Ātrāk nekā pārlūku!
53 attiecības: Abrenes apriņķis, Andrejs Frīdenbergs, Ansis Buševics, Arveds Bergs, Asvejas ezers, Augšpils pagasts, Aurēlijs Zēbergs, Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks), Ādolfs Joffe, Baltā kustība, Bermontiāde, Eduards Kalniņš (ministrs), Eiropas Centrālā banka, Fricis Menders, Gauru pagasts, Georgijs Čičerins, Jānis Vesmanis, Kacēnu pagasts, Kārlis Bušs, Kārlis Ozols, Kārlis Pauļuks, Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga), Krievijas PFSR, Latgales atbrīvošana, Latvija, Latvijas Banka, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas Satversmes sapulce, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Latvijas zelts, Linavas pagasts, LSDSP vēsture, Nikolajs Fogelmanis, Ostrovs, Pēteris Berģis, Pēteris Stučka, Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi, Pitalova, Poļu—padomju karš, Polijas Otrā republika, Purvmalas pagasts, Rīga, Sebeža, Tartu, Tautas padome, Tīfs, Varšava, Viesnīca "Pēterburga" (Rīga), Vjerhņadzvinska, ..., Vjerhņadzvinskas rajons, Zigfrīds Anna Meierovics, 1. Kurzemes kājnieku divīzija. Izvērst indekss (3 vairāk) »
Abrenes apriņķis
Abrenes apriņķis (līdz 1938. gadam Jaunlatgales apriņķis) bija Latvijas Republikas (1924—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1944—1945) administratīvi teritoriālā vienība.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Abrenes apriņķis · Redzēt vairāk »
Andrejs Frīdenbergs
Andrejs Frīdenbergs (—) bija Latvijas advokāts, politiķis, sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Andrejs Frīdenbergs · Redzēt vairāk »
Ansis Buševics
Ansis Buševics (—) bija Latvijas politiķis, Tautas padomes, Satversmes sapulces, kā arī 1. un 4. Saeimas deputāts, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Ansis Buševics · Redzēt vairāk »
Arveds Bergs
Kārlis Kristaps Arveds Bergs (1875-1941) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Arveds Bergs · Redzēt vairāk »
Asvejas ezers
Asvejas ezers vai Osvejas ezers ir ezers Baltkrievijas ziemeļu daļā, Vitebskas apgabalā, netālu no Latvijas un Krievijas robežām.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Asvejas ezers · Redzēt vairāk »
Augšpils pagasts
Augšpils pagasts (līdz 1925. gadam Višgorodas pagasts) bija viena no Abrenes apriņķa pašvaldībām tā austrumos, PSRS pierobežā.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Augšpils pagasts · Redzēt vairāk »
Aurēlijs Zēbergs
Latvijas Zvērinātu advokātu padome 1938. gadā. Pirmajā rindā no kreisās: Heinrihs Rūsis, padomes vicepriekšsēdētājs Voldemārs Minkevičs, padomes priekšsēdētājs Aurēlijs Zēbergs, padomes sekretārs Pēteris Eglītis, padomes sekretārs Jūlijs Šmits, otrā rindā no kreisās: Vilis Holcmanis, Bruno Nolteins, Viktors Kosteničs, Pauls Mincs. Aurēlijs Zēbergs (1879–1940) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Aurēlijs Zēbergs · Redzēt vairāk »
Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)
Ēriks Jēkabsons (1965) ir latviešu vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks) · Redzēt vairāk »
Ādolfs Joffe
Ādolfs Joffe (1883-1927) bija karaīmu izcelsmes Krievijas revolucionārs un padomju diplomāts.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Ādolfs Joffe · Redzēt vairāk »
Baltā kustība
Baltās kustības plakāts, kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju Baltā kustība (tāpat tiek izmantoti nosaukumi Baltā gvarde, Baltā lieta, Baltā ideja bija kustība Krievijas pilsoņu karā, kura gan politiski, gan militāri apvienoja pret boļševikiem noskaņotus cilvēkus laikā no 1917. līdz 1923. gadam, kā arī vēlākajā emigrācijā. Šajā kustībā iekļāvās visdažādāko politisko uzskatu cilvēki, kuri pirms Februāra un vēlākās Oktobra revolūcijas nereti bija pat naidīgi noskaņoti savā starpā. Tāpat šai kustībai nebija vienotu ideoloģisku nostādņu. Šie un citi faktori noveda pie tā, ka kustība nekad nebija vienota ne mērķos, ne arī darbībā. Militārajā jomā lielu nozīmi Baltās kustības karaspēkā spēlēja bijušie Krievijas Impērijas armijas virsnieki. Pēc Oktobra revolūcijas lielākajai daļa no viņiem draudēja represijas, kā arī daudzi tika padzīti pēc tam, kad notika karaspēku vienību vēlēšanas, kurās karavīri ievēlēja savus komandierus. Šīs kustības atbalstītāju un dalībnieku vidū bija arī vairāki tūkstoši latviešu virsnieku un karavīru, piemēram, Rūdolfs Bangerskis, Kārlis Goppers, kuri baltgvardu armijā ieņēma augstus amatus. Krievijas pilsoņu kara laikā Baltās kustības karaspēka vienībām, kuras karoja pret boļševikiem dažādās frontēs, izdevās gūt ievērojamus panākumus, iegūstot kontroli pār lielām teritorijām bijušās impērijas perifērijā, tomēr Krievzemes vēsturiskā pamatdaļa un divas galvaspilsētas — Petrograda un Maskava — netika ieņemtas. Cerība uz rietumvalstu palīdzību neattaisnojās, jo tās pēc Pirmā pasaules kara nebija gatavas tieši iesaistīties karadarbībā. Boļševikiem pēc ilgām un smagām cīņām izdevās sakaut baltgvardu armijas dažādās frontēs citu pēc citas, līdz beigās boļševiki guva uzvaru visā Krievijas pilsoņu karā. Baltās kustības pārstāvji bija spiesti doties emigrācijā, kur izveidoja nozīmīgu krievu diasporu, kurā attīstījās sava kultūras un politiskā dzīve.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Baltā kustība · Redzēt vairāk »
Bermontiāde
Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Bermontiāde · Redzēt vairāk »
Eduards Kalniņš (ministrs)
Eduards Kalniņš (—) bija latviešu artilērijas ģenerālis.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Eduards Kalniņš (ministrs) · Redzēt vairāk »
Eiropas Centrālā banka
Frankfurtē pie Mainas Eiropas Centrālā banka (ECB) ir Eiropas Savienības institūcija, kas darbojās kā Eiro zonas centrālā banka.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Eiropas Centrālā banka · Redzēt vairāk »
Fricis Menders
Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Fricis Menders (1885—1971) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, viens no ievērojamākajiem LSDSP biedriem, Satversmes sapulces (1920—1922) un 1.—4. Saeimas deputāts no LSDSP saraksta (1922—1934).
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Fricis Menders · Redzēt vairāk »
Gauru pagasts
Gauru pagasts bija viena no Abrenes apriņķa pašvaldībām tā dienvidaustrumos, PSRS pierobežā.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Gauru pagasts · Redzēt vairāk »
Georgijs Čičerins
Georgijs Čičerins (dzimis, miris) bija krievu revolucionārs un politiķis.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Georgijs Čičerins · Redzēt vairāk »
Jānis Vesmanis
Jānis Vesmanis (1878—1942) bija latviešu diplomāts, Latvijas-Krievijas miera līguma parakstītājs no Latvijas puses (1920), pirmais Latvijas Republikas sūtnis Krievijas SFPR (1920—1921).
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Jānis Vesmanis · Redzēt vairāk »
Kacēnu pagasts
Kacēnu pagasts (līdz 1925. gadam Kačanovas pagasts) bija viena no Abrenes apriņķa pašvaldībām tā ziemeļos, Igaunijas un PSRS pierobežā.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Kacēnu pagasts · Redzēt vairāk »
Kārlis Bušs
Kārlis Bušs (1873. gads —) bija Latvijas uzņēmējs, valsts darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Kārlis Bušs · Redzēt vairāk »
Kārlis Ozols
Kārlis Ozols ( —) bija Latvijas diplomāts, publicists.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Kārlis Ozols · Redzēt vairāk »
Kārlis Pauļuks
Kārlis Vilhelms Pauļuks (—) bija Latvijas jurists, politiķis un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Kārlis Pauļuks · Redzēt vairāk »
Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)
Krišjāņa Valdemāra iela ir maģistrālā Rīgas iela, kas atrodas Daugavas abos krastos, Āgenskalna, Ķīpsalas, Vecrīgas, Centra un Brasas apkaimēs.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Krievijas PFSR
Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Krievijas PFSR · Redzēt vairāk »
Latgales atbrīvošana
Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai" (1939., 1992.) Austrumu fronte 1919.g. 7. jūnijā Frontes līnija Latgales atbrīvošanas kauju beigās un galīgā Latvijas—Krievijas robeža Latgales atbrīvošana 1920.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Latgales atbrīvošana · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas Banka
Latvijas Banka ir Latvijas Republikas centrālā banka, Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniece.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Latvijas Banka · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »
Latvijas Satversmes sapulce
Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Latvijas Satversmes sapulce · Redzēt vairāk »
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika · Redzēt vairāk »
Latvijas zelts
Latvijas Republikas zelta rezerve ir dārgmetālu krājumi nacionālās valūtas un naudas aprites stabilitātes nodrošināšanai.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Latvijas zelts · Redzēt vairāk »
Linavas pagasts
Linavas pagasts (līdz 1925. gadam Tolkovas pagasts) bija viena no Abrenes apriņķa pašvaldībām tā austrumos, PSRS pierobežā.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Linavas pagasts · Redzēt vairāk »
LSDSP vēsture
2. Saeimas vēlēšanās. Sociāldemokrātiskā kustība mūsdienu Latvijas teritorijā sākās līdz ar latviešu kā politiskas nācijas veidošanās uzplaukumu, intensīvo industrializāciju un rūpniecības attīstību, izteikto sabiedrības noslāņošanos labklājības ziņā, Jaunās strāvas rašanos Rīgā un pirmo nelegālo marksistisko grupu izveidošanos 19. gadsimta 90. gadu sākumā latviešu politiskās emigrācijas apstākļos Rietumeiropā.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un LSDSP vēsture · Redzēt vairāk »
Nikolajs Fogelmanis
Nikolajs Fogelmanis (1885—1941) bija Krievijas impērijas armijas virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, pulkvežleitnants, Vidzemes artilērijas pulka komandieris.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Nikolajs Fogelmanis · Redzēt vairāk »
Ostrovs
Ostrovs, arī Ostrova vai Proški, ir ciems Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Ostrovs · Redzēt vairāk »
Pēteris Berģis
Pēteris Berģis (—) bija latviešu jurists un politiķis.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Pēteris Berģis · Redzēt vairāk »
Pēteris Stučka
Kārlis Pētersons. Pēteris Stučka (1865—1932) bija jurists un politiķis, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Pēteris Stučka · Redzēt vairāk »
Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi
Jēkaba Kazaka glezna "Bēgļi" Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi radās, simtiem tūkstošiem Kurzemes guberņas iedzīvotāju bēgot no Vācijas impērijas karaspēka iebrukuma Kurzemes ofensīvas laikā.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi · Redzēt vairāk »
Pitalova
Pitalova ir pilsēta Krievijas Federācijā, kas no 1920.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Pitalova · Redzēt vairāk »
Poļu—padomju karš
Intermarium) projektā Kijivā 1920. gada 7. maijā Polijas Pagaidu revolucionārā komiteja (1920) kā plānotās Padomju Polijas marionešu valdība KPFSR propagandas plakāts "Ar ko beigsies panu afēra". Uzraksts uz karoga: "Lai dzīvo Padomju Polija" Polijas propagandas plakāts "Ei! Poļi, uz durkļiem!!" Ļ. Trocka aicinājumu "Esiet sardzē!" (1920). Poļu—padomju karš bija atjaunotās Polijas karš (1918–1921) pret Padomju Krieviju un tās sabiedrotajiem Padomju Ukrainu un Padomju Lietuvu—Baltkrieviju.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Poļu—padomju karš · Redzēt vairāk »
Polijas Otrā republika
Polijas Otrā republika (pēc 1919. gada 13. marta oficiāli Rzeczpospolita Polska) bija 1918.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Polijas Otrā republika · Redzēt vairāk »
Purvmalas pagasts
Purvmalas pagasts (līdz 1925. gadam Bokovas pagasts) bija viena no Abrenes apriņķa pašvaldībām tā austrumos, PSRS pierobežā.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Purvmalas pagasts · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Rīga · Redzēt vairāk »
Sebeža
Sebeža ir pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Sebežas rajona centrs.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Sebeža · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Tartu · Redzēt vairāk »
Tautas padome
Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Tautas padome · Redzēt vairāk »
Tīfs
utīm, vienlaikus aicinot lietot pretutu pūderi Tīfs (— 'dūmaka, apziņas aptumsums') ir vairāku infekcijas slimību apkopojošs nosaukums; šīm slimībām raksturīgs spēcīgs drudzis, ko pavada spēcīga intoksikācija un psihiski traucējumi.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Tīfs · Redzēt vairāk »
Varšava
Varšava ir Polijas galvaspilsēta no 1596.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Varšava · Redzēt vairāk »
Viesnīca "Pēterburga" (Rīga)
Rīgas viesnīca "Sanktpēterburga" pēc 1914.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Viesnīca "Pēterburga" (Rīga) · Redzēt vairāk »
Vjerhņadzvinska
Vjerhņadzvinska jeb Verhņedvinska, līdz 1962.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Vjerhņadzvinska · Redzēt vairāk »
Vjerhņadzvinskas rajons
Vjerhņadzvinskas rajons ir Vitebskas apgabala rajons Baltkrievijā.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Vjerhņadzvinskas rajons · Redzēt vairāk »
Zigfrīds Anna Meierovics
Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un Zigfrīds Anna Meierovics · Redzēt vairāk »
1. Kurzemes kājnieku divīzija
Jānis Balodis Kurzemes divīzijas 15. gadasvētkos (Liepājā, 1934. gada 10. augustā). Kurzemes kājnieku divīzija bija viena no četrām Latvijas Bruņoto spēku veidojošajām divīzijām, izveidota 1919.
Jaunums!!: Latvijas—Krievijas miera līgums un 1. Kurzemes kājnieku divīzija · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
1920. gada 11. augusta miera līgums ar Krieviju, Latvijas - Krievijas miera līgums, Latvijas — Krievijas miera līgums, Latvijas-Krievijas miera līgums, Latvijas-Krievijas pamiera sarunas.
