Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Latvijas naudas vēsture

Indekss Latvijas naudas vēsture

Latvijas latu sudraba monēta (1931). Izskata autors Rihards Zariņš. Latvijas naudas vēsture ir daļa no pasaules naudas vēstures, kas ietver laika posmu kopš senajiem laikiem (1. — 4. gadsimts m. ē.), kad Latvijas teritorijā lietoja Romas impērijas naudu, līdz mūsdienām, kad Latvijā lieto eiro.

76 attiecības: ASV dolārs, Žečpospolita, Baltijas jūra, Baltijas provinces, Bīskaps Alberts, Brestļitovskas miera līgums, Burkards Dzenis, Dālderis, Dzelzs laikmets Latvijas teritorijā, Dzintara ceļš, Eiro, Ernsts Johans Bīrons, Feniņš, Franki, Frīdrihs Kazimirs Ketlers, Frīdrihs Ketlers, Gothards Ketlers, Gotlande, Grams, Grasis, Japānas jena, Jūlijs Madernieks, Jēkabs Ketlers, Jelgava, Kārlis Kristians Jozefs, Krievijas Impērija, Krievijas Republika, Lata apgrozības naudas zīmes, Lats, Latvija, Latvijas Banka, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums, Latvijas rublis, Latvijas vācu okupācija (1941—1945), Lībeka, Lielais Ziemeļu karš, Livonija, Livonijas bīskapija, Livonijas karš, Livonijas landtāgs, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Mārka (nozīmju atdalīšana), Merovingu dinastija, Naudas vēsture, Oberosts, Pašvaldības vadītājs, Padomju Savienība, ..., Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pēteris Bīrons, Polijas—Lietuvas ūnija, Rīgas arhibīskapi, Rīgas ģerbonis, Rīgas brīvpilsēta, Rihards Zariņš, Romas impērija, Rublis, Salaspils līgums, Senie laiki, Septiņgadu karš, Skandināvija, Sterliņu mārciņa, Tautas padome, Tuvie Austrumi, Valters fon Pletenbergs, Vācija, Vācijas marka, Vērdiņš, Vecrīga, Vidējie Austrumi, Viduslaiki, Vikingi, Vikingu laiki, Vilhelms Ketlers. Izvērst indekss (26 vairāk) »

ASV dolārs

ASV 100 dolāru naudaszīme ASV dolārs (valūtas kods USD) ir ASV valūta.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un ASV dolārs · Redzēt vairāk »

Žečpospolita

Žečpospolita (- "kopvalsts", "republika") ir tradicionāli lietots saīsinājums apzīmējums kolektīvi pārvaldītajai Polijas valstij dažādos tās attīstības periodos.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Žečpospolita · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Baltijas provinces

Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884). Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gs.). Baltijas provinces. Ar dzeltenu iezīmēta ''Letten'': Livonijas latviešu daļa (kartes autors ''Johann Georg Schreiber'', 1676-1750). Igaunijas un Livonijas hercogistes Krievijas pakļautībā (1745). Baltijas provinces Krievijas pakļautībā (19. gs. beigas). Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »

Bīskaps Alberts

Bīskaps Alberts var būt.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Bīskaps Alberts · Redzēt vairāk »

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Burkards Dzenis

Burkards Dzenis (—) bija latviešu tēlnieks, mākslinieku biedrības "Sadarbs" biedrs, tēlnieka Teodora Zaļkalna brālēns un gleznotājas Dagnes Dzenes tēvs.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Burkards Dzenis · Redzēt vairāk »

Dālderis

Hercoga Jēkaba dālderis (1645. gads) Dālderis (atvasināts no) bija sudraba monēta ar diametru apmēram 40 mm un 29 gramu lielu svaru.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Dālderis · Redzēt vairāk »

Dzelzs laikmets Latvijas teritorijā

Baltu (violetā krāsā), slāvu (sarkanā krāsā) un somugru valodu aptuvenās robežas 5. - 7. gs. m.ē. Dzelzs laikmets Latvijas teritorijā bija Latvijas vēstures periods, par kura sākumu nosacīti pieņem 1.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Dzelzs laikmets Latvijas teritorijā · Redzēt vairāk »

Dzintara ceļš

Dzintara ceļš Dzintara ceļš bija dzintara tirdzniecības maršruts, kas savienoja Sembas pussalas reģionu Baltijas jūras piekrastē ar Romas impērijas centru Itālijā.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Dzintara ceļš · Redzēt vairāk »

Eiro

Eiro jeb eira (svešvalodās: ευρώ, euro, euró, evro, ewro, евро utml.; starptautiskais apzīmējums — EUR; zīme — €) ir kopējā valūta deviņpadsmit Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas veido Eiropas Monetāro Savienību.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Eiro · Redzēt vairāk »

Ernsts Johans Bīrons

Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas impērijas reģents (no līdz).

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »

Feniņš

VFR feniņš 1571. gada Rīgas brīvpilsētas feniņš ar ģerboni (sudrabs 94, svars 0,26 g, diametrs 12,0 mm) Feniņš bija viduslaiku monēta, no 1873.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Feniņš · Redzēt vairāk »

Franki

Ieroči, kas atrasti kāda aristokrātiska franka kapā no Merovingu laikmeta Franki (vai gens Francorum) ir rietumģermāņu cilšu apvienība, kas izveidojās 3. gadsimta vidū un kurai bija nozīmīga loma Eiropas vēsturē no 5.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Franki · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Kazimirs Ketlers

Hercoga Frīdriha Kazimira attēls uz 1689. gadā Jelgavā kaltā zelta dukāta. Apliecoši uzraksti: FRID:CAS:IN.L.CVR:E.SEM:DVX (Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Kazimirs) un MONETA NO VA AVREA (jaunā zelta monēta). Frīdrihs II Kazimirs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercogs no 1682.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Frīdrihs Kazimirs Ketlers · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Ketlers

Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »

Gothards Ketlers

Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas Pārdaugavas hercogistes vietvaldis (administrators).

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »

Gotlande

Gotlandes mūsdienu ģerbonis Gotlandes sala Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūrā, aptuveni 200 km no Kurzemes rietumu krasta.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Gotlande · Redzēt vairāk »

Grams

Grams ir masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma 1/1000 daļai.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Grams · Redzēt vairāk »

Grasis

Grasis bija no 1581.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Grasis · Redzēt vairāk »

Japānas jena

1872. gada vienas jenas sudraba monēta Japānas jena (ISO 4217 kods: JPY) kopš 1872.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Japānas jena · Redzēt vairāk »

Jūlijs Madernieks

Jūlijs Madernieks (1870-1955) bija latviešu gleznotājs, interjerists, pedagogs un mākslas kritiķis.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Jūlijs Madernieks · Redzēt vairāk »

Jēkabs Ketlers

Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »

Jelgava

Jelgava ir pilsēta Latvijas centrālajā daļā, Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Jelgava · Redzēt vairāk »

Kārlis Kristians Jozefs

Kārlis Kristians Jozefs no Saksijas, arī Saksijas Kārlis (vācu: Karl Christian Joseph Ignaz Eugen Franz Xaver von Sachsen; dzimis 1733. gada 13. jūlijā Drēzdenē, miris 1796. gada 16. jūnijā Drēzdenē) bija Saksijas princis, no 1758.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Kārlis Kristians Jozefs · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija Eirāzijas lielvalsts no 1721.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Krievijas Republika

Krievijas republikas ģerbonis Krievijas Republikas plakāts ar pirmās Pagaidu valdības sastāvu Krievijas Republika bija Krievijas Pagaidu valdības 1917.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Krievijas Republika · Redzēt vairāk »

Lata apgrozības naudas zīmes

Lata apgrozības naudas zīmes ir lata banknotes un monētas, kas laistas apgrozībā un izmantotas kā maksāšanas līdzeklis.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Lata apgrozības naudas zīmes · Redzēt vairāk »

Lats

Lats (ISO 4217 kods: LVL) bija Latvijas Republikas nacionālās naudas vienība no 1922.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Lats · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas Banka

Latvijas Banka ir Latvijas Republikas centrālā banka.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Latvijas Banka · Redzēt vairāk »

Latvijas okupācija (1940)

Latvijas karogiem rotātā Latvijas Nacionālā teātra ēka 1940. gada 21. jūlijā. Okupācijas leģitimēšanai Tautas Saeimas pirmajā sēdē bija izraudzīta Latvijas valsts pasludināšanas vieta. Ļeņina dubultportretu rotātais Latvijas Nacionālais teātris pēc Latvijas okupācijas un inkorporācijas PSRS sastāvā 1940. gada 5. augustā. PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940). Latvijas okupācija 1940.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »

Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš. Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas finanšu ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas rublis

Latvijas rublis bija Latvijas valsts oficiālā valūta no 1919.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Latvijas rublis · Redzēt vairāk »

Latvijas vācu okupācija (1941—1945)

Latvijas vācu okupācija ir Padomju Savienības 1940.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Latvijas vācu okupācija (1941—1945) · Redzēt vairāk »

Lībeka

Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Lībeka · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700-1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Livonija

Gerharda Merkatora Livonijas Konfederācijas karte. Parādīts stāvoklis pirms tās sadalīšanas (1561). Livonija jeb Māras zeme (vai terra matris) bija 1225.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas bīskapija

Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija, vēlāk, Polijas-Lietuvas kopvalsts (1561—1575) un Dānijas un Zviedrijas karalistes (1561—1583).

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Livonijas landtāgs

Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, kurā notika Livonijas landtāgu kopsēdes. 1567. gada Rīgas landtāga lēmums (recess) pēc hercoga Gorharda priekšlikuma par luterāņu baznīcu būvi. Livonijas landtāgs (- "Livonijas zemes sapulce") jeb Livonijas konvents bija Livonijas konfederācijas pārstāvju sapulce 15.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Livonijas landtāgs · Redzēt vairāk »

Livonijas ordeņa mestri

Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli zīmējums, 1895). Livonijas ordeņa mestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru. Livonijas ordeņa mestri bija Livonijas Ordeņa virspavēlnieki, līdz 1526.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa atzars Livonijā, kas izveidojās pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Mārka (nozīmju atdalīšana)

Mārka var būt.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Mārka (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Merovingu dinastija

Merovingu dinastija ir franku karaļu dinastija, kas 5.-8.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Merovingu dinastija · Redzēt vairāk »

Naudas vēsture

Naudas vēsture aptver laika posmu no aptuveni 75 000 g. p.m.ē. līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Naudas vēsture · Redzēt vairāk »

Oberosts

''Ober Ost'' militārā apgabala karte (1916). Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Hindenburgs ar štāba virsniekiem (1915. gada augustā). Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds (1917). Oberosta pastmarkas. Oberosts jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība (Oberbefehlshaber der gesamten deutschen Streitkräfte im Osten), burtiskā tulkojumā „Augšējie Austrumi”, bija ķeizariskās Vācijas impērijas karaspēka iedibinātā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā Pasaules kara laikā (1914—1918).

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Oberosts · Redzēt vairāk »

Pašvaldības vadītājs

Pašvaldības vadītājs ir pašvaldības priekšsēdētājs, kura uzdevums gandrīz vienmēr ir vadīt pašvaldības domes sēdes.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Pašvaldības vadītājs · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija totalitāra lielvalsts, kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste, arī Livonijas hercogiste jeb Vidzemes hercogiste bija autonoma hercogiste 16.-17.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Pēteris Bīrons

Pēteris Bīrons (dzimis, miris) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Pēteris Bīrons · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospoļita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla monarhija Centrālaustrumeiropā no 1569.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapi

Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Rīgas arhibīskapi · Redzēt vairāk »

Rīgas ģerbonis

Rīgas pilsētas ģerbonis tagadējā izskatā apstiprināts 1925.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Rīgas ģerbonis · Redzēt vairāk »

Rīgas brīvpilsēta

Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Rīgas brīvpilsēta · Redzēt vairāk »

Rihards Zariņš

Rihards Zariņš jeb Zarriņš (—) bija latviešu grafiķis, ekslibra pamatlicējs latviešu grafikā.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Rihards Zariņš · Redzēt vairāk »

Romas impērija

Romas impērijaRomas impērija bija Senās Romas periods, kas aizsākās pēc Romas republikas sabrukšanas 1.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Romas impērija · Redzēt vairāk »

Rublis

Krievijas rubļu (2006). Baltkrievijas rubļu (apgrozībā no 2016). Rublis ir naudas vienība.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Rublis · Redzēt vairāk »

Salaspils līgums

Salaspils līgums (Kerckholmssche vordracht) bija 1452.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Salaspils līgums · Redzēt vairāk »

Senie laiki

Homērs - Seno laiku simbols Senie laiki (3000 g.p.m.ē līdz 500 g. m.ē.) ir laika posms cilvēces vēsturē, kas ir starp aizvēsturi un viduslaiku sākumu Eiropā.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Senie laiki · Redzēt vairāk »

Septiņgadu karš

Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Septiņgadu karš · Redzēt vairāk »

Skandināvija

Sarkanā krāsā trīs skandināvijas monarhijas; oranžā krāsā teritorijas, kuras arī dažreiz pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions, kurš atrodas Skandināvijas pussalā.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Skandināvija · Redzēt vairāk »

Sterliņu mārciņa

Sterliņu mārciņa ir Apvienotās Karalistes un daļas tās atkarīgo teritoriju oficiālā valūta (apzīmējumi: GBP vai £).

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Sterliņu mārciņa · Redzēt vairāk »

Tautas padome

Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite (stāv), sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks. Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Tautas padome · Redzēt vairāk »

Tuvie Austrumi

Tradicionālie Tuvie Austrumi (iekrāsoti tumši zaļi) un valstis, kuras nereti pieskaita Tuvajiem Austrumiem (gaiši zaļā krāsā) Tuvie Austrumi ir reģions starp Eiropu un Vidējiem Austrumiem, teritorijā no Vidusjūras austrumu krasta līdz Persijas līcim.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Tuvie Austrumi · Redzēt vairāk »

Valters fon Pletenbergs

Valters fon Pletenbergs var būt.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Valters fon Pletenbergs · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācijas marka

Vācijas marka (saīsin. — DM, kods — DEM) bija Rietumvācijas (1948 — 1990) un vēlāk Vācijas (1990 — 2002) nacionālā valūta.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Vācijas marka · Redzēt vairāk »

Vērdiņš

Pletenberga ģerboņiem. Livonijas ordeņa un Rīgas ģerboņiem. Vērdiņš bija viduslaiku monētas, no 1515.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Vērdiņš · Redzēt vairāk »

Vecrīga

Vecrīga, (apkaimes nosaukums Vecpilsēta) arī Iekšrīga, ir Rīgas pilsētas vissenākā daļa, kā arī apkaime, kuras robežas veido šādu ielu ass līnijas: K. Valdemāra iela, Z. A. Meierovica bulvāris, Aspazijas bulvāris, 13.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Vecrīga · Redzēt vairāk »

Vidējie Austrumi

Vidējo Austrumu reģions vācu historiogrāfiskajā tradīcijā. Vidējo Austrumu reģions angļu historiogrāfiskajā tradīcijā. Vidējie Austrumi ir vēsturisks apzīmējums Āzijas dienvidrietumu daļai.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Vidējie Austrumi · Redzēt vairāk »

Viduslaiki

Gregora I Lielā attēlojums, 9. gadsimts Viduslaiki ir Eiropas vēstures periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Viduslaiki · Redzēt vairāk »

Vikingi

Dāņu vikingi, gleznots divpadsmitā gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gs.). Vikingi bija skandināvu un citu Baltijas jūras zemju pirāti viduslaiku periodā, kas historiogrāfijā tiek dēvēti par vikingu laikiem.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Vikingi · Redzēt vairāk »

Vikingu laiki

Ladoga, Novgoroda un Kijeva Senajā Krievzemē. Vikingu dibinātās valstis 8. gs. (tumši sarkanā krāsā), 9.gs. (sarkanā krāsā), 10. gs. (oranžā krāsā) un 11.gs. (dzeltenā krāsā). Zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi Pēc Sicīlijas normaņu ķēniņa Rogera II rīkojuma tapusī pasaules karte (''Tabula Rogeriana'', 1154). Vikingu laiki ir Eiropas historiogrāfijā pieņemts apzīmējums viduslaiku periodam Ziemeļeiropas zemēs no 8.

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Vikingu laiki · Redzēt vairāk »

Vilhelms Ketlers

Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).

Jaunums!!: Latvijas naudas vēsture un Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Latvijas nauda.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »