Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Latviešu mitoloģija

Indekss Latviešu mitoloģija

Latvju dainu 6. sējumam (1931) Latviešu mitoloģija ir latviešu kultūrai raksturīgo mītu un ticējumu kopums, kas veidojies baltu reliģijas, kristietības un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt Pirmās atmodas) mijiedarbībā.

88 attiecības: Ansis Cīrulis, Auseklis (dievība), Ūsiņš, Žilbērs de Lanuā, Balti, Baltu reliģija, Barbari, Bartolomejs Anglis, Dainas, Dālderis, Dēkla, Dievkalpojums, Dievs (latviešu mitoloģija), Dvēsele, Fortūna, Gothards Frīdrihs Stenders, Hennings Šarpenbergs, Hronika, Igauņi, Imera, Indriķa hronika, Inocents III, Janis Rozentāls, Jaunava Marija, Jānis Langijs, Jānis Reiters, Jūras māte, Jēkabs Bīne, Jēkabs Strazdiņš, Jēzus Kristus, Jezuīti, Jumis, Katoļticība, Kārta (mitoloģija), Kristietība, Kurši, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Laima, Latīņu valoda, Latgaļi, Latvieši, Latviešu valoda, Lībieši, Lielā pirmmāte, Lietuviešu mitoloģija, Livonija, Livonijas Konfederācija, Ludza, Luterisms, Māra, ..., Mīts, Mēness (dievība), Meža māte, Miķeļi, Nāra, Pareizticība, Pauls Einhorns, Pērkons (mitoloģija), Pirmā atmoda, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Prūšu mitoloģija, Rauna, Rīgas arhibīskapi, Rīgas arhibīskapija, Rēzekne, Romas pāvests, Saule (dievība), Somugru valodas, Sumpurnis, Teoderihs no Turaidas, Ticējums, Turaida (zeme), Vadātājs, Vaidelotis, Vēju māte, Veļu māte, Velns (latviešu mitoloģija), Vidzemes superintendents, Vilkacis, Visu svēto diena, Zalomons Hennings, Zemes māte, Zemgaļi, Zemgale, Ziemassvētki, Ziemassvētku vakars, Zilaiskalns (kalns), 1739. gads. Izvērst indekss (38 vairāk) »

Ansis Cīrulis

Ansis Cīrulis (dzimis Majoros, miris Rīgā) bija Latvijas grafiķis, gleznotājs un lietišķās mākslas meistars, Latvijas Republikas pirmās pastmarkas meta un valsts karoga standarta autors.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Ansis Cīrulis · Redzēt vairāk »

Auseklis (dievība)

Auseklis (Auseklītis, Ausekliņš, Ausekliņis, Ausekleņis, arī Ausekliņa, Auseklīte) latviešu mitoloģijā ir rītausmas dievība, kurš ir cieši saistīts ar Mēnesi, abiem esot Dieva dēliem.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Auseklis (dievība) · Redzēt vairāk »

Ūsiņš

Jēkaba Bīnes 1934. gada glezna „Saules vedējs Ūsiņš” pieguļā Ūsiņš ir ziedoņa un plaukšanas dievība latviešu mitoloģijā, gaismas un pavasara simbols, zirgu un bišu aizgādnis.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Ūsiņš · Redzēt vairāk »

Žilbērs de Lanuā

Žilbēra de Lanuā portrets "Zelta aunādas ordeņa" bruņinieka tērpā ar dzimtas ģerboni no ordeņa statūtu grāmatas (1473). Uzņemšana "Zelta aunādas ordenī" (19. gs. ilustrācija). Žilbērs de Lanuā jeb Gilberts no Lanuā (Ghillebert, Guillebert; 1386—1462) bija ceļojošs viduslaiku bruņinieks un diplomāts, kas vēlāk kļuva par Burgundijas hercoga Žana Bezbailīgā (Jean sans Peur) galminieku un sūtni.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Žilbērs de Lanuā · Redzēt vairāk »

Balti

dzelzs laikmetā (3.—4. gadsimtā). Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Centrālajai Viduskrievijai.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Balti · Redzēt vairāk »

