Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Latviešu valoda

Indekss Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

224 attiecības: Afrikāta, Aisbergs, Aizguvums, Akuzatīvs, Alūksne, Aleksandrs Johans Stenders, Alofons, Alveolārs līdzskanis, Amatnieki, Amerikas Savienotās Valstis, Andrejs Veisbergs, Angļu valoda, Anglicisms, Ansis Līventāls, Ansis Leitāns, Antante, Apģērbs, Apvienotā Karaliste, Augšzemnieku dialekts, Augusts Bīlenšteins, Austrālija, Šaurais un platais e, ē, Ģenitīvs, Īrija, Žūpu Bērtulis, Ō, Ŗ, Ērdmans Tolgsdorfs, Bakas, Balti, Baltijas valstis, Baltkrievi, Baltu valodas, Barbarisms, Bezastainie abinieki, Bikses, Bilabiāls līdzskanis, Birka (informātika), Boriss Infantjevs, Brazīlija, Cēsis, Centrālā vēlēšanu komisija, Ceturtā deklinācija, Daiļliteratūra, Darbarīks, Darbības vārds, Datīvs, Dāņu valoda, De facto, De iure, ..., Dialekts, Diena (laikraksts), Dobele, Dzimtbūšana, E-pasts, Eiro, Eiropas Savienība, Ernsts Gliks, Etiķis, Franču valoda, Francis Kemps, Garneles, Georgs Mancelis, Gothards Frīdrihs Stenders, Gotu valoda, Grieķu valoda, H, Homonīms, Igauņu valoda, Igaunija, Ina Druviete, Indoeiropiešu pirmvaloda, Indoeiropiešu valodas, Industrializācija, Instrumentālis, Iskolats, Izloksne, J, Jans Karigers, Jaunauce, Jaunlatvieši, Jānis Endzelīns, Jezuīti, Johans Georgs Rehehūzens, Juris Alunāns, Kanāda, Karaspēks, Katehisms, Kauņa, Kārlis Gothards Elferfelds, Kārlis Mīlenbahs, Kārta, Klio (žurnāls), Konstitūcija, Krievi, Krievija, Krievijas Impērija, Krievu valoda, Kristofors Fīrekers, Kristofs Harders, Kurši, Kuršu valoda, Kursenieki, Kurzeme, Labiodentāls līdzskanis, Laikraksts, Latīņu alfabēts, Latīņu valoda, Latgaļi, Latgale, Latgaliešu valoda, Latvieši, Latviešu alfabēts, Latviešu ārste, Latviešu literārā biedrība, Latviešu personvārdi, Latviešu valodas gramatika, Latvija, Latvijas okupācija (1940), Latvijas PSR, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Republikas Satversme, Latvijas robežas, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Latvijas Universitāte, Latviska Gada Grāmata, Lībeka, Lībieši, Lībiešu valoda, Lībiskais dialekts, Līdzskaņu mija, Lietuva, Lietuviešu valoda, Lietvārds, Literārā valoda, Livonija, Livonijas krusta kari, Lokatīvs, Mazsalaca, Mārtiņš Luters, Mūzikas instruments, Migrācija, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Nazāls līdzskanis, Niedras valdība, Nikolajs Mollīns, Nominatīvs, Norvēģu valoda, Ortogrāfija, Otrais pasaules karš, Otrā deklinācija, Paaudze, Padomju Savienība, Pagasts, Palatāls līdzskanis, Pārkrievošana, Pūrisms (valodniecība), Piektā deklinācija, Pipari, Pirmā deklinācija, Poļi, Postalveolārs līdzskanis, Profesija, Programmatūra, PSRS sabrukums, Rīga, Rīgas Latviešu biedrība, Referendumu saraksts Latvijā, Reformācija Livonijā, Saeima, Sēļi, Sēļu valoda, Sēlija, Sengrieķu valoda, Senkrievu valoda, Senlatvijas tautu kristianizēšana, Sennorvēģu valoda, Senprūšu valoda, Serbohorvātu valoda, Sestā deklinācija, Siļķes, Slāvi, Slāvu valodas, Slēdzenis, Smiltene, Somugru valodas, Svešvārds, Tabaka, Tautas skaitīšana, Tērzētava, Terminoloģija, Trešā deklinācija, Ukraiņi, Valka, Valmiera, Valoda, Valsts valoda, Valsts valodas centrs, Vācbaltieši, Vācieši, Vācija, Vācu valoda, Vārdnīca, Vecvārds, Velārs līdzskanis, Velta Rūķe-Draviņa, Viļņa, Vidus dialekts, Vidzeme, Vokatīvs, Windows 2000, Windows XP, Zemgaļi, Zemgale, Ziemeļģermāņu valodas, Zilbes intonācija, Zviedrija, Zviedru laiki, Zviedru valoda, 13. gadsimts, 18. gadsimts, 1885. gads, 2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē. Izvērst indekss (174 vairāk) »

Afrikāta

Afrikātas (sauktas arī par afrikatīviem slēdzeņiem) ir koartikulēti divcentru līdzskaņi, kas sākas kā slēdzeņi (kā vai). Atšķirībā no slēdzeņiem slēgums netiek pārrauts pēkšņi, bet pāriet spraugā: aktīvais runas orgāns (parasti mēle) pamazām attālinās no pasīvā, vaidojot spraugu, kā rezultātā skaņas realizācija ir berzeniska (kā vai), vai, atsevišķos gadījumos, kā berzeniski trilli.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Afrikāta · Redzēt vairāk »

Aisbergs

Aisbergs pie Grenlandes Aisbergs (— 'ledus kalns') jeb leduskalns ir Pasaules okeānā dreifējošs, no ledājiem (parasti šelfa ledājiem) atdalījies vai ledus gabals ar ļoti lielu masu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Aisbergs · Redzēt vairāk »

Aizguvums

Aizguvums ir tāds vārds, kas ir ticis aizgūts no vienas valodas un iekļauts citā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Aizguvums · Redzēt vairāk »

Akuzatīvs

Akuzatīvs ir vārda locījums, kas paskaidro priekšmetu vai personu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Akuzatīvs · Redzēt vairāk »

Alūksne

Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Alūksne · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Johans Stenders

Aleksandrs Johans Stenders, (Alexander Johann Stender) saukts par Jauno Stenderu (dzimis 1744. gada 4. novembrī, miris 1819. gada 20. novembrī), bija luterāņu teologs un apgaismotājs, Sēlpils pilskunga tiesas prāvests (no 1787), Sēlpils un Sunākstes mācītājs (1796-1819), Gotharda Frīdriha Stendera (Vecā Stendera) dēls.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Aleksandrs Johans Stenders · Redzēt vairāk »

Alofons

Alofons ir kādas fonēmas pozicionāls variants, piemēram, latviešu valodā ir fonēmas pozicionāls variants pirms velārajiem un.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Alofons · Redzēt vairāk »

Alveolārs līdzskanis

Alveolārie līdzskaņi tiek artikulēti ar mēli pret vai tuvu augšējai alveolai (augšzobu smaganām).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Alveolārs līdzskanis · Redzēt vairāk »

Amatnieki

Amatnieki ir ciems Garkalnes novadā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Amatnieki · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Andrejs Veisbergs

Andrejs Veisbergs (dzimis Rīgā -->) ir latviešu valodnieks, tulks, tulkotājs un pasniedzējs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Andrejs Veisbergs · Redzēt vairāk »

Angļu valoda

Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no ģermāņu valodu saimes rietumģermāņu atzara valodām.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Angļu valoda · Redzēt vairāk »

Anglicisms

Jura Baldunčika grāmatas „Anglicismi latviešu valodā” vāks Anglicisms jeb anglisms ir aizguvums no angļu valodas kādā citā valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Anglicisms · Redzēt vairāk »

Ansis Līventāls

Ansis Līventāls (vecajā ortogrāfijā: Anss Lieventhal, 1803—1878) bija latviešu dzejnieks, grāmatu izplatītājs un tulkotājs no vācu valodas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ansis Līventāls · Redzēt vairāk »

Ansis Leitāns

Ansis Leitāns (1815—1874) bija viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ansis Leitāns · Redzēt vairāk »

Antante

1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Antante · Redzēt vairāk »

Apģērbs

1962. gadā izdota pastmarka, kurā redzami latviešu tautas tērpi. Apģērbs ir izstrādājums vai izstrādājumu kopums, kura mērķis ir apsegt cilvēka ķermeņa daļas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Apģērbs · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), arī Lielbritānija (Great Britain), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Augšzemnieku dialekts

Dialektu izplatība Latvijas teritorijā. Augšzemnieku dialekts ir viens no trim latviešu valodas dialektiem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Augšzemnieku dialekts · Redzēt vairāk »

Augusts Bīlenšteins

Augusts Bīlenšteins ( —) bija vācbaltiešu cilmes luterāņu mācītājs, valodnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Augusts Bīlenšteins · Redzēt vairāk »

Austrālija

Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Austrālija · Redzēt vairāk »

Šaurais un platais e, ē

Šaurā un platā e, ē izrunu literārajā latviešu valodā nosaka pozicionālie un nepozicionālie noteikumi.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Šaurais un platais e, ē · Redzēt vairāk »

Ģenitīvs

Ģenitīvs ir locījums, kas norāda uz piederību vai cilmi.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ģenitīvs · Redzēt vairāk »

Īrija

Īrija, dažkārt aprakstoši dēvēta arī kā Īrijas Republika (Poblacht na hÉireann, Republic of Ireland), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Īrija · Redzēt vairāk »

Žūpu Bērtulis

Teātra izrādei veltīts piemiņas akmens Žūpu Bērtulis (sākotnēji — Lustes spēle no zemnieka, kas par muižnieku tape pārvērsts) ir Aleksandra Johana Stendera lokalizēta luga.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Žūpu Bērtulis · Redzēt vairāk »

Ō

Ō bija burts latviešu alfabētā, kurš pastāvēja līdz 1946.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ō · Redzēt vairāk »

Ŗ

thumb Ŗ, jeb mīkstinātais r, ir vēsturisks latviešu alfabēta burts, kas tika lietots visos latviešu valodas tekstos līdz 20.gadsimtam.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ŗ · Redzēt vairāk »

Ērdmans Tolgsdorfs

Tolgsdorfa "Rīgas Svētā Benedikta Jaunavu Klostera brīnumaini uzglabātā vēsture..." (1614) Ērdmans Tolgsdorfs (ap 1550-1620) jeb Ertmanis Tolgsdorfs bija Jezuītu ordeņa priesteris un jezuītu kolēģijas loceklis, kas kontrreformācijas laikā 1585.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ērdmans Tolgsdorfs · Redzēt vairāk »

Bakas

Bakas (vai Variola vera) bija infekcijas slimība, kas raksturīga tikai cilvēkam un kuru izraisīja divi vīrusi: Variola major un Variola minor.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Bakas · Redzēt vairāk »

Balti

dzelzs laikmetā (3.—4. gadsimtā). Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Centrālajai Viduskrievijai.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Balti · Redzēt vairāk »

Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »

Baltkrievi

Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Baltkrievi · Redzēt vairāk »

Baltu valodas

Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Baltu valodas · Redzēt vairāk »

Barbarisms

Barbarismi ir nestandarta, valodas sistēmai neatbilstoši vārdi, kas bieži vien ir leksiski aizguvumi no kādas svešvalodas, kam aizguvējvalodā ir literārs sinonīms.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Barbarisms · Redzēt vairāk »

Bezastainie abinieki

Bezastainie abinieki (Anura) ir lielākā un plašākā abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 88% no visiem abiniekiem, vairāk kā 5000 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Bezastainie abinieki · Redzēt vairāk »

Bikses

Vīriešu bikses Bikses ir staklēts lejasģērbs, kas aptver iegurni (bezstaru bikses) un arī atsevišķi abus stilbus (staru bikses).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Bikses · Redzēt vairāk »

Bilabiāls līdzskanis

Fonētikā par bilabiālu līdzskani sauc līdzskani, ko artikulē ar abām lūpām.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Bilabiāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Birka (informātika)

internetā Birka ir viena vai vairākas rakstzīmes, kas piekārtotas datu kopai, lai to identificētu un sniegtu informāciju par kopu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Birka (informātika) · Redzēt vairāk »

Boriss Infantjevs

Boriss Infantjevs (dzimis Rēzeknē, miris) bija Latvijas krievu folklorists, lingvists, literatūrzinātnieks, pedagogs, vēsturnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Boriss Infantjevs · Redzēt vairāk »

Brazīlija

Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Brazīlija · Redzēt vairāk »

Cēsis

Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Cēsis · Redzēt vairāk »

Centrālā vēlēšanu komisija

CVK logo Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir galvenā par vēlēšanu organizēšanu atbildīgā institūcija Latvijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Centrālā vēlēšanu komisija · Redzēt vairāk »

Ceturtā deklinācija

Ceturtā deklinācija jeb -ai deklinācija ir viena no sešām lietvārdu deklinācijām latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ceturtā deklinācija · Redzēt vairāk »

Daiļliteratūra

Daiļliteratūra jeb beletristika ir mākslas forma, kur kā izteiksmes līdzeklis tiek lietota valoda.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Daiļliteratūra · Redzēt vairāk »

Darbarīks

Darbarīks ir ierīce kāda noteikta darba veikšanai.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Darbarīks · Redzēt vairāk »

Darbības vārds

Darbības vārds jeb verbs (— ‘vārds’) ir patstāvīga vārdšķira, kas nosauc darbības vai stāvokļus kā laikā norisošus procesus, piemēram, skriet, ēdu, zied u.c. Daži darbības vārdi ir arī bez priedēkļa, kas nosauc pabeigtu darbību, piemēram, kļūdīties, konstatēt, pamatot, startēt, tāpēc šiem vārdiem priedēkļa no- pievienojums ir lieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Darbības vārds · Redzēt vairāk »

Datīvs

Datīvs ir locījums, kas norāda, ka kaut kas tiek dots.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Datīvs · Redzēt vairāk »

Dāņu valoda

Dāņu valoda (dansk, izrunā) ir ziemeļģermāņu valoda ar aptuveni 5,6 miljoniem runātāju, valsts valoda Dānijā un Fēru Salās (līdzās fēru valodai).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dāņu valoda · Redzēt vairāk »

De facto

De facto (jeb faktiski) ir no latīņu valodas cēlies izteiciens, kas tieslietās nozīmē, ka kaut kas notiek praksē, bet ne obligāti saskaņā ar likumu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un De facto · Redzēt vairāk »

De iure

De iure ir no latīņu valodas cēlies izteiciens, kas juridiskajā terminoloģijā norāda uz situācijas formālo pusi.

Jaunums!!: Latviešu valoda un De iure · Redzēt vairāk »

Dialekts

Dialekts ((dialektos); no  — ‘runāt, izskaidroties’) ir valodas paveids, kas vēsturiski radies samērā plašā apvidū un kas ietver sevī vairākas izloksnes vai izlokšņu grupas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dialekts · Redzēt vairāk »

Diena (laikraksts)

Diena ir viens no lielākajiem dienas laikrakstiem Latvijā pēc abonentu skaita, iznāk latviešu valodā (līdz 1999. g. iznāca arī krievu valodā).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Diena (laikraksts) · Redzēt vairāk »

Dobele

Dobele ir pilsēta Bērzes upes krastos Zemgalē, Dobeles novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dobele · Redzēt vairāk »

Dzimtbūšana

Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dzimtbūšana · Redzēt vairāk »

E-pasts

E-pasts jeb elektroniskais pasts ir ziņojumu sastādīšanas, nosūtīšanas un saņemšanas metode, izmantojot elektroniskās sakaru sistēmas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un E-pasts · Redzēt vairāk »

Eiro

Eiro jeb eira (svešvalodās: ευρώ, euro, euró, evro, ewro, евро utml.; starptautiskais apzīmējums — EUR; zīme — €) ir kopējā valūta deviņpadsmit Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas veido Eiropas Monetāro Savienību.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Eiro · Redzēt vairāk »

Eiropas Savienība

ES augstākais punkts Monblāns. ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas. Eiropas Savienība (ES) ir 28 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Eiropas Savienība · Redzēt vairāk »

Ernsts Gliks

Johans Ernsts Gliks (1652 — 1705) bija vācu luterāņu mācītājs, tulkotājs un Zviedru Vidzemes izglītības darbinieks, pirmais Bībeles tulkotājs latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ernsts Gliks · Redzēt vairāk »

Etiķis

Dažāda veida etiķi Etiķis ir etiķskābes un ūdens šķīdums, kas tiek izmantots kā garšviela un konservants.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Etiķis · Redzēt vairāk »

Franču valoda

Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Franču valoda · Redzēt vairāk »

Francis Kemps

Francis Kemps (dzimis Makašēnu pagasta Sprūževas ciemā, miris Tomskas apgabalā) bija latviešu un latgaliešu literāts, politiķis un kultūras darbinieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Francis Kemps · Redzēt vairāk »

Garneles

Garneles (Caridea) ir plaša peldvēžu grupa, kas izdalīta kā desmitkājvēžu (Decapoda) infrakārta.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Garneles · Redzēt vairāk »

Georgs Mancelis

Georgs Mancelis, arī Juris Mancelis (dzimis, miris), bija vācbaltiešu cilmes latviešu literāts un valodnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Georgs Mancelis · Redzēt vairāk »

Gothards Frīdrihs Stenders

Gothards Frīdrihs Stenders (1753). Stendera izgudrotās veļasmašīnas apraksts (Jelgava, 1765). Gothards Frīdrihs Stenders, arī Ģederts Fridriks Štenders (Gotthard Friedrich Stender) saukts par Veco Stenderu (dzimis, miris), bija Apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologs un izgudrotājs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, "Latviešu valodas vārdnīcas" (Lettisches Lexikon, 1789) autors.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Gothards Frīdrihs Stenders · Redzēt vairāk »

Gotu valoda

Lapa no likuma krājuma, kas sarakstīts gotu valodā (6.—7. gadsimts) Gotu valoda ir mirusi ģermāņu grupas valoda, kurā līdz apmēram 7.—8.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Gotu valoda · Redzēt vairāk »

Grieķu valoda

Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, ziņas par kuras lietošanu sniedzas 3500 gadu senā vēsturē.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Grieķu valoda · Redzēt vairāk »

H

Burts "H". H ir latīņu alfabēta astotais burts.

Jaunums!!: Latviešu valoda un H · Redzēt vairāk »

Homonīms

Homonīmi ir vārdi ar atšķirīgu nozīmi, kas izrunājami un rakstāmi vienādi.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Homonīms · Redzēt vairāk »

Igauņu valoda

Igauņu valoda (Eesti keel) pieder somugru valodu grupas Baltijas somu valodu atzaram un tās tuvākās radu valodas ir veru (setu), lībiešu, somu, ingru, vepsu un votu valodas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Igauņu valoda · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunija, oficiāli Igaunijas Republika (Eesti Vabariik), ir viena no trim Baltijas valstīm, kas atrodas Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Igaunija · Redzēt vairāk »

Ina Druviete

Ina Druviete (dzimusi Rīgā) ir LU prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā, profesore, politiķe un filoloģe.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ina Druviete · Redzēt vairāk »

Indoeiropiešu pirmvaloda

„Kurgānu hipotēze” par indoeiropiešu valodās runājošo cilšu migrāciju no aptuveni 4000. līdz 1000. gadam p.m.ē. Rozā krāsā iezīmēta indoeiropiešu kopvalodas dzimtene Indoeiropiešu pirmvaloda ir hipotētiski konstruēta visu indoeiropiešu valodu kopīgā priekštece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Indoeiropiešu pirmvaloda · Redzēt vairāk »

Indoeiropiešu valodas

Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodas Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāki simti valodu un dialektu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Indoeiropiešu valodas · Redzēt vairāk »

Industrializācija

Industrializācija ir sociālo un ekonomisko izmaiņu periods, kas pārveido cilvēku grupu no agrāras sabiedrības uz industriālu, iekļaujot plašu ekonomikas pārorganizāciju ražošanas mērķiem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Industrializācija · Redzēt vairāk »

Instrumentālis

Instrumentālis ir locījums, kas parasti parāda, ka vārds, uz ko tas attiecas, ir instruments, ar kuru teikuma priekšmets veic kaut ko.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Instrumentālis · Redzēt vairāk »

Iskolats

Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no) bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Iskolats · Redzēt vairāk »

Izloksne

2015. gada izdevuma „Viena zeme, vieni ļaudis, nav vienāda valodiņa. Latviešu valodas izlokšņu paraugi” vāks Izloksne ir nelielā apvidū runāts valodas paveids.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Izloksne · Redzēt vairāk »

J

Burts "J". J ir latīņu alfabēta desmitais burts un latviešu alfabēta piecpadsmitais burts.

Jaunums!!: Latviešu valoda un J · Redzēt vairāk »

Jans Karigers

Jans Karigers (dzimis, miris) bija jezuītu misionārs un valodnieks, darbojies letonikas un leksikogrāfijas nozarē.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jans Karigers · Redzēt vairāk »

Jaunauce

Jaunauce ir ciems Latvijā, Saldus novada Jaunauces pagasta centrs pie Ezeres upes, autoceļu P96 (Pūri—Auce—Grīvaiši) un V1175 (Jaunauce—Vadakste) krustojumā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jaunauce · Redzēt vairāk »

Jaunlatvieši

Kustības galvenais ierosinātājs - Krišjānis Valdemārs (ap 1880). Rīgas Latviešu biedrības karogs. Jaunlatvieši ir jēdziens, ko attiecina uz pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļiem, kas darbojās 19. gadsimta 50.—80.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jaunlatvieši · Redzēt vairāk »

Jānis Endzelīns

Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jānis Endzelīns · Redzēt vairāk »

Jezuīti

right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jezuīti · Redzēt vairāk »

Johans Georgs Rehehūzens

Johans Georgs Rehehūzens (arī Reehusen, Rähausen, Rhähusen, miris ap 1650. gadu) bija Zviedru Vidzemes luterāņu mācītājs un valodnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Johans Georgs Rehehūzens · Redzēt vairāk »

Juris Alunāns

Juris Alunāns, īstajā vārdā Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns (vecajā ortogrāfijā Juris Allunan; dzimis Jaunkalsnavā, miris Jostenes pagastā) bija viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem, latviešu nacionālās valodniecības pamatlicējs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Juris Alunāns · Redzēt vairāk »

Kanāda

Kanāda ir valsts, kura aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kanāda · Redzēt vairāk »

Karaspēks

Brīvības pieminekļa Karaspēks jeb bruņotie spēki ir militārs veidojums, kura uzdevums kara laikā ir pasargāt valsti no agresora.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Karaspēks · Redzēt vairāk »

Katehisms

Katehisms jeb katķisms (no — 'mutiska apmācība') ir īss kristīgās ticības mācības izklāsts, pārsvarā jautājumu un atbilžu formā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Katehisms · Redzēt vairāk »

Kauņa

Kauņa ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kauņa · Redzēt vairāk »

Kārlis Gothards Elferfelds

Kārlis Gothards Elferfelds, arī Elverfelds (dzimis, miris) bija vācu tautības latviešu luterāņu mācītājs, teologs, filozofs, publicists, literāts, izdevējs un grāmatu izplatītājs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kārlis Gothards Elferfelds · Redzēt vairāk »

Kārlis Mīlenbahs

K.Mīlenbaha "Daži jautājumi par latviešu valodu" (1891). Kārlis Mīlenbahs (Mǖlenbachs, dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, pedagogs, viens no latviešu valodniecības un latviešu leksikogrāfijas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kārlis Mīlenbahs · Redzēt vairāk »

Kārta

Kārta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kārta · Redzēt vairāk »

Klio (žurnāls)

Žurnāla Klio vāks Klio, pilnais nosaukums Baltijas kultūras un publicistikas vēstnesis "Klio" ir Latvijā izdots vēstures un kultūras žurnāls, kas iznāk kopš 2002.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Klio (žurnāls) · Redzēt vairāk »

Konstitūcija

likumus no Saules dieva Konstitūcija (— ‘iedibināt’, ‘izveidot’) jeb satversme ir valsts pamatlikums ar augstāko juridisko spēku, kas reglamentē cilvēka, sabiedrības, valsts dzīves tiesiskos principus.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Konstitūcija · Redzēt vairāk »

Krievi

Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Krievi · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Krievija · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija Eirāzijas lielvalsts no 1721.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Krievu valoda

Krievu valoda (russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā, un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Krievu valoda · Redzēt vairāk »

Kristofors Fīrekers

Kristofors Fīrekers (ap 1615. - 1684./1685.), arī Kristaps Fīrekers, bija vācbaltu cilmes latviešu dzejnieks un valodnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kristofors Fīrekers · Redzēt vairāk »

Kristofs Harders

Kristofs Harders (dzimis, miris) bija vācu grāmatu izdevējs, literārs, letonists.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kristofs Harders · Redzēt vairāk »

Kurši

Kurši, agrāk arī kūri ir viena no senajām baltu tautām, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kurši · Redzēt vairāk »

Kuršu valoda

Kuršu valoda bija baltu valoda, ko runāja baltu cilts kurši, kas apdzīvoja teritorijas, kas atrodas mūsdienu Kurzemes rietumos un Lietuvas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kuršu valoda · Redzēt vairāk »

Kursenieki

Kursenieku areāls, 1649 Kursenieku māja Kursenieku vimpelis, Nida Kursenieki (vācu: Kuren; lietuviešu: Kuršininkai, kuršiai), sevi sauca arī par Kāpeniekiem, ir gandrīz izmirusi baltu etniska grupa, Kuršu kāpu iedzīvotāji.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kursenieki · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir kultūrvēsturisks novads Latvijas rietumu daļā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Labiodentāls līdzskanis

Fonētikā par labiodentālu līdzskani sauc līdzskani, ko artikulē ar apakšlūpu un augšzobiem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Labiodentāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Laikraksts

Tan impērijas valsts avīze (VII gs.) Pirmā avīze latviešu valodā - "Latviešu avīzes", - sāk iznākt 1822. g. Jelgavā Laikraksts jeb avīze (no — "paziņojums") ir periodiski iznākošs, uz papīra (vai cita piemērota materiāla) drukāts jaunāko ziņu, notikumu un komentāru apkopojums ar vienu nosaukumu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Laikraksts · Redzēt vairāk »

Latīņu alfabēts

Latīņu alfabēts izveidojās aptuveni 6.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latīņu alfabēts · Redzēt vairāk »

Latīņu valoda

Latīņu valoda (Lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »

Latgaļi

Kokneses, Tālavas valstis Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Latgale

Latgale ir kultūrvēsturisks novads Latvijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latgale · Redzēt vairāk »

Latgaliešu valoda

Pašvaldības, kur latgaliešu valodu ikdienā lieto vairāk kā 10% iedzīvotāju Latgaliešu valoda (latgaļu volūda, arī latgalīšu volūda) ir austrumbaltu valodas paveids.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latgaliešu valoda · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada Tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latviešu alfabēts

Latviešu alfabēts ir no latīņu alfabēta atvasināts alfabēts, ko lieto, rakstot latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latviešu alfabēts · Redzēt vairāk »

Latviešu ārste

"Latviešu Ārste" (vecajā drukā: Latweeschu Ahrste) jeb "Īsa mācība no tām Vājībām un no šās Zemes Zālēm, ar kurām Cilvēkus un Lopus var ārstēt un izzāļot" bija pirmais (1768-1769) medicīnas periodiskais izglītojošais izdevums latviešu valodā, ko iespieda Peltsamā (tolaik - Oberpālene, Rīgas guberņa).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latviešu ārste · Redzēt vairāk »

Latviešu literārā biedrība

Latviešu literārās biedrības "Magazīna" (''Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft'', ap 1836). Latviešu literārā biedrība arī Latviešu draugu biedrība sākotnēji bija vācbaltiešu mācītāju 1824.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latviešu literārā biedrība · Redzēt vairāk »

Latviešu personvārdi

Latviešu personvārdus veido viens vai vairāki vārdi, kam seko uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latviešu personvārdi · Redzēt vairāk »

Latviešu valodas gramatika

Latviešu valodas gramatika ir latviešu valodas vārdu uzbūves, vārdu formu maiņu, vārdu saistījumu un teikuma uzbūves sistēma.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latviešu valodas gramatika · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas okupācija (1940)

Latvijas karogiem rotātā Latvijas Nacionālā teātra ēka 1940. gada 21. jūlijā. Okupācijas leģitimēšanai Tautas Saeimas pirmajā sēdē bija izraudzīta Latvijas valsts pasludināšanas vieta. Ļeņina dubultportretu rotātais Latvijas Nacionālais teātris pēc Latvijas okupācijas un inkorporācijas PSRS sastāvā 1940. gada 5. augustā. PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940). Latvijas okupācija 1940.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »

Latvijas PSR

Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija PSRS okupētās Latvijas teritorijā izveidota PSRS teritoriāli administratīva vienība laikā no 1940.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas PSR · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde ārlietu nozarē.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas Republikas Ārlietu ministrija · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija

Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde izglītības un zinātnes nozarē, kā arī sporta, jaunatnes un valsts valodas politikas jomā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas Satversme

Latvijas Republikas Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas Republikas Satversme · Redzēt vairāk »

Latvijas robežas

Robežstabiņš uz Latvijas—Lietuvas robežas Latvija robežojas ar Igauniju ziemeļos un Lietuvu dienvidos (Eiropas Savienības iekšējās robežas), kā arī Krieviju austrumos un Baltkrieviju dienvidaustrumos (ES ārējā robeža).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas robežas · Redzēt vairāk »

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Padomju Krievijas militārā iebrukuma rezultātā izveidota komunistu valsts mūsdienu Latvijas teritorijā, kas 1918.—1920.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika · Redzēt vairāk »

Latvijas Universitāte

Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā ir apvienots un tiek attīstīts studiju un zinātniskās pētniecības potenciāls dabas, tehnisko, humanitāro un sociālo zinātņu jomā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »

Latviska Gada Grāmata

"Latviska Gada-Grāmata" (vecajā ortogrāfijā: Latwiska Gadda-Grahmata) bija pirmais vispārīga satura žurnāls latviešu valodā, ko 1797.-1798.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latviska Gada Grāmata · Redzēt vairāk »

Lībeka

Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lībeka · Redzēt vairāk »

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lībieši · Redzēt vairāk »

Lībiešu valoda

Lībiešu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas jūras somu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lībiešu valoda · Redzēt vairāk »

Lībiskais dialekts

Dialektu izplatība Latvijas teritorijā Lībiskais dialekts, agrāk — tāmnieku dialekts, ir viens no trim latviešu valodas dialektiem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lībiskais dialekts · Redzēt vairāk »

Līdzskaņu mija

Līdzskaņu mija ir vēsturiskas pārmaiņas, kuru rezultātā sākotnējā saknes beigu līdzskaņa vietā stājas cits līdzskanis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Līdzskaņu mija · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lietuva · Redzēt vairāk »

Lietuviešu valoda

Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir Lietuvas oficiālā valoda kopš 1918.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »

Lietvārds

Lietvārds jeb substantīvs (no substantia — 'viela, būtība') ir patstāvīga un lokāma vārdšķira, kuras vārdi nosauc objektus (piemēram, "māja"), procesus ("lasīšana"), pazīmes ("zaļums"), abstraktus jēdzienus ("laime").

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lietvārds · Redzēt vairāk »

Literārā valoda

Literārā valoda, arī rakstu valoda, ir normēts valodas stils, kurš tipiski tiek lietots oficiālai (ne sadzīviskai) saziņai, tostarp rakstveidā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Literārā valoda · Redzēt vairāk »

Livonija

Gerharda Merkatora Livonijas Konfederācijas karte. Parādīts stāvoklis pirms tās sadalīšanas (1561). Livonija jeb Māras zeme (vai terra matris) bija 1225.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizācijas un kristianizācijas procesa daļa.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Lokatīvs

Lokatīvs ir locījums, kas apzīmē atrašanās vietu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lokatīvs · Redzēt vairāk »

Mazsalaca

Mazsalaca ir pilsēta Vidzemes ziemeļos, Mazsalacas novada centrs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Mazsalaca · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Luters

Mārtiņš Luters (—) bija katoļu augustīniešu ordeņa mūks, mācītājs, teologs, profesors, baznīcas reformu ideologs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Mārtiņš Luters · Redzēt vairāk »

Mūzikas instruments

Mūzikas instruments ir instruments, ar kuru var iegūt ritmiski organizētas, augstuma ziņā noteiktas, aptuvenas vai nenoteiktas skaņas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Mūzikas instruments · Redzēt vairāk »

Migrācija

Migrācija ir pārvietošanās no vienas vietas uz otru.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Migrācija · Redzēt vairāk »

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"

Nacionālā Apvienība (saīsinājumā NA), oficiāli Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (saīsinājumā Nacionālā apvienība VL—TB/LNNK) ir nacionāli konservatīvā politiskā partija Latvijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" · Redzēt vairāk »

Nazāls līdzskanis

Nazāls līdzskanis (saukts arī nazāls slēdzenis vai nazāls kontinuants) veidojas nolaižot mīkstās aukslējas un ļaujot gaisam brīvi plūst caur degunu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Niedras valdība

Niedras valdība bija provācisks Latvijas Pagaidu valdības Ministru kabinets laikā no 1919.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Niedras valdība · Redzēt vairāk »

Nikolajs Mollīns

Nikolajs Mollīns (ap 1550./1555. — 1625.) bija Rīgas grāmatu iespiedējs (1588-1625) reformācijas laikmetā, kurš iespieda grāmatas arī latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Nikolajs Mollīns · Redzēt vairāk »

Nominatīvs

Nominatīvs ir locījums, kas parasti apzīmē darbības darītāju.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Nominatīvs · Redzēt vairāk »

Norvēģu valoda

Norvēģu valoda (norsk) ir ziemeļģermāņu atzara indoeiropiešu valoda.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Norvēģu valoda · Redzēt vairāk »

Ortogrāfija

Ortogrāfija (— "pareizs", graphia — "rakstīšana") jeb pareizrakstība ir valodas noteikumu sistēma, kas nosaka runas vienveidīgu atveidi rakstos.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ortogrāfija · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Otrā deklinācija

Otrā deklinācija jeb -im deklinācija ir viena no sešām lietvārdu deklinācijām latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Otrā deklinācija · Redzēt vairāk »

Paaudze

Paaudze ir objektu (cilvēku, dzīvnieku, augu, arī tehnoloģiju) kopa, kurus saista kopējs dzimšanas vai dzīves laiks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Paaudze · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija totalitāra lielvalsts, kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Pagasts

Pagasts ir teritoriāli administratīvā iedalījuma vienība Latvijā un Igaunijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pagasts · Redzēt vairāk »

Palatāls līdzskanis

Palatālos līdzskaņus artikulē ar mēles virspusi (dorsu) paceltu pret cietajām aukslējām (palatu).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Palatāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Pārkrievošana

Minskā gan baltkrievu, gan krievu valodā Pārkrievošana jeb rusifikācija (no — 'krievi' un fico — 'taisu') vēsturiski ir Padomju Savienībā un Krievijas Impērijā īstenota valdības politika valsts nekrievu iedzīvotāju piespiedu pārtautošanai.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pārkrievošana · Redzēt vairāk »

Pūrisms (valodniecība)

Pūrisms (no — 'tīrs') ir tendence attīrīt valodu no aizguvumiem un citu valodu ietekmēm.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pūrisms (valodniecība) · Redzēt vairāk »

Piektā deklinācija

Piektā deklinācija jeb -ei deklinācija ir viena no sešām lietvārdu deklinācijām latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Piektā deklinācija · Redzēt vairāk »

Pipari

Pipari (Piper) ir divdīgļlapju klases ģints pie kuras pieder 1000-2000 dažādu sugu krūmu, lakstaugu un liānu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pipari · Redzēt vairāk »

Pirmā deklinācija

Pirmā deklinācija jeb -am deklinācija ir viena no sešām lietvārdu deklinācijām latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pirmā deklinācija · Redzēt vairāk »

Poļi

Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Poļi · Redzēt vairāk »

Postalveolārs līdzskanis

Postalveolārus līdzskaņus izrunā ar mēli skarot alveolas aizmugurējo daļu mazliet tālāk, nekā artikulējot alveolāros līdzskaņus, bet ne tik tālu pie cietajām aukslējām, kā artikulējot palatālos līdzskaņus.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Postalveolārs līdzskanis · Redzēt vairāk »

Profesija

Profesija, arī amats vai arods, ir institucionalizēts noteiktu zināšanu un iemaņu kopums, ko persona iemanto, izejot noteiktu profesionālās izglītības (teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu) ciklu, un, ko tā var izmantot atalgojuma vai peļņas gūšanai attiecīgajā nozarē.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Profesija · Redzēt vairāk »

Programmatūra

OpenOffice.org Writer Programmatūra ir viena vai vairākas datorprogrammas un dati, kas tiek glabāti datora datu nesējā noteiktam mērķim.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Programmatūra · Redzēt vairāk »

PSRS sabrukums

Pēc PSRS sabrukuma izveidotā Neatkarīgo Valstu Sadraudzība, no kuras ir izstājušās Gruzija, Turkmenistāna un Ukrainahttp://www.delfi.lv/news/world/other/ukraina-izstajas-no-nvs.d?id.

Jaunums!!: Latviešu valoda un PSRS sabrukums · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīgas pilsētas logotips Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas Latviešu biedrība

Rīgas Latviešu biedrības karogs Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rīgas Latviešu biedrība · Redzēt vairāk »

Referendumu saraksts Latvijā

Referendumā jeb tautas nobalsošanā Latvijā drīkst piedalīties visi balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kuriem ir tiesības vēlēt Saeimu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Referendumu saraksts Latvijā · Redzēt vairāk »

Reformācija Livonijā

Reformācija Livonijā bija kustība 16.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Reformācija Livonijā · Redzēt vairāk »

Saeima

Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Saeima · Redzēt vairāk »

Sēļi

Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sēļi · Redzēt vairāk »

Sēļu valoda

Augšzemnieku dialekta sēliskās izloksnes (dziļās un nedziļās) parāda asimilētās sēļu valodas izplatību abās Daugavas pusēs. Sēļu valoda ir izmirusi indoeiropiešu valodu saimes, baltu valodu grupas valoda.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sēļu valoda · Redzēt vairāk »

Sēlija

Sēlija, agrāk Sēla, vai Sēlenes zeme, saukta arī par Augšzemi ir kultūrvēsturisks novads Latvijā, kas ietver teritoriju no mūsdienu Jaunjelgavas un Neretas novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sēlija · Redzēt vairāk »

Sengrieķu valoda

Sengrieķu valoda (Hellēnikḗ) ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, sens grieķu valodas attīstības līmenis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sengrieķu valoda · Redzēt vairāk »

Senkrievu valoda

Svjatoslava laikā senkrievu valodā izdotas grāmatas (1073). Senkrievu valoda (рѹсьскъ ѩзыкъ) bija Senās Krievzemes kopīgā valoda, kas 11. gadsimtā pakāpeniski izveidojās no austrumslāvu maztautu valodām.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Senkrievu valoda · Redzēt vairāk »

Senlatvijas tautu kristianizēšana

R. Vitrams, 1939, 1954) Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu kopš 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »

Sennorvēģu valoda

Sennorvēģu valoda (dažos avotos saukta arī senislandiešu) jeb senā ziemeļnieku valoda ir ģermāņu saimes valoda, kurā runāja Skandināvijas un tās aizjūras nometinājumu iedzīvotāji vikingu laikmetā, līdz apmēram 1300.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sennorvēģu valoda · Redzēt vairāk »

Senprūšu valoda

Senprūšu valoda (Prūsiskan vai Prūsiskai Bilā) ir izmirusi valoda, kas pieder pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Senprūšu valoda · Redzēt vairāk »

Serbohorvātu valoda

Serbohorvātu valoda (srpskohrvatski jezik, српскохрватски језик) ir slāvu valoda.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Serbohorvātu valoda · Redzēt vairāk »

Sestā deklinācija

Sestā deklinācija jeb -ij deklinācija ir viena no sešām lietvārdu deklinācijām latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sestā deklinācija · Redzēt vairāk »

Siļķes

Siļķes (Clupea) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) ģintīm, kas apvieno 3 siļķveidīgo zivju sugas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Siļķes · Redzēt vairāk »

Slāvi

Slāvu etniskā izplatība Slāvi ir etnolingvistiska, indoeiropiešiem piederoša tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrmeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un centrālo daļu un runā kādā no slāvu valodām.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Slāvi · Redzēt vairāk »

Slāvu valodas

Slāvu valodas Slāvu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un saskaņā ar Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēzi ir cēlušās no pirmvalodas, no kuras veidojušās arī baltu valodas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Slāvu valodas · Redzēt vairāk »

Slēdzenis

Slēdzenis, eksplozīvs slēdzenis, vai oklūzīvs ir līdzskanis, ko rada pārtraucot gaisa plūsmu balss traktā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Slēdzenis · Redzēt vairāk »

Smiltene

Mākslīgi uzpludinātais Tepera ezers Smiltene ir pilsēta Vidzemē, Smiltenes novada centrs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Smiltene · Redzēt vairāk »

Somugru valodas

Somugru un samodiešu valodu izplatība mūsdienās. Somugru valodas urāliešu valodu virssaimes ciltskokā. Somugru valodas ir valodu saime, kas ir radniecīga samodiešu valodām (ņencu u.c.) un kopā ar tām pieder pie urāliešu valodu virssaimes.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Somugru valodas · Redzēt vairāk »

Svešvārds

Avots" izdota svešvārdu vārdnīca Svešvārds jeb internacionālisms ir no citas valodas aizgūts vārds ar vienādu pamatnozīmi un līdzīgu skanējumu, ko lieto daudzās valodās.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Svešvārds · Redzēt vairāk »

Tabaka

200px Tabaka ir lauksaimniecības produkts, ko iegūst no tabaku ģints (Nicotiana) augu lapām.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tabaka · Redzēt vairāk »

Tautas skaitīšana

Anketa no ceturtās tautas skaitīšanas Latvijā 1935. gadā Tautskaite jeb tautas skaitīšana ir process, kura mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju skaitu konkrētā teritorijā vai pat valstī.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tautas skaitīšana · Redzēt vairāk »

Tērzētava

Tērzētava jeb čats ir privāta vai publiski pieejama vieta, kur ar tastatūras palīdzību internetā tiek rīkota mijiedarbīga un/vai sinhrona informācijas apmaiņa starp tās lietotājiem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tērzētava · Redzēt vairāk »

Terminoloģija

Terminoloģija jeb arodvalodniecība ir mācība par terminiem jeb arodvārdiem un to lietošanu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Terminoloģija · Redzēt vairāk »

Trešā deklinācija

Trešā deklinācija jeb -um deklinācija ir viena no sešām lietvārdu deklinācijām latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Trešā deklinācija · Redzēt vairāk »

Ukraiņi

Ukraiņi ir austrumslāvu nācija, kas veido Ukrainas iedzīvotāju lielāko daļu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ukraiņi · Redzēt vairāk »

Valka

Valka ir pilsēta Latvijā, Ziemeļvidzemē un ir Valkas novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Valka · Redzēt vairāk »

Valmiera

Valmiera ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, Hanzas savienības locekle, šobrīd Vidzemes plānošanas reģiona lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Valmiera · Redzēt vairāk »

Valoda

Teotivakanā, kur attēlots runājošs cilvēks Valoda ir artikulētu zīmju kopums, cilvēku sazināšanās līdzeklis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Valoda · Redzēt vairāk »

Valsts valoda

Valsts valoda - viena vai vairākas valodas valstī, kurai(-ām) likumdošanas ceļā ir noteikts īpašs statuss attiecīgajā valstī vai tās daļā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Valsts valoda · Redzēt vairāk »

Valsts valodas centrs

Valsts valodas centrs (VVC) ir 1992.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Valsts valodas centrs · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Baltijas landesvēra karogs (1918—1920). Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten), ir Latvijas un Igaunijas teritorijā ieceļojušo vāciešu, zviedru, skotu, poļu, franču, itāļu, portugāļu u.c. Eiropas tautu pārstāvju, kā arī pārvācoto līvu, latviešu un igauņu pēcteči, kas kā vācu kultūras telpai piederīga autonoma etniska grupa sāka veidoties jau pirms Baltijas iekļaušanas Krievijas impērijā, un 20.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vācieši

Vācieši ir tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vācieši · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācu valoda

Vācu valoda (Deutsch) ir viena no pasaules visizplatītākajām valodām.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vācu valoda · Redzēt vairāk »

Vārdnīca

Dažādas vārdnīcas. Vārdnīca ir grāmata, kurā alfabētiskā secībā ir sakārtoti kādas valodas vārdi un doti to tulkojums citā valodā, skaidrojums, izruna un cita informācija.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vārdnīca · Redzēt vairāk »

Vecvārds

Vecvārds ir kādas valodas vārds, kas vairs netiek plaši lietots un izgājis no aktīvā vārdu krājuma.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vecvārds · Redzēt vairāk »

Velārs līdzskanis

Velāri līdzskaņi tiek artikulēti ar mēles pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Velārs līdzskanis · Redzēt vairāk »

Velta Rūķe-Draviņa

Velta Rūķe-Draviņa (dzimusi Velta Rūķe, mirusi) bija latviešu valodniece un folkloriste.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Velta Rūķe-Draviņa · Redzēt vairāk »

Viļņa

Viļņas katedrāle Viļņa ir pilsēta Lietuvas dienvidaustrumos, Neres un Viļņas upes sateces vietā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Viļņa · Redzēt vairāk »

Vidus dialekts

Dialektu izplatība Latvijas teritorijā Vidus dialekts ir viens no trim latviešu valodas dialektiem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vidus dialekts · Redzēt vairāk »

Vidzeme

Vidzeme ir viens no Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vidzeme · Redzēt vairāk »

Vokatīvs

Vokatīvs ir locījums, kas tiek izmantots uzrunai.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vokatīvs · Redzēt vairāk »

Windows 2000

Windows 2000 ir Microsoft Windows 32 bitu operētājsistēma, kas tika izdota 2000.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Windows 2000 · Redzēt vairāk »

Windows XP

Windows XP ir Microsoft izstrādāta operētājsistēma, kuru izmanto personālajos datoros.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Windows XP · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu apdzīvotās teritorijas aptuveni 12.-13. gs. mijā. Robežas ir aptuvenas Zemgaļi (vai Žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Zemgale

Zemgale ir kultūrvēsturisks novads Latvijā, kas līdz 1949.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zemgale · Redzēt vairāk »

Ziemeļģermāņu valodas

Ziemeļģermāņu valodas ir indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu valodu grupas apakšgrupa, pie kuras pieder dāņu, fēriešu, islandiešu, norvēģu un zviedru valoda.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ziemeļģermāņu valodas · Redzēt vairāk »

Zilbes intonācija

Zilbes intonācija ir prosodiska parādība, kuras noteicošie radītāji ir pamattonis, intensitāte un kvanitāte (garums), to izmanto garās zilbēs un tā kalpo semantiskai un gramatiskai diferencēšanai.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zilbes intonācija · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zviedrija · Redzēt vairāk »

Zviedru laiki

Baltijas provinču kartes (no jauna izdevis P.Mortier, 1705). Parādītas arī Zviedrijas karalistei pakļautās bijušās Livonijas konfederācijas daļas ar to latīniskajiem nosaukumiem: LITLANDIA, ESTONIA PROPRIA, OLDENPOA, ALENTAKIA, WIRLANDIA, IERVENLANDIA, HARNLANDIA, WIKKEZLANDIA. Zviedru laiki bija periods Igaunijas un Latvijas vēsturē, kad Zviedru Igaunija (1561—1721) un Vidzeme (1629—1721) ietilpa Zviedrijas lielvalsts sastāvā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zviedru laiki · Redzēt vairāk »

Zviedru valoda

Zviedru valoda (svenska) ir indoeiropiešu valodu saimes ziemeļģermāņu valoda, kuru prot aptuveni 10 miljoni cilvēku.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zviedru valoda · Redzēt vairāk »

13. gadsimts

13.

Jaunums!!: Latviešu valoda un 13. gadsimts · Redzēt vairāk »

18. gadsimts

18.

Jaunums!!: Latviešu valoda un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »

1885. gads

1885.

Jaunums!!: Latviešu valoda un 1885. gads · Redzēt vairāk »

2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē

90,0%—100,0% Col-end 2012.

Jaunums!!: Latviešu valoda un 2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Latviešu literārā valoda, Latviski.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »