Ātrāk nekā pārlūku!
80 attiecības: Augšzemnieku dialekts, Ģipka, Ceklis, Daugavas līvi, Formula regiminis un Kurzemes statūti, Gauja, Georgs Elgers, Jānis Langijs, Jelgavas virspilskunga iecirknis, Jersika (valsts), Koknese (valsts), Krievijas Impērija, Kuldīgas virspilskunga iecirknis, Kurši, Kursa (valsts), Kurzeme, Kurzemes bīskapija, Kurzemes guberņa, Kurzemes plānošanas reģions, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes valdnieku uzskaitījums, Latgaļi, Latgale, Latgales plānošanas reģions, Latgaliešu valoda, Latvieši, Latviešu valoda, Latviešu vēsturisko zemju likums, Latvija, Latvijas administratīvais iedalījums, Latvijas Republikas Satversme, Latvijas tiesu apgabali, Latvijas vēlēšanu apgabali, Latvijas Vēstnesis, Lībieši, Lībiešu krasts, Lībiešu valoda, Lībiskais dialekts, Līvu zemes, Lietuva, Livonijas Konfederācija, Lotigola, Maleisine, Maliena, Mūsa, Medene, Megava, Metsepole, Nameisis, Oviši, ..., Pauls Einhorns, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pelone, Pilsāts, Piltenes apgabals, Polijas—Lietuvas ūnija, Rīga, Rīgas plānošanas reģions, Rihards Treijs, Saeima, Sēļi, Sēlija, Sēlijas bīskapija, Sēlpils virspilskunga iecirknis, Tālava, Tovrakste, Tukuma virspilskunga iecirknis, Vidiena, Vidus dialekts, Vidzeme, Vidzemes plānošanas reģions, Vidzemes valdnieku uzskaitījums, Zemgaļi, Zemgale, Zemgale (valsts), Zemgales bīskapija, Zemgales hercogiste, Zemgales plānošanas reģions, Zemgales valdnieku uzskaitījums, Zviedru Vidzeme. Izvērst indekss (30 vairāk) »
Augšzemnieku dialekts
Dialektu izplatība Latvijas teritorijā. Augšzemnieku dialekts ir viens no trim latviešu valodas dialektiem.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Augšzemnieku dialekts · Redzēt vairāk »
Ģipka
Ģipka, agrāk arī Ģibka un Ģibk(a)s ciems, ir vidējciems Latvijā, Talsu novada Rojas pagastā, Baltijas jūras Rīgas līča krastā, autoceļu P131 (Tukums—Ķesterciems—Mērsrags—Kolka) un V1368 (Dundaga—Ģipka) krustojumā.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Ģipka · Redzēt vairāk »
Ceklis
Ceklis (arī Keklys) ir senās Kursas zeme starp piejūras kuršu zemēm (Pilsāts, Megava, Duvzare) un Bandavu.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Ceklis · Redzēt vairāk »
Daugavas līvi
Daugavas Līvu zemes (novada) teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm. Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Daugavas Līvu zeme bija viena no Senlatvijas zemēm Daugavas lejtecē no Aizkraukles līdz Daugavas ietekai jūrā.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Daugavas līvi · Redzēt vairāk »
Formula regiminis un Kurzemes statūti
rokraksta pirmā lapa, 1617). Kurzemes statūtu satura rādītājs (vāciskais tulkojums, 1618). Kurzemes un Zemgales hercogistes satversme ( — 'Kurzemes un Zemgales hercogistes pārvaldes un tiesu iekārta') jeb Formula regiminis (no latīņu valodas — 'Valdības formula') bija 1617.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Formula regiminis un Kurzemes statūti · Redzēt vairāk »
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Gauja · Redzēt vairāk »
Georgs Elgers
Georgs Elgers, arī Juris Eļģers (dzimis 1585. gadā, miris), bija latviešu izcelsmes katoļu priesteris, garīgo tekstu autors un lektors jezuītu koledžās.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Georgs Elgers · Redzēt vairāk »
Jānis Langijs
Jānis Langijs jeb Jānis Lange (dzimis 1615. gadā, miris starp 1685. un 1690. gadu) bija Nīcas un Bārtas mācītājs Lejaskurzemē.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Jānis Langijs · Redzēt vairāk »
Jelgavas virspilskunga iecirknis
Bauskas apriņķos. Jelgavas virspilskunga iecirkņa karte (1770). Jelgavas virspilskunga iecirknis jeb Jelgavas virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Jelgavas virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »
Koknese (valsts)
Koknese bija seno latgaļu ķēniņvalsts pie Daugavas ūdensceļa.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Koknese (valsts) · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kuldīgas virspilskunga iecirknis
Kuldīgas virspilskunga iecirkņa karte (1770). Kuldīgas virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem pēc Aizputes virspilskunga iecirkņa izveides (1859). Kuldīgas virspilskunga iecirknis jeb Kuldīgas virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Kuldīgas virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Kurši · Redzēt vairāk »
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes plānošanas reģions
Kurzemes plānošanas reģions līdz 2021. gadam Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem Latvijas plānošanas reģioniem.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Kurzemes plānošanas reģions · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Kurzemes valdnieku uzskaitījums
Johans III. Johans III, 7. Pauls II Einvalds, 8.-9. Mārtiņš Levics, 10.-11. Heinrihs II Bazedovs. 12. Domkapitula zīmogs. Kurzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki Kurzemes teritorijā.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Kurzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Latgaļi · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Latgale · Redzēt vairāk »
Latgales plānošanas reģions
Latgales plānošanas reģions ir atvasināta publiska persona, viens no pieciem Latvijas plānošanas reģioniem, kurš izveidots ar Reģionālās attīstības likumu un tās darbība tiek finansēta no valsts pamatbudžeta.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Latgales plānošanas reģions · Redzēt vairāk »
Latgaliešu valoda
2021. gada administratīvi teritoriālās reformas). Latgaliešu (latgalīšu) jeb latgaļu valoda (latgaļu volūda) ir indoeiropiešu valodu saimes austrumbaltu atzara latviešu valodas dialekts.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Latgaliešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latviešu vēsturisko zemju likums
Latviešu vēsturisko zemju likums ir 2021.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Latviešu vēsturisko zemju likums · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais un teritoriālais iedalījums (kopš 2021. gada 1. jūlija). Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Latvijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas Satversme
Latvijas Republikas Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Latvijas Republikas Satversme · Redzēt vairāk »
Latvijas tiesu apgabali
Latvijas tiesu apgabali pirms 2018. gada. Ar krāsu toņiem iezīmētas rajonu un pilsētu tiesas. Tiesu apgabali ir Latvijas apgabaltiesu un tiesu namu darbības teritorijas.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Latvijas tiesu apgabali · Redzēt vairāk »
Latvijas vēlēšanu apgabali
Vietu sadalījums vēlēšanu apgabalos Latvijas vēlēšanu apgabali ir 1920.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Latvijas vēlēšanu apgabali · Redzēt vairāk »
Latvijas Vēstnesis
Oficiālā izdevuma (toreiz − laikraksta) "Latvijas Vēstnesis" 1. laidiena vāks "Latvijas Vēstnesis" ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Latvijas Vēstnesis · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Lībieši · Redzēt vairāk »
Lībiešu krasts
Daiņa Kārkluvalka foto, 1994. gads Lībiešu krasts ir no 1991.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Lībiešu krasts · Redzēt vairāk »
Lībiešu valoda
Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas somu valodu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Lībiešu valoda · Redzēt vairāk »
Lībiskais dialekts
Dialektu izplatība Latvijas teritorijā Lībiskais dialekts (pašnosaukums: ventiņ vālod jeb ventiņmēlDace Strelēvica-Ošiņa (2009).. Latvijas Universitātes raksti, 2009, 746. sēj. Valodniecība, latvistika un somugristika) ir viens no trim latviešu valodas dialektiem.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Lībiskais dialekts · Redzēt vairāk »
Līvu zemes
Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). R. Vitrams, 1939, 1954). Līvu zemes vai Līvzeme bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Līvu zemes · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Lietuva · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Lotigola
Lotigola bija seno latgaļu valsts vai novads 12.—13.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Lotigola · Redzēt vairāk »
Maleisine
Maleisine, Maleisina, Meleisine bija sēļu pilsnovads līdz 13.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Maleisine · Redzēt vairāk »
Maliena
Augšzemnieku jeb malēniešu dialekta izplatība Latvijas austrumu daļā. Maliena ir agrāk lietots nosaukums, kurā dēvēja Latvijas novadus, kuros runā augšzemnieku dialektā Vidzemes austrumu daļā, reizumis arī Latgalē vai Sēlijā.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Maliena · Redzēt vairāk »
Mūsa
Mūsa ir viena no Lielupes satekupēm.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Mūsa · Redzēt vairāk »
Medene
Medenes zemes variācijas mūsdienu Lietuvas teritorijā pēc dažādām vēstures kartēm 12.-13.gs. Medene bija sēļu zeme vai pilsnovads 13.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Medene · Redzēt vairāk »
Megava
Kursas dalīšanas dokumentos minētās Megavas kuršu pilis (Δ) tagadējās Lietuvas teritorijā (1253). Žemaišu apdzīvotā teritorija punktēta. Megava, arī Mēguve (lejasvācu: Megowen) ir senās Kursas zeme pie Sventājas un Akmens upēm starp Baltijas jūru un Cekli, dienvidos robežojoties ar Pilsāta zemi, ziemeļos ar Duvzares zemi.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Megava · Redzēt vairāk »
Metsepole
Metsepole bija Vidzemes līvu apdzīvota mežaina zeme gar Rīgas jūras līča austrumu krastu, caur kuru gāja stratēģiski svarīgais ceļš gar jūru uz Sakalu.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Metsepole · Redzēt vairāk »
Nameisis
Tērvetes pilskalns, uz kura atradās Nameiša rezidence Nameisis (Nameise, Nameyxe), pazīstams arī kā Namejs, Nameitis, bija Tērvetes zemgaļu vecākais, vēlāk visas Zemgales ķēniņš un brīvības cīņu vadonis.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Nameisis · Redzēt vairāk »
Oviši
Oviši ir ciems Ventspils novada Tārgales pagastā, Baltijas jūras krastā, pie Ovišraga.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Oviši · Redzēt vairāk »
Pauls Einhorns
''Historia Lettica'' pirmizdevuma vāks (1649.) Pauls Einhorns (dzimis Iecavā, miris 1655. gada 25.maijā Jelgavā) bija Kurzemes luterāņu mācītājs, dedzīgs cīnītājs pret kontrreformāciju, pirmās latviešu tautas vēstures grāmatas "Historia Lettica" autors.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Pauls Einhorns · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Pelone
Pelones zemes variācijas pēc vēstures kartēm 12.-13.gs. Pelone bija sēļu zeme vai valstisks veidojums līdz 13.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Pelone · Redzēt vairāk »
Pilsāts
Pilsāts (žemaišu: Pilsuots) ir senās Kursas zeme starp Kuršu jomu un Cekli, ziemeļos robežojoties ar Megavas zemi.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Pilsāts · Redzēt vairāk »
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas plānošanas reģions
Rīgas plānošanas reģions līdz 2021. gadam Rīgas plānošanas reģions ir viens no pieciem Latvijas plānošanas reģioniem.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Rīgas plānošanas reģions · Redzēt vairāk »
Rihards Treijs
Rihards Treijs (1931—2013) bija latviešu žurnālists un vēsturnieks, laikraksta Padomju Jaunatne redaktors (1963—1965).
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Rihards Treijs · Redzēt vairāk »
Saeima
Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Saeima · Redzēt vairāk »
Sēļi
Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Sēļi · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Sēlija · Redzēt vairāk »
Sēlijas bīskapija
Sēlijas bīskapija (1218—1226) bija īslaicīgi pastāvoša bīskapija Livonijā ar mērķi pakļaut katoļu ticībai Daugavas kreisā krasta iedzīvotājus.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Sēlijas bīskapija · Redzēt vairāk »
Sēlpils virspilskunga iecirknis
Sēlpils virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Sēlpils virspilskunga iecirknis jeb Sēlpils virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Sēlpils virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Tālava
Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Tālava · Redzēt vairāk »
Tovrakste
Tovrakstes zemes variācijas pēc vēstures kartēm 12.—13.gs. Tovrakste, citos avotos Tauragnes (Thowraggen) pilsnovads, bija sēļu zeme vai valstisks veidojums līdz 13.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Tovrakste · Redzēt vairāk »
Tukuma virspilskunga iecirknis
Tukuma virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Tukuma virspilskunga iecirkņa karte (1770). Tukuma virspilskunga iecirknis jeb Tukuma virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Tukuma virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Vidiena
Vidus dialekta Vidzemes izloksnes izplatība Vidiena ir agrāk lietots nosaukums, kurā dēvēja Vidzemes novadus, kuros runā Vidus dialekta Vidzemes izloksnēs, pretstatā Malienas jeb Augšzemnieku dialektam.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Vidiena · Redzēt vairāk »
Vidus dialekts
Dialektu izplatība Latvijas teritorijā Vidus dialekts ir viens no trim latviešu valodas dialektiem.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Vidus dialekts · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vidzemes plānošanas reģions
Kurzemes plānošanas reģions līdz 2021. gadam Vidzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem Latvijas plānošanas reģioniem.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Vidzemes plānošanas reģions · Redzēt vairāk »
Vidzemes valdnieku uzskaitījums
Vidzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki tagadējās Vidzemes teritorijā, kas līdz pat 20.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Vidzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Zemgale · Redzēt vairāk »
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »
Zemgales bīskapija
Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Zemgales bīskapija · Redzēt vairāk »
Zemgales hercogiste
Zemgales hercogiste bija patstāvīga valsts, kas īslaicīgi pastāvēja 1596.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Zemgales plānošanas reģions
Zemgales plānošanas reģions līdz 2021. gadam Zemgales plānošanas reģions ir viens no pieciem Latvijas plānošanas reģioniem.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Zemgales plānošanas reģions · Redzēt vairāk »
Zemgales valdnieku uzskaitījums
Tērvetes pilskalns — Zemgales valdnieku rezidences vieta 13. gadsimtā Zemgales valdnieki bija augstākie pavēlnieki Zemgales teritorijā.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Zemgales valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Latviešu vēsturiskās zemes, Latvijas vēsturiskie novadi.
