Ātrāk nekā pārlūku!
105 attiecības: Andrejs Krastkalns, Apvienotā Baltijas hercogiste, Augusts Bērce, Ļevs Trockis, Baltijas provinces, Berlīnes papildvienošanās (1918), Boļševiki, Brestļitovskas miera līgums, Cēsis, Cēsu apriņķis, Centrālās lielvalstis, Daugava, Daugavpils, Daugavpils apriņķis, Demokrātiskais bloks, Eihe, Eliass, Ernests Eferts-Klusais, Februāra revolūcija, Frīdrihs Linde, Fricis Menders, Fricis Roziņš, Igaunijas Zemes padome, Ilūkstes apriņķis, Iskolastrels, Jānis Šilfs, Jānis Krūmiņš-Pilāts, Jūlija kalendārs, Jūlijs Daniševskis, Jēkabs Peterss, Juris Aploks, Juris Mežiņš, Kara revolucionārās komitejas, Kārlis Gailis (1888—1960), Koknese, Krievija, Krievijas Pagaidu valdība, Krievijas PFSR, Kristaps Eliass, Kroders, Kurzeme, Kurzemes guberņa, Kurzemes Pagaidu zemes padome, Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918), Kurzemes Zemes padome, Latgale, Latgales Zemes padome, Latviešu pagaidu nacionālā padome, Latviešu strēlnieki, Latviešu zemnieku savienība, ..., Latvijas Satversmes sapulce, Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Lizergīnskābes dietilamīds, LSDSP vēsture, Ludzas apriņķis, Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem, Oberosts, Oktobra revolūcija, Operācija "Dūres sitiens", Oto Kārkliņš, Pagaidu valdība, Pauls Kalniņš (politiķis), Pēteris Stučka, Pirmais Latgales latviešu kongress, Pirmais pasaules karš, Pleskava, Rūdolfs Endrups, Rīga, Rīgas operācija, Rīgas strādnieku deputātu padome, Rēzeknes apriņķis, Roberts Eihe, Sociālistu revolucionāru partija, Tartu, Valka, Valkas apriņķis, Valmiera, Valmieras apriņķis, Vācija, Vidiena, Vidzeme, Vidzemes guberņa, Vidzemes landtāgs, Vidzemes Pagaidu Zemes padome, Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome, Vladimirs Ļeņins, Voldemārs Ozols, Voldemārs Zāmuēls, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks, 12. armija (Krievijas Impērija), 12. armijas kareivju deputātu padomes izpildkomiteja, 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju, 1917. gads, 1917. gads Latvijā, 1918. gads, 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks, 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks, 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks, 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks, 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks, 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks, 8. armija (Vācijas Impērija), 8. marts, 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks. Izvērst indekss (55 vairāk) »
Andrejs Krastkalns
Andrejs Krastkalns (—) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un zvērināts advokāts.
Jaunums!!: Iskolats un Andrejs Krastkalns · Redzēt vairāk »
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Jaunums!!: Iskolats un Apvienotā Baltijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Augusts Bērce
Augusts Bērce, pseidonīms Arājs (1890–1921), bija latviešu marksists, profesionāls revolucionārs un rakstnieks, LSPR sociālās apgādes komisārs (1919).
Jaunums!!: Iskolats un Augusts Bērce · Redzēt vairāk »
Ļevs Trockis
Ļevs Trockis (īstajā vārdā Leiba Bronšteins; dzimis, miris) bija Ukrainā dzimis ebreju izcelsmes revolucionārs un marksisma teorētiķis.
Jaunums!!: Iskolats un Ļevs Trockis · Redzēt vairāk »
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Jaunums!!: Iskolats un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »
Berlīnes papildvienošanās (1918)
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.
Jaunums!!: Iskolats un Berlīnes papildvienošanās (1918) · Redzēt vairāk »
Boļševiki
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.
Jaunums!!: Iskolats un Boļševiki · Redzēt vairāk »
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Jaunums!!: Iskolats un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Iskolats un Cēsis · Redzēt vairāk »
Cēsu apriņķis
Cēsu apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Iskolats un Cēsu apriņķis · Redzēt vairāk »
Centrālās lielvalstis
Vācijas imperators Vilhelms II, Austroungārijas imperators Francis Jozefs I un sultāns Mehmeds V. Militārās savienības Eiropā Pirmā pasaules kara sākumā. Centrālās lielvalstis violetā krāsā, Antantes — pelēkā un neitrālās — dzeltenā. Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība bija četru valstu savienība Pirmajā pasaules karā, kas karoja pret Antanti.
Jaunums!!: Iskolats un Centrālās lielvalstis · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Iskolats un Daugava · Redzēt vairāk »
Daugavpils
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.
Jaunums!!: Iskolats un Daugavpils · Redzēt vairāk »
Daugavpils apriņķis
Daugavpils apriņķis (Powiat dyneburski,, no 1893. gada Двинский уезд) bija administratīva vienība Pārdaugavas Livonijas hercogistes (1566—1582), Inflantijas vaivadijas (1629—1772), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919), Latvijas Republikas (1918/1920—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Iskolats un Daugavpils apriņķis · Redzēt vairāk »
Demokrātiskais bloks
Demokrātiskais bloks vai Rīgas Demokrātiskais bloks bija Vācijas Impērijas karaspēka okupētajā Rīgā dibināta nelegāla latviešu partiju politiska apvienība.
Jaunums!!: Iskolats un Demokrātiskais bloks · Redzēt vairāk »
Eihe
Eihe var būt.
Jaunums!!: Iskolats un Eihe · Redzēt vairāk »
Eliass
Eliass (siev. dz. Eliase) ir uzvārds.
Jaunums!!: Iskolats un Eliass · Redzēt vairāk »
Ernests Eferts-Klusais
Ernests Eferts (1889—1927), saukts arī Ernests Eferts-Klusais, bija latviešu rakstnieks, literatūrkritiķis, sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Iskolats un Ernests Eferts-Klusais · Redzēt vairāk »
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Jaunums!!: Iskolats un Februāra revolūcija · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Linde
Frīdrihs Linde (1892–1961) bija latviešu jurists un diplomāts.
Jaunums!!: Iskolats un Frīdrihs Linde · Redzēt vairāk »
Fricis Menders
Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Fricis Menders (1885—1971) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, viens no ievērojamākajiem LSDSP biedriem, Satversmes sapulces (1920—1922) un 1.—4. Saeimas deputāts no LSDSP saraksta (1922—1934).
Jaunums!!: Iskolats un Fricis Menders · Redzēt vairāk »
Fricis Roziņš
Fricis Roziņš, pazīstams arī kā Fricis Roziņš-Āzis (1870—1919), bija latviešu marksists un revolucionārs, viens no Latvijas Komunistiskās partijas pamatlicējiem, sociāldemokrātiskās literatūras izdevējs un feļetonists.
Jaunums!!: Iskolats un Fricis Roziņš · Redzēt vairāk »
Igaunijas Zemes padome
Igaunijas Zemes padome vai Igaunijas guberņas Pagaidu zemes padome, dēvēta par Maapäev, bija pēc Februāra revolūcijas no 1917.
Jaunums!!: Iskolats un Igaunijas Zemes padome · Redzēt vairāk »
Ilūkstes apriņķis
Ilūkstes apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Iskolats un Ilūkstes apriņķis · Redzēt vairāk »
Iskolastrels
Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteja jeb Iskolastrels (saīsinājums no krievu Исполнительный комитет объединённого совета латышскихстрелковыхполков) bija latviešu strēlnieku vēlēta pašpārvaldes iestāde.
