Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs

Indekss Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs

Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs ir Latvijas Universitātes struktūrvienība.

36 attiecības: Agaves, Aleksandrs Melderis, Aleksandrs Zāmelis, Araukāriju dzimta, Austrija, Šveice, Botāniskais dārzs, Centrāleiropa, Dendroloģija, Dreiliņi (Rīga), Eiforbiju dzimta, Emīlija Ozoliņa, Fikusi, Index seminum, Kaktusu dzimta, Latvijas flora, Latvijas Sarkanā grāmata, Latvijas Universitāte, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte, Mārcis Auziņš, Mitrais tropu mežs, Nacionālais botāniskais dārzs, Nikolajs Malta, Orhideju dzimta, Otrais pasaules karš, Palmu dzimta, Paparžaugi, Pauls Galenieks, Rihards Kondratovičs, Subtropu josla, Sukulenti, Tūjas, Teterevu fonds, Toms Andersons, Vācija, Volfšmita muižiņa.

Agaves

Agaves (Agave) ir sparģeļu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs un Agaves · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Melderis

Aleksandrs Melderis (1909—1986) bija latviešu botāniķis, Latvijas Universitātes privātdocents, Britu muzeja Eiropas herbārija vadītājs.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs un Aleksandrs Melderis · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Zāmelis

Aleksandrs Zāmelis (1897—1943) bija latviešu botāniķis, augu ģenētiķis.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs un Aleksandrs Zāmelis · Redzēt vairāk »

Araukāriju dzimta

Araukāriju dzimta (latīņu: Araucariaceae) ir neliela skujkoku dzimta, kurā ietilpst 3 ģintis ar 41 sugu.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs un Araukāriju dzimta · Redzēt vairāk »

Austrija

Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs un Austrija · Redzēt vairāk »

Šveice

Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs un Šveice · Redzēt vairāk »

Botāniskais dārzs

''Orto botanico di Pisa'' Itālijā Botāniskais dārzs ir dārzs ar dokumentētu dzīvu augu kolekciju.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs un Botāniskais dārzs · Redzēt vairāk »

Centrāleiropa

archive-url.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs un Centrāleiropa · Redzēt vairāk »

Dendroloģija

Dendroloģija (no (déndron) — 'koks' un λόγος (lógos) — 'mācība') — botānikas nozare, kas pētī kokaugu morfoloģiju, anatomiju, sistemātiku, fizioloģiju, ekoloģiju, ģenētiku, izplatību, saimniecisko nozīmi, introdukciju un aklimatizāciju.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs un Dendroloģija · Redzēt vairāk »

Dreiliņi (Rīga)

Dreiliņi ir Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs un Dreiliņi (Rīga) · Redzēt vairāk »

Eiforbiju dzimta

Eiforbiju dzimta (Euphorbiaceae) ir lakstaugu, sukulentu, koku un krūmu dzimtaЮ. К. Школьник. Растения.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs un Eiforbiju dzimta · Redzēt vairāk »

Emīlija Ozoliņa

Emīlija Ozoliņa (1895—1975) bija latviešu botāniķe, pedagoģe, Latvijas Universitātes, Rīgas Pedagoģiskā institūta, Daugavpils Pedagoģiskā institūta pasniedzēja, LU Botāniskā dārza direktore (1949—1953).

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs un Emīlija Ozoliņa · Redzēt vairāk »

Fikusi

Fikusi (Ficus) ir ģints zīdkoku dzimtā, kurā ietilpst aptuveni 850 koku, krūmu u.c. augu sugu.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs un Fikusi · Redzēt vairāk »

Index seminum

Index seminum ir sēklu saraksts, kuru sastāda un publicē botāniskais dārzs, arboretums vai cita kompetenta zinātniska institūcija.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs un Index seminum · Redzēt vairāk »

Kaktusu dzimta

Kaktusu dzimta (Cactaceae) ir neļķu rindas augu dzimta, kurā ir apvienotas 127 ģintis un aptuveni 1750 sugas.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs un Kaktusu dzimta · Redzēt vairāk »

Latvijas flora

Latvijas flora ir paparžaugu un ziedaugu sugu kopums, kas veidojies Latvijas teritorijā kopš tā atbrīvojās no ledāja un tā kušanas ūdeņiem (apm. pirms 12 000 gadu).

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs un Latvijas flora · Redzēt vairāk »

Latvijas Sarkanā grāmata

Latvijas Sarkanā grāmata ir reģistrs, kurā apkopoti dati par Latvijā reti sastopamiem un apdraudētiem augiem, sēnēm un dzīvniekiem.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs un Latvijas Sarkanā grāmata · Redzēt vairāk »

Latvijas Universitāte

Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »

Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte

LU Dabas māja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte dibināta vienlaikus ar Latvijas Universitāti 1919.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs un Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte · Redzēt vairāk »

Mārcis Auziņš

Mārcis Auziņš (dzimis Rīgā) ir latviešu fiziķis, zinātnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs un Mārcis Auziņš · Redzēt vairāk »

Mitrais tropu mežs

Brazīlijā Mitrais tropu mežs jeb tropu lietus mežs ir bioma, kas izplatīta mitra klimata apstākļos ekvatoriālajā, subekvatoriālajā un tropu joslā, kur gada vidējā gaisa temperatūra ir aptuveni 25 °C.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs un Mitrais tropu mežs · Redzēt vairāk »

Nacionālais botāniskais dārzs

Nacionālais botāniskais dārzs dibināts 1956.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs un Nacionālais botāniskais dārzs · Redzēt vairāk »

Nikolajs Malta

Nikolajs Malta (1890—1944) bija latviešu biologs, speciālists augu sistemātikā un morfoloģijā, sūnu un ziedaugu floristikā un fitoģeogrāfijā.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs un Nikolajs Malta · Redzēt vairāk »

Orhideju dzimta

Orhideju dzimta (Orchidaceae) ir plaša viendīgļlapju augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs un Orhideju dzimta · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Palmu dzimta

Palmu dzimta (Arecaceae) ir palmu rindas dzimta, kas pieder viendīgļlapju klasei.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs un Palmu dzimta · Redzēt vairāk »

Paparžaugi

Paparžaugu nodalījums (Pteridophyta) mērenajā joslā pārstāvēts vienīgi ar lakstaugiem, tropu joslā — arī ar kokveida papardēm.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs un Paparžaugi · Redzēt vairāk »

Pauls Galenieks

Pauls Galenieks (1891—1962) bija latviešu botāniķis un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs un Pauls Galenieks · Redzēt vairāk »

Rihards Kondratovičs

Rihards Kondratovičs Rihards Kondratovičs (dzimis, miris) bija latviešu biologs, LZA akadēmiķis, habilitētais zinātņu doktors bioloģijā, profesors, rododendru selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas "Babīte" dibinātājs un vadītājs (līdz 2017. gadam).

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs un Rihards Kondratovičs · Redzēt vairāk »

Subtropu josla

Subtropu klimatiskā joslas atrašanās uz sauszemes Subtropi jeb subtropu klimatiskā josla ir klimatiskā josla Ziemeļu un Dienvidu puslodēs, atrodas starp tropu un mērenā klimata joslu, starp 30° un 40° ziemeļu un dienvidu platumu.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs un Subtropu josla · Redzēt vairāk »

Sukulenti

Sukulenti ir augi, kuru atsevišķas daļas ir biezākas un tuklākas nekā parastiem augiem, kas ļauj tiem pielāgoties ilgstoši sausiem apstākļiem un smilšainai augsnei.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs un Sukulenti · Redzēt vairāk »

Tūjas

Tūjas ir mūžzaļu skujkoku ģints, kas pieder pie ciprešu dzimtas.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs un Tūjas · Redzēt vairāk »

Teterevu fonds

Borisa un Ināras Teterevu fonds ir nodibinājums, kurš nodarbojas ar labdarības iniciatīvu atbalstīšanu.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs un Teterevu fonds · Redzēt vairāk »

Toms Andersons

Toms Andersons (dzimis) ir latviešu hokejists, spēlē labās malas uzbrucēja pozīcijā, Latvijas hokeja izlases dalībnieks.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs un Toms Andersons · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs un Vācija · Redzēt vairāk »

Volfšmita muižiņa

Volfšmita muiža 1926. gadā. Volfšmita muižiņa ir klasicisma stila koka muižiņas ēkas Latvijas Universitātes Botāniskā dārza teritorijā Kandavas ielā 2, Zasulauka apkaimē, Pārdaugavā.

Jaunums!!: Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs un Volfšmita muižiņa · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Botāniskais dārzs (Rīga), LU Botāniskais dārzs, LU botāniskais dārzs, Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs (Rīga), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »