Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē

Indekss Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē

Latvijas delegācijas memorands Parīzes miera konferencē (iesniegts 1919. gada 10. jūnijā). Delegācijas sagatavotā karte par Latvijas pilsētu etnisko sastāvu līdz 1917. gadam. Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē darbojās no 1919.

19 attiecības: Arvīds Brēmers, Žoržs Klemanso, Esmē Hauards, Francija, Henrijs Simsons, Jānis Čakste, Jānis Grišāns, Jānis Kreicbergs (jurists), Jānis Seskis, Kārlis Ulmanis, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas valsts atzīšana de iure, Latvijas valsts pasludināšana, Līgotņu Jēkabs, Marģers Skujenieks, Oļģerds Grosvalds, Tautas padome, Viļums Skubiņš, Zigfrīds Anna Meierovics.

Arvīds Brēmers

Krievijas Impērijas Valsts Domes I sasaukuma deputāts, 1906. I. Blankenburga projekta. Arvīds Frīdrihs Kārlis Brēmers (dzimis, miris) bija latviešu lauksaimnieks, Krievijas Impērijas Valsts Domes I sasaukuma deputāts no Vidzemes guberņas.

Jaunums!!: Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē un Arvīds Brēmers · Redzēt vairāk »

Žoržs Klemanso

Žoržs Benžamēns Klemanso (dzimis, miris) bija franču žurnālists un politiķis.

Jaunums!!: Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē un Žoržs Klemanso · Redzēt vairāk »

Esmē Hauards

Esmē Hauards 1924. gadā Esmē Viljams Hauards (dzimis, miris) bija Apvienotās Karalistes diplomāts.

Jaunums!!: Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē un Esmē Hauards · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē un Francija · Redzēt vairāk »

Henrijs Simsons

Henrijs Simsons (1886—?) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un publicists.

Jaunums!!: Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē un Henrijs Simsons · Redzēt vairāk »

Jānis Čakste

Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.

Jaunums!!: Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē un Jānis Čakste · Redzēt vairāk »

Jānis Grišāns

Jānis Grišāns (dzimis 1891. gada 5. oktobrī Dagdas pagastā; miris 1945. gada 27. septembrī Vjatlagā) bija latviešu jurists un politiķis.

Jaunums!!: Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē un Jānis Grišāns · Redzēt vairāk »

Jānis Kreicbergs (jurists)

Jānis Kreicbergs (dzimis, miris) bija latviešu jurists, sabiedrisks darbinieks un publicists.

Jaunums!!: Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē un Jānis Kreicbergs (jurists) · Redzēt vairāk »

Jānis Seskis

Jānis Seskis (dzimis, miris) bija skolotājs un Latvijas diplomāts.

Jaunums!!: Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē un Jānis Seskis · Redzēt vairāk »

Kārlis Ulmanis

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.

Jaunums!!: Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »

Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.

Jaunums!!: Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »

Latvijas valsts atzīšana de iure

Latvijas delegācija Parīzē pēc Sabiedroto Augstākās padomes ''de iure'' atzīšanas lēmuma saņemšanas 1921. gadā. 1. rindā no kreisās Miķelis Valters, Zigfrīds Anna Meierovics, Jānis Lazdiņš; 2. rindā no kreisās Oļģerds Grosvalds, Georgs Bisenieks, Jānis Tepfers. Latvijas delegācijas ierosinātās Latvijas valsts robežas Parīzes miera konferencē. Dmovska līnija sarkanā krāsā, 1772. gada Polijas-Lietuvas kopvalsts robežas zilā krāsā) Parīzes miera konferencē. Redzams, ka Polija pretendēja ne tikai uz Lietuvas austrumu daļu, bet arī uz Latgales (''Livonie Polonaise'') dienvidu daļu un Sēlijas austrumu daļu. Latvijas atzīšana de iure bija pilna diplomātiskā atzīšana, kas garantēja Latvijas valsts kļūšanu par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu.

Jaunums!!: Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē un Latvijas valsts atzīšana de iure · Redzēt vairāk »

Latvijas valsts pasludināšana

V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.

Jaunums!!: Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »

Līgotņu Jēkabs

Līgotņu Jēkabs (īstajā vārdā Jēkabs Roze, 1874—1942) bija latviešu žurnālists un rakstnieks.

Jaunums!!: Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē un Līgotņu Jēkabs · Redzēt vairāk »

Marģers Skujenieks

Marģers Skujenieks (—) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, statistiķis, publicists.

Jaunums!!: Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē un Marģers Skujenieks · Redzēt vairāk »

Oļģerds Grosvalds

Oļģerds Grosvalds (1884. gada 25. aprīlis — 1962. gada 12. septembris) bija latviešu žurnālists, mākslas kritiķis, politiķis un diplomāts, būdams Latvijas ārlietu dienestā 43 gadus (1919—1962).

Jaunums!!: Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē un Oļģerds Grosvalds · Redzēt vairāk »

Tautas padome

Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).

Jaunums!!: Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē un Tautas padome · Redzēt vairāk »

Viļums Skubiņš

Viļums (Vilis) Skubiņš, arī Vasīlijs Skubiņš (1876—1951) bija latviešu agronoms un sabiedriskais darbinieks, Rīgas Lauksaimniecības Centrālbiedrības priekšnieks (1906), Baltijas mašīnu izmēģināšanas stacijas Priekuļos dibinātājs un vadītājs (1911—1918).

Jaunums!!: Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē un Viļums Skubiņš · Redzēt vairāk »

Zigfrīds Anna Meierovics

Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē un Zigfrīds Anna Meierovics · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »