Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte

Indekss Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte

LU Medicīnas fakultātes administatīvās telpas atrodas Latvijas Universitātes galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19 Rīgā. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte (LU MF) dibināta 1919.

71 attiecības: Aija Žileviča, Aleksandrs Šmits, Aleksandrs Bieziņš, Alfrēds Jānis Sīpols, Amerikas Savienotās Valstis, Andrejs Ērglis, Andrejs Skuja, Andris Rubins, Arsenijs Starkovs, Šveice, Baltijas Universitāte, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Cēzars Amslers, Daina Andersone, Dainis Krieviņš, Eduards Gartjē, Eduards Kalniņš, Eduards Zariņš, Egons Dārziņš, Ernests Paukuls, Ernests Putniņš, Ernsts Fērmanis, Farmācija, Ferdinands Neireiters, Gastons Bakmanis, Gundega Knipše, Hermanis Buduls, Immanuels Taivans, Ingrīda Rumba-Rozenfelde, Ivanovs, Jānis Jankovskis, Jānis Miķelsons, Jānis Ruberts, Jēkabs Alksnis (ārsts), Jēkabs Prīmanis, Josifs Staļins, Jurijs Markovs, Juris Zaķis, Kārlis Barons (ārsts), Konstantīns Kalnbērzs, Kristaps Rudzītis, Latvijas Komunistiskā partija, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Pareizticīgā Baznīca, Latvijas Universitāte, Maskavas Valsts universitāte, Mārcis Leja, Mārtiņš Zīle, Miķelis Veidemanis, Nikolajs Sjakste, ..., Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Pauls Stradiņš, Pēteris Sniķers, Pēteris Vegers, Rīgas 1. slimnīca, Rīgas pilsētas Sarkankalna slimnīca, Rīgas Stradiņa universitāte, Roberts Krimbergs, Romāns Adelheims, Ruta Muceniece, Tartu Universitāte, Uga Dumpis, Uldis Vikmanis, Valdis Pīrāgs, Vasīlijs Kļimenko, Vācija, Veselības zinātne, Viesturs Boka, Vija Zaiga Kluša. Izvērst indekss (21 vairāk) »

Aija Žileviča

Aija Žileviča (1940) ir latviešu mikrobioloģe, Latvijas Universitātes profesore.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Aija Žileviča · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Šmits

Aleksandrs Šmits (dzimis, miris) bija latviešu bioķīmiķis.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Aleksandrs Šmits · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Bieziņš

Aleksandrs Bieziņš (1897-1975) bija latviešu bērnu ķirurgs, LU Medicīnas fakultātes profesors.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Aleksandrs Bieziņš · Redzēt vairāk »

Alfrēds Jānis Sīpols

Alfrēds Jānis Sīpols (1950) ir latviešu ārsts neiroendokrinologs, Latvijas Universitātes (LU) profesors.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Alfrēds Jānis Sīpols · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Andrejs Ērglis

Andrejs Ērglis (1964) ir latviešu ārsts kardiologs, Latvijas Universitātes profesors.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Andrejs Ērglis · Redzēt vairāk »

Andrejs Skuja

Andrejs Skuja (1866-1950) bija latviešu ārsts internists, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes privātdocents.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Andrejs Skuja · Redzēt vairāk »

Andris Rubins

Andris Rubins (dzimis 1947. gada 19. novembrī Siguldā) ir latviešu ārsts dermatovenerologs, Latvijas Universitātes (LU) profesors.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Andris Rubins · Redzēt vairāk »

Arsenijs Starkovs

Arsenijs Starkovs (1874-1927) bija krievu izcelsmes anatoms un ķirurgs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors (1925-1927).

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Arsenijs Starkovs · Redzēt vairāk »

Šveice

Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Šveice · Redzēt vairāk »

Baltijas Universitāte

Baltijas Universitātes halle Hamburgā ar trīs Baltijas valstu un universitātes fakultāšu ģerboņiem (1946). Baltijas Universitāte bija universitāte pārvietotajām personām (bēgļiem) no Baltijas valstīm, kas pēc Otrā pasaules kara darbojās britu okupācijas zonā Hamburgā (1946) un vēlāk Pinebergā (1947-1949).

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Baltijas Universitāte · Redzēt vairāk »

Bērnu klīniskā universitātes slimnīca

Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (dēvēta arī vienkārši par Bērnu slimnīcu un saīsināta kā BKUS) ir viena no Latvijas universitātes slimnīcām.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca · Redzēt vairāk »

Cēzars Amslers

Hanss Cēzars Amslers (1881—1965) bija šveiciešu neirofarmakologs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Cēzars Amslers · Redzēt vairāk »

Daina Andersone

Daina Andersone (1948) ir latviešu ārste reimatoloģe, Latvijas Universitātes (LU) profesore.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Daina Andersone · Redzēt vairāk »

Dainis Krieviņš

Dainis Krieviņš (1967) ir latviešu ārsts angioķirurgs, Latvijas Universitātes (LU) profesors.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Dainis Krieviņš · Redzēt vairāk »

Eduards Gartjē

Eduards Gartjē, pareizāk, Eduards Hartje (1872-1959) bija vācbaltiešu izcelsmes pediatrs, Petrogradas Psihoneiroloģiskā institūta Bērnu katedras profesors (1914-1921), Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Eduards Gartjē · Redzēt vairāk »

Eduards Kalniņš

Eduards Kalniņš var būt.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Eduards Kalniņš · Redzēt vairāk »

Eduards Zariņš

Eduards Otto Zariņš (1876-1947) bija latviešu farmaceits, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pirmais dekāns (1919-1920), profesors (1919), farmācijas goda doktors (1929).

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Eduards Zariņš · Redzēt vairāk »

Egons Dārziņš

Egons Dārziņš (1894-1966) bija latviešu ārsts un mikrobiologs, starptautiski pazīstams tuberkulozes pētnieks.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Egons Dārziņš · Redzēt vairāk »

Ernests Paukuls

Ernests Paukuls (1872-1941) bija latviešu veterinārārsts un patologs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Ernests Paukuls · Redzēt vairāk »

Ernests Putniņš

Ernests Putniņš (1867-1962) bija ārsts ginekologs, Latvijas Universitātes dzemdniecības un sieviešu slimību klīnikas direktors (1928-1939), profesors (1931).

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Ernests Putniņš · Redzēt vairāk »

Ernsts Fērmanis

Ernsts Fērmanis (1872-1947) bija vācbaltiešu izcelsmes higiēnists, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Ernsts Fērmanis · Redzēt vairāk »

Farmācija

Piesta ar piestalu ir starptautisks farmācijas simbols Farmācija ir zāļu pētniecība, izstrādāšana, ražošana, standartizēšana, kvalitātes kontrole un izplatīšana.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Farmācija · Redzēt vairāk »

Ferdinands Neireiters

Ferdinands Jozefs Neireiters (1893—1946) bija austriešu patologs un tiesu medicīnas speciālists, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes (1923-1937), vēlāk Strasbūras Universitātes docētājs (1941-1944).

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Ferdinands Neireiters · Redzēt vairāk »

Gastons Bakmanis

Gastons Viktors Bakmanis (Gaston Victor Backman, dzimis, miris) bija zviedru anatoms un antropologs.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Gastons Bakmanis · Redzēt vairāk »

Gundega Knipše

Gundega Knipše (1950) ir latviešu anatome, Latvijas Universitātes profesore.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Gundega Knipše · Redzēt vairāk »

Hermanis Buduls

Hermanis Buduls (1882-1954) bija latviešu psihiatrs, medicīnas organizators, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors un dekāns.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Hermanis Buduls · Redzēt vairāk »

Immanuels Taivans

Immanuels Taivans (1946) ir latviešu fiziologs, Latvijas Universitātes profesors (1998).

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Immanuels Taivans · Redzēt vairāk »

Ingrīda Rumba-Rozenfelde

Ingrīda Rumba-Rozenfelde (1959) ir latviešu pediatre, Latvijas Universitātes profesore.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Ingrīda Rumba-Rozenfelde · Redzēt vairāk »

Ivanovs

Ivanovs (krievu un; sieviešu dzimtē Ivanova (Ивано́ва)) ir izplatīts krievu vai bulgāru cilmes uzvārds, arī izplatītākais uzvārds Igaunijā, otrais izplatītākais uzvārds Krievijā (aiz Smirnova) un Latvijā (aiz Bērziņa).

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Ivanovs · Redzēt vairāk »

Jānis Jankovskis

Jānis Jankovskis (1876-1925) bija latviešu ķirurgs, latviešu strēlnieku ārsts.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Jānis Jankovskis · Redzēt vairāk »

Jānis Miķelsons

Jānis Miķelsons (1888-1954) bija latviešu ārsts internists, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Jānis Miķelsons · Redzēt vairāk »

Jānis Ruberts

Jānis Frīdrihs Jūlijs Ruberts (dzimis, miris) bija latviešu oftalmologs un medicīnas organizators.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Jānis Ruberts · Redzēt vairāk »

Jēkabs Alksnis (ārsts)

Jēkabs Alksnis (1870—1957) bija latviešu ķirurgs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors (1924—1944), Rīgas pilsētas 2. slimnīcas direktors (1930—1931), aktīvs sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Jēkabs Alksnis (ārsts) · Redzēt vairāk »

Jēkabs Prīmanis

Jēkabs Prīmanis (1892-1971) bija latviešu kara ārsts, vēlāk antropologs un eiģēniķis.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Jēkabs Prīmanis · Redzēt vairāk »

Josifs Staļins

Josifs Džugašvili (dzimis, miris), plašāk pazīstams kā Josifs Staļins, bija gruzīnu izcelsmes padomju politiķis.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Josifs Staļins · Redzēt vairāk »

Jurijs Markovs

Jurijs Markovs (1949) ir Latvijas histologs un embriologs, Latvijas Universitātes (LU) profesors.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Jurijs Markovs · Redzēt vairāk »

Juris Zaķis

Juris Zaķis (dzimis Ogrē, miris) bija latviešu fiziķis, pasniedzējs un politiķis.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Juris Zaķis · Redzēt vairāk »

Kārlis Barons (ārsts)

Kārlis Barons (1865—1944) bija latviešu ārsts, Dr.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Kārlis Barons (ārsts) · Redzēt vairāk »

Konstantīns Kalnbērzs

Konstantīns Kalnbērzs (1950) ir latviešu ārsts plastiskais ķirurgs un ortopēds, Latvijas Universitātes (LU) profesors.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Konstantīns Kalnbērzs · Redzēt vairāk »

Kristaps Rudzītis

Kristaps Rudzītis (1899—1978) bija latviešu ārsts internists, Latvijas Universitātes un Rīgas Medicīnas institūta profesors.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Kristaps Rudzītis · Redzēt vairāk »

Latvijas Komunistiskā partija

Latvijas Komunistiskā partija bija marksistiska partija Latvijā 20. gadsimtā, valdošā partija Latvijas SPR un Latvijas PSR.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Latvijas Komunistiskā partija · Redzēt vairāk »

Latvijas okupācija (1940)

Latvijas karogiem rotātā Latvijas Nacionālā teātra ēka 1940. gada 21. jūlijā. Okupācijas leģitimēšanai Tautas Saeimas pirmajā sēdē bija izraudzīta Latvijas valsts pasludināšanas vieta. Ļeņina dubultportretu rotātais Latvijas Nacionālais teātris pēc Latvijas okupācijas un inkorporācijas PSRS sastāvā 1940. gada 5. augustā. PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940). Latvijas okupācija 1940.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »

Latvijas Pareizticīgā Baznīca

Latvijas pareizticīgās baznīcas Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle (1884) Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir autonoma Austrumu pareizticīgās baznīcas sastāvdaļa Krievijas pareizticīgās baznīcas Maskavas patriarhāta pārraudzībā.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Latvijas Pareizticīgā Baznīca · Redzēt vairāk »

Latvijas Universitāte

Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā ir apvienots un tiek attīstīts studiju un zinātniskās pētniecības potenciāls dabas, tehnisko, humanitāro un sociālo zinātņu jomā.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »

Maskavas Valsts universitāte

M.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Maskavas Valsts universitāte · Redzēt vairāk »

Mārcis Leja

Mārcis Leja (1964) ir latviešu ārsts gastroenterologs, Latvijas Universitātes (LU) profesors.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Mārcis Leja · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Zīle

Mārtiņš Zīle (dzimis, miris) bija latviešu ārsts internists, Latvijas Universitātes rektors (1927-1929).

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Mārtiņš Zīle · Redzēt vairāk »

Miķelis Veidemanis

Miķelis Veidemanis (1895–1945) bija latviešu tiesu medicīnas speciālists, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors (1943), dekāns (1943-1944).

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Miķelis Veidemanis · Redzēt vairāk »

Nikolajs Sjakste

Nikolajs Sjakste (1955) ir latviešu bioķīmiķis, Latvijas Universitātes profesors.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Nikolajs Sjakste · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija totalitāra lielvalsts, kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca

Ieeja slimnīcā no Pilsoņu ielas puses (2010). Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, tautā saukta arī "Stradiņi" vai Stradiņa slimnīca, ir viena no Latvijas universitātes slimnīcām, kas atrodas Rīgā, Āgenskalnā, Pilsoņu ielā 13.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca · Redzēt vairāk »

Pauls Stradiņš

Pauls Stradiņš (dzimis Viesītē, miris Rīgā) bija latviešu ķirurgs un veselības aprūpes organizētājs, Latvijas Universitātes un Rīgas Medicīnas institūta profesors.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Pauls Stradiņš · Redzēt vairāk »

Pēteris Sniķers

Pēteris Sniķers (dzimis, miris) bija latviešu dermatovenerologs, 2. latviešu strēlnieku brigādes kara ārsts, vēlāk ģenerālis, medicīnas organizators, Latvijas Universitātes profesors, mākslas vērtību kolekcionārs un mecenāts.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Pēteris Sniķers · Redzēt vairāk »

Pēteris Vegers

Pēteris Vegers (1904–1991) bija latviešu farmakologs un fiziologs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docents, dekāns (1940-1941).

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Pēteris Vegers · Redzēt vairāk »

Rīgas 1. slimnīca

Rīgas Pilsētas 1. slimnīcas pārvaldes korpuss (arh. Reinholds Šmēlings). Rīgas 1.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Rīgas 1. slimnīca · Redzēt vairāk »

Rīgas pilsētas Sarkankalna slimnīca

Rīgas pilsētas Sarkankalna slimnīca, arī Rīgas Sarkankalna vājprātīgo iestāde (Irrenanstalt Rothenberg), vēlāk Valsts Rīgas II psihiatriskā slimnīca (1941), bija Rīgas psihiatriskā slimnīca, kas pastāvēja no 1862.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Rīgas pilsētas Sarkankalna slimnīca · Redzēt vairāk »

Rīgas Stradiņa universitāte

Rīgas Stradiņa universitāte (Dzirciema iela 16) Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir viena no sešām Latvijas universitātēm.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Rīgas Stradiņa universitāte · Redzēt vairāk »

Roberts Krimbergs

Roberts Mārtiņš Krimbergs (1874-1941) bija latviešu fiziologs un bioķīmiķis, medicīnas doktors (1907), profesors (1909), Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes dekāns (1920–1923, 1927–1929).

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Roberts Krimbergs · Redzēt vairāk »

Romāns Adelheims

Romāns Augusts Adelheims (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes ārsts patologs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors (1925-1938).

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Romāns Adelheims · Redzēt vairāk »

Ruta Muceniece

Ruta Muceniece (dzimusi kā Ruta Zīle 1950. gada 24. martā Lejasciema pagastā) ir latviešu farmakoloģe, Latvijas Universitātes profesore.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Ruta Muceniece · Redzēt vairāk »

Tartu Universitāte

Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte; igauņu: Tartu Ülikool) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »

Uga Dumpis

Uga Dumpis (1967) ir latviešu ārsts infektologs, Latvijas Universitātes (LU) profesors.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Uga Dumpis · Redzēt vairāk »

Uldis Vikmanis

Uldis Vikmanis (1943) ir latviešu onkologs, Latvijas Universitātes profesors (1998).

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Uldis Vikmanis · Redzēt vairāk »

Valdis Pīrāgs

Valdis Pīrāgs (dzimis Jelgavā) ir latviešu ārsts endokrinologs un internists, Latvijas Universitātes profesors Medicīnas fakultātes Internās medicīnas katedrā.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Valdis Pīrāgs · Redzēt vairāk »

Vasīlijs Kļimenko

Vasīlijs Kļimenko (1868-1941) bija ukraiņu izcelsmes internists un infekcionists, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Vasīlijs Kļimenko · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Vācija · Redzēt vairāk »

Veselības zinātne

Veselības zinātne ir lietišķās zinātnes disciplīna, kas pēta cilvēku un dzīvnieku veselību.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Veselības zinātne · Redzēt vairāk »

Viesturs Boka

Viesturs Boka (1948) ir latviešu ārsts ķirurgs, Latvijas Universitātes profesors un politiķis.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Viesturs Boka · Redzēt vairāk »

Vija Zaiga Kluša

| platums.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Vija Zaiga Kluša · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

LU Medicīnas fakultāte, Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultāte.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »