Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Indekss II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Otro dziesmu svētku plakāts. Latviešu otrie vispārīgie dziedāšanas svētki notika no 1880.

43 attiecības: Aleksandrs Vēbers, Andrejs Jurjāns, Atis Kronvalds, Ādams Ārgals, Baltijas skolotāju seminārs, Baumaņu Kārlis, Dāvids Cimze, Div' dūjiņas gaisā skrēja, Ej, saulīte, drīz pie Dieva, Fricis Brīvzemnieks, Ikskili, Indriķis Zīle, Jāņa dziesma, Jānis Baumanis, Jānis Bētiņš (mūziķis), Jānis Cimze, Jānis Kade, Jēkabs Jūsmiņš, Johans Sebastiāns Bahs, Jozefs Haidns, Juris Bebris, Kaspars Biezbārdis, Kārlis Kundziņš, Krišjānis Kalniņš, Krievu—turku karš (1877—1878), Latviešu valoda, Latviski lai atskan dziesmas, Mūsu Tēvs debesīs (Baumaņu Kārlis), Neatkarības laukums (Rīga), Nu ar Dievu, Vidzemīte, Oskars Šepskis, Ozolīti, zemzarīti, Pažobele, Rīga dimd, Rīgas Latviešu biedrība, Rīgas pils, Sanktpēterburga, Tirza, Trimpula (Kā Daugava vaida), Vecrīga, Volfgangs Amadejs Mocarts, 17. jūnijs, 1880. gads.

Aleksandrs Vēbers

Aleksandrs Vēbers, dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes latviešu žurnālists, advokāts, sabiedrisks darbinieks un spiestuves īpašnieks. Publicējies arī ar pseidonīmiem Varaidošu Zanderis, Vēberu Zanders. Piecpadsmit gadus (no 1879.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Aleksandrs Vēbers · Redzēt vairāk »

Andrejs Jurjāns

Juris Jurjāni (1880. gads) Andrejs Jurjāns jeb Jurjānu Andrejs (dzimis, miris) bija latviešu klasiskās mūzikas pārstāvis, komponists un folklorists.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Andrejs Jurjāns · Redzēt vairāk »

Atis Kronvalds

Atis Kronvalds, biežāk pazīstams kā Kronvaldu Atis ( —), bija latviešu publicists, valodnieks, pedagogs.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Atis Kronvalds · Redzēt vairāk »

Ādams Ārgals

Ādams Ārgals (dzimis, miris) bija latviešu skolotājs un sabiedrisks darbinieks, Latviešu dziesmusvētku biedrības priekšsēdētāja biedrs, Dziesmusvētku veterāns, piedalījies vairākos dziesmusvētkos gan kā diriģents, gan organizators.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Ādams Ārgals · Redzēt vairāk »

Baltijas skolotāju seminārs

Baltijas skolotāju semināra ēka Kuldīgā, kurā tagad ir Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums. Baltijas skolotāju seminārs bija pirmā valsts pedagoģiskā mācību iestāde Latvijā, kas darbojās Rīgā (1870—1886), pēc tam Kuldīgā (1886—1915).

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Baltijas skolotāju seminārs · Redzēt vairāk »

Baumaņu Kārlis

Baumaņu Kārlis jeb Kārlis Baumanis ( —), pseidonīms Ako, bija skolotājs un jaunlatviešu sabiedriskās kustības darbinieks, viens no pirmajiem latviešu komponistiem un latviešu profesionālās mūzikas pamatlicējiem, satīriskā izdevuma "Dunduri" līdzstrādnieks, dramaturgs un dzejnieks.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Baumaņu Kārlis · Redzēt vairāk »

Dāvids Cimze

Dāvids Cimze (1822—1872) bija latviešu pedagogs un komponists.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Dāvids Cimze · Redzēt vairāk »

Div' dūjiņas gaisā skrēja

„Div' dūdiņas gaisā skrēja” sākuma notis. Div' dūjiņas gaisā skrēja ir latviešu tautasdziesma Dāvja Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājumā „Dziesmu rota” (1872—1884).

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Div' dūjiņas gaisā skrēja · Redzēt vairāk »

Ej, saulīte, drīz pie Dieva

"Ej, saulīte, drīz pie Dieva" sākuma notis. Ej, saulīte, drīz pie Dieva ir latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, kas izdota dziesmu krājumā "Daiņa" (1877).

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Ej, saulīte, drīz pie Dieva · Redzēt vairāk »

Fricis Brīvzemnieks

Fricis Brīvzemnieks (dzimis Fricis Treilands (vecajā ortogrāfijā: Fr. Brihwsemneeks-Treuland), miris) bija latviešu folklorists, jaunlatvietis, publicists, dzejnieks, tulkotājs, kurš daudz darījis folkloras materiālu vākšanā un publicēšanā.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Fricis Brīvzemnieks · Redzēt vairāk »

Ikskili

Baronu Ikskilu ģerbonis Fon Ikskili jeb Ikšķili ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Ikskili · Redzēt vairāk »

Indriķis Zīle

Indriķis Zīle (dzimis, miris) bija I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, ērģelnieks, komponists un Jāņa Cimzes vadītā Vidzemes skolotāju semināra skolotājs.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Indriķis Zīle · Redzēt vairāk »

Jāņa dziesma

Cimzes "Jāņu dziesmu" fragmenta notis. Jāņa dziesma ir populārāko Jāņu tautasdziesmu virkne Jāņa Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Jāņa dziesma · Redzēt vairāk »

Jānis Baumanis

Jānis Baumanis (dzimis) ir latviešu autosportists.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Jānis Baumanis · Redzēt vairāk »

Jānis Bētiņš (mūziķis)

Jānis Bētiņš (dzimis, miris) bija latviešu ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Jānis Bētiņš (mūziķis) · Redzēt vairāk »

Jānis Cimze

Jānis Cimze (dzimis, miris) bija latviešu pedagogs, tautas dziesmu vācējs un harmonizētājs, ērģelnieks, latviešu kora mūzikas pamatlicējs un profesionālās mūzikas aizsācējs.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Jānis Cimze · Redzēt vairāk »

Jānis Kade

Jānis Kade (1858—1923) bija Irlavas skolotāju semināra skolotājs, ērģelnieks, komponists un diriģents.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Jānis Kade · Redzēt vairāk »

Jēkabs Jūsmiņš

Jēkabs Jūsmiņš (īstajā vārdā — Jēkabs Lautenbahs; 1847—1928), bija latviešu dzejnieks un filologs.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Jēkabs Jūsmiņš · Redzēt vairāk »

Johans Sebastiāns Bahs

Johans Sebastiāns Bahs (dzimis, miris) bija baroka perioda vācu komponists un ērģelnieks, tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem vācu komponistiem.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Johans Sebastiāns Bahs · Redzēt vairāk »

Jozefs Haidns

Francis Jozefs Haidns (dzimis, miris) bija austriešu komponists, Mocarta, Bēthovena un Šūberta laikabiedrs.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Jozefs Haidns · Redzēt vairāk »

Juris Bebris

Juris Bebris (1859–1951) bija latviešu skolotājs, publicists un rakstnieks.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Juris Bebris · Redzēt vairāk »

Kaspars Biezbārdis

Kaspars Ernests Biezbārdis (vecajā ortogrāfijā: Kaspars Beesbardis, 1806—1886) bija latviešu skolotājs Vīlandē (1833—1853) un Rīgā (1866—1881) un viens no pirmajiem jaunlatviešu kustības darbiniekiem, kas dedzīgi iestājās pret vācbaltiešu centieniem pārvācot latviešus.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Kaspars Biezbārdis · Redzēt vairāk »

Kārlis Kundziņš

Kārlis Kundziņš (1850—1937) bija Smiltenes luterāņu mācītājs, rakstnieks.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Kārlis Kundziņš · Redzēt vairāk »

Krišjānis Kalniņš

Krišjānis Kalniņš (1847—1885) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Krišjānis Kalniņš · Redzēt vairāk »

Krievu—turku karš (1877—1878)

Krievu—turku karš (1877—1878) bija militārs konflikts starp Osmaņu impēriju un Krievijas Impēriju, kas izrietēja no Krievijas centieniem iegūt piekļuvi Vidusjūrai, pakļaujot Osmaņu impērijai piederošās Balkānu pussalas teritorijas.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Krievu—turku karš (1877—1878) · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Latviski lai atskan dziesmas

Latviski lai atskan dziesmas ir patriotiska Baumaņu Kārļa kora dziesma ar Lapas Mārtiņa vārdiem, kas atskaņota 1880.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Latviski lai atskan dziesmas · Redzēt vairāk »

Mūsu Tēvs debesīs (Baumaņu Kārlis)

Baumaņu Kārļa komponētā Mūsu Tēvs debesīs ir garīga kora dziesma korim ar Tēvreizes vārdiem.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Mūsu Tēvs debesīs (Baumaņu Kārlis) · Redzēt vairāk »

Neatkarības laukums (Rīga)

Laukums mūsdienās. Neatkarības laukums, agrāk Jēkaba laukums, ir laukums Vecrīgā starp Valdemāra, Torņa, Jēkaba un Noliktavas ielu.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Neatkarības laukums (Rīga) · Redzēt vairāk »

Nu ar Dievu, Vidzemīte

"Nu ar Dievu, Vidzemīte" sākuma notis. Nu ar Dievu, Vidzemīte ir latviešu tautasdziesma Jāņa Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Nu ar Dievu, Vidzemīte · Redzēt vairāk »

Oskars Šepskis

Oskars Šepskis (Oscar Schepsky, 1850-1914) bija latviešu ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Oskars Šepskis · Redzēt vairāk »

Ozolīti, zemzarīti

"Ozolīti, zemzarīti" sākuma notis. Ozolīti, zemzarīti ir latviešu tautasdziesma Dāvja Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājumā "Dziesmu rota" (1872-1884).

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Ozolīti, zemzarīti · Redzēt vairāk »

Pažobele

Pažobele Pažobele ir celtnes daļa starp jumta slīpnes zemāko daļu un augstākā stāva pārsegumu.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Pažobele · Redzēt vairāk »

Rīga dimd

Dziesmas "Rīga dimd" sākuma notis. Rīga dimd ir populāra latviešu tautasdziesma Jāņa Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Rīga dimd · Redzēt vairāk »

Rīgas Latviešu biedrība

Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Rīgas Latviešu biedrība · Redzēt vairāk »

Rīgas pils

Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Rīgas pils · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »

Tirza

Tirza ir ciems Gulbenes novadā, Tirzas pagasta centrs.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Tirza · Redzēt vairāk »

Trimpula (Kā Daugava vaida)

Trimpula (Kā Daugava vaida) sākuma notis. Trimpula (Kā Daugava vaida) ir patriotiska Baumaņu Kārļa kora dziesma ar Ausekļa vārdiem, kas atskaņota 1880.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Trimpula (Kā Daugava vaida) · Redzēt vairāk »

Vecrīga

Vecrīga, (apkaimes nosaukums Vecpilsēta) arī Iekšrīga, ir Rīgas pilsētas vissenākā daļa, kā arī apkaime, kuras robežas veido K. Valdemāra viela, Z. A. Meierovica bulvāris, Aspazijas bulvāris, 13. janvāra iela un 11. novembra krastmala.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Vecrīga · Redzēt vairāk »

Volfgangs Amadejs Mocarts

Volfgangs Amadejs Mocarts (dzimis, miris) bija klasicisma laikmeta austriešu komponists.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Volfgangs Amadejs Mocarts · Redzēt vairāk »

17. jūnijs

17.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un 17. jūnijs · Redzēt vairāk »

1880. gads

1880.

Jaunums!!: II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un 1880. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Latviešu otrie vispārīgie dziedāšanas svētki.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »