Ātrāk nekā pārlūku!
84 attiecības: Aija Žileviča, Aleksandrs Šmits, Aleksandrs Bieziņš, Alfrēds Jānis Sīpols, Amerikas Savienotās Valstis, Andrejs Ērglis, Andrejs Skuja, Andris Rubins, Arnis Vīksna, Arsenijs Starkovs, Augusts Pētersons, Šveice, Ādams Butuls, Baltijas Universitāte, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Cēzars Amslers, Daina Andersone, Dainis Krieviņš, Eduards Gartjē, Eduards Zariņš, Edvards Kalniņš, Egils Vēverbrants, Egons Dārziņš, Ernests Burtnieks, Ernests Paukuls, Ernests Putniņš, Ernsts Fērmanis, Farmācija, Ferdinands Neireiters, Gastons Bakmanis, Gundega Knipše, Gustavs Reinhards, Hermanis Buduls, Immanuels Taivans, Ingrīda Rumba-Rozenfelde, Ivanovs, Jānis Jankovskis, Jānis Miķelsons, Jānis Ruberts, Jēkabs Alksnis (ārsts), Jēkabs Prīmanis, Josifs Staļins, Jurijs Markovs, Juris Zaķis, Kārlis Barons (ārsts), Konstantīns Kalnbērzs, Kristaps Rudzītis, Latvijas Komunistiskā partija, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Pareizticīgā Baznīca, ..., Latvijas Universitāte, Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža, Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža, Latvijas Universitātes Zinātņu māja, Maskavas Valsts universitāte, Mārcis Leja, Mārtiņš Zīle, Miķelis Veidemanis, Nikolajs Sjakste, Oskars Voits, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, Pauls Stradiņš, Pēteris Sniķers, Pēteris Vegers, Rīgas 1. slimnīca, Rīgas pilsētas Sarkankalna slimnīca, Rīgas Stradiņa universitāte, Roberts Krimbergs, Romāns Adelheims, Ruta Muceniece, S. Kirova Kara medicīnas akadēmija, Tartu Universitāte, Torņakalns, Uga Dumpis, Uldis Vikmanis, Valdis Pīrāgs, Vasīlijs Kļimenko, Vācija, Veselības zinātne, Viesturs Boka, Vija Zaiga Kluša. Izvērst indekss (34 vairāk) »
Aija Žileviča
Aija Žileviča (1940–2023) bija latviešu mikrobioloģe, Latvijas Universitātes profesore.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Aija Žileviča · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Šmits
Aleksandrs Šmits (dzimis, miris) bija latviešu bioķīmiķis.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Aleksandrs Šmits · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Bieziņš
Aleksandrs Bieziņš (1897-1975) bija latviešu bērnu ķirurgs, LU Medicīnas fakultātes profesors, bērnu ķirurģijas — ortopēdijas skolas izveidotājs LPSR.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Aleksandrs Bieziņš · Redzēt vairāk »
Alfrēds Jānis Sīpols
Alfrēds Jānis Sīpols (1950) ir latviešu ārsts neiroendokrinologs, Latvijas Universitātes (LU) profesors.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Alfrēds Jānis Sīpols · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Andrejs Ērglis
Andrejs Ērglis (dzimis) ir latviešu ārsts kardiologs, Latvijas Universitātes medicīnas fakultātes profesors.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Andrejs Ērglis · Redzēt vairāk »
Andrejs Skuja
Andrejs Skuja (1866-1950) bija latviešu ārsts internists, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes privātdocents.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Andrejs Skuja · Redzēt vairāk »
Andris Rubins
Andris Rubins (dzimis 1947. gada 19. novembrī Siguldā) ir latviešu ārsts dermatovenerologs, Latvijas Universitātes (LU) profesors.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Andris Rubins · Redzēt vairāk »
Arnis Vīksna
Arnis Vīksna (1942—2018) bija latviešu medicīnas vēsturnieks.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Arnis Vīksna · Redzēt vairāk »
Arsenijs Starkovs
Arsenijs Starkovs (1874-1927) bija krievu izcelsmes anatoms un ķirurgs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors (1925-1927).
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Arsenijs Starkovs · Redzēt vairāk »
Augusts Pētersons
Augusts Pētersons (dzimis, miris) bija latviešu kara ārsts, pulkvedis.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Augusts Pētersons · Redzēt vairāk »
Šveice
Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Šveice · Redzēt vairāk »
Ādams Butuls
Ādams Butuls. Ādams Butuls (1860—1938) bija latviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Ādams Butuls · Redzēt vairāk »
Baltijas Universitāte
Baltijas Universitātes halle Hamburgā ar trīs Baltijas valstu un universitātes fakultāšu ģerboņiem (1946). Baltijas Universitāte bija universitāte pārvietotajām personām (bēgļiem) no Baltijas valstīm, kas pēc Otrā pasaules kara darbojās britu okupācijas zonā Hamburgā (1946) un vēlāk Pinebergā (1947—1949).
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Baltijas Universitāte · Redzēt vairāk »
Bērnu klīniskā universitātes slimnīca
Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS) jeb Bērnu slimnīca ir viena no Latvijas universitātes slimnīcām.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca · Redzēt vairāk »
Cēzars Amslers
Hanss Cēzars Amslers (1881—1965) bija šveiciešu neirofarmakologs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Cēzars Amslers · Redzēt vairāk »
Daina Andersone
Daina Andersone (1948) ir latviešu ārste reimatoloģe, Latvijas Universitātes (LU) profesore.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Daina Andersone · Redzēt vairāk »
Dainis Krieviņš
Dainis Krieviņš (1967) ir latviešu ārsts angioķirurgs, Latvijas Universitātes (LU) profesors.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Dainis Krieviņš · Redzēt vairāk »
Eduards Gartjē
Eduards Gartjē, pareizāk, Eduards Hartje (1872-1959) bija vācbaltiešu izcelsmes pediatrs, Petrogradas Psihoneiroloģiskā institūta Bērnu katedras profesors (1914-1921), Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Eduards Gartjē · Redzēt vairāk »
Eduards Zariņš
Eduards Otto Zariņš (1876-1947) bija latviešu farmaceits, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes un Veterinārmedicīnas fakultātes pirmais dekāns (1919-1920), profesors (1919), farmācijas goda doktors (1929).
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Eduards Zariņš · Redzēt vairāk »
Edvards Kalniņš
Edvards Kalniņš (1869-1949) bija latviešu ārsts neirologs un psihiatrs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors (1928-1939), Rīgas pilsētas 2. slimnīcas direktors (1928-1930).
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Edvards Kalniņš · Redzēt vairāk »
Egils Vēverbrants
Egils Vēverbrants (1935—2022) bija latviešu ārsts nefrologs, Latvijas Universitātes (LU) goda doktors un viesprofesors.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Egils Vēverbrants · Redzēt vairāk »
Egons Dārziņš
Egons Dārziņš (1894-1966) bija latviešu ārsts un mikrobiologs, starptautiski pazīstams tuberkulozes pētnieks.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Egons Dārziņš · Redzēt vairāk »
Ernests Burtnieks
Ernests Burtnieks (dzimis, miris) bija latviešu ārsts-ftiziatrs, Rīgas Medicīnas institūta (tagad Rīgas Stradiņa universitāte) pirmais rektors (1950—1958).
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Ernests Burtnieks · Redzēt vairāk »
Ernests Paukuls
Ernests Paukuls (1872-1941) bija latviešu veterinārārsts un patologs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Ernests Paukuls · Redzēt vairāk »
Ernests Putniņš
Ernests Putniņš (1867—1962) bija ārsts ginekologs, Latvijas Universitātes dzemdniecības un sieviešu slimību klīnikas direktors (1928—1939), profesors (1931).
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Ernests Putniņš · Redzēt vairāk »
Ernsts Fērmanis
Ernsts Fērmanis (1872-1947) bija vācbaltiešu izcelsmes higiēnists, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Ernsts Fērmanis · Redzēt vairāk »
Farmācija
Piesta ar piestalu ir starptautisks farmācijas simbols Farmācija ir zāļu pētniecība, izstrādāšana, ražošana, standartizēšana, kvalitātes kontrole un izplatīšana.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Farmācija · Redzēt vairāk »
Ferdinands Neireiters
Ferdinands Jozefs Neireiters (1893—1946) bija austriešu patologs un tiesu medicīnas speciālists, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes (1923-1937), vēlāk Strasbūras Universitātes docētājs (1941-1944).
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Ferdinands Neireiters · Redzēt vairāk »
Gastons Bakmanis
Gastons Viktors Bakmanis (Gaston Victor Backman, dzimis, miris) bija zviedru anatoms un antropologs.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Gastons Bakmanis · Redzēt vairāk »
Gundega Knipše
Gundega Knipše (1950) ir latviešu anatome, Latvijas Universitātes profesore.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Gundega Knipše · Redzēt vairāk »
Gustavs Reinhards
Gustavs Reinhards (—) bija Latvijas ārsts un politiķis.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Gustavs Reinhards · Redzēt vairāk »
Hermanis Buduls
Hermanis Buduls (1882-1954) bija latviešu psihiatrs, medicīnas organizators, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors un dekāns.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Hermanis Buduls · Redzēt vairāk »
Immanuels Taivans
Immanuels Taivans (1946) ir latviešu fiziologs, Latvijas Universitātes profesors (1998).
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Immanuels Taivans · Redzēt vairāk »
Ingrīda Rumba-Rozenfelde
Ingrīda Rumba-Rozenfelde (1959) ir latviešu pediatre, Latvijas Universitātes profesore.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Ingrīda Rumba-Rozenfelde · Redzēt vairāk »
Ivanovs
Ivanovs (krievu un; sieviešu dzimtē Ivanova (Ивано́ва)) ir izplatīts krievu vai bulgāru cilmes uzvārds, otrs izplatītākais uzvārds Latvijā (aiz Bērziņš).
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Ivanovs · Redzēt vairāk »
Jānis Jankovskis
Jānis Jankovskis (1876-1925) bija latviešu ķirurgs, latviešu strēlnieku ārsts.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Jānis Jankovskis · Redzēt vairāk »
Jānis Miķelsons
Jānis Miķelsons (1888-1954) bija latviešu ārsts internists, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Jānis Miķelsons · Redzēt vairāk »
Jānis Ruberts
Jānis Frīdrihs Jūlijs Ruberts (dzimis, miris) bija latviešu oftalmologs un medicīnas organizators.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Jānis Ruberts · Redzēt vairāk »
Jēkabs Alksnis (ārsts)
Jēkabs Alksnis (1870—1957) bija latviešu ķirurgs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors (1924—1944), Rīgas pilsētas 2. slimnīcas direktors (1930—1931), aktīvs sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Jēkabs Alksnis (ārsts) · Redzēt vairāk »
Jēkabs Prīmanis
Jēkabs Prīmanis (1892-1971) bija latviešu kara ārsts, vēlāk antropologs un eiģēniķis.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Jēkabs Prīmanis · Redzēt vairāk »
Josifs Staļins
Josifs Džugašvili (dzimis, miris), kopš 1912.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Josifs Staļins · Redzēt vairāk »
Jurijs Markovs
Jurijs Markovs (1949) ir Latvijas krievu izcelsmes histologs un embriologs, Latvijas Universitātes (LU) profesors.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Jurijs Markovs · Redzēt vairāk »
Juris Zaķis
Juris Zaķis (dzimis Ogrē, miris) bija latviešu fiziķis, pasniedzējs un politiķis.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Juris Zaķis · Redzēt vairāk »
Kārlis Barons (ārsts)
Kārlis Barons (1865—1944) bija latviešu ārsts, Dr.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Kārlis Barons (ārsts) · Redzēt vairāk »
Konstantīns Kalnbērzs
Konstantīns Kalnbērzs (1950) ir latviešu ārsts plastiskais ķirurgs un ortopēds, Latvijas Universitātes (LU) profesors.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Konstantīns Kalnbērzs · Redzēt vairāk »
Kristaps Rudzītis
Kristaps Rudzītis (1899—1978) bija latviešu ārsts internists, Latvijas Universitātes un Rīgas Medicīnas institūta profesors.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Kristaps Rudzītis · Redzēt vairāk »
Latvijas Komunistiskā partija
Latvijas Komunistiskā partija bija marksistiska partija Latvijā 20. gadsimtā, valdošā partija Latvijas SPR un Latvijas PSR.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Latvijas Komunistiskā partija · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Latvijas Pareizticīgā Baznīca
Latvijas pareizticīgās baznīcas Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle (1884) Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir neatkarīga Austrumu pareizticīgās baznīcas sastāvdaļa, kas līdz 2022.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Latvijas Pareizticīgā Baznīca · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža
Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža (LU PSK) ir pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības iestāde, kas atrodas Vidus prospektā 38 Bulduros.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža
Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža (LU RMK) ir pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības iestāde.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitātes Zinātņu māja
LU Zinātņu māja Jelgavas ielā 3 (pa labi). Latvijas Universitātes Zinātņu māja jeb LU Zinātņu centrs ir Latvijas Universitātes divu fakultāšu — Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes un Medicīnas fakultātes, kā arī sešu zinātnisko institūtu (Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts) kopīgs akadēmiskais centrs Jelgavas ielā 3, Torņakalnā Rīgā.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Latvijas Universitātes Zinātņu māja · Redzēt vairāk »
Maskavas Valsts universitāte
M.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Maskavas Valsts universitāte · Redzēt vairāk »
Mārcis Leja
Mārcis Leja (1964) ir latviešu ārsts gastroenterologs, Latvijas Universitātes (LU) profesors.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Mārcis Leja · Redzēt vairāk »
Mārtiņš Zīle
Mārtiņš Zīle (dzimis, miris) bija latviešu ārsts internists, Latvijas Universitātes rektors (1927—1929).
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Mārtiņš Zīle · Redzēt vairāk »
Miķelis Veidemanis
Miķelis Veidemanis (1895—1945) bija latviešu tiesu medicīnas speciālists, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors (1943), dekāns (1943—1944).
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Miķelis Veidemanis · Redzēt vairāk »
Nikolajs Sjakste
Nikolajs Sjakste (1955) ir latviešu bioķīmiķis, Latvijas Universitātes profesors.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Nikolajs Sjakste · Redzēt vairāk »
Oskars Voits
Oskars Augusts Voits (1866—1959) bija latviešu ārsts un diplomāts.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Oskars Voits · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca
Reinholda Šmēlinga projekta) no Pilsoņu ielas puses (2010). Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS), sarunvalodā saukta arī par "Stradiņiem", kopš 1999.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca · Redzēt vairāk »
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs ir muzejs Rīgā.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs · Redzēt vairāk »
Pauls Stradiņš
Pauls Stradiņš (dzimis Viesītē, miris Rīgā) bija latviešu ķirurgs un veselības aprūpes organizētājs, Latvijas Universitātes un Rīgas Medicīnas institūta profesors.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Pauls Stradiņš · Redzēt vairāk »
Pēteris Sniķers
Pēteris Augusts Sniķers (dzimis, miris) bija latviešu dermatovenerologs, 2. latviešu strēlnieku brigādes kara ārsts, vēlāk ģenerālis, medicīnas organizators, Latvijas Universitātes profesors, mākslas vērtību kolekcionārs un mecenāts.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Pēteris Sniķers · Redzēt vairāk »
Pēteris Vegers
Pēteris Vegers (1904–1991) bija latviešu farmakologs un fiziologs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docents, dekāns (1940-1941).
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Pēteris Vegers · Redzēt vairāk »
Rīgas 1. slimnīca
Rīgas 1.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Rīgas 1. slimnīca · Redzēt vairāk »
Rīgas pilsētas Sarkankalna slimnīca
Rīgas pilsētas Sarkankalna slimnīca, arī Rīgas Sarkankalna vājprātīgo iestāde (Irrenanstalt Rothenberg), vēlāk Valsts Rīgas II psihiatriskā slimnīca (1941), bija Rīgas psihiatriskā slimnīca, kas pastāvēja no 1862.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Rīgas pilsētas Sarkankalna slimnīca · Redzēt vairāk »
Rīgas Stradiņa universitāte
Rīgas Stradiņa universitāte (Dzirciema iela 16) Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir viena no sešām Latvijas universitātēm, kas ir izveidota 2002.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Rīgas Stradiņa universitāte · Redzēt vairāk »
Roberts Krimbergs
Roberts Mārtiņš Krimbergs (1874–1941) bija latviešu fiziologs un bioķīmiķis, medicīnas doktors (1907), profesors (1909), Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes dekāns (1920–1923, 1927–1929).
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Roberts Krimbergs · Redzēt vairāk »
Romāns Adelheims
Romāns Augusts Adelheims (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes ārsts patologs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors (1925-1938).
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Romāns Adelheims · Redzēt vairāk »
Ruta Muceniece
Ruta Muceniece (dzimusi kā Ruta Zīle 1950. gada 24. martā Lejasciema pagastā) ir latviešu farmakoloģe, Latvijas Universitātes profesore.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Ruta Muceniece · Redzēt vairāk »
S. Kirova Kara medicīnas akadēmija
Ķeizariskās Kara medicīnas akadēmijas galvenā ēka (1914). Kara medicīnas akadēmijas klīnikas (2012). S. Kirova Kara medicīnas akadēmija ir viena no Krievijas Federācijas militārajām augstskolām, kas atrodas Sanktpēterburgā.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un S. Kirova Kara medicīnas akadēmija · Redzēt vairāk »
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »
Torņakalns
Torņakalns ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Torņakalns · Redzēt vairāk »
Uga Dumpis
Uga Dumpis (1967) ir latviešu ārsts infektologs un augstskolas pasniedzējs, Latvijas Universitātes (LU) profesors.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Uga Dumpis · Redzēt vairāk »
Uldis Vikmanis
Uldis Vikmanis (1943) ir latviešu onkologs, Latvijas Universitātes profesors (1998).
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Uldis Vikmanis · Redzēt vairāk »
Valdis Pīrāgs
Valdis Pīrāgs (dzimis Jelgavā) ir latviešu ārsts endokrinologs un internists, Latvijas Universitātes profesors Medicīnas fakultātes Internās medicīnas katedrā.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Valdis Pīrāgs · Redzēt vairāk »
Vasīlijs Kļimenko
Vasīlijs Kļimenko (dzimis, miris) bija ukraiņu izcelsmes internists un infekcionists, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Vasīlijs Kļimenko · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Vācija · Redzēt vairāk »
Veselības zinātne
Veselības zinātne ir lietišķās zinātnes disciplīna, kas pēta cilvēku un dzīvnieku veselību.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Veselības zinātne · Redzēt vairāk »
Viesturs Boka
Viesturs Boka (1948) ir latviešu ārsts ķirurgs, Latvijas Universitātes profesors un politiķis.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Viesturs Boka · Redzēt vairāk »
Vija Zaiga Kluša
Vija Zaiga Kluša (1940) ir latviešu farmakoloģe, Latvijas Universitātes profesore.
Jaunums!!: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Vija Zaiga Kluša · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
LU Medicīnas fakultāte, Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultāte.