Baltu reliģija

Laima Baltu reliģija ir seno baltu reliģija, kuras izpratni, trūkstot pilnvērtīgiem rakstu avotiem, meklē senajās hronikās, kā arī lietuviešu un latviešu mitoloģijās.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Baltu reliģija · Redzēt vairāk »

Barbari

Ģermāņu karotāji" Filipa Klūvera ''Germania Antiqua (1616. gads). Barbari (no grieķu val. βάρβαρος, bárbaros, daudzsk. bárbaroi) ir apzīmējums Antīkajā Grieķijā, kas tika attiecināts uz cilvēkiem, kas slikti runāja grieķiski.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Barbari · Redzēt vairāk »

Bartolomejs Anglis

Bartolomejs Anglis jeb Bartolomejs no Anglijas (dzimis pirms 1203. gada - miris 1272. gadā) bija vēlo viduslaiku sholastisks domātājs, profesors Parīzē, franciskāņu ordeņa brālis.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Bartolomejs Anglis · Redzēt vairāk »

Dainas

Āronu Matīsa „Mūsu Tautas dziesmas” (1888) Latviešu tautasdziesmas pieraksts no F. Mēnija ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632) Dainas jeb tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Dainas · Redzēt vairāk »

Dālderis

Hercoga Jēkaba dālderis (1645. gads) Dālderis (atvasināts no) bija sudraba monēta ar diametru apmēram 40 mm un 29 gramu lielu svaru.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Dālderis · Redzēt vairāk »

Dēkla

Kārta (augšā pa labi) Dēkla (zināma arī kā Dēkle, Dēkliņa, Dēklīte un Dēkļa) latviešu mitoloģijā ir likteņa dieviete.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Dēkla · Redzēt vairāk »

Dievkalpojums

Dievkalpojums — ceremoniju un kulta darbību (lūgšanu, sprediķu, slavinājumu, ziedojumu, sakramentu u.c.) kopums, ko ticīgie veltī dieva pielūgšanai.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Dievkalpojums · Redzēt vairāk »

Dievs (latviešu mitoloģija)

Lielvārdes parkā Dievs (prūšu: Deywss, jātvingu: Deivas — 'debesis') jeb Dieviņš ir viena no senākajām un svarīgākajām mitoloģiskajām būtnēm latviešu un visā baltu mitoloģijā.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Dievs (latviešu mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Dvēsele

Viljama Adolfa Bugro glezna. DvēseleApraksts ir veidots pēc šādas formas — cilvēka dvēseles rašanās (vai arī aprakstīta pirmo cilvēku radīšana, lai padarītu skaidrāku dvēseles veidošanu), dvēseles apraksts, pēcnāves dzīve (aprakstīta, lai saprastu dvēseles fiziskās (-o) dzīves (-ju) galveno uzdevumu).

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Dvēsele · Redzēt vairāk »

Fortūna

Angelo Bronzino, "Alegorija par Fortūnu" (1564.) Fortūna bija veiksmes dievība latīņu (romiešu) mitoloģijā.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Fortūna · Redzēt vairāk »

Gothards Frīdrihs Stenders

Gothards Frīdrihs Stenders (1753). Stendera izgudrotās veļasmašīnas apraksts (Jelgava, 1765). Gothards Frīdrihs Stenders, arī Ģederts Fridriks Štenders (Gotthard Friedrich Stender) saukts par Veco Stenderu (dzimis, miris), bija Apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologs un izgudrotājs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, "Latviešu valodas vārdnīcas" (Lettisches Lexikon, 1789) autors.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Gothards Frīdrihs Stenders · Redzēt vairāk »

Hennings Šarpenbergs

Hennings Šarpenbergs (vācu: Henning Scharpenberg, latīņu: Henningus Scarpfenbergius) bija 12.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Hennings Šarpenbergs · Redzēt vairāk »

Hronika

Hronika ir vēsturisku notikumu secīgs pieraksts.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Hronika · Redzēt vairāk »

Igauņi

Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Igauņi · Redzēt vairāk »

Imera

Imera (lat. Ymera) bija Indriķa hronikā minētā Tālavas latgaļu zeme (1208-1223) Vidzemes kultūrvēsturiskajā novadā, kas ir viena no Tālivalža rezidences Beverīnas pils iespējamām atrašanās vietām.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Imera · Redzēt vairāk »

Indriķa hronika

Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »

Inocents III

Pāvests Inocents III, īstajā vārdā Lotario Konti, grāfs Senji (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1198.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Inocents III · Redzēt vairāk »

Janis Rozentāls

Janis Rozentāls (dzimis Saldus pagastā; miris Helsinkos, Somijā) bija latviešu gleznotājs.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Janis Rozentāls · Redzēt vairāk »

Jaunava Marija

Žana Fukē glezna "Jaunava ar bērnu eņģeļu ielokā" (apm. 1450. g., koks, 93x85 cm, Antverpene) Populārs 19. gs. Jaunavas Marijas atveidojums, kas uzsver Dievmātes šķīsto sirdi. Saskaņā ar Jauno Derību Jaunava Marija (aramiešu מרים 'rūgts') bija Jēzus Kristus māte un (viņa ieņemšanas brīdī) Jāzepa sieva (Mateja 1:18-20, Lūkas 1:35).

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Jaunava Marija · Redzēt vairāk »

Jānis Langijs

Jānis Langijs jeb Jānis Lange (dzimis 1615. gadā, miris starp 1685. un 1690. gadu) bija Nīcas un Bārtas mācītājs Lejaskurzemē.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Jānis Langijs · Redzēt vairāk »

Jānis Reiters

Jānis (Janis) Reiters (Johannes Reuter; ap 1632.—1695./1697.) bija latviešu izcelsmes Zviedru Vidzemes luterāņu mācītājs, poliglots, valodnieks un tulkotājs.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Jānis Reiters · Redzēt vairāk »

Jūras māte

Jūras māte ir viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas atbildīga par dažādām jūras izpausmēm.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Jūras māte · Redzēt vairāk »

Jēkabs Bīne

Jēkabs Bīne (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija Latvijas gleznotājs, vitrāžists, pedagogs un mākslas kritiķis, Neatkarīgo mākslinieku vienības biedrs.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Jēkabs Bīne · Redzēt vairāk »

Jēkabs Strazdiņš

Jēkabs Alfrēds Strazdiņš (1905—1958) bija latviešu gleznotājs, pedagogs un mākslas kritiķis.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Jēkabs Strazdiņš · Redzēt vairāk »

Jēzus Kristus

Jēzus Kristus (dzimis 5.—2. gadā p.m.ē., miris 30.—33. gadā), zināms arī kā Jēzus no Nācaretes, Jēzus Nācarietis, Pestītājs, Dieva Dēls, arī Cilvēka Dēls ir centrālā figūra kristietībā, un lielākā daļa kristiešu baznīcu viņu pielūdz kā Dieva dēlu un Dieva vārda un gribas iemiesojumu.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Jēzus Kristus · Redzēt vairāk »

Jezuīti

right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Jezuīti · Redzēt vairāk »

Jumis

Jumja zīmes lietojums arhitektūrā. Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Kurzemes Sēta Jumis ir druvu dievība latviešu mitoloģijā, ko simbolizē divi kopā saauguši augļi.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Jumis · Redzēt vairāk »

Katoļticība

Katoļticība jeb katolicisms ((katolikōs) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Katoļticība · Redzēt vairāk »

Kārta (mitoloģija)

Kārta latviešu mitoloģijā kopā ar Laimu un Dēklu ir likteņa dieviete.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Kārta (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Kristietība

Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Kristietība · Redzēt vairāk »

Kurši

Kurši, agrāk arī kūri ir viena no senajām baltu tautām, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Kurši · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste, saīsināti, Kurzemes hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Laima

Anša Cīruļa Rīgas pils sūtņu akreditēšanas griestu glezna „Laima” Lielās Ģildes namā Laima, arī Laimes māte, ir likteņlēmēja dievība latviešu un lietuviešu mitoloģijā.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Laima · Redzēt vairāk »

Latīņu valoda

Latīņu valoda (Lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »

Latgaļi

Kokneses, Tālavas valstis Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada Tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Lībieši · Redzēt vairāk »

Lielā pirmmāte

paleolīta laika skulptūra '''''Vilendorfas Venera''''' (ap 24. — 22. gadu tūkstoti p.m.ē.) Lielā pirmmāte ir dieviete, ko nereti attēlo kā Zemes māti, galveno auglības dievību, dāsno Zemes iemiesojumu.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Lielā pirmmāte · Redzēt vairāk »

Lietuviešu mitoloģija

Prūšu Romuvas svētnīca Lietuviešu mitoloģija ir lietuviešu mītu un leģendu kopība.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Lietuviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »

Livonija

Gerharda Merkatora Livonijas Konfederācijas karte. Parādīts stāvoklis pirms tās sadalīšanas (1561). Livonija jeb Māras zeme (vai terra matris) bija 1225.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku atsevišķu valstu savienība Livonijā, tagadējā Latvijas un Igaunijas teritorijā no 1243.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Ludza

Ludza ir sena Latgales pilsēta un Ludzas novada centrs gleznainā apvidū Lielā Ludzas ezera krastā.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Ludza · Redzēt vairāk »

Luterisms

Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Luterisms · Redzēt vairāk »

Māra

Jēkaba Bīnes 1930. gadu glezna „Māras svētība” Anša Cīruļa sienas gleznojuma mets „Māra” Māra, saukta Mīļā Māra vai Svētā Māra ir augstākā mātes dievība latviešu mitoloģijā.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Māra · Redzēt vairāk »

Mīts

Mīts ir sens tautas izdomājums jeb stāsts par dievu, dievību vai varoņu dzīves gaitām, pasaules rašanos, aizvēsturiskiem notikumiem.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Mīts · Redzēt vairāk »

Mēness (dievība)

Mēness fāzu un redzamā lieluma izmaiņas. Mēness (prūšu: Menig, Mēnins) ir Mēness dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Mēness (dievība) · Redzēt vairāk »

Meža māte

Meža māte ir viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kurai ir vara gan pār meža augiem, gan pār dzīvniekiem un putniem.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Meža māte · Redzēt vairāk »

Miķeļi

Miķeļi jeb Miķeļdiena ir latviešu rudens saulgrieži un gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētki.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Miķeļi · Redzēt vairāk »

Nāra

Džona Viljama Voterhausa (''John William Waterhouse'') glezna "Nāra" Nāra jeb vārava ir mitoloģiska būtne, kas mīt ūdenī.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Nāra · Redzēt vairāk »

Pareizticība

Neliela minoritātes reliģija (1%-5%) Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ no) jeb Ortodoksā baznīca, ir kopīgs termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas un Senās Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Pareizticība · Redzēt vairāk »

Pauls Einhorns

''Historia Lettica'' pirmizdevuma vāks (1649.) Pauls Einhorns (dzimis Iecavā, miris 1655. gada 25.maijā Jelgavā) bija Kurzemes luterāņu mācītājs, dedzīgs cīnītājs pret kontrreformāciju, pirmās latviešu tautas vēstures grāmatas "Historia Lettica" autors.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Pauls Einhorns · Redzēt vairāk »

Pērkons (mitoloģija)

Lietuvā 18. gadsimtā atrasts no sudraba izliets ap pēdu garš Pērkona tēls. Uz tā ķermeņa vienā pusē iegravēts uzraksts„''Perkun tevaiti nedusmi uze man''” (Pērkon, tēvoci, nedusmojies uz mani), bet otrā pusē, uz galvas „''Perkunusi''”http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/5.pirmie/1latv/1.htm 1. Latviešu senatnes raksti Mikaloja Konstantīna Čurļoņa 1909. gada glezna „Perkūns” Sēlijā, pie kura agrāk notikusi Pērkona pielūgšana Pērkons (senprūšu: Percunis, jātvingu: Parkuns) ir viena no galvenajām dievībām latviešu un pārējo baltu mitoloģijā, kam ir līdzība ar galvenajām debesu dievībām vairākās citās indoeiropiešu reliģijās (indiešu Pardžanju, skandināvu Fjorgyn, slāvu Perunu (Перун)).

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Pērkons (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Pirmā atmoda

Jura Alunāna dzejoli "Nevis slinkojot un pūstot" (mākslinieks H. Šics, 1873.) Pirmā atmoda bija aptuveni no 1850.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Pirmā atmoda · Redzēt vairāk »

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijās.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »

Prūšu mitoloģija

Romuvas svētnīca. K. Hartnoks "Vecā un jaunā Prūsija", 1684. gads. Prūšu mitoloģija (prūšu: tieš. tulk. — ticība) bija uz baltu mitoloģijas bāzes veidojusies reliģisko uzskatu sistēma, ar reliģisko kulta centru Romuvā, un hierarhizētu garīdzniecības organizāciju (priesteru — krīvu, — hierarhijas vadībā bija krīvu krīvs — Kriwo Kriweto).

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Prūšu mitoloģija · Redzēt vairāk »

Rauna

Rauna ir apdzīvota vieta Latvijā, Raunas novadā, Raunas upes ielejā Vidzemes augstienes ziemeļu malā, novada centrs.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Rauna · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapi

Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Rīgas arhibīskapi · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Rēzekne

Rēzekne ir Latvijas republikas nozīmes pilsēta.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Rēzekne · Redzēt vairāk »

Romas pāvests

Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Romas pāvests · Redzēt vairāk »

Saule (dievība)

19. gadsimtā pielūgtais mītiskais saules veidols, Lietuvas Nacionālais muzejs. Saule (prūšu: Saule) ir Saules dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Saule (dievība) · Redzēt vairāk »

Somugru valodas

Somugru un samodiešu valodu izplatība mūsdienās. Somugru valodas urāliešu valodu virssaimes ciltskokā. Somugru valodas ir valodu saime, kas ir radniecīga samodiešu valodām (ņencu u.c.) un kopā ar tām pieder pie urāliešu valodu virssaimes.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Somugru valodas · Redzēt vairāk »

Sumpurnis

Riharda Zariņa 1908.—1911. gada oforts „Kurbads un sumpurnis” Sumpurnis latviešu mitoloģijā ir ļauna cilvēkveidīga būtne ar cilvēka rumpi un suņa galvu (dažkārt arī putna galvu, vienu aci vai vienu kāju).

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Sumpurnis · Redzēt vairāk »

Teoderihs no Turaidas

Artūrs Baumanis. Likteņa zirgs (1887). Turaidas Teoderihs kā Igaunijas bīskaps (kreisajā pusē). Zem viņa attēla bīnumainā izglābšanās no nāves ar pagāniskā „likteņzirga” palīdzību. Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana" lapa. Teoderihs no Turaidas (ap 1150. - 1219. gada 15. jūnijā) bija Romas katoļu baznīcas misionārs Līvzemē un Igaunijas ziemeļu daļā, bīskapa Meinarda līdzgaitnieks evaņģēlija sludināšanā, cisterciešu ordeņa brālis, Daugavgrīvas klostera abats (1202 - 1211), Igaunijas bīskaps (1211 - 1219).

