Ātrāk nekā pārlūku!
134 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Anderss Fogs Rasmusens, Andris Bērziņš (Latvijas prezidents), Andris Bērziņš (politiķis, 1951), Apvienotā Karaliste, Arturs Krišjānis Kariņš, Austrumeiropa, Čikāga, Baltijas landesvērs, Baltu vienības diena, Barikāžu laiks, Bērnu diena, Beļģija, Bermontiāde, Cēsu kaujas, Darba svētki, Dzelzsdivīzija, Egils Levits, Eiropas diena, Eiropas Kopiena, Francija, Gogoļa iela, Gulags, Holokausts, Igaunija, Ināra Mūrniece, Indulis Bērziņš, Itālija, Japāna, Jaunais gads, Jāņi, Jānis Straume, Kanālmalas apstādījumi, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, Latviešu valoda, Latvija, Latvijas Centrālā padome, Latvijas Centrālās padomes memorands, Latvijas PSR, Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums, Latvijas Republikas Ministru prezidents, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena, Latvijas Republikas okupācijas diena, Latvijas Republikas proklamēšanas diena, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena, Latvijas Satversmes sapulce, Latvijas valsts atzīšana de iure, Latvijas valsts pasludināšana, Latvijas Valsts prezidents, Latvijas—Krievijas miera līgums, ..., Lāčplēša diena, Lieldienas, Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā, Mātes diena, Molotova—Ribentropa pakts, Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena, NATO, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, Par Latvijas Republikas valstisko statusu, Pāvels Bermonts, Pirmais Latgales latviešu kongress, Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena, Rīgas OMON, Rīgas sinagogas, Robērs Šūmanis, Saeima, Saeimas priekšsēdētājs, Satversme (nozīmju atdalīšana), Saules kauja, Solvita Āboltiņa, Starptautiskā ģimenes diena, Starptautiskā sieviešu diena, Stompaku purvi, Tautas padome, Tēva diena, Vaira Vīķe-Freiberga, Varoņu piemiņas diena (Cēsu kauju atceres diena), Vasarsvētki, Vācija, Vecgada diena, Zāļu diena, Zemgaļi, Ziemassvētki, Ziemeļlatvijas brigāde, Zinību diena, Zobenbrāļu ordenis, 1. janvāris, 1. jūnijs, 1. maijs, 1. septembris, 11. augusts, 11. novembra krastmala, 11. novembris, 13. jūnijs, 14. jūnijs, 15. maijs, 15. oktobris, 17. jūnijs, 17. marts, 18. novembris, 1907. gads, 1941. gada jūnija deportācijas Latvijā, 1941. gads, 1949. gada marta deportācijas, 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena, 1995. gads, 1997. gads, 1998. gads, 2. marts, 20. janvāris, 2000. gads, 2002. gads, 2007. gads, 2009. gads, 21. augusts, 21. novembris, 22. jūnijs, 22. septembris, 23. augusts, 23. jūnijs, 24. decembris, 24. jūnijs, 25. marts, 26. decembris, 26. janvāris, 27. aprīlis, 31. decembris, 4. jūlijs, 4. maijs, 8. maijs, 8. marts, 9. maijs. Izvērst indekss (84 vairāk) »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Anderss Fogs Rasmusens
Anderss Fogs Rasmusens (dzimis) ir dāņu politiķis, bijušais NATO ģenerālsekretārs (2009—2014) un Dānijas labējo koalīcijas valdību premjerministrs (2001—2009).
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Anderss Fogs Rasmusens · Redzēt vairāk »
Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)
Andris Bērziņš (dzimis Nītaurē) ir latviešu politiķis, bijušais Latvijas Valsts prezidents (2011—2015).
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Andris Bērziņš (Latvijas prezidents) · Redzēt vairāk »
Andris Bērziņš (politiķis, 1951)
Andris Bērziņš (dzimis, Rīgā) ir latviešu pedagogs un politiķis, bijušais Latvijas Ministru prezidents (2000-2002), kā arī Rīgas domes priekšsēdētājs (1997-2000), ministrs un Saeimas deputāts.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Andris Bērziņš (politiķis, 1951) · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Arturs Krišjānis Kariņš
Arturs Krišjānis Kariņš (dzimis Delavēras štatā, ASV) ir latviešu politiķis un uzņēmējs, pēc izglītības valodnieks, pašreizējais Latvijas Republikas Arlietu ministrs.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Arturs Krišjānis Kariņš · Redzēt vairāk »
Austrumeiropa
Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Austrumeiropa · Redzēt vairāk »
Čikāga
Čikāga ir trešā lielākā ASV pilsēta pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Čikāga · Redzēt vairāk »
Baltijas landesvērs
Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Baltijas landesvērs · Redzēt vairāk »
Baltu vienības diena
Lietuvā Baltu vienības diena ir kopš 2000.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Baltu vienības diena · Redzēt vairāk »
Barikāžu laiks
Barikāžu betona bluķi Vecrīgā Barikāžu laiks ir vēsturisks apzīmējums 1990.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Barikāžu laiks · Redzēt vairāk »
Bērnu diena
Bērnu dienai veltīts Vikipēdijas logo Bērnu diena ir bērniem veltīta diena, kas globāli tiek atzīmēta dažādās valstīs dažādos datumos.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Bērnu diena · Redzēt vairāk »
Beļģija
Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Beļģija · Redzēt vairāk »
Bermontiāde
Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Bermontiāde · Redzēt vairāk »
Cēsu kaujas
Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Cēsu kaujas · Redzēt vairāk »
Darba svētki
Darba svētki, starptautiski zināmi kā Starptautiskā strādnieku diena, ir strādnieku svētki, kurus organizē strādnieku kustība, anarhisti, sociāldemokrāti, sociālisti un komunisti.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Darba svētki · Redzēt vairāk »
Dzelzsdivīzija
Atsevišķās latviešu brigādes (''Kol. Ballod'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8. armijas kareivjiem un brīvprātīgiem algotņiem.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Dzelzsdivīzija · Redzēt vairāk »
Egils Levits
Egils Levits (dzimis) ir latviešu politologs un politiķis.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Egils Levits · Redzēt vairāk »
Eiropas diena
Eiropas diena, ko ik gadu atzīmē 9. maijā, ir veltīta mieram un vienotībai Eiropā.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Eiropas diena · Redzēt vairāk »
Eiropas Kopiena
Eiropas Kopiena ir pirmais no trim Eiropas Savienības balstiem, kurus 1992.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Eiropas Kopiena · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Francija · Redzēt vairāk »
Gogoļa iela
Gogoļa iela ir iela Rīgā, Latgales priekšpilsētā, Maskavas forštates apkaimē.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Gogoļa iela · Redzēt vairāk »
Gulags
Gulaga nometnes PSRS kartē (pēc 1945. gada) Gulags ( — 'Labošanas-darba nometņu un koloniju galvenā pārvalde') bija NKVD apakšnodaļa, kura no 1930.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Gulags · Redzēt vairāk »
Holokausts
Ebreju ierašanās Aušvicas nāves nometnē. Ģenerālgubernatūra, 1944. gada maijs/jūnijs Holokausts (holókaustos — 'vissadedzināmākais upuris') ir genocīda paveids, ar ko parasti saprot masveida ebreju iznīcināšanu Otrā pasaules kara laikā (1939—1945), ko veica nacistiskā Vācija.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Holokausts · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Igaunija · Redzēt vairāk »
Ināra Mūrniece
Ināra Mūrniece (dzimusi) ir latviešu žurnāliste un politiķe.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Ināra Mūrniece · Redzēt vairāk »
Indulis Bērziņš
Indulis Bērziņš (dzimis Madonā) ir Latvijas vēsturnieks, politiķis un diplomāts, bijušais Latvijas Republikas ārlietu ministrs.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Indulis Bērziņš · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Itālija · Redzēt vairāk »
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Japāna · Redzēt vairāk »
Jaunais gads
Čīlē Jaunais gads ir svētki, kad tiek svinēts jauna kalendārā gada sākums.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Jaunais gads · Redzēt vairāk »
Jāņi
Muižeļa namā 1793. gadā (Broce) Jāņi ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin vasaras saulgriežu laikā, kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Jāņi · Redzēt vairāk »
Jānis Straume
Jānis Straume (dzimis Siguldā) ir latviešu ārsts un politiķis, vairāku Saeimu deputāts.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Jānis Straume · Redzēt vairāk »
Kanālmalas apstādījumi
Kanālmalas apstādījumu karte Kanālmalas apstādījumi ir apstādījumu sistēma Rīgas centrā, pilsētas kanāla abās pusēs 10,41 ha platībā, kas izveidota 1857.—1963.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Kanālmalas apstādījumi · Redzēt vairāk »
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena
Brīvības pieminekļa. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena ir 25. martā atzīmējama atceres diena, kad notika visplašākā Baltijas valstu iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju (Irkutskas, Omskas, Tomskas, Novosibirskas un Amūras apgabaliem, kā arī Krasnojarskas novadu).
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas Centrālā padome
Latvijas Centrālās padomes sesija trimdā (Hānava, 1946. gada 19. februāris). Latvijas Centrālā padome (LCP) bija vienots Latvijas augstākās politiskās vadības centrs ar pagrīdes valdību Latvijas okupāciju laikā no 1943.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Latvijas Centrālā padome · Redzēt vairāk »
Latvijas Centrālās padomes memorands
1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstu lapa Latvijas Centrālās padomes memorands ir vēsturisks dokuments, ko Otrā pasaules kara laikā 1944.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Latvijas Centrālās padomes memorands · Redzēt vairāk »
Latvijas PSR
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Latvijas PSR · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas ārlietu ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas Ministru prezidents
Latvijas Republikas Ministru prezidents ir Latvijas Ministru kabineta vadītājs, valsts premjerministrs.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Latvijas Republikas Ministru prezidents · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena
Brīvības pieminekļa svinīgi noliek ziedus Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena ir svētku diena, kad tiek atzīmēta Latvijas PSR Augstākās Padomes pieņemtā „Deklarācija par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu”.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas okupācijas diena
Sarkanās armijas ienākšana Rīgā, 1940. gada 17. jūnijs Latvijas Republikas okupācijas diena (17. jūnijs) ir Latvijas Republikas atceres diena.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Latvijas Republikas okupācijas diena · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas proklamēšanas diena
Latvijas valsts pasludināšana 1918. gadā A. K. Kariņš Karavīru kolonna pie Brīvības pieminekļa 2016. gada 18. novembrī ziedu nolikšanas ceremonijas laikā 11. novembra krastmalā Latvijas Republikas proklamēšanas diena ir Latvijas neatkarības pasludināšanas atzīmēšanas diena, kas tiek svinēta.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Latvijas Republikas proklamēšanas diena · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena
Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena ir 1. maijā atzīmējama svētku diena, kas pasludināts par svinamu dienu jau 1920.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena · Redzēt vairāk »
Latvijas Satversmes sapulce
Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Latvijas Satversmes sapulce · Redzēt vairāk »
Latvijas valsts atzīšana de iure
Latvijas delegācija Parīzē pēc Sabiedroto Augstākās padomes ''de iure'' atzīšanas lēmuma saņemšanas 1921. gadā. 1. rindā no kreisās Miķelis Valters, Zigfrīds Anna Meierovics, Jānis Lazdiņš; 2. rindā no kreisās Oļģerds Grosvalds, Georgs Bisenieks, Jānis Tepfers. Latvijas delegācijas ierosinātās Latvijas valsts robežas Parīzes miera konferencē. Dmovska līnija sarkanā krāsā, 1772. gada Polijas-Lietuvas kopvalsts robežas zilā krāsā) Parīzes miera konferencē. Redzams, ka Polija pretendēja ne tikai uz Lietuvas austrumu daļu, bet arī uz Latgales (''Livonie Polonaise'') dienvidu daļu un Sēlijas austrumu daļu. Latvijas atzīšana de iure bija pilna diplomātiskā atzīšana, kas garantēja Latvijas valsts kļūšanu par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Latvijas valsts atzīšana de iure · Redzēt vairāk »
Latvijas valsts pasludināšana
V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »
Latvijas Valsts prezidents
Latvijas Valsts prezidents ir augstākā amatpersona Latvijas Republikā.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Latvijas Valsts prezidents · Redzēt vairāk »
Latvijas—Krievijas miera līgums
Latvijas—Krievijas miera līguma parakstīšana Rīgā. Latvijas—Krievijas miera līgums jeb 1920.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Latvijas—Krievijas miera līgums · Redzēt vairāk »
Lāčplēša diena
Brīvības pieminekļa Lāčplēša diena ir kopš 1920.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Lāčplēša diena · Redzēt vairāk »
Lieldienas
Lieldienas (Paskha, aramiešu: פֶּסחא, Pasḥa,, Pesaḥ) ir svarīgi kristiešu svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas, kas, pēc kristīgās tradīcijas, ir notikusi laika posmā starp 27.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Lieldienas · Redzēt vairāk »
Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā
Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā, plašsaziņas līdzekļos saukta par Zolitūdes traģēdiju, bija traģisks negadījums, kas notika apmēram plkst.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā · Redzēt vairāk »
Mātes diena
Māmiņas dienas kartīte Mātes diena jeb Māmiņas diena ir starptautiski svētki par godu māmiņām, Latvijā tos svin otrajā maija svētdienā.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Mātes diena · Redzēt vairāk »
Molotova—Ribentropa pakts
Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas. Molotova-Ribentropa paktā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Molotova—Ribentropa pakts · Redzēt vairāk »
Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena
Māris Kučinskis, Ināra Mūrniece un Raimonds Vējonis 2018. gada 8. maijā Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienai veltītajos pasākumos. Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena ir kopš 1995.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena · Redzēt vairāk »
NATO
Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā: NATO dalībvalstis (tumši zilā krāsā), valstis, ar kurā notiek iestāšanās sarunas (gaišāk zilā), valstis, kuras solīts uzaicināt sākt sarunas (zaļā) un valstis, kuras nav plānots uzaicināt piedalīties NATO (sarkanā). Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO,; oficiāli arī OTAN) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu".
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un NATO · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu
Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu ir dokuments, ar kuru 1990.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu · Redzēt vairāk »
Par Latvijas Republikas valstisko statusu
Latvijas Republikas Augstākās Padomes likums "Par Latvijas Republikas valstisko statusu" ir dokuments, ar kuru 1991.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Par Latvijas Republikas valstisko statusu · Redzēt vairāk »
Pāvels Bermonts
Pāvels Bermonts-Avalovs (dzimis Tbilisi, miris, pēc citiem datiem 1966. vai 1974. gadā Ņujorkā) bija krievu militārpersona, monarhists un Krievijas impērijas nedalāmības piekritējs.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Pāvels Bermonts · Redzēt vairāk »
Pirmais Latgales latviešu kongress
Latvijas karogiem un lozungiem Rēzeknē. 1917. gada Latgales kongress. Plakāts skolu vajadzībām (autors Jēkabs Strazdiņš, ap 1935). Pirmo Latgales kongresu atstājušie dalībnieki (vidū sēž Andrivs Boriss (x) un Francis Kemps (xx)). Pirmais Latgales latviešu kongress 1917. gada 26.—27.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Pirmais Latgales latviešu kongress · Redzēt vairāk »
Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena
Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena ir Latvijas atceres un atzīmējamā diena decembra pirmajā svētdienā.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena · Redzēt vairāk »
Rīgas OMON
Rīgas OMON, pilnā nosaukumā Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes speciālo uzdevumu milicijas vienība (SUMV), jeb tā sauktās „melnās beretes” bija īpaša milicijas vienība, kas no 1988.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Rīgas OMON · Redzēt vairāk »
Rīgas sinagogas
Rīgas lielā horālā sinagoga pirms Pirmā pasaules kara Peitavas ielas sinagoga mūsdienās Stabu ielas sinagogas fasādes projekts Rīgas sinagogas jeb Rīgas ebreju lūgšanu nami līdz Otrajam pasaules karam atradās vairākās pilsētas vietās.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Rīgas sinagogas · Redzēt vairāk »
Robērs Šūmanis
Robērs Šūmanis (—) bija franču politiķis.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Robērs Šūmanis · Redzēt vairāk »
Saeima
Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Saeima · Redzēt vairāk »
Saeimas priekšsēdētājs
Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs ir viena no augstākajām valsts amatpersonām un reprezentē Saeimu (Latvijas Republikas parlamentu), vada Saeimas sēdes, gādā par kārtību Saeimas sēžu laikā un raugās, lai sēde notiktu atbilstoši Saeimas kārtības rullim.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Saeimas priekšsēdētājs · Redzēt vairāk »
Satversme (nozīmju atdalīšana)
Satversme var būt.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Satversme (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Saules kauja
Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Saules kauja · Redzēt vairāk »
Solvita Āboltiņa
Solvita Āboltiņa (dzimusi Solvita Martinova, vēlāk Solvita Mellupe Rīgā) ir latviešu juriste, politiķe un diplomāte.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Solvita Āboltiņa · Redzēt vairāk »
Starptautiskā ģimenes diena
Starptautiskā ģimenes diena ir svinama diena, ko pēc īpaša ANO lēmuma kopš 1994.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Starptautiskā ģimenes diena · Redzēt vairāk »
Starptautiskā sieviešu diena
Starptautiskā sieviešu diena ir starptautiska sieviešu solidaritātes un cīņas par sieviešu tiesībām diena, ko svin kopš 1911.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Starptautiskā sieviešu diena · Redzēt vairāk »
Stompaku purvi
Stompaku purvi ir 1977.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Stompaku purvi · Redzēt vairāk »
Tautas padome
Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Tautas padome · Redzēt vairāk »
Tēva diena
Tēvs ar bērnu Tēva diena ir svētki, kas veltīti tēva lomas godināšanai ģimenē un sabiedrībā.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Tēva diena · Redzēt vairāk »
Vaira Vīķe-Freiberga
Vaira Vīķe-Freiberga (dzimusi Vaira Vīķe Rīgā) ir latviešu sabiedriski politiskā darbiniece, zinātniece, vairāku augstskolu profesore un goda doktore.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Vaira Vīķe-Freiberga · Redzēt vairāk »
Varoņu piemiņas diena (Cēsu kauju atceres diena)
Uzvaras piemineklis Cēsīs par godu uzvarai Cēsu kaujās (2014). Varoņu piemiņas diena jeb Cēsu kauju atceres diena ir 22. jūnijā atzīmējama atceres diena, lai pieminētu Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas 3.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Varoņu piemiņas diena (Cēsu kauju atceres diena) · Redzēt vairāk »
Vasarsvētki
psalmu grāmatā, kur attēloti Vasarsvētki. Vasarsvētki (Pentecostē — "piecdesmitā diena") ir trešie nozīmīgākie svētki kristiešu liturģiskajā gadā pēc Lieldienām un Ziemassvētkiem.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Vasarsvētki · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Vācija · Redzēt vairāk »
Vecgada diena
Vecgada diena, arī Vecgada vakars, ir svētki, kas tiek svinēti 31. decembrī, gada pēdējā diena.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Vecgada diena · Redzēt vairāk »
Zāļu diena
Rīgas Centrāltirgū Muižeļa namā 1793. gadā (Broce). Zāļu dienas svinētāji 20. gadsimta sākumā. Zāļu diena jeb Līgo diena ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin pēc vasaras saulgriežiem un pirms Jāņu dienas 23. jūnijā, tādēļ reizēm to dēvē arī par Jāņu vakaru vai Jāņu nakti.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Zāļu diena · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
Ziemassvētki
Ziemassvētki, Ziemsvētki jeb Ziemas svētki ir gadskārtu svētki, kurus katru gadu svin neilgi pēc ziemas saulgriežiem 20.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Ziemassvētki · Redzēt vairāk »
Ziemeļlatvijas brigāde
Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »
Zinību diena
Liepājas Raiņa 6. vidusskolā 2017. gadā 1. septembrī Zinību dienas atribūts — zvans Zinību diena, dažreiz saukta arī par 1. septembri, ir diena, kurā Krievijā un daudzās citās pēcpadomju valstīs, tostarp arī Latvijā, atzīmē skolas mācību gada sākumu.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Zinību diena · Redzēt vairāk »
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »
1. janvāris
1.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 1. janvāris · Redzēt vairāk »
1. jūnijs
1.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 1. jūnijs · Redzēt vairāk »
1. maijs
1.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 1. maijs · Redzēt vairāk »
1. septembris
1.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 1. septembris · Redzēt vairāk »
11. augusts
11.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 11. augusts · Redzēt vairāk »
11. novembra krastmala
11.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 11. novembra krastmala · Redzēt vairāk »
11. novembris
11.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 11. novembris · Redzēt vairāk »
13. jūnijs
13.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 13. jūnijs · Redzēt vairāk »
14. jūnijs
14.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 14. jūnijs · Redzēt vairāk »
15. maijs
15.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 15. maijs · Redzēt vairāk »
15. oktobris
15.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 15. oktobris · Redzēt vairāk »
17. jūnijs
17.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 17. jūnijs · Redzēt vairāk »
17. marts
17.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 17. marts · Redzēt vairāk »
18. novembris
18.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 18. novembris · Redzēt vairāk »
1907. gads
1907.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 1907. gads · Redzēt vairāk »
1941. gada jūnija deportācijas Latvijā
"Melnais slieksnis" — Okupācijas muzeja izveidota piemiņas zīme padomju okupācijas upuriem Rīgā, Brīvības ielā 61 (t.s. Stūra māja) 1941.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 1941. gada jūnija deportācijas Latvijā · Redzēt vairāk »
1941. gads
1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 1941. gads · Redzēt vairāk »
1949. gada marta deportācijas
1949.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 1949. gada marta deportācijas · Redzēt vairāk »
1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena
Andris Bērziņš. 1991.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena · Redzēt vairāk »
1995. gads
1995.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 1995. gads · Redzēt vairāk »
1997. gads
1997.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 1997. gads · Redzēt vairāk »
1998. gads
1998.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 1998. gads · Redzēt vairāk »
2. marts
2.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 2. marts · Redzēt vairāk »
20. janvāris
20.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 20. janvāris · Redzēt vairāk »
2000. gads
2000.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 2000. gads · Redzēt vairāk »
2002. gads
2002.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 2002. gads · Redzēt vairāk »
2007. gads
2007.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 2007. gads · Redzēt vairāk »
2009. gads
2009.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 2009. gads · Redzēt vairāk »
21. augusts
21.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 21. augusts · Redzēt vairāk »
21. novembris
21.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 21. novembris · Redzēt vairāk »
22. jūnijs
22.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 22. jūnijs · Redzēt vairāk »
22. septembris
22.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 22. septembris · Redzēt vairāk »
23. augusts
23.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 23. augusts · Redzēt vairāk »
23. jūnijs
23.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 23. jūnijs · Redzēt vairāk »
24. decembris
24.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 24. decembris · Redzēt vairāk »
24. jūnijs
24.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 24. jūnijs · Redzēt vairāk »
25. marts
25.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 25. marts · Redzēt vairāk »
26. decembris
26.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 26. decembris · Redzēt vairāk »
26. janvāris
26.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 26. janvāris · Redzēt vairāk »
27. aprīlis
27.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 27. aprīlis · Redzēt vairāk »
31. decembris
31.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 31. decembris · Redzēt vairāk »
4. jūlijs
4.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 4. jūlijs · Redzēt vairāk »
4. maijs
4.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 4. maijs · Redzēt vairāk »
8. maijs
8.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 8. maijs · Redzēt vairāk »
8. marts
8.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 8. marts · Redzēt vairāk »
9. maijs
9.
Jaunums!!: Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas un 9. maijs · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Latvijas Valsts svētku un atceres dienas, Latvijas Valsts svētku, atceres un atzīmējamās dienas, Svētku dienas.