Jaunums!!: Iskolats un Iskolastrels · Redzēt vairāk »
Jānis Šilfs
Kārlis Pētersons. Jānis Šilfs, segvārds Jaunzems (1881, pēc citām ziņam 1891–1921), bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs, Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas Krievijas biroja loceklis (1918), LSPR valdības sekretārs (1919).
Jaunums!!: Iskolats un Jānis Šilfs · Redzēt vairāk »
Jānis Krūmiņš-Pilāts
Jānis Krūmiņš, segvārds Pilāts (1894–1938) bija latviešu marksists un revolucionārs, Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas Krievijas biroja loceklis (1918).
Jaunums!!: Iskolats un Jānis Krūmiņš-Pilāts · Redzēt vairāk »
Jūlija kalendārs
Jūlija kalendārs bija reformēts romiešu kalendārs, kuru 45. gadā p.m.ē. ieviesa Jūlijs Cēzars (709. gadā ab urbe condita).
Jaunums!!: Iskolats un Jūlija kalendārs · Redzēt vairāk »
Jūlijs Daniševskis
Jūlijs Kārlis Daniševskis (1884—1938), segvārds Hermanis, bija latviešu marksists, publicists un profesionāls revolucionārs.
Jaunums!!: Iskolats un Jūlijs Daniševskis · Redzēt vairāk »
Jēkabs Peterss
Jēkabs Peterss kopā ar Feliksu Dzeržinski. Jēkabs Peterss (1886—1938) bija latviešu komunists un profesionāls revolucionārs, pēc tam padomju valsts un partijas darbinieks.
Jaunums!!: Iskolats un Jēkabs Peterss · Redzēt vairāk »
Juris Aploks
Juris Aploks (1893—1938) bija latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk padomju militārais darbinieks.
Jaunums!!: Iskolats un Juris Aploks · Redzēt vairāk »
Juris Mežiņš
Juris Mežiņš (1886—1937) bija latviešu 1905. gada revolūcijas kaujinieks un lielinieku partijas darbinieks.
Jaunums!!: Iskolats un Juris Mežiņš · Redzēt vairāk »
Kara revolucionārās komitejas
Petrogradas KRK locekļi Kara revolucionārās komitejas (KRK, krievu: военно-революционные комитеты) bija Strādnieku un kareivju deputātu padomēm pakļautas militāras pārvaldības iestādes, kuras veidoja Krievijā, vēlāk Padomju Krievijā un citās padomju republikās pēc Februāra revolūcijas, sākot ar 1917.
Jaunums!!: Iskolats un Kara revolucionārās komitejas · Redzēt vairāk »
Kārlis Gailis (1888—1960)
Kārlis Gailis (1888—1960) bija latviešu revolucionārs un padomju valsts un tiesu darbinieks.
Jaunums!!: Iskolats un Kārlis Gailis (1888—1960) · Redzēt vairāk »
Koknese
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.
Jaunums!!: Iskolats un Koknese · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Iskolats un Krievija · Redzēt vairāk »
Krievijas Pagaidu valdība
Pirmās Krievijas Pagaidu valdības locekļi (1917. gada marts). Krievijas Pagaidu valdība bija pirmā demokrātiskā valdība Krievijas Impērijas un Krievijas Republikas vēsturē, kas pastāvēja no 1917.
Jaunums!!: Iskolats un Krievijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »
Krievijas PFSR
Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).
Jaunums!!: Iskolats un Krievijas PFSR · Redzēt vairāk »
Kristaps Eliass
Kristaps Eliass (—) bija Latvijas mākslas zinātnieks, žurnālists un politiķis.
Jaunums!!: Iskolats un Kristaps Eliass · Redzēt vairāk »
Kroders
Kroders (sieviešu dzimtē Krodere) ir vācu cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Iskolats un Kroders · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Iskolats un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Iskolats un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes Pagaidu zemes padome
Kurzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.
Jaunums!!: Iskolats un Kurzemes Pagaidu zemes padome · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)
Kurzemes un Zemgales hercogistē lietotā nauda ar uzrakstiem vācu, lietuviešu un latviešu valodās (aizdevu kases zīme jeb "ostmarka"). 1918.
Jaunums!!: Iskolats un Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918) · Redzēt vairāk »
Kurzemes Zemes padome
Avīzes ''Mitausche Zeitung'' vēstījums par Kurzemes Zemes padomes sēdi 1918. gada 8. martā. Atjaunotās Kurzemes hercogistes ģerbonis (1918. gada pastkarte). Kurzemes Zemes padome bija Vācijas impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917.
Jaunums!!: Iskolats un Kurzemes Zemes padome · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Iskolats un Latgale · Redzēt vairāk »
Latgales Zemes padome
Latgales Zemes padomes deputāti Tautas padomē. Sēž no kreisās Frīdrihs Obšteins, Valērija Seile (frakcijas vadītāja), Antons Laizāns, Staņislavs Kambala. Stāv Pāvils Laizāns, Staņislavs Jaudzems, Jāzeps Trasuns, Ādams Turkopols. Latgales Zemes padome vai Latgales Pagaidu zemes padome bija 1917.
Jaunums!!: Iskolats un Latgales Zemes padome · Redzēt vairāk »
Latviešu pagaidu nacionālā padome
E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.
Jaunums!!: Iskolats un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Redzēt vairāk »
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.
Jaunums!!: Iskolats un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »
Latviešu zemnieku savienība
Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts 1931. gada Saeimas vēlēšanās (autors Rihards Zariņš). Latviešu zemnieku savienība (LZS) bija viena no Latvijas parlamentārā perioda (1920—1934) politiskajām partijām.
Jaunums!!: Iskolats un Latviešu zemnieku savienība · Redzēt vairāk »
Latvijas Satversmes sapulce
Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.
Jaunums!!: Iskolats un Latvijas Satversmes sapulce · Redzēt vairāk »
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija (LSDSP) ir sociāldemokrātiska partija Latvijā, pirmā latviešu politiskā partija mūsdienu Latvijas teritorijā, izveidota 1904.
Jaunums!!: Iskolats un Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija · Redzēt vairāk »
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.
Jaunums!!: Iskolats un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika · Redzēt vairāk »
Lizergīnskābes dietilamīds
Lizergīnskābes dietilamīds jeb LSD ((6aR,9R)-N, N-dietil-7-metil- 4,6,6a,7,8,9-heksahidroindolo- hinolīn-9-karboksamīds) ir psihoaktīva viela, kas pazīstama kā psihedēlisks halucinogēns un enteogēns.
Jaunums!!: Iskolats un Lizergīnskābes dietilamīds · Redzēt vairāk »
LSDSP vēsture
2. Saeimas vēlēšanās. Sociāldemokrātiskā kustība mūsdienu Latvijas teritorijā sākās līdz ar latviešu kā politiskas nācijas veidošanās uzplaukumu, intensīvo industrializāciju un rūpniecības attīstību, izteikto sabiedrības noslāņošanos labklājības ziņā, Jaunās strāvas rašanos Rīgā un pirmo nelegālo marksistisko grupu izveidošanos 19. gadsimta 90. gadu sākumā latviešu politiskās emigrācijas apstākļos Rietumeiropā.
Jaunums!!: Iskolats un LSDSP vēsture · Redzēt vairāk »
Ludzas apriņķis
Ludzas apriņķis bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629—1772, kā Ludzas trakts), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919—1920), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Iskolats un Ludzas apriņķis · Redzēt vairāk »
Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem
1918. gada 21. februārī Igaunijas Zemes padomes vadības pieņemtais "Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem". Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem jeb Igaunijas patstāvības manifests bija 1918.
Jaunums!!: Iskolats un Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem · Redzēt vairāk »
Oberosts
''Ober Ost'' militārā apgabala karte (1916) Militārās pārvaldes apgabali Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Hindenburgs ar štāba virsniekiem (1915. gada augustā) Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds (1917) Oberosta pastmarkas Oberosts jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība (Oberbefehlshaber der gesamten deutschen Streitkräfte im Osten), burtiskā tulkojumā „Augšējie Austrumi”, bija Vācijas Impērijas karaspēka izveidotā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas Impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā pasaules kara laikā (1914—1918).
Jaunums!!: Iskolats un Oberosts · Redzēt vairāk »
Oktobra revolūcija
Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.
Jaunums!!: Iskolats un Oktobra revolūcija · Redzēt vairāk »
Operācija "Dūres sitiens"
Vācijas karaspēka uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas armija ieņemtajā Daugavpilī 1918. Operācija "Dūres sitiens" bija Vācijas Impērijas un Austroungārijas karaspēku militāra operācija Pirmā pasaules kara laikā no 1918.
Jaunums!!: Iskolats un Operācija "Dūres sitiens" · Redzēt vairāk »
Oto Kārkliņš
Oto Kārkliņš (1884–1939/1942) bija latviešu marksists un revolucionārs.
Jaunums!!: Iskolats un Oto Kārkliņš · Redzēt vairāk »
Pagaidu valdība
Pagaidu valdība ir ārkārtas valdības veids, kas parasti tiek izveidots jaundibinātās valstīs, kā arī karu, revolūciju vai iepriekšējās valsts iekārtas sabrukuma rezultātā.
Jaunums!!: Iskolats un Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »
Pauls Kalniņš (politiķis)
Pauls Kalniņš (dzimis Vilces pagastā, miris Lustenavā, Austrijā) bija latviešu ārsts un politiķis (LSDSP), ilggadējs Saeimas priekšsēdētājs.
Jaunums!!: Iskolats un Pauls Kalniņš (politiķis) · Redzēt vairāk »
Pēteris Stučka
Kārlis Pētersons. Pēteris Stučka (1865—1932) bija jurists un politiķis, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors.
Jaunums!!: Iskolats un Pēteris Stučka · Redzēt vairāk »
Pirmais Latgales latviešu kongress
Latvijas karogiem un lozungiem Rēzeknē. 1917. gada Latgales kongress. Plakāts skolu vajadzībām (autors Jēkabs Strazdiņš, ap 1935). Pirmo Latgales kongresu atstājušie dalībnieki (vidū sēž Andrivs Boriss (x) un Francis Kemps (xx)). Pirmais Latgales latviešu kongress 1917. gada 26.—27.
Jaunums!!: Iskolats un Pirmais Latgales latviešu kongress · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Iskolats un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: Iskolats un Pleskava · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Endrups
Rūdolfs Endrups, segvārds Krauze, (1887–1938) bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs.
Jaunums!!: Iskolats un Rūdolfs Endrups · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Iskolats un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas operācija
Rīgas operācija, militārajā vēsturē pazīstama arī kā Kauja par Rīgu jeb Itjē Rīgas ofensīva (— 'kauja par Rīgu'), bija Vācijas Impērijas 8. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Rīgu un ielenkt to aizstāvošās Krievijas Republikas 12. armijas daļas.
Jaunums!!: Iskolats un Rīgas operācija · Redzēt vairāk »
Rīgas strādnieku deputātu padome
Rīgas strādnieku deputātu padome bija viena no pirmajām padomēm Latvijā, kas tika nodibināta Rīgā neilgi pēc Februāra revolūcijas 1917.
Jaunums!!: Iskolats un Rīgas strādnieku deputātu padome · Redzēt vairāk »
Rēzeknes apriņķis
Rēzeknes apriņķis bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629—1772, kā Rēzeknes trakts), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919—1920), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Iskolats un Rēzeknes apriņķis · Redzēt vairāk »
Roberts Eihe
Kārlis Roberts Eihe (1890—1940) bija latviešu komunists un profesionāls revolucionārs.
Jaunums!!: Iskolats un Roberts Eihe · Redzēt vairāk »
Sociālistu revolucionāru partija
Sociālistu revolucionāru partijas priekšvēlēšanu plakāts 1917. gadā. Sociālistu revolucionāru partija (saīsināti eseri) bija radikāla politiskā partija Krievijas impērijā (1902—1917), Krievijas Republikā (1917) un vēlāk Krievijas PFSR (1917— 1923), kas izveidojās apvienojoties narodņiku pulciņiem.
Jaunums!!: Iskolats un Sociālistu revolucionāru partija · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Iskolats un Tartu · Redzēt vairāk »
Valka
Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.
Jaunums!!: Iskolats un Valka · Redzēt vairāk »
Valkas apriņķis
Valkas apriņķis bija administratīva vienība Vidzemes guberņas (1783—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Iskolats un Valkas apriņķis · Redzēt vairāk »
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Jaunums!!: Iskolats un Valmiera · Redzēt vairāk »
Valmieras apriņķis
Valmieras apriņķis bija administratīva vienība Vidzemes guberņas (1783—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Iskolats un Valmieras apriņķis · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Iskolats un Vācija · Redzēt vairāk »
Vidiena
Vidus dialekta Vidzemes izloksnes izplatība Vidiena ir agrāk lietots nosaukums, kurā dēvēja Vidzemes novadus, kuros runā Vidus dialekta Vidzemes izloksnēs, pretstatā Malienas jeb Augšzemnieku dialektam.
Jaunums!!: Iskolats un Vidiena · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Iskolats un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Iskolats un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vidzemes landtāgs
Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Jaunums!!: Iskolats un Vidzemes landtāgs · Redzēt vairāk »
Vidzemes Pagaidu Zemes padome
Vidzemes Pagaidu Zemes padomes Valde (1917). Pirmais no kreisās puses Zigfrīds Anna Meierovics. Valmieras Latviešu (Saviesīgās) biedrības nams. Valmieras rātslaukums ar padomju sarkanajiem un Latvijas sarkanbaltsarkanajiem karogiem 1917. gada 1. maijā (Vidzemes bezzemnieku 1. kongresa laikā). Vidzemes Zemes padome vai Vidzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.
Jaunums!!: Iskolats un Vidzemes Pagaidu Zemes padome · Redzēt vairāk »
Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome
A. Krastkalns, E. Dehio, P. Tarasks, J. Valdmanis, G. Nurms, Otass. "Rigasche Zeitung" 13. aprīlī ziņo par lēmumu pievienoties Vācijas Impērijai Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome bija Livonijas guberņu un Autonomo Igaunijas guberņu okupējušās Vācijas Impērijas militārās pārvaldes un vietējo vācbaltiešu organizēts pārstāvniecības orgāns, kas 1918.
Jaunums!!: Iskolats un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome · Redzēt vairāk »
Vladimirs Ļeņins
Vladimirs Uļjanovs, biežāk pazīstams kā Ļeņins dzimis Simbirskā, miris Gorkos pie Maskavas), bija Krievijas revolucionārs, boļševiku partijas līderis, pirmais PSRS vadītājs un ļeņinisma ideoloģijas dibinātājs. Tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta ietekmīgākajiem politiķiem.
Jaunums!!: Iskolats un Vladimirs Ļeņins · Redzēt vairāk »
Voldemārs Ozols
Voldemārs Ozols (—) bija latviešu virsnieks un militārais teorētiķis.
Jaunums!!: Iskolats un Voldemārs Ozols · Redzēt vairāk »
Voldemārs Zāmuēls
Voldemārs Roberts Zāmuels (citos avotos Zāmuēls vai Zamuēls; —) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, jurists, Latvijas Senāta senators.
Jaunums!!: Iskolats un Voldemārs Zāmuēls · Redzēt vairāk »
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Nebēdaities kara vīri, sidrabota saule lēc" (1915). L. Bolšteins, E. Bullis, J. Kleinbergs, V. Amatnieks. Trešajā rindā: praporščiki T. Kalniņš, V. Bekmanis, V. Gailis, K. Šepko, J. Lutcars, Ž. Elmuts, M. Austriņš, J. Šnuka, Sīlis, O. Everts. Ceturtajā rindā: praporščiki Briedis (I), N. Vildbergs, Briedis (II). 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona rota 1915. gada oktobrī. 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona apbalvotie karavīri ar poručiku F.Briedi pēc Jura krustu saņemšanas 1915. gadā. 1. Daugavgrīvas LSP strēlnieki Ziemassvētku kaujās (1917. gada janvārī). 1.
Jaunums!!: Iskolats un 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
12. armija (Krievijas Impērija)
12. armijas karavīri pirmajās kaujās pie Pšasnišas (1915). Cēsu stacijā (1915. gada 28. oktobrī). Bērzaines ģimnāzijas ēka pie Cēsīm, kurā līdz 1917. gada rudenim atradās 12. armijas štābs. Krievijas Impērijas 12.
Jaunums!!: Iskolats un 12. armija (Krievijas Impērija) · Redzēt vairāk »
12. armijas kareivju deputātu padomes izpildkomiteja
Ziemeļu frontes 12.
Jaunums!!: Iskolats un 12. armijas kareivju deputātu padomes izpildkomiteja · Redzēt vairāk »
1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju
Tagadējā Valgas pilsētas valdes ēka (celta 1865. gadā), kurā 1917. gadā pieņēma deklarāciju 1917.
Jaunums!!: Iskolats un 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju · Redzēt vairāk »
1917. gads
1917.
Jaunums!!: Iskolats un 1917. gads · Redzēt vairāk »
1917. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1917.
Jaunums!!: Iskolats un 1917. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: Iskolats un 1918. gads · Redzēt vairāk »
2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks
2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Tēvu zemei grūti laiki, dēliem jāiet palīgā" (1915). 2.
Jaunums!!: Iskolats un 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks
3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Uz ežiņas galvu liku, sargāt savu tēvu zemi" (1915). Nāves salā (1916). 3.
Jaunums!!: Iskolats un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks
4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzlecošu sauli, zobenu un ozola zaru pār to. 4.
Jaunums!!: Iskolats un 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks
5.Zemgales latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Tēvzemes brīvestību pirksim mēs ar asinīm" (1915). 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona karoga reverss. 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona strēlnieki Olaines pozīcijās. Vidū bataljona adjutants (štāba priekšnieks) podporučiks J. Lerhs (1916). 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka parāde liedagā (1916. gada rudens). 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka virsnieki ar J. Vācieti centrā 1916. gada ziemā. 5.
Jaunums!!: Iskolats un 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks
6.Tukuma latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Dievs, svētī Latviju". 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljona virsnieki (1916). Centrā Ansis Lielgalvis. 6.
Jaunums!!: Iskolats un 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks
7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Naidniekam zvēroša liesma, tēvijai saules stars". 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka karavīri ar karogu pirms Mazās Juglas kaujas 1917. gada vasarā. 7.
Jaunums!!: Iskolats un 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
8. armija (Vācijas Impērija)
8. armijas uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas 8.
Jaunums!!: Iskolats un 8. armija (Vācijas Impērija) · Redzēt vairāk »
8. marts
8.
Jaunums!!: Iskolats un 8. marts · Redzēt vairāk »
8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks
8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Imanta nevaid miris". 8. Valmieras LSP virsnieki Ziemassvētku kauju laikā. Vidū pulkvedis Gustavs Francis (1917. gada janvārī). 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks Rīgā, 1917.gada 23. martā ar uzrakstu "Plecu pie pleca par Latviju un brīvību" uz karoga. 8.
Jaunums!!: Iskolats un 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Iskolata Latvija, Iskolata republika, Iskolatstel, Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja, Исколат.