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Teoderihs no Turaidas · Redzēt vairāk »

Ticējums

Ticējums ir laika gaitā pārbaudīta atziņa, padoms, kas balstās uz dzīves novērojumiem.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Ticējums · Redzēt vairāk »

Turaida (zeme)

Turaida (līvu: Taara aed nozīmē "Dieva Tora dārzs") bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Turaida (zeme) · Redzēt vairāk »

Vadātājs

Vadātājs ir ļaunais gars, kas maldina cilvēkus, jo īpaši pa mežiem.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Vadātājs · Redzēt vairāk »

Vaidelotis

koklēm, jauneklis ar gar sāniem nolaistu zobenu un zirga galvaskauss Vaidelotis (prūšu: waidelotte) bija seno baltu tautu priesteris, reliģisko rituālu izpildītājs, kā arī seno latviešu dziesminieks un burtnieks.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Vaidelotis · Redzēt vairāk »

Vēju māte

Vēja māte vai Vēju māte ir viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas nosaka dažādas vēja izpausmes.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Vēju māte · Redzēt vairāk »

Veļu māte

Veļu mātes mitoloģiskā tēla ietekme latviešu glezniecībā (Janis Rozentāls, 1897). Veļu māte jeb Kapu māte ir viena no nāves dievietēm latviešu mitoloģijā, pēc nozīmības tikpat svarīga kā Zemes māte, kuru uzskata arī kā Veļu mātes funkcionālo sinonīmu.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Veļu māte · Redzēt vairāk »

Velns (latviešu mitoloģija)

Jaņa Rozentāla ap 1905. gada glezna „Velna ģimene (Pēc pirmajiem gaiļiem)” Ādama Alkšņa 19. gs. 90. gadu vidus zīmējums „Skriešanās” Lietuvā Velns, saukts arī par Jodu un Jupi ir dievība latviešu mitoloģijā un arī lietuviešu mitoloģijā, pazemes un veļu valdnieks, uz ko norāda pats vārds „Velns”, kas cēlies no vārda „velis”.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Velns (latviešu mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Vidzemes superintendents

Vidzemes superintendenti bija Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas luterāņu baznīcas augstākās administratīvās varas nesēji un konsistorijas viceprezidenti.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Vidzemes superintendents · Redzēt vairāk »

Vilkacis

Lūkasa Krānaha 1512. gada kokgriezums „Vilkacis” Vilkacis jeb vilkatis ir mitoloģisks cilvēks ar spēju pārvērsties par vilku vai kādu no vilkveidīgiem radījumiem, ar paša gribu, cita vilkača koduma dēļ vai lāsta iespaidā.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Vilkacis · Redzēt vairāk »

Visu svēto diena

Visi svētie. Fra Andželiko glezna. Visu svēto diena ir diena, kad kristietībā tiek pieminēti visi svētie.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Visu svēto diena · Redzēt vairāk »

Zalomons Hennings

''Lifflendische Churlendische Chronica'' atkārtotais izdevums (Rīga, Leipcija, ap 1847.) Zalomons Hennings (1528—1589) bija Livonijas ordeņa valsts, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistes valsts darbinieks, hercoga Gotharda Ketlera padomnieks un "Vidzemes un Kurzemes hronikas no 1554.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Zalomons Hennings · Redzēt vairāk »

Zemes māte

Zemes māte ir viena no nāves dievietēm latviešu mitoloģijā, pēc nozīmības tikpat svarīga kā Veļu māte, kuru uzskata arī kā Zemes mātes funkcionālo sinonīmu.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Zemes māte · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu apdzīvotās teritorijas aptuveni 12.-13. gs. mijā. Robežas ir aptuvenas Zemgaļi (vai Žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Zemgale

Zemgale ir kultūrvēsturisks novads Latvijā, kas līdz 1949.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Zemgale · Redzēt vairāk »

Ziemassvētki

Ziemassvētki, Ziemsvētki jeb Ziemas svētki ir ikgadēji svētki, kuros svin ziemas saulgriežus un Jēzus Kristus dzimšanu.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Ziemassvētki · Redzēt vairāk »

Ziemassvētku vakars

20. gadsimta sākuma Ziemassvētku vakara glezna Ziemassvētku vakars tiek atzīmēts dienā pirms Ziemassvētkiem.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Ziemassvētku vakars · Redzēt vairāk »

Zilaiskalns (kalns)

Zilaiskalns ir augstākais paugurs Vidzemes ziemeļrietumu daļā.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Zilaiskalns (kalns) · Redzēt vairāk »

1739. gads

1739.

Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un 1739. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Latviesu Mitologija.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »