Ātrāk nekā pārlūku!
145 attiecības: Aleksandrs Čaks, Aleksandrs Lembergs, Aleksis Mierlauks, Alfrēds Jaunušans, Alfrēds Kalniņš (komponists), Altāris, Alvis Hermanis, Andrejs Jurjāns, Andris Kronbergs, Antra Liedskalniņa, Arhitektūra, Arnolds Liniņš, Šķērsiela (filma), Ģederts Eliass, Ķīpsala, Ķeniņu ģimnāzija, Ābols upē, Ādolfs Šapiro, Balets, Baltars, Baltie zvani, Bēgļi (glezna), Boriss Bērziņš, Brāļi Kaudzītes, Brīvības piemineklis, Ceplis (filma), Cilvēks, kas ieiet istabā, Dailes teātris, Dainas, Daugava, Dānijas kultūras kanons, Dizains, Dzintaru koncertzāle, Eduards Smiļģis, Egons Spuris, Elpojiet dziļi, Emīls Dārziņš, Emilis Melngailis, Eriks Ādamsons, Gadu gredzeni, Gaismas pils, Gaujas senieleja, Gunārs Birkerts, Helēna Tangijeva-Birzniece, Henriks Ibsens, Imants Kalniņš, Imants Ziedonis, Janis Rozentāls, Jaunais Rīgas teātris, Jāņi, ..., Jāņuvakars (dziesma), Jānis Ivanovs, Jānis Jaunsudrabiņš, Jānis Mediņš, Jānis Poruks, Jāzeps Grosvalds, Jāzeps Vītols, Jēkabs Kazaks, Johans Gotfrīds Mītels, Johans Valters, Kalnciema iela (Rīga), Kaps, Kārlis Mīlenbahs, Kārlis Padegs, Kārlis Skalbe, Kārlis Zāle, Kino, Kokle, Kristofs Hāberlands, Latgale, Latgales podniecība, Latvieši, Latviešu tautastērpi, Latvija, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Nacionālais teātris, Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka, Latvijas naudas vēsture, Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Lāčplēsis (filma), Lībieši, Lūcija Garūta, Lielvārdes josta, Liepājas Svētās Annas baznīca, Limuzīns Jāņu nakts krāsā, Literatūra, Maija dziedājumi pie krusta, Māra Ķimele, Māra Lāce, Mūrnieku iela (Rīga), Mūzika, Melanholiskais valsis, Minox, Mirušo ofīcijs, Nāves ēnā (filma), Nīderlandes vēstures kanons, Niklāvs Strunke, Nikolass Sēfrenss, No baznīcas, Oļģerts Kroders, Ojārs Vācietis, Pūt, vējiņi (dziesma), Pēteris Pētersons, Pēteris Vasks, Peldētāji zēni, Porcelāns, Purva bridējs (filma), Raimonds Pauls, Rainis, Rūdolfs Blaumanis, Rīga, Rīga (mopēds), Rīgas Brāļu kapi, Rīgas pils, Regīna Ezera, Reinholds Šmēlings, Roberts Ligers, Rudzu maize, Rundāles pils, Salaspils memoriāls, Sēlija, Smalkās kaites, Stulpiņš, Suiti, Tauta, Tēlotāja māksla, Tērbatas iela (Rīga), Teātris, Teodors Zaļkalns, Tradīcija, Uguns un nakts, Uldis Bērziņš, Uldis Pūcītis, Vai viegli būt jaunam?, Vanadziņš (filma), Vecāks par desmit minūtēm, Vecrīgas siluets, Viensēta, Vilhelms Purvītis, Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, Vizma Belševica, Ziema (glezna), Ziemas pasakas, 1575. gads. Izvērst indekss (95 vairāk) »
Aleksandrs Čaks
Aleksandrs Čaks (īstajā vārdā Aleksandrs Čadarainis; —) bija latviešu dzejnieks un rakstnieks.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Aleksandrs Čaks · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Lembergs
Aleksandrs Lembergs (miris) bija latviešu baletdejotājs, baletmeistars.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Aleksandrs Lembergs · Redzēt vairāk »
Aleksis Mierlauks
Aleksis Mierlauks (īstajā vārdā Aleksis Frīdenfelds; dzimis Ikšķilē, miris Rīgā) bija latviešu teātra režisors un aktieris, viens no latviešu režijas mākslas pamatlicējiem.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Aleksis Mierlauks · Redzēt vairāk »
Alfrēds Jaunušans
Alfrēds Jaunušans (dzimis, miris) bija latviešu aktieris un režisors.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Alfrēds Jaunušans · Redzēt vairāk »
Alfrēds Kalniņš (komponists)
Alfrēds Kalniņš (1879—1951) bija latviešu komponists, ērģelnieks un diriģents, pirmās latviešu operas Baņuta autors.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Alfrēds Kalniņš (komponists) · Redzēt vairāk »
Altāris
Altāris. Altāri. Altāris (no — 'augsts') jeb ziedoklis ir kulta vieta rituālām norisēm.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Altāris · Redzēt vairāk »
Alvis Hermanis
Alvis Hermanis (dzimis) ir latviešu teātra un operas režisors un bijušais aktieris.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Alvis Hermanis · Redzēt vairāk »
Andrejs Jurjāns
