un Ukraina · Redzēt vairāk »

Ungāri

Ungāri jeb maģāri ir Ungārijas valsts nācija, lielākā skaitā mīt arī citās Centrāleiropas valstīs bijušās Austroungārijas teritorijā.

Jaunums!!: Latvieši un Ungāri · Redzēt vairāk »

Urbanizācija

ČikāgaUrbanizācija ir ilgstošs sociālekonomisks process, kam raksturīga iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās pilsētās, pilsētu iedzīvotāju īpatsvara pieaugums un pašu pilsētu teritoriju izaugsme, pilsētnieciska dzīvesveida izplatīšanās arī lauku sabiedrībā.

Jaunums!!: Latvieši un Urbanizācija · Redzēt vairāk »

Uzbekistāna

Uzbekistāna, oficiāli Uzbekistānas Republika, ir valsts Vidusāzijā.

Jaunums!!: Latvieši un Uzbekistāna · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Baltijas landesvēra karogs (1918—1920). Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten), ir Latvijas un Igaunijas teritorijā ieceļojušo vāciešu, zviedru, skotu, poļu, franču, itāļu, portugāļu u.c. Eiropas tautu pārstāvju, kā arī pārvācoto līvu, latviešu un igauņu pēcteči, kas kā vācu kultūras telpai piederīga autonoma etniska grupa sāka veidoties jau pirms Baltijas iekļaušanas Krievijas impērijā, un 20.

Jaunums!!: Latvieši un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vācieši

Vācieši ir tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.

Jaunums!!: Latvieši un Vācieši · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Latvieši un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācu valoda

Vācu valoda (Deutsch) ir viena no pasaules visizplatītākajām valodām.

Jaunums!!: Latvieši un Vācu valoda · Redzēt vairāk »

Vecā Derība

Vecā Derība ir jūdaismā galvenā, un kristīgajā mācībā viena no divām (otra ir Jaunā Derība), galvenajām atklāsmes liecībām, un ir šo reliģiju svētie teksti.

Jaunums!!: Latvieši un Vecā Derība · Redzēt vairāk »

Vecpiebalgas novads

Vecpiebalgas novads ir pašvaldība Vidzemes vidienē, kurā 2009.

Jaunums!!: Latvieši un Vecpiebalgas novads · Redzēt vairāk »

Vendi (Livonija)

Vendi bija Ziemeļkursas somugri un viena no sešām latviešu sentautām, kas piedalījās latviešu nācijas veidošanās procesā.

Jaunums!!: Latvieši un Vendi (Livonija) · Redzēt vairāk »

Viduslaiki

Gregora I Lielā attēlojums, 9. gadsimts Viduslaiki ir Eiropas vēstures periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.

Jaunums!!: Latvieši un Viduslaiki · Redzēt vairāk »

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Jaunums!!: Latvieši un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Viensēta

Madonas rajonā Viensēta ir Latvijas lauku apvidos izplatīts individuālās apbūves veids, kas ietver dzīvojamo un saimniecības ēkas (klēti, kūti, nereti arī stalli un/vai ratnīcu, riju, pirti un vienu vai vairākus šķūņus), kā arī vairākus hektārus zemes.

Jaunums!!: Latvieši un Viensēta · Redzēt vairāk »

Vilhelms no Modenas

Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).

Jaunums!!: Latvieši un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »

Vitebskas guberņa

Vitebskas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1802-1924), kurā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.

Jaunums!!: Latvieši un Vitebskas guberņa · Redzēt vairāk »

XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki

XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki notika no 2008.

Jaunums!!: Latvieši un XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki · Redzēt vairāk »

Zemes reforma Baltijas guberņās

Zemes reforma Baltijas guberņās bija 19. gadsimta zemes un zemnieku statusa reforma trīs Krievijas impērijas Baltijas provincēs (Igaunijā, Kurzemē un Vidzemē), kas reglamentēja zemnieku un muižu īpašnieku attiecības.

Jaunums!!: Latvieši un Zemes reforma Baltijas guberņās · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu apdzīvotās teritorijas aptuveni 12.-13. gs. mijā. Robežas ir aptuvenas Zemgaļi (vai Žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Latvieši un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Zemgale

Zemgale ir kultūrvēsturisks novads Latvijā, kas līdz 1949.

Jaunums!!: Latvieši un Zemgale · Redzēt vairāk »

Zemkopība

Lauka apstrāde ar traktoru Zemkopība ir saimnieciska rakstura nodarbošanās, kas saistīta ar zemes apstrādi pārtikas kultūru audzēšanai.

Jaunums!!: Latvieši un Zemkopība · Redzēt vairāk »

Zemnieks

Zemniece no Austrumeiropas. Zemnieks jeb lauksaimnieks, arī fermeris, ir persona, kura nodarbojas ar kultūraugu un mājlopu audzēšanu.

Jaunums!!: Latvieši un Zemnieks · Redzēt vairāk »

Ziemeļeiropa

Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.

Jaunums!!: Latvieši un Ziemeļeiropa · Redzēt vairāk »

Zviedri

Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).

Jaunums!!: Latvieši un Zviedri · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Latvieši un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

12. gadsimts

12.

Jaunums!!: Latvieši un 12. gadsimts · Redzēt vairāk »

13. gadsimts

13.

Jaunums!!: Latvieši un 13. gadsimts · Redzēt vairāk »

1550. gads

1550.

Jaunums!!: Latvieši un 1550. gads · Redzēt vairāk »

1584. gads

1584.

Jaunums!!: Latvieši un 1584. gads · Redzēt vairāk »

16. gadsimts

16.

Jaunums!!: Latvieši un 16. gadsimts · Redzēt vairāk »

1632. gads

1632.

Jaunums!!: Latvieši un 1632. gads · Redzēt vairāk »

1635. gads

1635.

Jaunums!!: Latvieši un 1635. gads · Redzēt vairāk »

1685. gads

1685.

Jaunums!!: Latvieši un 1685. gads · Redzēt vairāk »

1689. gads

1689.

Jaunums!!: Latvieši un 1689. gads · Redzēt vairāk »

1699. gads

1699.

Jaunums!!: Latvieši un 1699. gads · Redzēt vairāk »

17. gadsimts

17.

Jaunums!!: Latvieši un 17. gadsimts · Redzēt vairāk »

1790. gads

1790.

Jaunums!!: Latvieši un 1790. gads · Redzēt vairāk »

18. gadsimts

18.

Jaunums!!: Latvieši un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »

18. marts

18.

Jaunums!!: Latvieši un 18. marts · Redzēt vairāk »

1817. gads

1817.

Jaunums!!: Latvieši un 1817. gads · Redzēt vairāk »

1819. gads

1819.

Jaunums!!: Latvieši un 1819. gads · Redzēt vairāk »

1856. gads

1856.

Jaunums!!: Latvieši un 1856. gads · Redzēt vairāk »

1867. gads

1867.

Jaunums!!: Latvieši un 1867. gads · Redzēt vairāk »

19. gadsimts

19.

Jaunums!!: Latvieši un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »

1905. gada revolūcija Latvijā

Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.

Jaunums!!: Latvieši un 1905. gada revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »

1914. gads

1914.

Jaunums!!: Latvieši un 1914. gads · Redzēt vairāk »

1918. gads

1918.

Jaunums!!: Latvieši un 1918. gads · Redzēt vairāk »

1941. gada jūnija deportācijas Latvijā

"Melnais slieksnis" - Okupācijas muzeja izveidota piemiņas zīme padomju okupācijas upuriem Rīgā, Brīvības ielā 61 (t.s. Stūra māja) 1941.

Jaunums!!: Latvieši un 1941. gada jūnija deportācijas Latvijā · Redzēt vairāk »

1949. gads

1949.

Jaunums!!: Latvieši un 1949. gads · Redzēt vairāk »

1959. gads

1959.

Jaunums!!: Latvieši un 1959. gads · Redzēt vairāk »

1965. gads

1965.

Jaunums!!: Latvieši un 1965. gads · Redzēt vairāk »

1989. gads

1989.

Jaunums!!: Latvieši un 1989. gads · Redzēt vairāk »

1990. gads

1990.

Jaunums!!: Latvieši un 1990. gads · Redzēt vairāk »

2011. gada Tautas skaitīšana Latvijā

2011.

Jaunums!!: Latvieši un 2011. gada Tautas skaitīšana Latvijā · Redzēt vairāk »

23. augusts

23.

Jaunums!!: Latvieši un 23. augusts · Redzēt vairāk »

4. maijs

4.

Jaunums!!: Latvieši un 4. maijs · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Latviete, Latvietis, Latviešu nācija, Latviešu tauta.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »