Komunikācija

520 attiecības: Aļona Ostapenko, Abinieki, Adalberts Bubenko, Aija Andrejeva, Aivars Kalējs, Aizvēsture, Alūksnes augstiene, Alfrēds Kalniņš (komponists), Alnis, Andrejs Jurjāns, Andrejs Pumpurs, Andris Nelsons, Aneksija, Apaļmutnieki, Apvienotā Baltijas hercogiste, Artūrs Irbe, Artūrs Plēsnieks, ASV dolārs, ASV latvieši, Atis Kronvalds, Atlantijas okeāns, ATP rangs, Augājs, Augšzemes augstiene, Augstiene, Auseklis (dzejnieks), Austrālija, Austrija, Austrumeiropa, Austrumeiropas laiks, Austrumeiropas līdzenums, Austrumeiropas vasaras laiks, Austrumkursas augstiene, Austrumlatvijas zemiene, Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms, Šveice, Ķekava, Ādaži, Balti, Baltijas jūra, Baltijas Olimpiskā komiteja, Baltijas somi, Baltijas valstis, Baltika (kontinents), Baltkrievija, Baltkrievu valoda, Baltu valodas, Baltu vienības diena, Barikāžu laiks, Basketbols, ..., Bērzi, BBC, Berlīnes papildvienošanās (1918), Bezmugurkaulnieki, Blaktis, Bobslejs, Brūnais lācis, Brīvības piemineklis, Brestļitovskas miera līgums, Burtnieks, Cēsis, Cēsu kaujas, Ceļš no varjagiem uz grieķiem, Cikādes, Cilvēks, Ciparu televīzija, Cosmos, Daiga Mieriņa, Daugava, Daugavpils, Dāņi, Dānija, Dānijas karaļu uzskaitījums, De iure, Delfi (portāls), Devons, Diena (laikraksts), Dievs, svētī Latviju, Divspārņi, Draugiem.lv, Dziesmotā revolūcija, Edgars Rinkēvičs, Edvīns Bietags, Egils Siliņš, Eiro, Eiropa, Eiropas čempionāts basketbolā, Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm, Eiropas kokvarde, Eiropas Savienība, Eiropas Savienības struktūrfondi, Eirovīzijas dziesmu konkurss, Eirozona, Ekonomika, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, Ekosistēma, Elīna Garanča, Emīls Dārziņš, Emilis Melngailis, Engures ezers, Ernests Gulbis (tenisists), Ernests Vīgners, Evika Siliņa, Fauna, FIBA Pasaules kauss, Folkmetāls, Franču valoda, Gadalaiks, Gagarina kauss, Gain Fast, Gaiziņš, Galvaspilsēta, Garmiša-Partenkirhene, Gauja, Genocīds, Georgs Pelēcis, Grauzēji, Haralds Blaus, Hokejs, Hologrāfija, Holokausts, I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, Idumejas augstiene, Igauņi, Igauņu valoda, Igaunija, Igors Vihrovs, Imants Kalniņš, Indriķa hronika, Indriķis Zīle, Inese Jaunzeme, Internets, Itāļu valoda, Iveta Apkalna, Janvāris, Japāna, Jaunais gads, Jaunā Vienotība, Jāņi, Jānis Bētiņš (mūziķis), Jānis Cimze, Jānis Daliņš, Jānis Ivanovs, Jānis Kalniņš (komponists), Jānis Mediņš, Jānis Zābers, Jāzeps Vītols, Jūlijs, Jūrmala, Jēkabpils, Jelgava, Jersika (valsts), Johans Gotfrīds Mītels, Juris Upatnieks, Kamaniņu braukšana, Karalis, Katoļticība, Kārlis Skrastiņš, Kārlis Ulmanis, Kņazs, Kijiva, Klimats, Koknese (valsts), Kolorādo "Avalanche", Konstitūcija, Kontinentālā hokeja līga, Krievija, Krievijas Impērija, Krievijas PFSR, Kristietība, Krusta kari, Kukaiņi, Kurši, Kursa (valsts), Kursas zemiene, Kurzeme, Kurzemes bīskapija, Kurzemes bīskapu saraksts, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918), Kvantu mehānika, Kvartārs, Kvedlinburgas annāles, Lašu dzimta, Labvēlīgais Tips, Lapsas, Latīņu valoda, Latgaļi, Latgale, Latgales augstiene, Latvieši, Latviešu Indriķis, Latviešu valoda, Latviešu vēsturisko zemju likums, Latvijas abinieku sugu uzskaitījums, Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, Latvijas Avīze, Latvijas čempionāta hokejā virslīga, Latvijas baltkrievi, Latvijas basketbola izlase, Latvijas Basketbola līga, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas ezeru uzskaitījums, Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010), Latvijas futbola izlase, Latvijas futbola Virslīga, Latvijas hokeja izlase, Latvijas klimats, Latvijas krievi, Latvijas kultūrvēsturiskie novadi, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija, Latvijas Neatkarīgā Televīzija, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas pilsētu uzskaitījums, Latvijas poļi, Latvijas Policijas akadēmija, Latvijas PSR, Latvijas putnu sugu saraksts, Latvijas rajoni, Latvijas rāpuļu sugu uzskaitījums, Latvijas Republikas Augstākā Padome, Latvijas Republikas Ministru kabinets, Latvijas Republikas Ministru prezidents, Latvijas Republikas proklamēšanas diena, Latvijas Republikas Satversme, Latvijas robežas, Latvijas Satversmes sapulce, Latvijas sieviešu basketbola izlase, Latvijas Televīzija, Latvijas ukraiņi, Latvijas Universitāte, Latvijas upju uzskaitījums, Latvijas valsts atzīšana de iure, Latvijas valsts pasludināšana, Latvijas Valsts prezidents, Latvijas vēsture, Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas—Baltkrievijas robeža, Latvijas—Igaunijas robeža, Latvijas—Krievijas miera līgums, Latvijas—Krievijas robeža, Latvijas—Lietuvas robeža, Lauris Reiniks, Lāčplēša diena, Lībieši, Lībiešu valoda, Lūcija Garūta, Līvi (grupa), Ledus laikmets, LETA, Lielais Ziemeļu karš, Lielā Piektdiena, Lieldienas, Lielupe, Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā, Liene Šomase, Liepāja, Lietuva, Lietuvieši, Lietuviešu valoda, Livonija, Livonijas karaliste, Livonijas Konfederācija, Livonijas krusta kari, Livonijas ordenis, Lubāns, Luterisms, Magnuss (Livonijas karalis), Maija Einfelde, Maija Kovaļevska, Maksteņu kārta, Marģeris Zariņš, Marija Naumova, Marina Rebeka, Mariss Jansons, Mariss Vētra, Martins Dukurs, Maskava, Mārtiņš Freimanis, Mārupe, Mātes diena, Mērenā josla, Meža cūka, Medicīna, Melburna, Mesli, Mindaugs, Misionārs, Molotova—Ribentropa pakts, Mudavas zemiene, Mugurkaulnieki, Nacionālā ģeogrāfijas biedrība, Nacionālā basketbola asociācija, Nacionālā enciklopēdija, Nacionālā hokeja līga, NATO, Nīštates miera līgums, Nēģu dzimta, Neatkarīgā Rīta Avīze, NKVD "Latviešu operācija", Nobela prēmija, Nobela prēmija ķīmijā, Nobela prēmija fizikā, Nokrišņi, Ogre, Olimpiskās spēles, One.lv, Ordoviks, Oskars Melbārdis, Otrais pasaules karš, Pašvaldība, Padomju Savienība, Pagasts, PAL, Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, Parastā egle, Parastā odze, Parastā priede, Pareizticība, Parlamentāra republika, Parlaments, Pasaules čempionāts hokejā, Pasaules Tirdzniecības organizācija, Pauls Einhorns, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pēteris Vasks, Pekina, Pelēkais vilks, Piejūras zemiene, Pirktspējas paritāte, Pirmais pasaules karš, Plēsēji, Plēvspārņu kārta, Pleskavas kņazi, Poļu valoda, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polārlapsa, Polijas—Lietuvas ūnija, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Polockas kņazi, Posmtārpi, Prāta Vētra, Progresīvie, PSRS sabrukums, PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu, Purva bruņurupucis, Putni, Radio, Radio SWH, Raimonds Pauls, Rāpuļi, Rāznas ezers, Rīga, Rīgas "Dinamo", Rīgas aplenkums (1709—1710), Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Rīgas līcis, Rīgas Svētā Pētera baznīca, Rēzekne, Reliģija, Republika, Rietumkursas augstiene, Rietumu pasaule, Rihards Vāgners, Romas Katoļu baznīca, Rusi, Saeima, Saeimas priekšsēdētājs, Sakalas augstiene, Sandis Ozoliņš, Sanktpēterburga, Savvaļas zirgs, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sēļi, Sēlija, Sergejs Žoltoks, Silūrs, Skeletons, Skyforger, Soči, Sociālais tīkls, Soltleiksitija, Spāņu valoda, Spāres, Staltbriedis, Starptautiskais Valūtas fonds, Starptautiskā Olimpiskā komiteja, Stenlija kauss, Stirna, Sumbrs, Taiga, Taisnspārņi, Tauriņi, Tautas padome, Tālava, Tālavas zemiene, Tērbatas bīskapija, Televīzija, Temperatūra, Teniss, The World Factbook, Tokija, Trešais reihs, Tumsa (grupa), Tundra, TV3 Latvija, TV5 Latvija, Tvnet.lv, Ukraiņu valoda, Unitāra valsts, Vaboles, Valmiera, Valsts valoda, Valstspilsēta, Valstu uzskaitījums pēc nominālā IKP, Vasaras olimpiskās spēles, Vasarsvētki, Vācbaltieši, Vācija, Vācijas Impērija, Vēlēšanas, Vendi (Livonija), Venta, Ventspils, Vestards Šimkus, Viduslaiki, Viduslatvijas zemiene, Vidzeme, Vidzemes augstiene, Vidzemes guberņa, Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710), Vikingi, Vikingu laiki, Vilhelms Ostvalds, Visvaldis, Vitebskas guberņa, Zaķi, Zaļo un Zemnieku savienība, Zālēdāji, Zīdītāji, Zeme, Zemgaļi, Zemgale, Zemgales līdzenums, Zemiene, Ziemas olimpiskās spēles, Ziemassvētki, Ziemassvētku vakars, Ziemeļbriedis, Ziemeļeiropa, Ziemeļkursas augstiene, Zigmars Liepiņš, Zinību diena, Zivis, Zviedri, Zviedrija, Zviedru Vidzeme, .eu, .lv, 1. janvāris, 1. maijs, 1. septembris, 11. augusts, 11. novembris, 13. gadsimts, 14. aprīlis, 14. jūnijs, 14. maijs, 14. Saeima, 16. aprīlis, 16. gadsimts, 17. aprīlis, 17. marts, 18. novembris, 19. gadsimts, 1917. gada Krievijas revolūcija, 1924. gada vasaras olimpiskās spēles, 1933. gada Pasaules čempionāts hokejā, 1935. gada Eiropas čempionāts basketbolā, 1936. gada ziemas olimpiskās spēles, 1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā, 1939. gada Eiropas čempionāts basketbolā, 1990. gadi, 1997. gada Pasaules čempionāts hokejā, 2. marts, 20. janvāris, 2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2000. gada vasaras olimpiskās spēles, 2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2003. gada referendums par dalību ES, 2004. gada Eiropas čempionāts futbolā, 2005. gada Pasaules čempionāts hokejā, 2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm, 2014. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā, 2014. gada ziemas olimpiskās spēles, 2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā, 2023. gada FIBA Pasaules kauss, 2023. gada Pasaules čempionāts hokejā, 21. novembris, 22. jūnijs, 22. septembris, 23. jūnijs, 24. decembris, 24. jūnijs, 25. decembris, 25. marts, 26. decembris, 26. janvāris, 27. aprīlis, 3. decembris, 31. decembris, 4. jūlijs, 4. jūnijs, 4. maijs, 8. maijs, 8. marts, 9. maijs. Izvērst indekss (470 vairāk) » « Shrink indekss

Aļona Ostapenko

Aļona (oficiāli Jeļena) Ostapenko (dzimusi) ir Latvijas tenisiste.

Jaunums!!: Latvija un Aļona Ostapenko · Redzēt vairāk »

Abinieki

Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.

Jaunums!!: Latvija un Abinieki · Redzēt vairāk »

Adalberts Bubenko

Adalberts Bubenko (dzimis, miris) bija latviešu vieglatlēts, soļotājs, 1936. gada vasaras olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvējs.

Jaunums!!: Latvija un Adalberts Bubenko · Redzēt vairāk »

Aija Andrejeva

Aija Andrejeva-Aišpure (dzimusi un plašāk pazīstama kā Aija Andrejeva Ogrē), savulaik bijusi pazīstama arī ar pseidonīmu Aisha (izrunā), ir latviešu dziedātāja un muzikālā teātra aktrise.

Jaunums!!: Latvija un Aija Andrejeva · Redzēt vairāk »

Aivars Kalējs

Aivars Kalējs (dzimis) ir latviešu komponists, ērģelnieks un pianists.

Jaunums!!: Latvija un Aivars Kalējs · Redzēt vairāk »

Aizvēsture

Stounhendža ir celta vēlajā akmens laikmetā, aptuveni pirms 4 tūkstošiem gadu Aizvēsture ir cilvēces vēstures periods, par kuru nav saglabājušās rakstiskas liecības.

Jaunums!!: Latvija un Aizvēsture · Redzēt vairāk »

Alūksnes augstiene

Alūksnes un Hānjas augstienes satelītuzņēmums 2003. gada martā. Aizsalušie ezeri un sniega klātās augstienes ir bālākā krāsā. Ar melnu līniju iezīmētas valstu robežas. Alūksnes augstiene (agrāk arī Ziemeļaustrumu Vidzemes augstiene) ir dabas apgabals Latvijas ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Latvija un Alūksnes augstiene · Redzēt vairāk »

Alfrēds Kalniņš (komponists)

Alfrēds Kalniņš (1879—1951) bija latviešu komponists, ērģelnieks un diriģents, pirmās latviešu operas Baņuta autors.

Jaunums!!: Latvija un Alfrēds Kalniņš (komponists) · Redzēt vairāk »

Alnis

Alnis (Alces alces) ir liela auguma dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).

Jaunums!!: Latvija un Alnis · Redzēt vairāk »

Andrejs Jurjāns

Juris Jurjāni (1880. gads) Andrejs Jurjāns jeb Jurjānu Andrejs (dzimis, miris) bija latviešu klasiskās mūzikas pārstāvis, komponists un folklorists.

Jaunums!!: Latvija un Andrejs Jurjāns · Redzēt vairāk »

Andrejs Pumpurs

Andrejs Pumpurs (dzimis, miris) bija latviešu nacionālā romantisma dzejnieks, viņa nozīmīgākais darbs ir eposs "Lāčplēsis" (1888).

Jaunums!!: Latvija un Andrejs Pumpurs · Redzēt vairāk »

Andris Nelsons

Andris Nelsons (dzimis Rīgā) ir latviešu diriģents.

Jaunums!!: Latvija un Andris Nelsons · Redzēt vairāk »

Aneksija

Aneksija (— ‘pievienošana’) politiski tiesiskā izpratnē ir kādas valsts vai tās teritorijas daļas pievienošanu citai valstij.

Jaunums!!: Latvija un Aneksija · Redzēt vairāk »

Apaļmutnieki

Apaļmutnieki (Cyclostomata) — bezžokļaiņu infratipa pārstāvji.

Jaunums!!: Latvija un Apaļmutnieki · Redzēt vairāk »

Apvienotā Baltijas hercogiste

Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.

Jaunums!!: Latvija un Apvienotā Baltijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Artūrs Irbe

Artūrs Irbe (dzimis Rīgā) ir bijušais latviešu hokeja vārtsargs, kurš lielāko daļu savas spēlētāja karjeras pavadīja NHL, dažādos līgas klubos spēlējot no 1991.

Jaunums!!: Latvija un Artūrs Irbe · Redzēt vairāk »

Artūrs Plēsnieks

Artūrs Plēsnieks (dzimis Dobelē) ir latviešu svarcēlājs, Latvijas rekordists svarcelšanā.

Jaunums!!: Latvija un Artūrs Plēsnieks · Redzēt vairāk »

ASV dolārs

ASV 100 dolāru naudaszīme ASV dolārs (valūtas kods USD) ir ASV valūta.

Jaunums!!: Latvija un ASV dolārs · Redzēt vairāk »

ASV latvieši

Amerikas latvieši (burtiski amerikāņi no Latvijas) ir ASV pilsoņi, kuru izcelsme ir saistīta ar Latvijas teritoriju.

Jaunums!!: Latvija un ASV latvieši · Redzēt vairāk »

Atis Kronvalds

Atis Kronvalds, biežāk pazīstams kā Kronvaldu Atis ( —), bija latviešu publicists, valodnieks, pedagogs.

Jaunums!!: Latvija un Atis Kronvalds · Redzēt vairāk »

Atlantijas okeāns

Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.

Jaunums!!: Latvija un Atlantijas okeāns · Redzēt vairāk »

ATP rangs

ATP rangs ir reitinga sistēma, kuru 1973.

Jaunums!!: Latvija un ATP rangs · Redzēt vairāk »

Augājs

Augājs jeb veģetācija (no vegetare — 'augt') vispārīgā izpratnē apzīmē augu valsti, kas klāj zemes virskārtu kādā reģionā.

Jaunums!!: Latvija un Augājs · Redzēt vairāk »

Augšzemes augstiene

Augšzemes augstiene ir dabas apgabals Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes turpinājums Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Latvija un Augšzemes augstiene · Redzēt vairāk »

Augstiene

Augstiene Augstiene ir līdzenuma daļa ar absolūto augstumu 200 līdz 500 m virs jūras līmeņa un viļņotu virsmu.

Jaunums!!: Latvija un Augstiene · Redzēt vairāk »

Auseklis (dzejnieks)

Auseklis, īstajā vārdā Miķelis Krogzemis (vecajā ortogrāfijā: Krogsemju Mikus, Michael Krogsen; dzimis, miris), bija latviešu dzejnieks, pedagogs, publicists.

Jaunums!!: Latvija un Auseklis (dzejnieks) · Redzēt vairāk »

Austrālija

Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.

Jaunums!!: Latvija un Austrālija · Redzēt vairāk »

Austrija

Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.

Jaunums!!: Latvija un Austrija · Redzēt vairāk »

Austrumeiropa

Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.

Jaunums!!: Latvija un Austrumeiropa · Redzēt vairāk »

Austrumeiropas laiks

Austrumeiropas laiks (EET) ir viens no UTC+2 laika joslas nosaukumiem.

Jaunums!!: Latvija un Austrumeiropas laiks · Redzēt vairāk »

Austrumeiropas līdzenums

Austrumeiropas līdzenums vai Krievijas līdzenums ir viens no Zemes lielākajiem līdzenumiem.

Jaunums!!: Latvija un Austrumeiropas līdzenums · Redzēt vairāk »

Austrumeiropas vasaras laiks

Austrumeiropas vasaras laiks (EEST) ir viens no UTC+3 laika zonas nosaukumiem.

Jaunums!!: Latvija un Austrumeiropas vasaras laiks · Redzēt vairāk »

Austrumkursas augstiene

Austrumkursas augstiene ir dabas apgabals Kurzemē un Zemgalē.

Jaunums!!: Latvija un Austrumkursas augstiene · Redzēt vairāk »

Austrumlatvijas zemiene

Austrumlatvijas zemiene ir dabas apgabals Latvijas austrumos.

Jaunums!!: Latvija un Austrumlatvijas zemiene · Redzēt vairāk »

Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms

Kārlis Ulmanis Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms (arī Ulmaņa diktatūra, Ulmaņa laiki) bija autoritārs režīms, kas izveidojās pēc Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa 1934.

Jaunums!!: Latvija un Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms · Redzēt vairāk »

Šveice

Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.

Jaunums!!: Latvija un Šveice · Redzēt vairāk »

Ķekava

Ķekava ir pilsēta Latvijā, Ķekavas novada un Ķekavas pagasta centrs.

Jaunums!!: Latvija un Ķekava · Redzēt vairāk »

Ādaži

Ādaži ir pilsēta Gaujas kreisajā krastā Pierīgā.

Jaunums!!: Latvija un Ādaži · Redzēt vairāk »

Balti

Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.

Jaunums!!: Latvija un Balti · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Latvija un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Baltijas Olimpiskā komiteja

1912. gada Stokholmas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Baltijas Olimpiskās komitejas delegācija ietilpa Krievijas Impērijas olimpiskās delegācijas sastāvā. Otrās Krievijas olimpiādes organizācijas komitejas goda locekļi Rīgā (1914). Vidū (1) BOK priekšsēdis Arnolds Kārlis Lindemūts. BOK priekšsēdis Arnolds Kārlis Lindemūts. Otrās Krievijas olimpiādes Rīgā reklāma žurnālā «К спорту!» (1914). Baltijas Olimpiskā komiteja (BOK) bija par sportu atbildīgā organizācija Krievijas Impērijas Baltijas provincēs.

Jaunums!!: Latvija un Baltijas Olimpiskā komiteja · Redzēt vairāk »

Baltijas somi

Vilijama Z. Riplija 1899. gada grāmatas ''Eiropas rases'' Baltijas somi ir kopīgs apzīmējums somugru valodās runājošām ciltīm Baltijas jūras piekrastē.

Jaunums!!: Latvija un Baltijas somi · Redzēt vairāk »

Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

Jaunums!!: Latvija un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »

Baltika (kontinents)

Eiramerikas superkontinentu pirms 300 miljoniem gadu. Kembrija periodā pirms 550 miljoniem gadu. Eiramerikas superkontinenta daļa karbona periodā pirms 300 miljoniem gadu. Baltika bija sens kontinents, kas radās pirms apmēram 1800 miljoniem gadu un pastāvēja gan atsevišķi, gan kā vairāku superkontinentu daļa no proterozoja līdz paleozojam.

Jaunums!!: Latvija un Baltika (kontinents) · Redzēt vairāk »

Baltkrievija

Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.

Jaunums!!: Latvija un Baltkrievija · Redzēt vairāk »

Baltkrievu valoda

Baltkrievu valoda (беларуская мова) ir austrumslāvu valodu saimes valoda, kurā galvenokārt runā baltkrievi.

Jaunums!!: Latvija un Baltkrievu valoda · Redzēt vairāk »

Baltu valodas

Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.

Jaunums!!: Latvija un Baltu valodas · Redzēt vairāk »

Baltu vienības diena

Lietuvā Baltu vienības diena ir kopš 2000.

Jaunums!!: Latvija un Baltu vienības diena · Redzēt vairāk »

Barikāžu laiks

Barikāžu betona bluķi Vecrīgā Barikāžu laiks ir vēsturisks apzīmējums 1990.

Jaunums!!: Latvija un Barikāžu laiks · Redzēt vairāk »

Basketbols

Basketbols (no basket — 'grozs' un ball — 'bumba'), līdz 1951.

Jaunums!!: Latvija un Basketbols · Redzēt vairāk »

Bērzi

Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.

Jaunums!!: Latvija un Bērzi · Redzēt vairāk »

BBC

BBC, pilnais nosaukums British Broadcasting Corporation, ir Apvienotajā Karalistē bāzēta raidorganizācija, kura darbojas radio, televīzijas un interneta sfērās.

Jaunums!!: Latvija un BBC · Redzēt vairāk »

Berlīnes papildvienošanās (1918)

deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.

Jaunums!!: Latvija un Berlīnes papildvienošanās (1918) · Redzēt vairāk »

Bezmugurkaulnieki

Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.

Jaunums!!: Latvija un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »

Blaktis

Blaktis (Heteroptera) ir blakšu kārtas (Hemiptera) apakškārta, kas apvieno apmēram 40 000 blakšu sugas.

Jaunums!!: Latvija un Blaktis · Redzēt vairāk »

Bobslejs

ASV sieviešu bobsleja komanda 2006. gadā Bobslejs ir ziemas sporta veids, kurā komandas (divi vai četri cilvēki) uz ātrumu ar kamanām dodas lejā pa īpašām bobsleja trasēm.

Jaunums!!: Latvija un Bobslejs · Redzēt vairāk »

Brūnais lācis

Brūnais lācis (Ursus arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Latvija un Brūnais lācis · Redzēt vairāk »

Brīvības piemineklis

Brīvības piemineklis ir Latvijas brīvības cīņās kritušo piemiņai celts piemineklis Brīvības laukumā Rīgas centrā.

Jaunums!!: Latvija un Brīvības piemineklis · Redzēt vairāk »

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.

Jaunums!!: Latvija un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Burtnieks

Burtnieks (saukts arī par Burtnieka ezeru) ir ceturtais lielākais ezers Latvijā.

Jaunums!!: Latvija un Burtnieks · Redzēt vairāk »

Cēsis

Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Latvija un Cēsis · Redzēt vairāk »

Cēsu kaujas

Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.

Jaunums!!: Latvija un Cēsu kaujas · Redzēt vairāk »

Ceļš no varjagiem uz grieķiem

Vēlīnais 9.—10. gadsimtā plašāk lietotais „Ceļš no varjagiem uz grieķiem” (violetā krāsā) Ceļš no varjagiem uz grieķiem (vecslāvu: путь из Варягъ въ Грѣкы), vikingu sāgās pazīstams kā Austrumu ceļš ir historiogrāfijā lietotais apzīmējums ūdens ceļu tīklam no Baltijas jūras uz Melno jūru, kuru agrīnajos viduslaikos (7.—11. gadsimts) intensīvi izmantoja vikingi ekspansijai Austrumeiropā un tirdzniecībai ar Hazāru kaganātu un Bizantijas impēriju.

Jaunums!!: Latvija un Ceļš no varjagiem uz grieķiem · Redzēt vairāk »

Cikādes

Cikādes (Auchenorrhyncha) ir blakšu kārtas (Hemiptera) apakškārta, kas aptver lielāko daļu no kādreizējās augu sūcēju kārtas (Homoptera) (apmēram 42 000 sugu).

Jaunums!!: Latvija un Cikādes · Redzēt vairāk »

Cilvēks

Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.

Jaunums!!: Latvija un Cilvēks · Redzēt vairāk »

Ciparu televīzija

Ciparu jeb digitālā televīzija ir televīzija, kur video pārraida MPEG2, MPEG4 vai citādi kodētas ciparu straumes veidā, atšķirībā no parastās televīzijas.

Jaunums!!: Latvija un Ciparu televīzija · Redzēt vairāk »

Cosmos

Cosmos bija Latvijas vokālā grupa, kas izpildīja dziesmas a capella, t.i. bez pavadošiem mūzikas instrumentiem.

Jaunums!!: Latvija un Cosmos · Redzēt vairāk »

Daiga Mieriņa

Daiga Mieriņa (dzimusi Daiga Cekule), agrāk Daiga Jurēvica, ir latviešu pašvaldību darbiniece un politiķe.

Jaunums!!: Latvija un Daiga Mieriņa · Redzēt vairāk »

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Jaunums!!: Latvija un Daugava · Redzēt vairāk »

Daugavpils

Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.

Jaunums!!: Latvija un Daugavpils · Redzēt vairāk »

Dāņi

Dāņi ir Dānijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Latvija un Dāņi · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Latvija un Dānija · Redzēt vairāk »

Dānijas karaļu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.

Jaunums!!: Latvija un Dānijas karaļu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

De iure

De iure jeb de jure ir no latīņu valodas cēlies izteiciens, kas juridiskajā terminoloģijā norāda uz situācijas formālo pusi.

Jaunums!!: Latvija un De iure · Redzēt vairāk »

Delfi (portāls)

DELFI ir viens no lielākajiem ziņu portāliem un viena no apmeklētākajām tīmekļa vietnēm Latvijā.

Jaunums!!: Latvija un Delfi (portāls) · Redzēt vairāk »

Devons

Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).

Jaunums!!: Latvija un Devons · Redzēt vairāk »

Diena (laikraksts)

Diena ir viens no lielākajiem dienas laikrakstiem Latvijā pēc abonentu skaita, iznāk latviešu valodā (līdz 1999. gadam iznāca arī krievu valodā).

Jaunums!!: Latvija un Diena (laikraksts) · Redzēt vairāk »

Dievs, svētī Latviju

Viesturdārzā „Dievs, svētī Latviju” ir Latvijas Republikas valsts himna, kuras vārdu un mūzikas autors ir Baumaņu Kārlis (1835—1905).

Jaunums!!: Latvija un Dievs, svētī Latviju · Redzēt vairāk »

Divspārņi

Divspārņi (Diptera) ir kukaiņu kārta, kas pieder pie spārneņu apakšklases (Pterygota).

Jaunums!!: Latvija un Divspārņi · Redzēt vairāk »

Draugiem.lv

Draugiem.lv ir tiešsaistes sociālā tīkla tīmekļa vietne, kuru radīja Lauris Liberts, Agris Tamanis un Mārtiņš Pikšens.

Jaunums!!: Latvija un Draugiem.lv · Redzēt vairāk »

Dziesmotā revolūcija

Dziesmotā revolūcija jeb Trešā Atmoda (Latvijā) bija laika posms Baltijas valstu (Latvija, Lietuva, Igaunija) vēsturē starp 1986.

Jaunums!!: Latvija un Dziesmotā revolūcija · Redzēt vairāk »

Edgars Rinkēvičs

Edgars Rinkēvičs (dzimis Jūrmalā) ir latviešu sabiedriskais darbinieks un politiķis.

Jaunums!!: Latvija un Edgars Rinkēvičs · Redzēt vairāk »

Edvīns Bietags

Edvīns Bietags (dzimis Rūjienā, miris Jūrmalā) bija Latvijas grieķu-romiešu stila cīkstonis, 1936. gada vasaras olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs, Eiropas un seškārtējs Latvijas meistars (1930, 1931, 1934, 1935, 1938, 1940).

Jaunums!!: Latvija un Edvīns Bietags · Redzēt vairāk »

Egils Siliņš

Egils Siliņš (dzimis) ir latviešu dziedātājs, basbaritons.

Jaunums!!: Latvija un Egils Siliņš · Redzēt vairāk »

Eiro

Eiro jeb eira (svešvalodās: ευρώ, euro, euró, evro, ewro, евро utml.; starptautiskais apzīmējums — EUR; zīme — €) ir kopējā valūta deviņpadsmit Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas veido Eiropas Monetāro Savienību.

Jaunums!!: Latvija un Eiro · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Latvija un Eiropa · Redzēt vairāk »

Eiropas čempionāts basketbolā

Eiropas čempionāts basketbolā ir galvenais vīriešu basketbola izlašu turnīrs Eiropā, kurā tiek noteikta kontinenta spēcīgākā valstsvienība.

Jaunums!!: Latvija un Eiropas čempionāts basketbolā · Redzēt vairāk »

Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm

FIBA Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm ir galvenais sieviešu basketbola izlašu turnīrs Eiropā, kurā tiek noteikta kontinenta spēcīgākā valstsvienība.

Jaunums!!: Latvija un Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm · Redzēt vairāk »

Eiropas kokvarde

Eiropas kokvarde, parastā kokvarde jeb vienkārši kokvarde (Hyla arborea) ir neliela auguma kokvaržu dzimtas (Hylidae) suga, kas sastopama Eiropā un Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Latvija un Eiropas kokvarde · Redzēt vairāk »

Eiropas Savienība

ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.

Jaunums!!: Latvija un Eiropas Savienība · Redzēt vairāk »

Eiropas Savienības struktūrfondi

Eiropas Reģionālās attīstības fonda noteiktie Eiropas Savienības reģioni, kas saņēma ES struktūrfondu atbalstu 2007.-2013. gadā. Eiropas Savienības struktūrfondi ir Eiropas Savienība reģionālās politikas finanšu instruments ar mērķi mazināt ienākumu un iespēju atšķirības starp ES dalībvalstīm un to reģioniem.

Jaunums!!: Latvija un Eiropas Savienības struktūrfondi · Redzēt vairāk »

Eirovīzijas dziesmu konkurss

Eirovīzijas dziesmu konkurss, tiek saukta arī par Eirovīziju, ir ikgadējs konkurss, kurā piedalās dalībnieki no Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) valstīm.

Jaunums!!: Latvija un Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

Eirozona

Eirozona ir 20 Eiropas Savienības (ES) Eiropas Ekonomikas un monetārā savienības dalībvalstis, kuras pēc noteiktu kritēriju izpildīšanas ir pieņēmušas eiro kā vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli savas valsts teritorijā.

Jaunums!!: Latvija un Eirozona · Redzēt vairāk »

Ekonomika

Diagramma ilustrē patērētāja un ražotāja pārpalikumu līdz vispārīgajam pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaram Ekonomika ir sociāla zinātne, kurā tiek pētīts, kā sabiedrība lieto ierobežotos resursus savu vēlmju apmierināšanai, cilvēku rīcību preču un pakalpojumu ražošanā, tirgošanā un patērēšanā.

Jaunums!!: Latvija un Ekonomika · Redzēt vairāk »

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

Rotšildu pils). Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), kas plašāk pazīstama pēc tās angliskās abreviatūras OECD, ir starptautiska attīstīto valstu ekonomikas organizācija, kura atzīst demokrātiskas un brīvā tirgus ekonomikas principus.

Jaunums!!: Latvija un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija · Redzēt vairāk »

Ekosistēma

Koraļļu rifi — zemūdens ekosistēma Ekosistēma (— ‘māja’ + sistēma) ir biosfēras pamatvienība, kuru veido noteikti dzīvie organismi (biocenoze) un nedzīvā apkārtējā vide (biotops), kurā tie dzīvo.

Jaunums!!: Latvija un Ekosistēma · Redzēt vairāk »

Elīna Garanča

Elīna Garanča (dzimusi Rīgā) ir latviešu operdziedātāja, mecosoprāns.

Jaunums!!: Latvija un Elīna Garanča · Redzēt vairāk »

Emīls Dārziņš

Emīls Dārziņš (dzimis, miris) bija latviešu komponists un mūzikas kritiķis.

Jaunums!!: Latvija un Emīls Dārziņš · Redzēt vairāk »

Emilis Melngailis

Emilis Jūlijs Melngailis (dzimis (pēc vecā stila 3. februārīMelngailis, Emīlis, "Kā aizskrējuši mana mūža septiņdesmit gadi", Laikmets, Nr. 7, 1944, 11. februāris, 106. lpp.) Igatē, miris Rīgā, apglabāts Rīgas Meža kapos) bija latviešu folklorists, kordiriģents, komponists un šahists.

Jaunums!!: Latvija un Emilis Melngailis · Redzēt vairāk »

Engures ezers

Engures ezers ir liels un sekls ezers Piejūras zemienē, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures pagastā.

Jaunums!!: Latvija un Engures ezers · Redzēt vairāk »

Ernests Gulbis (tenisists)

Ernests Gulbis (dzimis Rīgā) ir latviešu tenisists.

Jaunums!!: Latvija un Ernests Gulbis (tenisists) · Redzēt vairāk »

Ernests Vīgners

Ernests Vīgners (dzimis, miris) bija Latvijas koru un orķestru diriģents, komponists un folkloras vācējs.

Jaunums!!: Latvija un Ernests Vīgners · Redzēt vairāk »

Evika Siliņa

Evika Siliņa (dzimusi) ir latviešu juriste un politiķe, pārstāv partiju "Vienotība".

Jaunums!!: Latvija un Evika Siliņa · Redzēt vairāk »

Fauna

Vienkārša salas faunas shēma - visas tās dzīvnieku sugas uzsvērtas kastē. Fauna ir dzīvnieku valsts, kādā konkrētā reģionā vai laikā.

Jaunums!!: Latvija un Fauna · Redzēt vairāk »

FIBA Pasaules kauss

FIBA Pasaules kauss basketbolā, laikā no 1950.

Jaunums!!: Latvija un FIBA Pasaules kauss · Redzēt vairāk »

Folkmetāls

Folkmetāls ir Eiropā 1990.

Jaunums!!: Latvija un Folkmetāls · Redzēt vairāk »

Franču valoda

Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku.

Jaunums!!: Latvija un Franču valoda · Redzēt vairāk »

Gadalaiks

Zeme vienā un tai pašā diennakts laikā dažādos gadalaikos Gadalaiks jeb gadskārta ir gada daļa, kurai raksturīgi noteikti laikapstākļi un parādības dabā.

Jaunums!!: Latvija un Gadalaiks · Redzēt vairāk »

Gagarina kauss

Gagarina kauss ir kauss, kurš tiek pasniegts katras sezonas Kontinentālās hokeja līgas čempionvienībai.

Jaunums!!: Latvija un Gagarina kauss · Redzēt vairāk »

Gain Fast

Grupa Gain Fast pastāv jau kopš 2004. gada un šo gadu gaitā ir radītas daudzas dziesmas, kas kļuvušas iemīļotas klausītāju vidū.

Jaunums!!: Latvija un Gain Fast · Redzēt vairāk »

Gaiziņš

Gaiziņš jeb Gaiziņkalns ir paugurs Vidzemes augstienē, Madonas novada Bērzaunes pagastā, augstākais paugurs Latvijā.

Jaunums!!: Latvija un Gaiziņš · Redzēt vairāk »

Galvaspilsēta

Rīga, Latvijas Republikas galvaspilsēta. Galvaspilsēta ir tā pilsēta valstī, kas saistās ar valdību.

Jaunums!!: Latvija un Galvaspilsēta · Redzēt vairāk »

Garmiša-Partenkirhene

Garmiša-Partenkirhene ir kalnu kūrorts Bavārijā, Vācijas dienvidos, netālu no robežas ar Austriju, Loizahas krastos.

Jaunums!!: Latvija un Garmiša-Partenkirhene · Redzēt vairāk »

Gauja

Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.

Jaunums!!: Latvija un Gauja · Redzēt vairāk »

Genocīds

Genocīds ir darbība, kas vērsta, lai pilnībā vai daļēji iznīcinātu kādu nacionālu, etnisku, rases vai reliģiskās piederības grupu kā tādu: nogalinot šīs grupas locekļus, fiziski sakropļojot vai garīgi traumējot tos, apzināti radot šādai grupai tādus dzīves apstākļus, kur paredzēta tās pilnīga vai daļēja iznīcība, apzināti ierobežojot dzimstību šajā grupā, ar varu pārvietojot vienas grupas bērnus dzīvošanai citā grupā.

Jaunums!!: Latvija un Genocīds · Redzēt vairāk »

Georgs Pelēcis

Georgs Pelēcis (dzimis 1947. gada 18. jūnijā Rīgā) ir latviešu komponists un muzikologs.

Jaunums!!: Latvija un Georgs Pelēcis · Redzēt vairāk »

Grauzēji

Grauzēji (Rodentia) ir zīdītāju klases (Mammalia) dzīvnieku kārta.

Jaunums!!: Latvija un Grauzēji · Redzēt vairāk »

Haralds Blaus

Haralds Kārlis Ādolfs Blaus (Гарри Блау; —) bija sportists (daiļslidotājs, šāvējs), mednieks, arhitekts, suņu audzētājs, sporta biedrību un sekciju vadītājs.

Jaunums!!: Latvija un Haralds Blaus · Redzēt vairāk »

Hokejs

Hokejs ir komandu sporta veids, kuru spēlē uz ledus.

Jaunums!!: Latvija un Hokejs · Redzēt vairāk »

Hologrāfija

Hologramma Hologrāfija (no (hòlòs) — ‘viss, vesels’; γραφή (grafè) — ‘rakstīšana’) ir zinātne par hologrammu izgatavošanu.

Jaunums!!: Latvija un Hologrāfija · Redzēt vairāk »

Holokausts

Ebreju ierašanās Aušvicas nāves nometnē. Ģenerālgubernatūra, 1944. gada maijs/jūnijs Holokausts (holókaustos — 'vissadedzināmākais upuris') ir genocīda paveids, ar ko parasti saprot masveida ebreju iznīcināšanu Otrā pasaules kara laikā (1939—1945), ko veica nacistiskā Vācija.

Jaunums!!: Latvija un Holokausts · Redzēt vairāk »

I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Pirmajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums (1873). Svinīgais gājiens no Rīgas Latviešu biedrības. Dikļu vīru koris (dibināts 1864. gadā) Pirmajos vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos. Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika 1873.

Jaunums!!: Latvija un I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki · Redzēt vairāk »

Idumejas augstiene

Idumejas augstiene ir augstiene, kura atrodas Latvijas ziemeļos, Limbažu un Cēsu rajonu dienvidos.

Jaunums!!: Latvija un Idumejas augstiene · Redzēt vairāk »

Igauņi

Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.

Jaunums!!: Latvija un Igauņi · Redzēt vairāk »

Igauņu valoda

Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.

Jaunums!!: Latvija un Igauņu valoda · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Latvija un Igaunija · Redzēt vairāk »

Igors Vihrovs

Igors Vihrovs (dzimis Rīgā) ir krievu izcelsmes bijušais Latvijas vingrotājs, tagad — treneris.

Jaunums!!: Latvija un Igors Vihrovs · Redzēt vairāk »

Imants Kalniņš

Imants Kalniņš (arī ImKa, dzimis Rīgā) ir latviešu komponists, kultūras darbinieks, kā arī politiķis, vairāku Saeimu deputāts.

Jaunums!!: Latvija un Imants Kalniņš · Redzēt vairāk »

Indriķa hronika

Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.

Jaunums!!: Latvija un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »

Indriķis Zīle

Indriķis Zīle (dzimis, miris) bija I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, ērģelnieks, komponists un Jāņa Cimzes vadītā Vidzemes skolotāju semināra skolotājs.

Jaunums!!: Latvija un Indriķis Zīle · Redzēt vairāk »

Inese Jaunzeme

Inese Jaunzeme (—) bija latviešu vieglatlēte, šķēpa metēja, pēc sportistes karjeras beigām — ārste, medicīnas zinātņu doktore.

Jaunums!!: Latvija un Inese Jaunzeme · Redzēt vairāk »

Internets

''Opte Project'' interneta vizualizācija, kurā tiek attēloti dažādi tā starptīklu maršruti Internets ir publiski pieejama savstarpēji saslēgtu datortīklu vispasaules sistēma, kas pārsūta datus, izmantojot Interneta protokolu (IP).

Jaunums!!: Latvija un Internets · Redzēt vairāk »

Itāļu valoda

Itāļu valoda, arī itāliešu valoda (italiano, vai lingua italiana), ir pie indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas piederoša valoda, kurā runā apmēram 85 miljoni cilvēku, galvenokārt Itālijā.

Jaunums!!: Latvija un Itāļu valoda · Redzēt vairāk »

Iveta Apkalna

Iveta Apkalna (dzimusi Viļuma Rēzeknē) ir latviešu ērģelniece.

Jaunums!!: Latvija un Iveta Apkalna · Redzēt vairāk »

Janvāris

Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Ziemas mēnesis” Janvāris (par godu Senās Romas dievam Jānam) ir gada pirmais mēnesis.

Jaunums!!: Latvija un Janvāris · Redzēt vairāk »

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Jaunums!!: Latvija un Japāna · Redzēt vairāk »

Jaunais gads

Čīlē Jaunais gads ir svētki, kad tiek svinēts jauna kalendārā gada sākums.

Jaunums!!: Latvija un Jaunais gads · Redzēt vairāk »

Jaunā Vienotība

"Jaunā Vienotība" ir centriski-labēja partiju apvienība Latvijā.

Jaunums!!: Latvija un Jaunā Vienotība · Redzēt vairāk »

Jāņi

Muižeļa namā 1793. gadā (Broce) Jāņi ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin vasaras saulgriežu laikā, kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena.

Jaunums!!: Latvija un Jāņi · Redzēt vairāk »

Jānis Bētiņš (mūziķis)

Jānis Bētiņš (dzimis, miris) bija latviešu ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs.

Jaunums!!: Latvija un Jānis Bētiņš (mūziķis) · Redzēt vairāk »

Jānis Cimze

Jānis Cimze (dzimis, miris) bija latviešu pedagogs, tautas dziesmu vācējs un harmonizētājs, ērģelnieks, latviešu kora mūzikas pamatlicējs un profesionālās mūzikas aizsācējs.

Jaunums!!: Latvija un Jānis Cimze · Redzēt vairāk »

Jānis Daliņš

Jānis Daliņš (dzimis, miris) bija latviešu vieglatlēts, soļotājs, 1932. gada vasaras olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs.

Jaunums!!: Latvija un Jānis Daliņš · Redzēt vairāk »

Jānis Ivanovs

Jānis Ivanovs (dzimis, miris) bija Latvijas krievu izcelsmes komponists un mūzikas pedagogs, Latvijas Konservatorijas kompozīcijas klases profesors.

Jaunums!!: Latvija un Jānis Ivanovs · Redzēt vairāk »

Jānis Kalniņš (komponists)

Jānis Kalniņš (dzimis, miris) bija latviešu komponists, kas pēc Otrā pasaules kara beigām dzīvoja Kanādā.

Jaunums!!: Latvija un Jānis Kalniņš (komponists) · Redzēt vairāk »

Jānis Mediņš

Jānis Mediņš (1890—1966) bija latviešu komponists un diriģents.

Jaunums!!: Latvija un Jānis Mediņš · Redzēt vairāk »

Jānis Zābers

Jānis Zābers (dzimis Madonas apriņķa Meirānu pagastā, miris Rīgā) bija latviešu operdziedātājs.

Jaunums!!: Latvija un Jānis Zābers · Redzēt vairāk »

Jāzeps Vītols

Jāzeps Vītols (dzimis, miris) bija latviešu komponists, mūzikas pedagogs un mūzikas kritiķis.

Jaunums!!: Latvija un Jāzeps Vītols · Redzēt vairāk »

Jūlijs

Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Siena jeb liepu mēnesis” Jūlijs ir gada septītais mēnesis.

Jaunums!!: Latvija un Jūlijs · Redzēt vairāk »

Jūrmala

Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.

Jaunums!!: Latvija un Jūrmala · Redzēt vairāk »

Jēkabpils

Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs.

Jaunums!!: Latvija un Jēkabpils · Redzēt vairāk »

Jelgava

Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Jaunums!!: Latvija un Jelgava · Redzēt vairāk »

Jersika (valsts)

Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.

Jaunums!!: Latvija un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »

Johans Gotfrīds Mītels

Johans Gotfrīds Mītels (dzimis, miris) bija vācu apgaismības Sturm und Drang perioda ērģelnieks un komponists, pazīstams kā Johana Sebastiāna Baha pēdējais skolnieks, kura mākslas stiprā ietekmē viņš atradās visu mūžu, arī Rīgas periodā no 1753.

Jaunums!!: Latvija un Johans Gotfrīds Mītels · Redzēt vairāk »

Juris Upatnieks

Juris Upatnieks (dzimis, Rīgā) ir latviešu izcelsmes amerikāņu fiziķis, kurš 1962.

Jaunums!!: Latvija un Juris Upatnieks · Redzēt vairāk »

Kamaniņu braukšana

Kamaniņu divnieku ekipāža trasē Kamaniņu braucējs īsi pēc starta Kamaniņu braukšana ir ziemas sporta veids, kurā sportists ar speciālām kamaniņām brauc pa īpašu dabiskā vai mākslīgā ledus trasi.

Jaunums!!: Latvija un Kamaniņu braukšana · Redzēt vairāk »

Karalis

Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.

Jaunums!!: Latvija un Karalis · Redzēt vairāk »

Katoļticība

Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.

Jaunums!!: Latvija un Katoļticība · Redzēt vairāk »

Kārlis Skrastiņš

Kārlis Skrastiņš (dzimis Rīgā, miris Jaroslavļā) bija latviešu hokejists, spēlēja aizsarga pozīcijā, bija Latvijas hokeja izlases dalībnieks.

Jaunums!!: Latvija un Kārlis Skrastiņš · Redzēt vairāk »

Kārlis Ulmanis

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.

Jaunums!!: Latvija un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »

Kņazs

Kņazs (sensl. къnedzь - radniecīgs senģ. kuningaz, got. kuniggs;, slov. kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.

Jaunums!!: Latvija un Kņazs · Redzēt vairāk »

Kijiva

Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.

Jaunums!!: Latvija un Kijiva · Redzēt vairāk »

Klimats

ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.

Jaunums!!: Latvija un Klimats · Redzēt vairāk »

Koknese (valsts)

Koknese bija seno latgaļu ķēniņvalsts pie Daugavas ūdensceļa.

Jaunums!!: Latvija un Koknese (valsts) · Redzēt vairāk »

Kolorādo "Avalanche"

Kolorādo "Avalanche" ir profesionāls ASV hokeja klubs, kas ir bāzēts Denverā, Kolorādo štatā, ASV.

Jaunums!!: Latvija un Kolorādo "Avalanche" · Redzēt vairāk »

Konstitūcija

likumus no Saules dieva Konstitūcija (no  — ‘iedibināt’, ‘izveidot’) jeb satversme ir valsts pamatlikums ar augstāko juridisko spēku, kas reglamentē cilvēka, sabiedrības, valsts dzīves tiesiskos principus.

Jaunums!!: Latvija un Konstitūcija · Redzēt vairāk »

Kontinentālā hokeja līga

Kontinentālā hokeja līga (KHL) ir starptautiska hokeja līga, kura dibināta 2008.

Jaunums!!: Latvija un Kontinentālā hokeja līga · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Latvija un Krievija · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Jaunums!!: Latvija un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Krievijas PFSR

Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).

Jaunums!!: Latvija un Krievijas PFSR · Redzēt vairāk »

Kristietība

Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.

Jaunums!!: Latvija un Kristietība · Redzēt vairāk »

Krusta kari

Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.

Jaunums!!: Latvija un Krusta kari · Redzēt vairāk »

Kukaiņi

Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

Jaunums!!: Latvija un Kukaiņi · Redzēt vairāk »

Kurši

Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Latvija un Kurši · Redzēt vairāk »

Kursa (valsts)

Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.

Jaunums!!: Latvija un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »

Kursas zemiene

Kursas zemiene ir zemiene Latvijas rietumdaļā, Kurzemes centrālajā daļā, pamatiežu ieliecē starp Rietumkursas un Austrumkursas augstieni.

Jaunums!!: Latvija un Kursas zemiene · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Latvija un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Jaunums!!: Latvija un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »

Kurzemes bīskapu saraksts

Piltenes mūsdienu ģerbonis, uz kura redzamas Kurzemes bīskapa regālijas un trīs torņi (bīskapijas trīs daļas). Heinriha II Bāzedova kapakmens. Kurzemes bīskapi bija Kurzemes bīskapijas, vēlāk Piltenes apgabala nominālie valdnieki.

Jaunums!!: Latvija un Kurzemes bīskapu saraksts · Redzēt vairāk »

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Jaunums!!: Latvija un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Latvija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)

Kurzemes un Zemgales hercogistē lietotā nauda ar uzrakstiem vācu, lietuviešu un latviešu valodās (aizdevu kases zīme jeb "ostmarka"). 1918.

Jaunums!!: Latvija un Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918) · Redzēt vairāk »

Kvantu mehānika

Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.

Jaunums!!: Latvija un Kvantu mehānika · Redzēt vairāk »

Kvartārs

Kvartārs jeb antropogēns ir kainozoja ēras jaunākais periods ģeoloģiskajā laika skalā.

Jaunums!!: Latvija un Kvartārs · Redzēt vairāk »

Kvedlinburgas annāles

Kvedlinburgas annāļu lapa, kas apraksta 1009. gada (MIX) notikumus un piemin Lietuvas vārdu. Kvedlinburgas annāles jeb Kvedlinburgas hronika ir viena no viduslaiku vācu hronikām, kurā aprakstīti notikumi no pasaules radīšanas līdz Otonu dinastijas valdīšanas laikam.

Jaunums!!: Latvija un Kvedlinburgas annāles · Redzēt vairāk »

Lašu dzimta

Lašu dzimta (Salmonidae) ir vienīgā lašveidīgo kārtas (Salmoniformes) dzimta, kas pieder lašu apakškohortai (Protacanthopterygii).

Jaunums!!: Latvija un Lašu dzimta · Redzēt vairāk »

Labvēlīgais Tips

Labvēlīgais Tips ir latviešu mūzikas grupa no Rīgas, kas izveidota 1992.

Jaunums!!: Latvija un Labvēlīgais Tips · Redzēt vairāk »

Lapsas

Lapsas, lapsu ģints jeb īstās lapsas (Vulpes) ir viena no suņu dzimtas (Canidae) ģintīm, kas apvieno 12 sugas. To tuvākie radinieki ir vilki, koijoti un šakāļi. Lapsas ir vismazākās suņu dzimtā, tām ir arī atšķirīga galvas forma — neliela un plakana. Starp acīm raksturīgs tumšāku spalvu trīsstūris. Ļoti bieži astes gals ir citā krāsā, nekā pārējais ķermeņa apmatojums. Visām lapsām ir apmēram vienādas ķermeņa formas; pagarināts ķermenis un galva, purns smails un smalks. Visām lapsām ir biezs, mīksts kažoks un gara aste, kas pieaugušiem dzīvniekiem sasniedz zemi. Krāsa pārsvarā ir ruda, dzeltenbrūna un tumši brūna.

Jaunums!!: Latvija un Lapsas · Redzēt vairāk »

Latīņu valoda

Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).

Jaunums!!: Latvija un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »

Latgaļi

Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Jaunums!!: Latvija un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Latgale

Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Latvija un Latgale · Redzēt vairāk »

Latgales augstiene

Latgales augstiene ir visplašākā Latvijas augstiene, tā atrodas Latvijas austrumdaļā.

Jaunums!!: Latvija un Latgales augstiene · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Latvija un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latviešu Indriķis

Rubenes baznīca (1739), zem kuras grīdas tika atrasta iespējamā Latviešu Indriķa kapavieta Latviešu Indriķis (ap 1187 — pēc 1259) jeb Indriķis no Rubenes bija Imeras latviešu katoļu draudzes priesteris, tulks un pirmās Latvijā sarakstītās hronikas (t.s. Indriķa Livonijas hronikas) autors.

Jaunums!!: Latvija un Latviešu Indriķis · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Latvija un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Latviešu vēsturisko zemju likums

Latviešu vēsturisko zemju likums ir 2021.

Jaunums!!: Latvija un Latviešu vēsturisko zemju likums · Redzēt vairāk »

Latvijas abinieku sugu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā ir apkopotas visas Latvijā savvaļā sastopamās abinieku sugas.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas abinieku sugu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums

Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums ir 2020.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums · Redzēt vairāk »

Latvijas Avīze

"Latvijas Avīze" (līdz 2003. gadam — Lauku Avīze) ir Latvijas dienas laikraksts, iznāk latviešu valodā piecas reizes nedēļā (pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena, piektdiena).

Jaunums!!: Latvija un Latvijas Avīze · Redzēt vairāk »

Latvijas čempionāta hokejā virslīga

Latvijas hokeja čempionāta virslīga (kopš 2017. gada — Optibet hokeja līga) ir klubu turnīrs, kurā tiek noskaidrota Latvijas un Lietuvas čempionvienība hokejā.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas čempionāta hokejā virslīga · Redzēt vairāk »

Latvijas baltkrievi

Latvijas baltkrievi ir trešā lielākā mazākumtautība pēc Latvijas krieviem un ukraiņiem.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas baltkrievi · Redzēt vairāk »

Latvijas basketbola izlase

Latvijas basketbola izlase ir komanda, kas pārstāv Latviju starptautiskās basketbola sacensībās.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas basketbola izlase · Redzēt vairāk »

Latvijas Basketbola līga

LBL čempionu kauss Latvijas Basketbola līga (LBL) ir basketbola čempionāts, kurā piedalās Latvijas vīriešu basketbola klubi.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas Basketbola līga · Redzēt vairāk »

Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas ezeru uzskaitījums

Latvijas ezeru uzskaitījums uzrāda 141 Latvijas lielāko ezeru, kura virsmas platība pārsniedz 1 km2, izņemot zivju dīķus, un 20 Latvijas lielākos ezerus pēc to maksimālā dziļuma metros.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas ezeru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)

13. janvārī). 2008.-2010.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010) · Redzēt vairāk »

Latvijas futbola izlase

Latvijas futbola izlase ir nacionālā futbola komanda, kas pārstāv Latvijas Republiku tādās starptautiskās futbola sacensībās kā Eiropas čempionāts futbolā un FIFA Pasaules kauss.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas futbola izlase · Redzēt vairāk »

Latvijas futbola Virslīga

Latvijas futbola Virslīga ir Latvijas futbola čempionāta augstākā divīzija.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas futbola Virslīga · Redzēt vairāk »

Latvijas hokeja izlase

Latvijas hokeja izlase ir komanda, kas pārstāv Latviju starptautiskajās hokeja spēlēs.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas hokeja izlase · Redzēt vairāk »

Latvijas klimats

2006. gada 29. janvāris. 2008. gada 11. maijs. Lorupes grava. 1998. gada 11. oktobris. Latvijas klimatu lielā mērā nosaka tās teritorijas atrašanās mērenajā klimata joslā Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas klimats · Redzēt vairāk »

Latvijas krievi

Latvijas krievi ir skaitliski lielākā Latvijas mazākumtautība.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas krievi · Redzēt vairāk »

Latvijas kultūrvēsturiskie novadi

Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas pēc Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas 2021. gadā. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas līdz Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanai 2021. gadā. R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu valodas dialektu izplatība. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi jeb Latviešu vēsturiskās zemes ir Latvijas teritorijas vienības ar kopīgu kultūras un vēstures mantojumu, kas tos atšķir savā starpā.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas kultūrvēsturiskie novadi · Redzēt vairāk »

Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija

Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija (NAA) ir valsts militārās profesionālās augstākās izglītības un zinātnes iestāde, Latvijas Kara skolas tradīciju pārmantotāja un turpinātāja.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija · Redzēt vairāk »

Latvijas Neatkarīgā Televīzija

Latvijas Neatkarīgā Televīzija jeb saīsinājumā LNT bija televīzijas kanāls Latvijā, kas izveidots 1996.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas Neatkarīgā Televīzija · Redzēt vairāk »

Latvijas okupācija (1940)

PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »

Latvijas Olimpiskā komiteja

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) ir bezpeļņas par sportu atbildīgā organizācija Latvijā.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas Olimpiskā komiteja · Redzēt vairāk »

Latvijas pilsētu uzskaitījums

Latvijas pilsētu pārskata karte Latvijas pilsētu uzskaitījums iekļauj visas Latvijas pilsētas, kopā 81, tostarp 10 valstspilsētas un 71 novada pilsētu.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas poļi

Latvijas novados un republikas pilsētās (2010) Latvijas poļi ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas poļi · Redzēt vairāk »

Latvijas Policijas akadēmija

Latvijas Policijas akadēmija (LPA) bija specializēta valsts augstskola Latvijā, kuras darbības pamatvirziens bija sniegt profesionālo un akadēmisko izglītību tiesību zinātnēs.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas Policijas akadēmija · Redzēt vairāk »

Latvijas PSR

Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas PSR · Redzēt vairāk »

Latvijas putnu sugu saraksts

Latvijas putnu sugu sarakstā ir uzskaitītas Latvijā savvaļā sastopamās putnu sugas, kā arī dota īsa informācija par to sastopamības biežumu (īpaši retajām sugām), statusu, kā arī ligzdošanas un ziemošanas statusu.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas putnu sugu saraksts · Redzēt vairāk »

Latvijas rajoni

Latvijas rajonu un pagastu karte (2007). Rajoni bija otrā līmeņa pašvaldības Latvijas PSR un Latvijas Republikā no 1949. līdz 2009. gadam.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas rajoni · Redzēt vairāk »

Latvijas rāpuļu sugu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā ir apkopotas visas Latvijā savvaļā sastopamās rāpuļu sugas.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas rāpuļu sugu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas Augstākā Padome

Latvijas Republikas Augstākā Padome bija Latvijas parlaments laikā no 1990.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas Republikas Augstākā Padome · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas Ministru kabinets

Ministru kabineta logotips Latvijas Republikas Ministru kabinets ir Latvijas valsts valdība jeb valsts augstākā izpildvara.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas Republikas Ministru kabinets · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas Ministru prezidents

Latvijas Republikas Ministru prezidents ir Latvijas Ministru kabineta vadītājs, valsts premjerministrs.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas Republikas Ministru prezidents · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas proklamēšanas diena

Latvijas valsts pasludināšana 1918. gadā A. K. Kariņš Karavīru kolonna pie Brīvības pieminekļa 2016. gada 18. novembrī ziedu nolikšanas ceremonijas laikā 11. novembra krastmalā Latvijas Republikas proklamēšanas diena ir Latvijas neatkarības pasludināšanas atzīmēšanas diena, kas tiek svinēta.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas Republikas proklamēšanas diena · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas Satversme

Latvijas Republikas Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas Republikas Satversme · Redzēt vairāk »

Latvijas robežas

Robežstabiņš uz Latvijas—Lietuvas robežas Ceļa zīme "Valsts nosaukums" Latvija robežojas ar Igauniju ziemeļos un Lietuvu dienvidos (Eiropas Savienības iekšējās robežas), kā arī Krieviju austrumos un Baltkrieviju dienvidaustrumos (ES ārējā robeža).

Jaunums!!: Latvija un Latvijas robežas · Redzēt vairāk »

Latvijas Satversmes sapulce

Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas Satversmes sapulce · Redzēt vairāk »

Latvijas sieviešu basketbola izlase

Latvijas sieviešu basketbola izlase ir nacionālā basketbola sieviešu komanda, kas pārstāv Latvijas Republiku starptautiskās basketbola sacensībās, kā Eiropas čempionāts, Pasaules kauss, olimpiskās spēles.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas sieviešu basketbola izlase · Redzēt vairāk »

Latvijas Televīzija

Latvijas Televīzija (LTV) ir Latvijas valstij piederoša televīzija Latvijā, kas raida kopš.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas Televīzija · Redzēt vairāk »

Latvijas ukraiņi

Latvijas Nacionālajai operai Latvijas ukraiņi ir otrā lielākā mazākumtautība pēc Latvijas krieviem.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas ukraiņi · Redzēt vairāk »

Latvijas Universitāte

Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »

Latvijas upju uzskaitījums

Latvijas un Igaunijas hidrogrāfiskā karte ar upju vēsturiskajiem nosaukumiem vācu valodā (1852). Iezīmēti lielāko upju baseini. Latvijas upju uzskaitījums uzrāda visas Latvijas upes, kuru kopējais garums pārsniedz 100 kilometrus.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas upju uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas valsts atzīšana de iure

Latvijas delegācija Parīzē pēc Sabiedroto Augstākās padomes ''de iure'' atzīšanas lēmuma saņemšanas 1921. gadā. 1. rindā no kreisās Miķelis Valters, Zigfrīds Anna Meierovics, Jānis Lazdiņš; 2. rindā no kreisās Oļģerds Grosvalds, Georgs Bisenieks, Jānis Tepfers. Latvijas delegācijas ierosinātās Latvijas valsts robežas Parīzes miera konferencē. Dmovska līnija sarkanā krāsā, 1772. gada Polijas-Lietuvas kopvalsts robežas zilā krāsā) Parīzes miera konferencē. Redzams, ka Polija pretendēja ne tikai uz Lietuvas austrumu daļu, bet arī uz Latgales (''Livonie Polonaise'') dienvidu daļu un Sēlijas austrumu daļu. Latvijas atzīšana de iure bija pilna diplomātiskā atzīšana, kas garantēja Latvijas valsts kļūšanu par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas valsts atzīšana de iure · Redzēt vairāk »

Latvijas valsts pasludināšana

V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »

Latvijas Valsts prezidents

Latvijas Valsts prezidents ir augstākā amatpersona Latvijas Republikā.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas Valsts prezidents · Redzēt vairāk »

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas Zinātņu akadēmija

Latvijas Zinātņu akadēmija, abreviatūra LZA (līdz 1990. gadam — Latvijas PSR Zinātņu akadēmija), ir 1946.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas Zinātņu akadēmija · Redzēt vairāk »

Latvijas—Baltkrievijas robeža

Silene—Urbāni (2009) Latvijas—Baltkrievijas robeža ir 173 km gara Eiropas Savienības ārējā robeža, kas atdala Latviju un Baltkrieviju.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas—Baltkrievijas robeža · Redzēt vairāk »

Latvijas—Igaunijas robeža

Latvijas—Igaunijas robežstabs pie Ainažiem Latvijas—Igaunijas robeža ir Eiropas Savienības iekšējā robeža, kas mūsdienās ir 343 km gara.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas—Igaunijas robeža · Redzēt vairāk »

Latvijas—Krievijas miera līgums

Latvijas—Krievijas miera līguma parakstīšana Rīgā. Latvijas—Krievijas miera līgums jeb 1920.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas—Krievijas miera līgums · Redzēt vairāk »

Latvijas—Krievijas robeža

Latvijas—Krievijas robeža (pēc 1920. gada miera līguma noslēgšanas). Latvijas—Krievijas robeža ir 283,6 km gara Eiropas Savienības ārējā robeža, kas atdala divu suverēnu valstu — Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas — teritorijas.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas—Krievijas robeža · Redzēt vairāk »

Latvijas—Lietuvas robeža

Senais Latvijas valsts robežstabs pie Meitenes robežpunkta Latvijas—Lietuvas robeža ir Eiropas Savienības iekšējā robeža, kas atdala Latviju un Lietuvu.

Jaunums!!: Latvija un Latvijas—Lietuvas robeža · Redzēt vairāk »

Lauris Reiniks

Lauris Reiniks (dzimis Dobelē) ir latviešu dziedātājs, komponists, TV šovu vadītājs un aktieris.

Jaunums!!: Latvija un Lauris Reiniks · Redzēt vairāk »

Lāčplēša diena

Brīvības pieminekļa Lāčplēša diena ir kopš 1920.

Jaunums!!: Latvija un Lāčplēša diena · Redzēt vairāk »

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Jaunums!!: Latvija un Lībieši · Redzēt vairāk »

Lībiešu valoda

Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas somu valodu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.

Jaunums!!: Latvija un Lībiešu valoda · Redzēt vairāk »

Lūcija Garūta

Lūcija Garūta (dzimusi Rīgā, mirusi) bija latviešu pianiste, komponiste un muzikoloģe.

Jaunums!!: Latvija un Lūcija Garūta · Redzēt vairāk »

Līvi (grupa)

Līvi ir latviešu roka grupa Liepājā, kas ar šādu nosaukumu pastāv kopš 1974.

Jaunums!!: Latvija un Līvi (grupa) · Redzēt vairāk »

Ledus laikmets

Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.

Jaunums!!: Latvija un Ledus laikmets · Redzēt vairāk »

LETA

LETA ir Latvijas uzņēmums, kas veic ziņu aģentūras pakalpojumus.

Jaunums!!: Latvija un LETA · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Latvija un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Lielā Piektdiena

Pie krusta piesists Jēzus Kristus Lielā Piektdiena, Svētā Piektdiena jeb Melnā Piektdiena ir kristiešu reliģiski svētki, kuros piemin Jēzus Kristus krustā sišanu un viņa nāvi Golgātā.

Jaunums!!: Latvija un Lielā Piektdiena · Redzēt vairāk »

Lieldienas

Lieldienas (Paskha, aramiešu: פֶּסחא, Pasḥa,, Pesaḥ) ir svarīgi kristiešu svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas, kas, pēc kristīgās tradīcijas, ir notikusi laika posmā starp 27.

Jaunums!!: Latvija un Lieldienas · Redzēt vairāk »

Lielupe

Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe (aiz Daugavas).

Jaunums!!: Latvija un Lielupe · Redzēt vairāk »

Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā

Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā, plašsaziņas līdzekļos saukta par Zolitūdes traģēdiju, bija traģisks negadījums, kas notika apmēram plkst.

Jaunums!!: Latvija un Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā · Redzēt vairāk »

Liene Šomase

Liene Šomase (dzimusi Valmierā), iepriekš pazīstama arī kā Lenii, ir latviešu dziedātāja.

Jaunums!!: Latvija un Liene Šomase · Redzēt vairāk »

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.

Jaunums!!: Latvija un Liepāja · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Latvija un Lietuva · Redzēt vairāk »

Lietuvieši

Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.

Jaunums!!: Latvija un Lietuvieši · Redzēt vairāk »

Lietuviešu valoda

Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Latvija un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Jaunums!!: Latvija un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas karaliste

Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.

Jaunums!!: Latvija un Livonijas karaliste · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.

Jaunums!!: Latvija un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.

Jaunums!!: Latvija un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Latvija un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Lubāns

Lubāns ir lielākais ezers Latvijā, tā platība ir 82,1 km² (bez salām 80,70 km²).

Jaunums!!: Latvija un Lubāns · Redzēt vairāk »

Luterisms

Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.

Jaunums!!: Latvija un Luterisms · Redzēt vairāk »

Magnuss (Livonijas karalis)

Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).

Jaunums!!: Latvija un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Maija Einfelde

Maija Einfelde (dzimusi 1939. gada 2. janvārī Valmierā) ir latviešu komponiste un mūzikas pedagoģe.

Jaunums!!: Latvija un Maija Einfelde · Redzēt vairāk »

Maija Kovaļevska

Maija Kovaļevska (dzimusi Rīgā) ir latviešu operdziedātāja, soprāns.

Jaunums!!: Latvija un Maija Kovaļevska · Redzēt vairāk »

Maksteņu kārta

Makstenes (Trichoptera) ir vidēji lieli un sīki, retumis lieli kukaiņi.

Jaunums!!: Latvija un Maksteņu kārta · Redzēt vairāk »

Marģeris Zariņš

Marģeris Zariņš (dzimis Jaunpiebalgā, miris Rīgā) bija latviešu rakstnieks un komponists.

Jaunums!!: Latvija un Marģeris Zariņš · Redzēt vairāk »

Marija Naumova

Marija Naumova-Bullīta (dzimusi un plašāk pazīstama kā Marija Naumova Rīgā) ir Latvijas dziedātāja, kas pazīstama arī ar skatuves vārdu Marie N. Vislielākais Naumovas panākums ir uzvara 2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā ar dziesmu "I Wanna".

Jaunums!!: Latvija un Marija Naumova · Redzēt vairāk »

Marina Rebeka

Marina Rebeka (1980) ir latviešu operdziedātāja, soprāns.

Jaunums!!: Latvija un Marina Rebeka · Redzēt vairāk »

Mariss Jansons

Mariss Ivars Georgs Jansons (dzimis Rīgā, miris vai Pēterburgā) bija latviešu diriģents.

Jaunums!!: Latvija un Mariss Jansons · Redzēt vairāk »

Mariss Vētra

Mariss Vētra (līdz 1922. gadam — Morics Blumbergs; dzimis, miris) bija latviešu dziedātājs, režisors, vokālais pedagogs un rakstnieks.

Jaunums!!: Latvija un Mariss Vētra · Redzēt vairāk »

Martins Dukurs

Martins Dukurs (dzimis Rīgā) ir bijušais latviešu skeletonists.

Jaunums!!: Latvija un Martins Dukurs · Redzēt vairāk »

Maskava

Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.

Jaunums!!: Latvija un Maskava · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Freimanis

Mārtiņš Freimanis (dzimis Liepājā, miris Rīgā) bija latviešu mūziķis, grupas "Tumsa" vokālists, arī komponists, aktieris, dzejnieks un televīzijas raidījumu vadītājs.

Jaunums!!: Latvija un Mārtiņš Freimanis · Redzēt vairāk »

Mārupe

Mārupe ir pilsēta un administratīvais centrs Mārupes novadā, kas robežojas ar Rīgas pilsētu dienvidrietumos.

Jaunums!!: Latvija un Mārupe · Redzēt vairāk »

Mātes diena

Māmiņas dienas kartīte Mātes diena jeb Māmiņas diena ir starptautiski svētki par godu māmiņām, Latvijā tos svin otrajā maija svētdienā.

Jaunums!!: Latvija un Mātes diena · Redzēt vairāk »

Mērenā josla

Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.

Jaunums!!: Latvija un Mērenā josla · Redzēt vairāk »

Meža cūka

Meža cūka jeb mežacūka (Sus scrofa) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) cūku dzimtas (Suidae) cūku ģints (Sus) dzīvnieks.

Jaunums!!: Latvija un Meža cūka · Redzēt vairāk »

Medicīna

Asklēpija rokās Medicīna ( — ‘ārstniecība’, ‘dziedniecība’) ir zinātnisku atziņu sistēma un praktiska darbība cilvēka veselības saglabāšanai.

Jaunums!!: Latvija un Medicīna · Redzēt vairāk »

Melburna

Melburna ir otrā lielākā Austrālijas pilsēta un Viktorijas štata galvaspilsēta.

Jaunums!!: Latvija un Melburna · Redzēt vairāk »

Mesli

Zelta Ordas baskaks (pārvaldnieks un nodokļu vācējs) krievu pilsētā (S. Ivanova glezna, 1902) Mesli bija naturālās vai naudas nodevas Senajos laikos un viduslaikos, kuras ievāca kā padevības, uzticības vai cieņas zīmi no iekaroto teritoriju valdniekiem.

Jaunums!!: Latvija un Mesli · Redzēt vairāk »

Mindaugs

Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.

Jaunums!!: Latvija un Mindaugs · Redzēt vairāk »

Misionārs

Metropolitēna mākslas muzejs Misionārs (no  — 'paka, pasūtījums') ir cilvēks, kas savā dzimtajā zemē vai citās zemēs izplata kādu reliģiju ar mērķi pievērst tai neticīgos vai citu reliģiju pārstāvjus.

Jaunums!!: Latvija un Misionārs · Redzēt vairāk »

Molotova—Ribentropa pakts

Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas. Molotova-Ribentropa paktā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.

Jaunums!!: Latvija un Molotova—Ribentropa pakts · Redzēt vairāk »

Mudavas zemiene

Mudavas zemiene ir zemiene Latvijas austrumos.

Jaunums!!: Latvija un Mudavas zemiene · Redzēt vairāk »

Mugurkaulnieki

Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.

Jaunums!!: Latvija un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »

Nacionālā ģeogrāfijas biedrība

Nacionālā ģeogrāfijas biedrība ir ASV ģeogrāfu organizācija - viena no pasaulē lielākajām nekomerciālajām zinātniskajām un izglītojošām organizācijām.

Jaunums!!: Latvija un Nacionālā ģeogrāfijas biedrība · Redzēt vairāk »

Nacionālā basketbola asociācija

Nacionālā basketbola asociācija, saīsināti NBA, ir vadošā vīriešu profesionālā basketbola līga pasaulē.

Jaunums!!: Latvija un Nacionālā basketbola asociācija · Redzēt vairāk »

Nacionālā enciklopēdija

Nacionālā enciklopēdija ir universāla enciklopēdija latviešu valodā.

Jaunums!!: Latvija un Nacionālā enciklopēdija · Redzēt vairāk »

Nacionālā hokeja līga

Nacionālā hokeja līga, saīsināti NHL, ir vīriešu hokeja līga.

Jaunums!!: Latvija un Nacionālā hokeja līga · Redzēt vairāk »

NATO

Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā: NATO dalībvalstis (tumši zilā krāsā), valstis, ar kurā notiek iestāšanās sarunas (gaišāk zilā), valstis, kuras solīts uzaicināt sākt sarunas (zaļā) un valstis, kuras nav plānots uzaicināt piedalīties NATO (sarkanā). Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO,; oficiāli arī OTAN) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu".

Jaunums!!: Latvija un NATO · Redzēt vairāk »

Nīštates miera līgums

Nīštates miera sarunas 1742. gada zīmējumā. Ar slīpsvītrām iezīmētas teritoriālās izmaiņas Nīštates līguma rezultātā. Nīštates miera līgums, arī Nīštades miera līgums vai Nīstades miera līgums, bija miera līgums starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas izbeidza Lielo Ziemeļu karu starp šīm valstīm.

Jaunums!!: Latvija un Nīštates miera līgums · Redzēt vairāk »

Nēģu dzimta

Nēģu dzimta (Petromyzontidae) ir nēģveidīgo kārtas bezžokļaiņi, kas ir izplatīti ziemeļu puslodē: Ziemeļamerikā un Eirāzijā.

Jaunums!!: Latvija un Nēģu dzimta · Redzēt vairāk »

Neatkarīgā Rīta Avīze

Neatkarīgā Rīta Avīze (agrāk — Cīņa, Neatkarīgā Cīņa) bija viens no lielākajiem nacionālajiem dienas laikrakstiem Latvijā, kas iznāca piecas reizes nedēļā.

Jaunums!!: Latvija un Neatkarīgā Rīta Avīze · Redzēt vairāk »

NKVD "Latviešu operācija"

Vlasa Čubara parakstiem PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta (''NKVD'') "Latviešu operācija" bija viena no tā sauktajām "nacionālajām operācijām" Lielā terora laikā PSRS, kad pēc NKVD rīkojuma, "lai likvidētu Latvijas izlūkdienesta darbu un sagrautu latviešu nacionālistisko, pretpadomju darbību PSRS teritorijā" tika apcietināti visi latviešu biedrību locekļi, visi politemigranti no Latvijas, kuri bija PSRS ieradušies pēc 1920.

Jaunums!!: Latvija un NKVD "Latviešu operācija" · Redzēt vairāk »

Nobela prēmija

Nobela prēmija ir ikgadēja starptautiska balva, ko piešķir cilvēkiem, kas ir veikuši izcilus pētījumus, atklājumus vai devuši ievērojamu sniegumu sabiedrībai zinātnē un kultūrā.

Jaunums!!: Latvija un Nobela prēmija · Redzēt vairāk »

Nobela prēmija ķīmijā

Jakobs vant Hofs ir pirmais, kas saņēma Nobela prēmiju ķīmijā. Nobela prēmija ķīmijā ir ikgadējs apbalvojums, kuru kopš 1901.

Jaunums!!: Latvija un Nobela prēmija ķīmijā · Redzēt vairāk »

Nobela prēmija fizikā

rentgenstaru atklāšanu) Nobela prēmija fizikā ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu fizikā, kuru kopš 1901.

Jaunums!!: Latvija un Nobela prēmija fizikā · Redzēt vairāk »

Nokrišņi

Lietus Nokrišņi ir termins meteoroloģijā, kas ietver jebkura veida atmosfērā esošo ūdens tvaiku kondensātu, kas sasniedz zemes virsmu.

Jaunums!!: Latvija un Nokrišņi · Redzēt vairāk »

Ogre

Ogre ir valstspilsēta Latvijā, Ogres novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Latvija un Ogre · Redzēt vairāk »

Olimpiskās spēles

Antverpenē Olimpiskās spēles ir starptautiskas daudzu sporta veidu sacīkstes, kurās vairāki tūkstoši sportistu sacenšas gan vasaras, gan ziemas sporta veidos.

Jaunums!!: Latvija un Olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »

One.lv

One.lv bija lielākā tiešsaistes sociālās tīklošanās vietne krievvalodīgai auditorijai Latvijā, kurā reģistrēto lietotāju skaits pārsniedza 850 000.

Jaunums!!: Latvija un One.lv · Redzēt vairāk »

Ordoviks

Ordoviks ir otrais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kas ilga apmēram 42 miljonus gadu (no 485,4 ± 1,9 līdz 443,4 ± 1,5 Ma).

Jaunums!!: Latvija un Ordoviks · Redzēt vairāk »

Oskars Melbārdis

Oskars Melbārdis (dzimis Valmierā) ir bijušais latviešu bobslejists.

Jaunums!!: Latvija un Oskars Melbārdis · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Jaunums!!: Latvija un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pašvaldība

Pašvaldība jeb municipalitāte ( — 'pilsēta ar pašpārvaldes tiesībām') ir valsts sastāvā esošas administratīvi teritoriālas vienības (novada vai republikas pilsētas) pārvalde.

Jaunums!!: Latvija un Pašvaldība · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: Latvija un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Pagasts

Pagasts ir teritoriāli administratīvā iedalījuma vienība Latvijā un Igaunijā.

Jaunums!!: Latvija un Pagasts · Redzēt vairāk »

PAL

PAL ir analogās televīzijas krāsu kodējuma standarts.

Jaunums!!: Latvija un PAL · Redzēt vairāk »

Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu

Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu ir dokuments, ar kuru 1990.

Jaunums!!: Latvija un Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu · Redzēt vairāk »

Parastā egle

Parastā egle ir vienmāju priežu dzimtas skujkoks.

Jaunums!!: Latvija un Parastā egle · Redzēt vairāk »

Parastā odze

Parastā odze jeb vienkārši odze (Vipera berus) ir odžu dzimtas (Viperidae) vienīgā Latvijā dzīvojošā indīgo čūsku suga.

Jaunums!!: Latvija un Parastā odze · Redzēt vairāk »

Parastā priede

Parastā priede (Pinus sylvestris L.) ir vienmāju priežu dzimtas skujkoks.

Jaunums!!: Latvija un Parastā priede · Redzēt vairāk »

Pareizticība

Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.

Jaunums!!: Latvija un Pareizticība · Redzēt vairāk »

Parlamentāra republika

Valstis, kurās ir parlamentāras republikas. Parlamentāra republika ir valsts pārvaldes forma, kad republiku vada parlamentāra sistēma (sistēma, kurā nav nošķirtas likumdošanas vara un izpildvara, bet ir nošķirts valdības vadītājs un valsts vadītājs).

Jaunums!!: Latvija un Parlamentāra republika · Redzēt vairāk »

Parlaments

Atēnās Parlaments (— ‘pārrunas’) ir pilnīgi vai daļēji ievēlējama augstākā valsts pārstāvniecības institūcija ar parasti konstitūcijā noteiktām (piemēram, likumdošanas varas) funkcijām.

Jaunums!!: Latvija un Parlaments · Redzēt vairāk »

Pasaules čempionāts hokejā

Pasaules čempionāts hokejā (PČH) ir ikgadējs hokeja turnīrs, ko rīko Starptautiskā Hokeja federācija.

Jaunums!!: Latvija un Pasaules čempionāts hokejā · Redzēt vairāk »

Pasaules Tirdzniecības organizācija

Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO,, WTO,, OMC) ir starptautiska organizācija, kura izveidota 1995.

Jaunums!!: Latvija un Pasaules Tirdzniecības organizācija · Redzēt vairāk »

Pauls Einhorns

''Historia Lettica'' pirmizdevuma vāks (1649.) Pauls Einhorns (dzimis Iecavā, miris 1655. gada 25.maijā Jelgavā) bija Kurzemes luterāņu mācītājs, dedzīgs cīnītājs pret kontrreformāciju, pirmās latviešu tautas vēstures grāmatas "Historia Lettica" autors.

Jaunums!!: Latvija un Pauls Einhorns · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Jaunums!!: Latvija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Pēteris Vasks

Pēteris Vasks (dzimis) ir latviešu komponists, viens no Eiropas ievērojamākajiem vēlīnā 20.

Jaunums!!: Latvija un Pēteris Vasks · Redzēt vairāk »

Pekina

Pekina jeb Beidzjina ((Běijīng Shì)) ir pilsēta Ķīnas ziemeļos.

Jaunums!!: Latvija un Pekina · Redzēt vairāk »

Pelēkais vilks

Pelēkais vilks (Canis lupus) jeb vienkārši vilks ir lielākais suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.

Jaunums!!: Latvija un Pelēkais vilks · Redzēt vairāk »

Piejūras zemiene

Piejūras zemiene ir dabas apgabals Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē.

Jaunums!!: Latvija un Piejūras zemiene · Redzēt vairāk »

Pirktspējas paritāte

Pirktspējas paritāte ekonomikā ir teorētisks cenu salīdzīnājums, ko aprēķina, balstoties uz kāda preču groza cenu katrā valūtā tās pamatvalstī.

Jaunums!!: Latvija un Pirktspējas paritāte · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Latvija un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Plēsēji

Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.

Jaunums!!: Latvija un Plēsēji · Redzēt vairāk »

Plēvspārņu kārta

Plēvspārņi, plēvspārņu kārta (Hymenoptera) ir kukaiņu klases (Insecta) kārta.

Jaunums!!: Latvija un Plēvspārņu kārta · Redzēt vairāk »

Pleskavas kņazi

Pleskavas kņazistes senais ģerbonis (no A. Meijerberga albuma, 1661). Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā — Maskavas lielkņazs.

Jaunums!!: Latvija un Pleskavas kņazi · Redzēt vairāk »

Poļu valoda

Poļu valoda (język polski, polszczyzna) ir viena no rietumslāvu valodām.

Jaunums!!: Latvija un Poļu valoda · Redzēt vairāk »

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Latvija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »

Polārlapsa

Polārlapsa (Vulpes lagopus) ir lapsu ģints (Vulpes) suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.

Jaunums!!: Latvija un Polārlapsa · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Jaunums!!: Latvija un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas

Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.

Jaunums!!: Latvija un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

Polockas kņazi

Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.

Jaunums!!: Latvija un Polockas kņazi · Redzēt vairāk »

Posmtārpi

Posmtārpi ir dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Latvija un Posmtārpi · Redzēt vairāk »

Prāta Vētra

Prāta Vētra, starptautiski pazīstama kā Brainstorm, ir Latvijas poproka grupa.

Jaunums!!: Latvija un Prāta Vētra · Redzēt vairāk »

Progresīvie

"Progresīvie" ir sociāldemokrātiska, centriski kreisa un progresīva politiskā partija Latvijā.

Jaunums!!: Latvija un Progresīvie · Redzēt vairāk »

PSRS sabrukums

Belovežas vienošanās parakstīšana 1991. gada 8. decembrī. PSRS sabrukums bija pakāpeniska Padomju Savienības likvidēšanās, kas sākās 1990.

Jaunums!!: Latvija un PSRS sabrukums · Redzēt vairāk »

PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu

PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu ir dokuments, ar kuru 1991.

Jaunums!!: Latvija un PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu · Redzēt vairāk »

Purva bruņurupucis

Purva bruņurupucis jeb Eiropas purva bruņurupucis (Emys orbicularis) ir purva bruņurupuču dzimtas (Emydidae) bruņurupucis, kas dzīvo Eiropas centrālajos un dienvidu reģionos, Ziemeļāfrikas un Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Latvija un Purva bruņurupucis · Redzēt vairāk »

Putni

Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.

Jaunums!!: Latvija un Putni · Redzēt vairāk »

Radio

Radio (— 'izstarot') — bezvadu informācijas pārraides (elektrosakaru) tehnoloģija, izmantojot radioviļņus.

Jaunums!!: Latvija un Radio · Redzēt vairāk »

Radio SWH

Radio SWH ir Latvijas radiostacija, kas atrodas Rīgā.

Jaunums!!: Latvija un Radio SWH · Redzēt vairāk »

Raimonds Pauls

Ojārs Raimonds Pauls (dzimis Rīgā) ir latviešu komponists, pianists, politiķis, bijis vairāku Saeimas sasaukumu deputāts.

Jaunums!!: Latvija un Raimonds Pauls · Redzēt vairāk »

Rāpuļi

Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.

Jaunums!!: Latvija un Rāpuļi · Redzēt vairāk »

Rāznas ezers

Rāznas ezers ir liels augstieņu tipa ezers Rēzeknes novada dienvidaustrumu daļā Čornajas, Kaunatas un Mākoņkalna pagastā.

Jaunums!!: Latvija un Rāznas ezers · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Latvija un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas "Dinamo"

Rīgas "Dinamo" 2012.-2013. gada sezonas formas Rīgas "Dinamo" ir profesionāls hokeja klubs, kas bāzēts Rīgā, Latvijā.

Jaunums!!: Latvija un Rīgas "Dinamo" · Redzēt vairāk »

Rīgas aplenkums (1709—1710)

Rātslaukumā 1710. gada jūlijā. Nikolaja II oficiālajai vizītei Rīgā (1910). Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara laikā ilga astoņus mēnešus no 1709.

Jaunums!!: Latvija un Rīgas aplenkums (1709—1710) · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapi (1255—1562)

Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.

Jaunums!!: Latvija un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Redzēt vairāk »

Rīgas līcis

Rīgas līcis jeb Rīgas jūras līcis ( — ‘Līvu līcis’, — ‘Mazā jūra’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.

Jaunums!!: Latvija un Rīgas līcis · Redzēt vairāk »

Rīgas Svētā Pētera baznīca

Rīgas Svētā Pētera baznīca ir augstākā Rīgas baznīca, gotikas stila 13. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas atrodas Reformācijas laukumā 1 Vecrīgā.

Jaunums!!: Latvija un Rīgas Svētā Pētera baznīca · Redzēt vairāk »

Rēzekne

Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.

Jaunums!!: Latvija un Rēzekne · Redzēt vairāk »

Reliģija

380px Adriena van der Venna glezna "Cilvēku zvejotāji" (1614) Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas.

Jaunums!!: Latvija un Reliģija · Redzēt vairāk »

Republika

Republika (— ‘sabiedriska lieta’) ir valsts pārvaldes forma, kurā pilsoņi ievēl valsts valdību.

Jaunums!!: Latvija un Republika · Redzēt vairāk »

Rietumkursas augstiene

Rietumkursas augstiene ir augstiene Latvijas rietumu daļā, Kurzemē.

Jaunums!!: Latvija un Rietumkursas augstiene · Redzēt vairāk »

Rietumu pasaule

Semjuela Hantingtona. Rietumu pasaule (arī Rietumi, Rietumu kultūra, Rietumvalstis, Rietumu civilizācija) ir termins, kuram ir dažādas no lietošanas konteksta (vēstures perioda, reģiona, sociālās situācijas un citiem aspektiem) atkarīgas nozīmes.

Jaunums!!: Latvija un Rietumu pasaule · Redzēt vairāk »

Rihards Vāgners

Vilhelms Rihards Vāgners (dzimis Leipcigā, miris Venēcijā) bija vācu komponists, mūzikas teorētiķis un esejists, galvenokārt pazīstams ar savām operām.

Jaunums!!: Latvija un Rihards Vāgners · Redzēt vairāk »

Romas Katoļu baznīca

Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.

Jaunums!!: Latvija un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Rusi

"Varjagi" (Nikolajs Rērihs, 1899). Varjagi—rūsi (Frīdrihs fon Krūze, 1859). Rusi (vai rúsi) ir sens apzīmējums varjagu karotāju ciltij, kas kopš 9.

Jaunums!!: Latvija un Rusi · Redzēt vairāk »

Saeima

Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.

Jaunums!!: Latvija un Saeima · Redzēt vairāk »

Saeimas priekšsēdētājs

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs ir viena no augstākajām valsts amatpersonām un reprezentē Saeimu (Latvijas Republikas parlamentu), vada Saeimas sēdes, gādā par kārtību Saeimas sēžu laikā un raugās, lai sēde notiktu atbilstoši Saeimas kārtības rullim.

Jaunums!!: Latvija un Saeimas priekšsēdētājs · Redzēt vairāk »

Sakalas augstiene

Helmetas pilskalnu Sakalas augstienes Igaunijas daļā. Sakalas augstiene ir augstiene Igaunijas dienvidos un Latvijas ziemeļos.

Jaunums!!: Latvija un Sakalas augstiene · Redzēt vairāk »

Sandis Ozoliņš

Sandis Ozoliņš (dzimis Siguldā) ir bijušais latviešu hokejists, pēc karjeras beigām — treneris un uzņēmējs.

Jaunums!!: Latvija un Sandis Ozoliņš · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Jaunums!!: Latvija un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »

Savvaļas zirgs

Savvaļas zirgs (Equus ferus) ir zirgu ģints (Equus) suga, no kuras attīstījās visas mājas zirgu šķirnes.

Jaunums!!: Latvija un Savvaļas zirgs · Redzēt vairāk »

Sāmsalas-Vīkas bīskapija

Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.

Jaunums!!: Latvija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Redzēt vairāk »

Sēļi

Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no  — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).

Jaunums!!: Latvija un Sēļi · Redzēt vairāk »

Sēlija

Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.

Jaunums!!: Latvija un Sēlija · Redzēt vairāk »

Sergejs Žoltoks

Sergejs Žoltoks (dzimis Rīgā, miris Minskā, Baltkrievijā) bija Latvijas hokejists, spēlēja centra uzbrucēja pozīcijā.

Jaunums!!: Latvija un Sergejs Žoltoks · Redzēt vairāk »

Silūrs

Silūrs ir trešais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kurš ilga apmēram 27 miljonus gadu (no 443,8 ± 1,5 līdz 419,2 ± 3,2 Ma).

Jaunums!!: Latvija un Silūrs · Redzēt vairāk »

Skeletons

Starts skeletonā Skeletons ( — ‘skelets, karkass’) ir ziemas sporta veids, kur sportists brauc pa ledus trasi ar kamaniņām, kurām nav stūres un bremžu, un kurās braucējs guļ uz vēdera.

Jaunums!!: Latvija un Skeletons · Redzēt vairāk »

Skyforger

Skyforger ir 1995.

Jaunums!!: Latvija un Skyforger · Redzēt vairāk »

Soči

Soči ir kūrortpilsēta Melnās jūras krastā, Krievijas Federācijas Krasnodaras novadā, 1700 kilometru attālumā no Krievijas galvaspilsētas Maskavas.

Jaunums!!: Latvija un Soči · Redzēt vairāk »

Sociālais tīkls

Sociālais tīkls ir sociāla struktūra, kas sastāv no sociālajiem dalībniekiem (piemēram, privātpersonām vai organizācijām).

Jaunums!!: Latvija un Sociālais tīkls · Redzēt vairāk »

Soltleiksitija

Soltleiksitija (Salt Lake City) ir pilsēta ASV, Jūtas štata galvaspilsēta.

Jaunums!!: Latvija un Soltleiksitija · Redzēt vairāk »

Spāņu valoda

Spāņu valoda (español) jeb kastīliešu valoda (castellano) ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valoda, dzimtā valoda aptuveni 500 miljoniem cilvēku, galvenokārt Amerikā un Spānijā.

Jaunums!!: Latvija un Spāņu valoda · Redzēt vairāk »

Spāres

Spāres jeb spāru kārta (Odonata) ir liela izmēra kukaiņu klases (Insecta) kārta, kas apvieno vienādspārnu spāres (Zygoptera), dažādspārnu spāres (Anisoptera) un Āzijas primitīvās spāres (Epiophlebioptera).

Jaunums!!: Latvija un Spāres · Redzēt vairāk »

Staltbriedis

Staltbriedis (Cervus elaphus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).

Jaunums!!: Latvija un Staltbriedis · Redzēt vairāk »

Starptautiskais Valūtas fonds

Starptautiskais Valūtas fonds jeb SVF (IMF) ir starptautiska finanšu institūcija, kas pārrauga pasaules finanšu sistēmu ar mērķi nodrošināt tās stabilitāti, tādējādi sekmējot veiksmīgu tās dalībvalstu ekonomisko attīstību un sociālo labklājību.

Jaunums!!: Latvija un Starptautiskais Valūtas fonds · Redzēt vairāk »

Starptautiskā Olimpiskā komiteja

Lozannā Starptautiskā Olimpiskā komiteja (jeb CIO, jeb IOC) ir Lozannā, Šveicē bāzēta organizācija, ko 1894.

Jaunums!!: Latvija un Starptautiskā Olimpiskā komiteja · Redzēt vairāk »

Stenlija kauss

Stenlija kauss ir kauss, kuru pasniedz NHL komandai, kas uzvarējusi izslēgšanas spēļu finālsērijā.

Jaunums!!: Latvija un Stenlija kauss · Redzēt vairāk »

Stirna

Stirna jeb Eiropas stirna (Capreolus capreolus) ir vidēja auguma stirnu ģints (Capreolus) dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).

Jaunums!!: Latvija un Stirna · Redzēt vairāk »

Sumbrs

Sumbrs jeb Eiropas bizons (Bison bonasus) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas pieder bizonu ģintij (Bison).

Jaunums!!: Latvija un Sumbrs · Redzēt vairāk »

Taiga

Taigas reģiona izplatība. Taiga (no — ‘mūžamežs’) ir dabas zona, kurā pārsvarā sastopami skujkoku meži.

Jaunums!!: Latvija un Taiga · Redzēt vairāk »

Taisnspārņi

Taisnspārņi (Orthoptera) ir kukaiņu klases (Insecta) kārta, kas pieder pie jaunspārņu infraklases (Neoptera).

Jaunums!!: Latvija un Taisnspārņi · Redzēt vairāk »

Tauriņi

Tauriņi (Lepidoptera) jeb tauriņu kārta, ir kukaiņu grupa, ko formāli mēdz iedalīt dienastauriņos un naktstauriņos veido zvīņspārņu kārtu.

Jaunums!!: Latvija un Tauriņi · Redzēt vairāk »

Tautas padome

Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).

Jaunums!!: Latvija un Tautas padome · Redzēt vairāk »

Tālava

Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.

Jaunums!!: Latvija un Tālava · Redzēt vairāk »

Tālavas zemiene

Tālavas zemiene, arī Ziemeļvidzemes vai Ziemeļlatvijas zemiene, ir zemiene Latvijas ziemeļos, Latvijas—Igaunijas robežas tuvumā.

Jaunums!!: Latvija un Tālavas zemiene · Redzēt vairāk »

Tērbatas bīskapija

Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana". Tērbatas bīskapija, pirms tam saukta par Igaunijas bīskapiju (1211-1224) bija bīskapija Livonijas Konfederācijas sastāvā, kas pastāvēja no 1224.

Jaunums!!: Latvija un Tērbatas bīskapija · Redzēt vairāk »

Televīzija

Amerikāņu ģimene, kas skatās televīziju 1958. gadā Televīzija (no (tēle) un — 'tālā redzēšana'; saīsinājumā TV) jeb tālrāde, ir telesakaru sistēma vai process, lai raidītu un uztvertu kustīgus attēlus un skaņu attālumā, izmantojot elektriskos vai elektromagnētiskos signālus.

Jaunums!!: Latvija un Televīzija · Redzēt vairāk »

Temperatūra

Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.

Jaunums!!: Latvija un Temperatūra · Redzēt vairāk »

Teniss

Teniss (no senfranču: tenez — 'saņem', kas bija sākotnējais servētāja izsauciens pretiniekam) ir olimpiskais sporta veids diviem spēlētājiem (vienspēles) vai divām divu spēlētāju komandām (dubultspēles), kurā tie izmanto stīgotu raketi, lai pārsistu bumbiņu pāri tīklam otrā korta pusē tā, lai pretspēlētājs(-i) to nespētu pārsist atpakaļ.

Jaunums!!: Latvija un Teniss · Redzēt vairāk »

The World Factbook

The World Factbook, pazīstams arī kā CIA World Factbook, ir uzziņu materiāls, ko veidojusi ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde almanaha veidā apkopojot informāciju par pasaules valstīm.

Jaunums!!: Latvija un The World Factbook · Redzēt vairāk »

Tokija

Tokija (東京, Tōkyō — 'Austrumu galvaspilsēta'), formāli Tokijas metropole (東京都, Tōkyō-to) ir viena no Japānas 47 prefektūrām un ir īpaša starp pārējām prefektūrām ar to, ka pēc valsts likumiem Tokija vienlaicīgi ir arī lielpilsēta.

Jaunums!!: Latvija un Tokija · Redzēt vairāk »

Trešais reihs

Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.

Jaunums!!: Latvija un Trešais reihs · Redzēt vairāk »

Tumsa (grupa)

Tumsa bija Latvijas poproka grupa no Liepājas.

Jaunums!!: Latvija un Tumsa (grupa) · Redzēt vairāk »

Tundra

Vrangeļa salā Tundra (no — ‘bezmeža kalns’) ir biomas veids, kurā ir kavēta koku augšana zemās temperatūras un īsās veģetācijas sezonas dēļ.

Jaunums!!: Latvija un Tundra · Redzēt vairāk »

TV3 Latvija

TV3 ir televīzijas kanāls Latvijā.

Jaunums!!: Latvija un TV3 Latvija · Redzēt vairāk »

TV5 Latvija

TV5 bija Latvijas televīzijas kanāls, kas izveidots 1996. gada jūnijā.

Jaunums!!: Latvija un TV5 Latvija · Redzēt vairāk »

Tvnet.lv

tvnet.lv ir informatīvi izklaidējošs portāls.

Jaunums!!: Latvija un Tvnet.lv · Redzēt vairāk »

Ukraiņu valoda

Ukraiņu valoda (украї́нська мо́ва, ukrayins'ka mova), vēsturiski ruska jeb rusinska (ру́ська, руси́нська), ir austrumslāvu valoda.

Jaunums!!: Latvija un Ukraiņu valoda · Redzēt vairāk »

Unitāra valsts

Federatīvas valstis Unitāra valsts ir viena no valsts iekārtas pamatformām, valsts, kura nedalās politiski patstāvīgās daļās.

Jaunums!!: Latvija un Unitāra valsts · Redzēt vairāk »

Vaboles

Vaboles jeb cietspārņi (Coleoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir visvairāk konstatēto sugu.

Jaunums!!: Latvija un Vaboles · Redzēt vairāk »

Valmiera

Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.

Jaunums!!: Latvija un Valmiera · Redzēt vairāk »

Valsts valoda

Valsts valoda ir viena vai vairākas valodas valstī, kurai(-ām) likumdošanas ceļā ir noteikts īpašs statuss attiecīgajā valstī vai tās daļā.

Jaunums!!: Latvija un Valsts valoda · Redzēt vairāk »

Valstspilsēta

Valstspilsēta ir 2020.

Jaunums!!: Latvija un Valstspilsēta · Redzēt vairāk »

Valstu uzskaitījums pēc nominālā IKP

Valstu uzskaitījums pēc IKP faktiskajās cenās parāda dažādu pasaules valstu iekšzemes kopprodukta (IKP) lielumu.

Jaunums!!: Latvija un Valstu uzskaitījums pēc nominālā IKP · Redzēt vairāk »

Vasaras olimpiskās spēles

Vasaras olimpiskās spēles ir starptautisks sporta pasākums, kas notiek ik pēc četriem gadiem un ko organizē Starptautiskā Olimpiskā komiteja.

Jaunums!!: Latvija un Vasaras olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »

Vasarsvētki

psalmu grāmatā, kur attēloti Vasarsvētki. Vasarsvētki (Pentecostē — "piecdesmitā diena") ir trešie nozīmīgākie svētki kristiešu liturģiskajā gadā pēc Lieldienām un Ziemassvētkiem.

Jaunums!!: Latvija un Vasarsvētki · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Jaunums!!: Latvija un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Latvija un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācijas Impērija

Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.

Jaunums!!: Latvija un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »

Vēlēšanas

Vēlēšanu kastē tiek iesviesta aploksne, kurā vēlētājs ir atzīmējis savu izvēli par labu kādam no kandidātiem. Vēlēšanas ir valsts vai kādas organizācijas veikts demokrātisks pasākumu un darbību kopums, kurā tās vēlētāji veic politisko izvēli, atdodot balsi par sev tīkamu kandidātu vai par partiju, kas vēlas nonākt pie varas šai valstī vai organizācijā.

Jaunums!!: Latvija un Vēlēšanas · Redzēt vairāk »

Vendi (Livonija)

Vendi bija Ziemeļkursas somugri un viena no sešām maztautām, kas piedalījās latviešu veidošanā.

Jaunums!!: Latvija un Vendi (Livonija) · Redzēt vairāk »

Venta

Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.

Jaunums!!: Latvija un Venta · Redzēt vairāk »

Ventspils

Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.

Jaunums!!: Latvija un Ventspils · Redzēt vairāk »

Vestards Šimkus

Vestards Šimkus (dzimis Jūrmalā) ir latviešu pianists un komponists.

Jaunums!!: Latvija un Vestards Šimkus · Redzēt vairāk »

Viduslaiki

Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.

Jaunums!!: Latvija un Viduslaiki · Redzēt vairāk »

Viduslatvijas zemiene

Viduslatvijas zemiene ir zemiene Latvijas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Latvija un Viduslatvijas zemiene · Redzēt vairāk »

Vidzeme

Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Latvija un Vidzeme · Redzēt vairāk »

Vidzemes augstiene

Skats no Gaiziņkalna Vidzemes augstiene ir Latvijas augstākā augstiene.

Jaunums!!: Latvija un Vidzemes augstiene · Redzēt vairāk »

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Jaunums!!: Latvija un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)

Rīgas aplenkums un bombardēšana no rietumu (augšā) un austrumu (lejā) pusēm Rīgas rātes un pilsoņu zvēresta pieņemšana sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā 1710.

Jaunums!!: Latvija un Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) · Redzēt vairāk »

Vikingi

Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.

Jaunums!!: Latvija un Vikingi · Redzēt vairāk »

Vikingu laiki

Ladoga, Novgoroda un Kijeva Senajā Krievzemē. Vikingu dibinātās valstis 8. gs. (tumši sarkanā krāsā), 9.gs. (sarkanā krāsā), 10. gs. (oranžā krāsā) un 11.gs. (dzeltenā krāsā). Zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi Pēc Sicīlijas normaņu ķēniņa Rogera II rīkojuma tapusī pasaules karte (''Tabula Rogeriana'', 1154). Vikingu laiki ir Eiropas historiogrāfijā pieņemts apzīmējums viduslaiku periodam Ziemeļeiropas zemēs no 8.

Jaunums!!: Latvija un Vikingu laiki · Redzēt vairāk »

Vilhelms Ostvalds

Vilhelms Ostvalds ( —) bija vācbaltiešu ķīmiķis, filozofs.

Jaunums!!: Latvija un Vilhelms Ostvalds · Redzēt vairāk »

Visvaldis

Visvaldis no Jersikas (dzimis 12. gadsimta beigās, miris pēc 1230. gada) bija 13.

Jaunums!!: Latvija un Visvaldis · Redzēt vairāk »

Vitebskas guberņa

Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.

Jaunums!!: Latvija un Vitebskas guberņa · Redzēt vairāk »

Zaķi

Zaķi (Lepus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) ģints, kas apvieno 32 sugas.

Jaunums!!: Latvija un Zaķi · Redzēt vairāk »

Zaļo un Zemnieku savienība

Zaļo un Zemnieku savienība (saīsināti: ZZS) ir 2002.

Jaunums!!: Latvija un Zaļo un Zemnieku savienība · Redzēt vairāk »

Zālēdāji

Baltastes brieži ir tipiski zālēdāji Zālēdāji ir organismi, kas anatomiski un fizioloģiski ir pielāgoti uzturā lietot augu pasaules barību.

Jaunums!!: Latvija un Zālēdāji · Redzēt vairāk »

Zīdītāji

Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.

Jaunums!!: Latvija un Zīdītāji · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Latvija un Zeme · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Latvija un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Zemgale

Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.

Jaunums!!: Latvija un Zemgale · Redzēt vairāk »

Zemgales līdzenums

Zemgales līdzenuma ainava pie Teteles Lielupes krastā Zemgales līdzenums atrodas Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā.

Jaunums!!: Latvija un Zemgales līdzenums · Redzēt vairāk »

Zemiene

Zemiene Zemiene ir līdzenums, kas izvietots zemu virs jūras līmeņa (līdz 200 m vjl).

Jaunums!!: Latvija un Zemiene · Redzēt vairāk »

Ziemas olimpiskās spēles

2006. gada ziemas olimpiskajās spēles Ziemas olimpiskās spēles ir starptautisks ziemas sporta pasākums, kas notiek ik pa četriem gadiem un ko organizē Starptautiskā Olimpiskā komiteja.

Jaunums!!: Latvija un Ziemas olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »

Ziemassvētki

Ziemassvētki, Ziemsvētki jeb Ziemas svētki ir gadskārtu svētki, kurus katru gadu svin neilgi pēc ziemas saulgriežiem 20.

Jaunums!!: Latvija un Ziemassvētki · Redzēt vairāk »

Ziemassvētku vakars

20. gadsimta sākuma Ziemassvētku vakara glezna Ziemassvētku vakars tiek atzīmēts dienā pirms Ziemassvētkiem.

Jaunums!!: Latvija un Ziemassvētku vakars · Redzēt vairāk »

Ziemeļbriedis

Ziemeļbriedis (Rangifer tarandus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) zīdītājs, kas pieder ziemeļbriežu ģintij (Rangifer).

Jaunums!!: Latvija un Ziemeļbriedis · Redzēt vairāk »

Ziemeļeiropa

Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.

Jaunums!!: Latvija un Ziemeļeiropa · Redzēt vairāk »

Ziemeļkursas augstiene

Ziemeļkursas augstiene ir augstiene Latvijas ziemeļrietumu daļā, Kurzemes ziemeļaustrumu daļā.

Jaunums!!: Latvija un Ziemeļkursas augstiene · Redzēt vairāk »

Zigmars Liepiņš

Zigmars Liepiņš (dzimis Liepājā) ir latviešu komponists, taustiņinstrumentālists un uzņēmējs.

Jaunums!!: Latvija un Zigmars Liepiņš · Redzēt vairāk »

Zinību diena

Liepājas Raiņa 6. vidusskolā 2017. gadā 1. septembrī Zinību dienas atribūts — zvans Zinību diena, dažreiz saukta arī par 1. septembri, ir diena, kurā Krievijā un daudzās citās pēcpadomju valstīs, tostarp arī Latvijā, atzīmē skolas mācību gada sākumu.

Jaunums!!: Latvija un Zinību diena · Redzēt vairāk »

Zivis

Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.

Jaunums!!: Latvija un Zivis · Redzēt vairāk »

Zviedri

Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).

Jaunums!!: Latvija un Zviedri · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Latvija un Zviedrija · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Latvija un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

.eu

.eu ir Eiropas Savienības augstākā līmeņa domēns.

Jaunums!!: Latvija un .eu · Redzēt vairāk »

.lv

.lv ir Latvijas Interneta augstākā līmeņa domēns (ccTLD).

Jaunums!!: Latvija un .lv · Redzēt vairāk »

1. janvāris

1.

Jaunums!!: Latvija un 1. janvāris · Redzēt vairāk »

1. maijs

1.

Jaunums!!: Latvija un 1. maijs · Redzēt vairāk »

1. septembris

1.

Jaunums!!: Latvija un 1. septembris · Redzēt vairāk »

11. augusts

11.

Jaunums!!: Latvija un 11. augusts · Redzēt vairāk »

11. novembris

11.

Jaunums!!: Latvija un 11. novembris · Redzēt vairāk »

13. gadsimts

13.

Jaunums!!: Latvija un 13. gadsimts · Redzēt vairāk »

14. aprīlis

14.

Jaunums!!: Latvija un 14. aprīlis · Redzēt vairāk »

14. jūnijs

14.

Jaunums!!: Latvija un 14. jūnijs · Redzēt vairāk »

14. maijs

14.

Jaunums!!: Latvija un 14. maijs · Redzēt vairāk »

14. Saeima

14.

Jaunums!!: Latvija un 14. Saeima · Redzēt vairāk »

16. aprīlis

16.

Jaunums!!: Latvija un 16. aprīlis · Redzēt vairāk »

16. gadsimts

16.

Jaunums!!: Latvija un 16. gadsimts · Redzēt vairāk »

17. aprīlis

17.

Jaunums!!: Latvija un 17. aprīlis · Redzēt vairāk »

17. marts

17.

Jaunums!!: Latvija un 17. marts · Redzēt vairāk »

18. novembris

18.

Jaunums!!: Latvija un 18. novembris · Redzēt vairāk »

19. gadsimts

19.

Jaunums!!: Latvija un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »

1917. gada Krievijas revolūcija

1917.

Jaunums!!: Latvija un 1917. gada Krievijas revolūcija · Redzēt vairāk »

1924. gada vasaras olimpiskās spēles

1924. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšana. 1924.

Jaunums!!: Latvija un 1924. gada vasaras olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »

1933. gada Pasaules čempionāts hokejā

1933.

Jaunums!!: Latvija un 1933. gada Pasaules čempionāts hokejā · Redzēt vairāk »

1935. gada Eiropas čempionāts basketbolā

1935.

Jaunums!!: Latvija un 1935. gada Eiropas čempionāts basketbolā · Redzēt vairāk »

1936. gada ziemas olimpiskās spēles

Olimpisko spēļu atklāšana (pie mikrofona Ādolfs Hitlers)1936.

Jaunums!!: Latvija un 1936. gada ziemas olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »

1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā

1937.

Jaunums!!: Latvija un 1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā · Redzēt vairāk »

1939. gada Eiropas čempionāts basketbolā

1939.

Jaunums!!: Latvija un 1939. gada Eiropas čempionāts basketbolā · Redzēt vairāk »

1990. gadi

Eiropas Savienība pēc Austrijas, Somijas un Zviedrijas uzņemšanas (1995). 1990.

Jaunums!!: Latvija un 1990. gadi · Redzēt vairāk »

1997. gada Pasaules čempionāts hokejā

1997.

Jaunums!!: Latvija un 1997. gada Pasaules čempionāts hokejā · Redzēt vairāk »

2. marts

2.

Jaunums!!: Latvija un 2. marts · Redzēt vairāk »

20. janvāris

20.

Jaunums!!: Latvija un 20. janvāris · Redzēt vairāk »

2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

2000.

Jaunums!!: Latvija un 2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

2000. gada vasaras olimpiskās spēles

2000.

Jaunums!!: Latvija un 2000. gada vasaras olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »

2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

47.

Jaunums!!: Latvija un 2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

2003.

Jaunums!!: Latvija un 2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

2003. gada referendums par dalību ES

Latvijā notika referendums par dalību ES.

Jaunums!!: Latvija un 2003. gada referendums par dalību ES · Redzēt vairāk »

2004. gada Eiropas čempionāts futbolā

2004.

Jaunums!!: Latvija un 2004. gada Eiropas čempionāts futbolā · Redzēt vairāk »

2005. gada Pasaules čempionāts hokejā

2005.

Jaunums!!: Latvija un 2005. gada Pasaules čempionāts hokejā · Redzēt vairāk »

2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm

2007.

Jaunums!!: Latvija un 2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm · Redzēt vairāk »

2014. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā

2014.

Jaunums!!: Latvija un 2014. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā · Redzēt vairāk »

2014. gada ziemas olimpiskās spēles

2014.

Jaunums!!: Latvija un 2014. gada ziemas olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »

2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā

2017.

Jaunums!!: Latvija un 2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā · Redzēt vairāk »

2023. gada FIBA Pasaules kauss

2023.

Jaunums!!: Latvija un 2023. gada FIBA Pasaules kauss · Redzēt vairāk »

2023. gada Pasaules čempionāts hokejā

2023.

Jaunums!!: Latvija un 2023. gada Pasaules čempionāts hokejā · Redzēt vairāk »

21. novembris

21.

Jaunums!!: Latvija un 21. novembris · Redzēt vairāk »

22. jūnijs

22.

Jaunums!!: Latvija un 22. jūnijs · Redzēt vairāk »

22. septembris

22.

Jaunums!!: Latvija un 22. septembris · Redzēt vairāk »

23. jūnijs

23.

Jaunums!!: Latvija un 23. jūnijs · Redzēt vairāk »

24. decembris

24.

Jaunums!!: Latvija un 24. decembris · Redzēt vairāk »

24. jūnijs

24.

Jaunums!!: Latvija un 24. jūnijs · Redzēt vairāk »

25. decembris

25.

Jaunums!!: Latvija un 25. decembris · Redzēt vairāk »

25. marts

25.

Jaunums!!: Latvija un 25. marts · Redzēt vairāk »

26. decembris

26.

Jaunums!!: Latvija un 26. decembris · Redzēt vairāk »

26. janvāris

26.

Jaunums!!: Latvija un 26. janvāris · Redzēt vairāk »

27. aprīlis

27.

Jaunums!!: Latvija un 27. aprīlis · Redzēt vairāk »

3. decembris

3.

Jaunums!!: Latvija un 3. decembris · Redzēt vairāk »

31. decembris

31.

Jaunums!!: Latvija un 31. decembris · Redzēt vairāk »

4. jūlijs

4.

Jaunums!!: Latvija un 4. jūlijs · Redzēt vairāk »

4. jūnijs

4.

Jaunums!!: Latvija un 4. jūnijs · Redzēt vairāk »

4. maijs

4.

Jaunums!!: Latvija un 4. maijs · Redzēt vairāk »

8. maijs

8.

Jaunums!!: Latvija un 8. maijs · Redzēt vairāk »

8. marts

8.

Jaunums!!: Latvija un 8. marts · Redzēt vairāk »

9. maijs

9.

Jaunums!!: Latvija un 9. maijs · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

LAT, Latvia, Latvijas Republika, Latvijas Republika (1918-1940), Latvijas Valsts, Latvijas teritorija, Latvijas valsts.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

IzejošaisIenākošā