Juris Jurjāni (1880. gads) Andrejs Jurjāns jeb Jurjānu Andrejs (dzimis, miris) bija latviešu klasiskās mūzikas pārstāvis, komponists un folklorists.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Andrejs Jurjāns · Redzēt vairāk »
Andris Kronbergs
Andris Kronbergs (dzimis Rīgā) ir latviešu arhitekts, agrāk mūziķis.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Andris Kronbergs · Redzēt vairāk »
Antra Liedskalniņa
Antra Liedskalniņa (dzimusi, mirusi) bija Latvijas aktrise.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Antra Liedskalniņa · Redzēt vairāk »
Arhitektūra
Partenons — sengrieķu arhitektūras paraugs Arhitektūra (no, archi- — ‘galvenais’,, tektōn — ‘celtnieks’) ir mākslas veids, kas rada telpisku vidi, kurā notiek cilvēka dzīves procesi.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Arhitektūra · Redzēt vairāk »
Arnolds Liniņš
Arnolds Liniņš (dzimis, miris) bija latviešu aktieris un režisors.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Arnolds Liniņš · Redzēt vairāk »
Šķērsiela (filma)
Šķērsielā. "Šķērsiela" ir 1988.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Šķērsiela (filma) · Redzēt vairāk »
Ģederts Eliass
Ģederts Eliass (1887—1975) bija latviešu revolucionārs un mākslinieks, viens no reālistiskās glezniecības pārstāvjiem, Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs (1925—1953), Latvijas PSR Tautas mākslinieks (1962).
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Ģederts Eliass · Redzēt vairāk »
Ķīpsala
Ķīpsala (agrāk saukta par Žagaru salu) ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, vidēji liela sala Daugavas lejteces kreisajā krastā, Kurzemes rajonā.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Ķīpsala · Redzēt vairāk »
Ķeniņu ģimnāzija
Ķeniņu ģimnāzijas ēka 20. gadsimta sākumā. Ķeniņu ģimnāzija bija 1905. gadā pēc Konstantīna Pēkšēna un Eižena Laubes projekta nacionālā romantisma stilā celta Rīgas skola, kurā sākotnēji bija iekārtota Annas Ķeniņas meiteņu ģimnāzija un Ata Ķeniņa reālskola (1907—1912), pēc Pirmā pasaules kara arī citas izglītības iestādes.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Ķeniņu ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Ābols upē
"Ābols upē" ir 1974.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Ābols upē · Redzēt vairāk »
Ādolfs Šapiro
Ādolfs Šapiro (dzimis) ir PSRS, Latvijas un Krievijas teātra režisors.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Ādolfs Šapiro · Redzēt vairāk »
Balets
Žans Žoržs Noverrs Balets ir muzikāls dejas veids, kur viens vai vairāki cilvēki izpaužas sinhronās dejas kustībās.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Balets · Redzēt vairāk »
Baltars
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja ekspozīcija. Baltars bija porcelāna apgleznošanas darbnīca Rīgā, kas radās 1924.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Baltars · Redzēt vairāk »
Baltie zvani
"Baltie zvani" (arī "Baltie zvaniņi") ir 1961.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Baltie zvani · Redzēt vairāk »
Bēgļi (glezna)
"Bēgļi" (1917) ir latviešu gleznotāja Jēkaba Kazaka eļļas glezna, kas atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Bēgļi (glezna) · Redzēt vairāk »
Boriss Bērziņš
Boriss Bērziņš (dzimis, miris) bija latviešu gleznotājs, grafiķis, zīmētājs un pedagogs.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Boriss Bērziņš · Redzēt vairāk »
Brāļi Kaudzītes
Brāļi Kaudzītes Brāļi Kaudzītes (Reinis Kaudzīte (1839–1920) un Matīss Kaudzīte (1848–1926)) bija latviešu rakstnieki un skolotāji.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Brāļi Kaudzītes · Redzēt vairāk »
Brīvības piemineklis
Brīvības piemineklis ir Latvijas brīvības cīņās kritušo piemiņai celts piemineklis Brīvības laukumā Rīgas centrā.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Brīvības piemineklis · Redzēt vairāk »
Ceplis (filma)
"Ceplis" ir 1972.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Ceplis (filma) · Redzēt vairāk »
Cilvēks, kas ieiet istabā
"Cilvēks, kas ieiet istabā" ir latviešu gleznotāja Niklāva Strunkes 1927.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Cilvēks, kas ieiet istabā · Redzēt vairāk »
Dailes teātris
Dailes teātris ir dibināts profesionāls latviešu teātris.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Dailes teātris · Redzēt vairāk »
Dainas
Āronu Matīsa „Mūsu Tautas dziesmas” (1888) Latviešu tautasdziesmas ''Mana baltā māmulīt'' pieraksts no F. Mēnija ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632) Dainas jeb tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Dainas · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Daugava · Redzēt vairāk »
Dānijas kultūras kanons
Dānijas kultūras kanons sastāv no 108 kultūras izcilības darbiem astoņās kategorijās: arhitektūra, vizuālā māksla, dizains un amatniecība, kino, literatūra, mūzika, skatuves māksla un bērnu kultūra.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Dānijas kultūras kanons · Redzēt vairāk »
Dizains
Visu svēto kapela Svētā Luija Bazilikas katedrālē ASV. Gan ēkas struktūra, gan dekorācijas var tikt uzskatītas par dizaina piemēriem. Dizains ir plāns vai specifikācija objekta vai sistēmas izveidošanai vai aktivitātes vai procesa īstenošanai, vai arī šī plāna vai specifikācijas rezultāts prototipa, produkta vai procesa formā.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Dizains · Redzēt vairāk »
Dzintaru koncertzāle
Dzintaru koncertzāles Mazā zāle (2018). Lielā zāle (2017). Dzintaru koncertzāle ir koncertzāļu komplekss, kas atrodas Jūrmalā.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Dzintaru koncertzāle · Redzēt vairāk »
Eduards Smiļģis
Eduards Smiļģis (dzimis, miris) bija latviešu teātra režisors un aktieris.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Eduards Smiļģis · Redzēt vairāk »
Egons Spuris
Egons Spuris (dzimis, miris) bija latviešu fotogrāfs.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Egons Spuris · Redzēt vairāk »
Elpojiet dziļi
"Elpojiet dziļi..." ir 1967.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Elpojiet dziļi · Redzēt vairāk »
Emīls Dārziņš
Emīls Dārziņš (dzimis, miris) bija latviešu komponists un mūzikas kritiķis.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Emīls Dārziņš · Redzēt vairāk »
Emilis Melngailis
Emilis Jūlijs Melngailis (dzimis (pēc vecā stila 3. februārīMelngailis, Emīlis, "Kā aizskrējuši mana mūža septiņdesmit gadi", Laikmets, Nr. 7, 1944, 11. februāris, 106. lpp.) Igatē, miris Rīgā, apglabāts Rīgas Meža kapos) bija latviešu folklorists, kordiriģents, komponists un šahists.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Emilis Melngailis · Redzēt vairāk »
Eriks Ādamsons
Eriks Ādamsons (dzimis, miris) bija 20. gadsimta latviešu rakstnieks, īpaši pazīstams kā dzejnieks un novelists.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Eriks Ādamsons · Redzēt vairāk »
Gadu gredzeni
"Gadu gredzeni" ir dzejnieces Vizmas Belševicas ceturtais dzejoļu krājums, izdots 1969.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Gadu gredzeni · Redzēt vairāk »
Gaismas pils
Dziesmas "Gaismas pils" sākuma notis. Gaismas pils ir latviešu kora dziesma.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Gaismas pils · Redzēt vairāk »
Gaujas senieleja
Siguldā Gaujas ieleja pie Siguldas Gaujas senieleja jeb senleja ir teritorija abpus Gaujas upei.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Gaujas senieleja · Redzēt vairāk »
Gunārs Birkerts
Gunārs Gunivaldis Birkerts (dzimis Rīgā, miris) bija latviešu izcelsmes ASV arhitekts.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Gunārs Birkerts · Redzēt vairāk »
Helēna Tangijeva-Birzniece
Helēna Tangijeva-Birzniece (dzimusi, mirusi) bija Latvijas baletdejotāja un baletmeistare.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Helēna Tangijeva-Birzniece · Redzēt vairāk »
Henriks Ibsens
Henriks Juhans Ibsens (dzimis, miris) bija norvēģu dramaturgs.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Henriks Ibsens · Redzēt vairāk »
Imants Kalniņš
Imants Kalniņš (arī ImKa, dzimis Rīgā) ir latviešu komponists, kultūras darbinieks, kā arī politiķis, vairāku Saeimu deputāts.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Imants Kalniņš · Redzēt vairāk »
Imants Ziedonis
Imants Ziedonis (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, publicists, īsās prozas (epifāniju) autors, tulkotājs, scenārists.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Imants Ziedonis · Redzēt vairāk »
Janis Rozentāls
Janis Rozentāls (dzimis Saldus pagastā; miris Helsinkos, Somijā) bija latviešu gleznotājs.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Janis Rozentāls · Redzēt vairāk »
Jaunais Rīgas teātris
Jaunais Rīgas teātris (JRT) ir profesionāls latviešu teātris, dibināts 1992.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Jaunais Rīgas teātris · Redzēt vairāk »
Jāņi
Muižeļa namā 1793. gadā (Broce) Jāņi ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin vasaras saulgriežu laikā, kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Jāņi · Redzēt vairāk »
Jāņuvakars (dziesma)
Dziesmas "Jāņuvakars" sākuma notis Jāņuvakars ir Emiļa Melngaiļa 1926.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Jāņuvakars (dziesma) · Redzēt vairāk »
Jānis Ivanovs
Jānis Ivanovs (dzimis, miris) bija Latvijas krievu izcelsmes komponists un mūzikas pedagogs, Latvijas Konservatorijas kompozīcijas klases profesors.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Jānis Ivanovs · Redzēt vairāk »
Jānis Jaunsudrabiņš
Jānis Jaunsudrabiņš (dzimis, miris) bija latviešu rakstnieks, gleznotājs, grāmatu ilustrators un viens no pirmajiem latviešu mākslas teorētiķiem un kritiķiem.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Jānis Jaunsudrabiņš · Redzēt vairāk »
Jānis Mediņš
Jānis Mediņš (1890—1966) bija latviešu komponists un diriģents.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Jānis Mediņš · Redzēt vairāk »
Jānis Poruks
Jānis Poruks (dzimis, miris) bija latviešu rakstnieks un dzejnieks.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Jānis Poruks · Redzēt vairāk »
Jāzeps Grosvalds
Jāzeps Grosvalds (dzimis 1891. gada 24. aprīlī Rīgā, miris 1920. gada 1. februārī Parīzē) bija latviešu mākslinieks, strēlnieks, viens no modernisma aizsācējiem latviešu glezniecībā.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Jāzeps Grosvalds · Redzēt vairāk »
Jāzeps Vītols
Jāzeps Vītols (dzimis, miris) bija latviešu komponists, mūzikas pedagogs un mūzikas kritiķis.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Jāzeps Vītols · Redzēt vairāk »
Jēkabs Kazaks
Jēkabs Kazaks (—) bija latviešu gleznotājs.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Jēkabs Kazaks · Redzēt vairāk »
Johans Gotfrīds Mītels
Johans Gotfrīds Mītels (dzimis, miris) bija vācu apgaismības Sturm und Drang perioda ērģelnieks un komponists, pazīstams kā Johana Sebastiāna Baha pēdējais skolnieks, kura mākslas stiprā ietekmē viņš atradās visu mūžu, arī Rīgas periodā no 1753.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Johans Gotfrīds Mītels · Redzēt vairāk »
Johans Valters
Johans Teodors Eižens Valters, no 1906.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Johans Valters · Redzēt vairāk »
Kalnciema iela (Rīga)
Kalnciema iela ir maģistrālā iela Rīgā (Pārdaugavā) un Mārupē.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Kalnciema iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Kaps
200px Kaps ir vieta, padziļinājums zemē vai celtne mirušo apglabāšanai.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Kaps · Redzēt vairāk »
Kārlis Mīlenbahs
K.Mīlenbaha "Daži jautājumi par latviešu valodu" (1891). Kārlis Mīlenbahs (Mǖlenbachs, dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, pedagogs, viens no latviešu valodniecības un latviešu leksikogrāfijas pamatlicējiem.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Kārlis Mīlenbahs · Redzēt vairāk »
Kārlis Padegs
Kārlis Padegs (—) bija latviešu grafiķis un gleznotājs.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Kārlis Padegs · Redzēt vairāk »
Kārlis Skalbe
Kārlis Skalbe (—) bija latviešu dzejnieks, prozaiķis un politiķis.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Kārlis Skalbe · Redzēt vairāk »
Kārlis Zāle
Kārļa Zāles māja Satekles ielā 11 Kārlis Zāle (dzimis Mažeiķos, miris Inčukalna pagasta Krustiņos) bija latviešu tēlnieks, kura nozīmīgākie darbi ir Brīvības piemineklis un Brāļu kapu memoriālais ansamblis (abi gan ir kopdarbi ar citiem māksliniekiem).
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Kārlis Zāle · Redzēt vairāk »
Kino
Kadrs no Roundhejas dārza ainas, (''Roundhay Garden scene'') Luijs Le Prinss (''Louis Le Prince'') 1888. gads, 2 sek. īsfilma, vecākie līdz mūsdienām saglabājušies kustīgie kadri. Kino jeb kinematogrāfija (no sengrieķu κίνημα, kìnema 'kustība' un γράφειν, gràphein 'rakstīt') ir kustīgu attēlu fotografēšanas un filmēšanas māksla vai process, veicot to elektroniski, izmantojot attēla sensoru, vai ķīmiski, izmantojot gaismas jutīgu materiālu, piemēram, kinolenti.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Kino · Redzēt vairāk »
Kokle
Kokle jeb vēsturiski kokles (kūkles) ir latviešu strinkšķināmais stīgu instruments, kas kopā ar lietuviešu kanklēm, lībiešu kāndlu, igauņu kanneli, somu un karēļu kanteli, kā arī ziemeļrietumu krievu spārnveida gusļiem (крыловидные гусли) ietilpst Baltijas dienvidaustrumu apvidum raksturīgu un radniecīgu mūzikas instrumentu saimē — tā saucamajā Baltijas psaltērijā.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Kokle · Redzēt vairāk »
Kristofs Hāberlands
Kristofs Hāberlands (1750—1803) bija vācbaltu arhitekts, Rīgas galvenais būvmeistars un viens no spožākajiem Latvijas klasicisma arhitektiem.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Kristofs Hāberlands · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Latgale · Redzēt vairāk »
Latgales podniecība
Polikarpa Čerņavska izgatavots dekoratīvais šķīvis Staņislava Vilcāna izgatavots dekoratīvais šķīvis Latgales podniecība jeb Latgales keramika (Latgolys keramika) ir tautas mākslas nozare, ar ko nodarbojas keramiķi—podnieki Latgalē.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Latgales podniecība · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu tautastērpi
Jaņa Rozentāla albuma "Ainas no latviešu tautas dzīves" Rucavas tautastērpi no 1920. gadā izdotā albuma "Peoples of All Nations: Their Life Today and Story of Their Past" Latviešu tautastērpi ir dažādiem novadiem raksturīgi latviešu nacionālie apģērbi.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Latviešu tautastērpi · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ir lielākais mākslas muzejs Latvijā, kurā glabājas vairāk nekā 52 000 Latvijas, Baltijas un Krievijas gleznotāju un tēlnieku mākslas darbu.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs · Redzēt vairāk »
Latvijas Nacionālais teātris
Latvijas Nacionālais teātris ir teātris Rīgā, Latvijā, kas darbojas kopš 1919.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Latvijas Nacionālais teātris · Redzēt vairāk »
Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka
1. stāva iekšskats. Konferenču zāle ''Ziedonis'' Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka, saukta arī par Gaismas pili, ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka Mūkusalas ielā 3, Pārdaugavā, kas atvērta apmeklētājiem, oficiāla ēkas atklāšana notika.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka · Redzēt vairāk »
Latvijas naudas vēsture
Latvijas latu sudraba monēta (1931). Izskata autors Rihards Zariņš. Latvijas naudas vēsture ir daļa no pasaules naudas vēstures, kas ietver laika posmu kopš senajiem laikiem (1. — 4. gadsimts m. ē.), kad Latvijas teritorijā lietoja Romas impērijas naudu, līdz mūsdienām, kad Latvijā lieto eiro.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Latvijas naudas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris
Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris (no 1991. gada Latvijas Jaunatnes teātris) bija Latvijas teātris, kas atradās Rīgā un darbojās no 1941.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas Kultūras ministrija
Latvijas Republikas Kultūras ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde kultūras nozarē.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Latvijas Republikas Kultūras ministrija · Redzēt vairāk »
Lāčplēsis (filma)
"Lāčplēsis" ir uzņemta latviešu mēmā spēlfilma.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Lāčplēsis (filma) · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Lībieši · Redzēt vairāk »
Lūcija Garūta
Lūcija Garūta (dzimusi Rīgā, mirusi) bija latviešu pianiste, komponiste un muzikoloģe.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Lūcija Garūta · Redzēt vairāk »
Lielvārdes josta
Riharda Zariņa „Latvju rakstu” 2. sējumā iekļauts Lielvārdes jostas raksta fragments Lielvārdes josta ir tradicionāls latviešu tautastērpa elements, līdz 3 m gara un 10 cm plata rakstaina sarkanbalta linu diegu un vilnas dzijas audene, kam vidū vai malās var būt ieausts arī zaļš, zils vai violets pavediens.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Lielvārdes josta · Redzēt vairāk »
Liepājas Svētās Annas baznīca
Liepājas Svētās Annas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Eduarda Veidenbauma ielā 1, Liepājā.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Liepājas Svētās Annas baznīca · Redzēt vairāk »
Limuzīns Jāņu nakts krāsā
Limuzīns Jāņu nakts krāsā ir režisora Jāņa Streiča 1981.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Limuzīns Jāņu nakts krāsā · Redzēt vairāk »
Literatūra
Literatūra (no — 'burts') jeb rakstniecība ir viss cilvēces uzrakstītais tekstu kopums ar māksliniecisku vai sabiedrisku nozīmi.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Literatūra · Redzēt vairāk »
Maija dziedājumi pie krusta
Maija dziedājumi pie krusta ir viena no spilgtākajām tautas dievbijības izpausmēm Latgalē.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Maija dziedājumi pie krusta · Redzēt vairāk »
Māra Ķimele
Māra Ķimele (dzimusi) ir latviešu režisore, skatuves mākslas pedagoģe, performances māksliniece un aktrise.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Māra Ķimele · Redzēt vairāk »
Māra Lāce
Māra Lāce (dzimusi Dundagā, Talsu rajonā) ir latviešu mākslas zinātniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Māra Lāce · Redzēt vairāk »
Mūrnieku iela (Rīga)
Mūrnieku iela ir Rīgas iela Latgales priekšpilsētas Avotu apkaimē.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Mūrnieku iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Mūzika
La nots Mūzika (mousikḗ — ‘mūzu māksla’) ir mākslas veids, kurā ir ar ausi uztvertas, īpaši izveidotas vai nejauši radušās priekšmetu vai parādību izraisītas gaisa svārstības, kas ar asociāciju, analoģiju un sinestēziju palīdzību iedarbojas uz cilvēka psiholoģisko stāvokli kā intelektuāli vai emocionāli stimulējošs, organizējošs, terapeitisks vai sakrāls līdzeklis.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Mūzika · Redzēt vairāk »
Melanholiskais valsis
"Melanholiskā valša" sākuma notis. Melanholiskais valsis simfoniskam orķestrim ir Emīla Dārziņa 1904.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Melanholiskais valsis · Redzēt vairāk »
Minox
Minox ir Valtera Capa izgudrots miniatūrs fotoaparāts, kuru no 1937.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Minox · Redzēt vairāk »
Mirušo ofīcijs
Mirušo ofīcijs (ir stundu lūgšanu paveids katoļu baznīcā.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Mirušo ofīcijs · Redzēt vairāk »
Nāves ēnā (filma)
"Nāves ēnā" ir 1971.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Nāves ēnā (filma) · Redzēt vairāk »
Nīderlandes vēstures kanons
Nīderlandes vēstures kanons ir saraksts ar 50 tēmām, kuru mērķis ir piedāvāt Nīderlandes vēstures hronoloģisku kopsavilkumu, kurš Nīderlandē būtu jāmāca pamatskolā un vidusskolas pirmajos divos gados.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Nīderlandes vēstures kanons · Redzēt vairāk »
Niklāvs Strunke
Niklāvs Strunke (1894–1966) bija latviešu gleznotājs, grafiķis, darbojies vitrāžā, scenogrāfijā, rakstījis par mākslu (arī ar pseidonīmu Palmēnu Klāvs), viens no oriģinālākajiem māksliniekiem latviešu modernistu paaudzē.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Niklāvs Strunke · Redzēt vairāk »
Nikolass Sēfrenss
Nikolass Sēfrenss jaunākais (dzimis Ventspilī (kristīts), miris Ventspilī) bija koktēlnieks.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Nikolass Sēfrenss · Redzēt vairāk »
No baznīcas
No baznīcas jeb Pēc dievkalpojuma ir latviešu gleznotāja Jaņa Rozentāla 1894.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un No baznīcas · Redzēt vairāk »
Oļģerts Kroders
Oļģerts Kroders (—) bija latviešu teātra režisors, aktieris, skatuves mākslas pedagogs.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Oļģerts Kroders · Redzēt vairāk »
Ojārs Vācietis
Ojārs Vācietis (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Ojārs Vācietis · Redzēt vairāk »
Pūt, vējiņi (dziesma)
Dziesmas „Pūt, vējiņi” sākuma notis. Pūt vējiņi (lībiski Pūgõ tūļ — 'pūt, vēj') ir sena lībiešu kāzu dziesma, kas folklorizējusies un tiek uzskatīta par latviešu tautasdziesmu.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Pūt, vējiņi (dziesma) · Redzēt vairāk »
Pēteris Pētersons
Pēteris Pētersons (1923—1998) bija latviešu dramaturgs, teātra režisors, kritiķis un drāmas teorētiķis, tulkotājs, publicists un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Pēteris Pētersons · Redzēt vairāk »
Pēteris Vasks
Pēteris Vasks (dzimis) ir latviešu komponists, viens no Eiropas ievērojamākajiem vēlīnā 20.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Pēteris Vasks · Redzēt vairāk »
Peldētāji zēni
Peldētāji zēni ir Johana Valtera glezna (radīta ap 1900. gadu), kas atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Peldētāji zēni · Redzēt vairāk »
Porcelāns
Zili balti nokrāstots porcelāna šķīvis no Mingu Dinastijas Porcelāns ir balta (parasti) saķepusi masa ar blīvu, gaismcaurlaidīgu (plānā slānī), ūdensnecaurlaidīgu un gāznecaurlaidīgu drumstalu, kas sastāv no augstvērtīga māla, kvarca smiltīm un laukšpata.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Porcelāns · Redzēt vairāk »
Purva bridējs (filma)
"Purva bridējs" (ārpus Latvijas "Edgars un Kristīne") ir 1966.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Purva bridējs (filma) · Redzēt vairāk »
Raimonds Pauls
Ojārs Raimonds Pauls (dzimis Rīgā) ir latviešu komponists, pianists, politiķis, bijis vairāku Saeimas sasaukumu deputāts.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Raimonds Pauls · Redzēt vairāk »
Rainis
Rainis, īstajā vārdā Jānis Krišjānis Pliekšāns, (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, sociāldemokrātiskais žurnālists un politiķis.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Rainis · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Blaumanis
Kārlis Rūdolfs Leonīds Blaumanis (dzimis, miris) bija latviešu prozaiķis, dramaturgs un žurnālists.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Rūdolfs Blaumanis · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīga (mopēds)
Mopēds "Rīga-12" (1976). Rīga ir Latvijas mopēdu un mokiku marka, ko ražoja Rīgas motorūpnīcā "Sarkanā Zvaigzne" no 1958.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Rīga (mopēds) · Redzēt vairāk »
Rīgas Brāļu kapi
Rīgas Brāļu kapi ir valstiskas nozīmes memoriāls ansamblis, kurā apbedīti aptuveni divi tūkstoši karavīru.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Rīgas Brāļu kapi · Redzēt vairāk »
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Rīgas pils · Redzēt vairāk »
Regīna Ezera
Regīna Ezera (īstajā vārdā Regīna Kindzule, dzimusi Regīna Šamreto 1930. gada 20. decembrī, mirusi 2002. gada 11. jūnijā) bija latviešu rakstniece, prozaiķe, eseju, recenziju un interviju autore.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Regīna Ezera · Redzēt vairāk »
Reinholds Šmēlings
Reinholds Georgs Šmēlings (1840-1917) bija Rīgas pilsētas arhitekts (1879—1915), kurš Rīgas arhitektūras vēsturē ievērojams ar savu īpatnējo sarkano ķieģeļu arhitektūras stilu.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Reinholds Šmēlings · Redzēt vairāk »
Roberts Ligers
Roberts Ligers (dzimis, miris) bija latviešu režisors un aktieris.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Roberts Ligers · Redzēt vairāk »
Rudzu maize
Rupjmaizes šķēles Rudzu veidņu maize jeb tā sauktais „ķieģelītis” Rudzu maize ir Baltijā, Skandināvijā, Vācijā, Polijā, Krievijā un citur Rietumeiropā un Ziemeļeiropā izplatīts maizes veids, ko cep no dažāda rupjuma rudzu miltiem.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Rudzu maize · Redzēt vairāk »
Rundāles pils
Rundāles pils (agrāk saukta arī par Ruhenthal un Ruhendahl) ir nozīmīgākā baroka stila pils Latvijā.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Rundāles pils · Redzēt vairāk »
Salaspils memoriāls
Salaspils memoriāls Salaspils memoriāls ir piemiņas memoriāls Salaspils novadā.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Salaspils memoriāls · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Sēlija · Redzēt vairāk »
Smalkās kaites
Smalkās kaites ir latviešu rakstnieka Erika Ādamsona pirmais stāstu un noveļu krājums, izdots 1937.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Smalkās kaites · Redzēt vairāk »
Stulpiņš
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Stulpiņš ir no koka zara vai saknes darināts sēdeklis.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Stulpiņš · Redzēt vairāk »
Suiti
Suiti ir Kurzemes rietumos dzīvojoša latviešu etniskā grupa.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Suiti · Redzēt vairāk »
Tauta
Tauta ir daudznozīmīgs jēdziens, ar ko visbiežāk saprot kādas valsts vai citas politiskas vienības iedzīvotāju (pilsoņu) kopumu, vai arī etnisku grupu, kurai ir kopīga valoda, kultūra, teritorija, reliģija un vēsture.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Tauta · Redzēt vairāk »
Tēlotāja māksla
Pie tēlotājas mākslas pieder mākslas žanri, kur radītos darbus var novērtēt, vizuāli aplūkojot to skaistumu Tēlotāja māksla, tēlotājmāksla jeb vizuālā māksla ir mākslas veids, kas īstenību atspoguļo vizuālos tēlos — telpā vai plaknē.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Tēlotāja māksla · Redzēt vairāk »
Tērbatas iela (Rīga)
Tērbatas iela ir Rīgas iela, Centra rajona Centra apkaimē.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Tērbatas iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Teātris
Ņujorkas štata teātris. Teātris ((théatron) — 'skatītāju vietas') ir mākslas veids, kas nodarbojas ar dramaturģijas darbu (lugu) vai māksliniecisku ieceru dramatisku realizāciju, tas ir, dramatisko izrāžu radīšanu un publisku izrādīšanu (parasti uz skatuves), izmantojot aktiera tēlojumu, runu, žestus, kustības, mūziku un tā tālāk.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Teātris · Redzēt vairāk »
Teodors Zaļkalns
Teodors Zaļkalns (līdz 1930. gadam — Teodors Grīnbergs, Allažu pagasta "Zaļajā Kalnā" — Rīgā) bija viens no pirmajiem profesionālajiem latviešu tēlniekiem.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Teodors Zaļkalns · Redzēt vairāk »
Tradīcija
Daudzās rietumu pasaules kultūrās, kad satiekas divi vīrieši, viena no tradīcijām ir rokasspiediens Tradīcija ( — ‘nodošana tālāk’), arī paraža, ir noteiktā cilvēku kopienā izveidojies uzskatu, ieradumu un darbību kopums, kas tiek nodots tālāk no paaudzes paaudzē.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Tradīcija · Redzēt vairāk »
Uguns un nakts
"Uguns un nakts" ir Raiņa 1905.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Uguns un nakts · Redzēt vairāk »
Uldis Bērziņš
Uldis Bērziņš (dzimis, miris Rīgā) bija latviešu dzejnieks un tulkotājs, pazīstams gan kā latviešu dzejas poētikas reformētājs 1970.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Uldis Bērziņš · Redzēt vairāk »
Uldis Pūcītis
Uldis Pūcītis (dzimis Rankas pagastā, miris Rīgā) bija latviešu aktieris un kinorežisors, iekļauts Latvijas Kultūras Kanonā.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Uldis Pūcītis · Redzēt vairāk »
Vai viegli būt jaunam?
"Vai viegli būt jaunam?" ir 1986.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Vai viegli būt jaunam? · Redzēt vairāk »
Vanadziņš (filma)
"Vanadziņš" ir 1978.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Vanadziņš (filma) · Redzēt vairāk »
Vecāks par desmit minūtēm
"Vecāks par desmit minūtēm" ir 1978.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Vecāks par desmit minūtēm · Redzēt vairāk »
Vecrīgas siluets
Minstera ''Cosmographia Universalis'' (1575) NATO samita logo Vecrīgas siluets ir Rīgas pilsētas grafiskais simbols, kas iekļauts Latvijas kultūras kanonā.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Vecrīgas siluets · Redzēt vairāk »
Viensēta
Madonas rajonā Viensēta ir Latvijas lauku apvidos izplatīts individuālās apbūves veids, kas ietver dzīvojamo un saimniecības ēkas (klēti, kūti, nereti arī stalli un/vai ratnīcu, riju, pirti un vienu vai vairākus šķūņus), kā arī vairākus hektārus zemes.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Viensēta · Redzēt vairāk »
Vilhelms Purvītis
Latvijas Mākslas akadēmijas beidzēji kopā ar Vilhelmu Purvīti (1942). Vilhelms Kārlis Purvītis ( —) bija ainavu gleznotājs un pedagogs, viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem un viens no nozīmīgākajiem māksliniekiem latviešu mākslas vēsturē.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Vilhelms Purvītis · Redzēt vairāk »
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
Lielajā estrādē Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki · Redzēt vairāk »
Vizma Belševica
Vizma Belševica (dzimusi Rīgā, mirusi) bija latviešu dzejniece, rakstniece un tulkotāja.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Vizma Belševica · Redzēt vairāk »
Ziema (glezna)
"Ziema (ap 1910)" ir latviešu ainavista, Vilhema Purvīša (1872-1945) eļļas glezna, kas atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Ziema (glezna) · Redzēt vairāk »
Ziemas pasakas
Ziemas pasakas ir Kārļa Skalbes pasaku krājums, izdots 1913.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un Ziemas pasakas · Redzēt vairāk »
1575. gads
1575.
Jaunums!!: Latvijas kultūras kanons un 1575. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Latvijas Kultūras Kanons, Latvijas Kultūras kanons.
