Ātrāk nekā pārlūku!
58 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Anarhija, Antante, Apvienotā Karaliste, Aristids Briāns, Austrija, Šarls Seņoboss, Šveice, Ženēva, Baltā kustība, Beļģija, Dānija, De iure, Deivids Loids Džordžs, Esmē Hauards, Francija, Georgs Bisenieks, Holande, Igaunija, Irāna, Itālija, Japāna, Jānis Lazdiņš, Jānis Tepfers, Kolumbija, Krievijas Impērija, Krievijas PFSR, Krievijas pilsoņu karš, Latgale, Latvija, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas Satversmes sapulce, Latvijas valsts atzīšana de facto, Latvijas—Krievijas miera līgums, Lietuva, Londona, Norvēģija, Oļģerds Grosvalds, Padomju Savienība, Paragvaja, Parīze, Pjotrs Vrangelis, Polija, Polijas—Lietuvas ūnija, Portugāle, Rīga, Roma, Rumānija, ..., Sēlija, Somija, Tautu Savienība, Vācija, Versaļas līgums, Zigfrīds Anna Meierovics, Zviedrija, 1919. gada Parīzes miera konference. Izvērst indekss (8 vairāk) »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Anarhija
Anarhija var būt dažāda veida politisks stāvoklis kādā valstī vai cita veida politiski organizētā teritorijā, kura raksturīgākā iezīme ir, ka pārvalde, kas īsteno varu, nav nosakāma.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Anarhija · Redzēt vairāk »
Antante
1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Antante · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Aristids Briāns
Aristids Briāns (dzimis, miris) bija Francijas sociāldemokrātu politiķis, kurš no 1909.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Aristids Briāns · Redzēt vairāk »
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Austrija · Redzēt vairāk »
Šarls Seņoboss
Šarls Seņeboss Šarls Seņoboss (1854—1942) bija franču vēsturnieks, Sorbonnas profesors (no 1900).
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Šarls Seņoboss · Redzēt vairāk »
Šveice
Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Šveice · Redzēt vairāk »
Ženēva
Ženēva Ženēva ir pilsēta Šveices galējos dienvidrietumos, valsts frančvalodīgajā daļā, pie Ronas iztekas no Ženēvas ezera.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Ženēva · Redzēt vairāk »
Baltā kustība
Baltās kustības plakāts, kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju Baltā kustība (tāpat tiek izmantoti nosaukumi Baltā gvarde, Baltā lieta, Baltā ideja bija kustība Krievijas pilsoņu karā, kura gan politiski, gan militāri apvienoja pret boļševikiem noskaņotus cilvēkus laikā no 1917. līdz 1923. gadam, kā arī vēlākajā emigrācijā. Šajā kustībā iekļāvās visdažādāko politisko uzskatu cilvēki, kuri pirms Februāra un vēlākās Oktobra revolūcijas nereti bija pat naidīgi noskaņoti savā starpā. Tāpat šai kustībai nebija vienotu ideoloģisku nostādņu. Šie un citi faktori noveda pie tā, ka kustība nekad nebija vienota ne mērķos, ne arī darbībā. Militārajā jomā lielu nozīmi Baltās kustības karaspēkā spēlēja bijušie Krievijas Impērijas armijas virsnieki. Pēc Oktobra revolūcijas lielākajai daļa no viņiem draudēja represijas, kā arī daudzi tika padzīti pēc tam, kad notika karaspēku vienību vēlēšanas, kurās karavīri ievēlēja savus komandierus. Šīs kustības atbalstītāju un dalībnieku vidū bija arī vairāki tūkstoši latviešu virsnieku un karavīru, piemēram, Rūdolfs Bangerskis, Kārlis Goppers, kuri baltgvardu armijā ieņēma augstus amatus. Krievijas pilsoņu kara laikā Baltās kustības karaspēka vienībām, kuras karoja pret boļševikiem dažādās frontēs, izdevās gūt ievērojamus panākumus, iegūstot kontroli pār lielām teritorijām bijušās impērijas perifērijā, tomēr Krievzemes vēsturiskā pamatdaļa un divas galvaspilsētas — Petrograda un Maskava — netika ieņemtas. Cerība uz rietumvalstu palīdzību neattaisnojās, jo tās pēc Pirmā pasaules kara nebija gatavas tieši iesaistīties karadarbībā. Boļševikiem pēc ilgām un smagām cīņām izdevās sakaut baltgvardu armijas dažādās frontēs citu pēc citas, līdz beigās boļševiki guva uzvaru visā Krievijas pilsoņu karā. Baltās kustības pārstāvji bija spiesti doties emigrācijā, kur izveidoja nozīmīgu krievu diasporu, kurā attīstījās sava kultūras un politiskā dzīve.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Baltā kustība · Redzēt vairāk »
Beļģija
Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Beļģija · Redzēt vairāk »
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Dānija · Redzēt vairāk »
De iure
De iure jeb de jure ir no latīņu valodas cēlies izteiciens, kas juridiskajā terminoloģijā norāda uz situācijas formālo pusi.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un De iure · Redzēt vairāk »
Deivids Loids Džordžs
Deivids Loids Džordžs (1863. gada 17. janvāris — 1945. gada 26. marts) bija britu politiķis no Liberālās partijas.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Deivids Loids Džordžs · Redzēt vairāk »
Esmē Hauards
Esmē Hauards 1924. gadā Esmē Viljams Hauards (dzimis, miris) bija Apvienotās Karalistes diplomāts.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Esmē Hauards · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Francija · Redzēt vairāk »
Georgs Bisenieks
Georgs Bisenieks (vecajā ortogrāfijā: Bisseneek, 1885—1941) bija latviešu politiķis un diplomāts.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Georgs Bisenieks · Redzēt vairāk »
Holande
Ziemeļholandes un Dienvidholandes provinces Nīderlandes kartē Holande ir ģeogrāfisks reģions Nīderlandes rietumos.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Holande · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Igaunija · Redzēt vairāk »
Irāna
Irānas Islāma Republika, plāšāk zināma kā Irāna, ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumu Āzijā.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Irāna · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Itālija · Redzēt vairāk »
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Japāna · Redzēt vairāk »
Jānis Lazdiņš
Jānis Lazdiņš sūtņa tērpā Jānis Mārtiņš Lazdiņš (arī Jan Lasdin, 1875-1953) bija latviešu mūziķis un diplomāts.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Jānis Lazdiņš · Redzēt vairāk »
Jānis Tepfers
Jānis Tepfers (1898-1994) bija latviešu diplomāts, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs (1937—1938), Latvijas vēstnieks Somijā (1938—1940).
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Jānis Tepfers · Redzēt vairāk »
Kolumbija
Kolumbija, oficiālais nosaukums Kolumbijas Republika, ir Dienvidamerikas ziemeļrietumu valsts.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Kolumbija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas PFSR
Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Krievijas PFSR · Redzēt vairāk »
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Latgale · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē
Latvijas delegācijas memorands Parīzes miera konferencē (iesniegts 1919. gada 10. jūnijā). Delegācijas sagatavotā karte par Latvijas pilsētu etnisko sastāvu līdz 1917. gadam. Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē darbojās no 1919.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē · Redzēt vairāk »
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »
Latvijas Satversmes sapulce
Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Latvijas Satversmes sapulce · Redzēt vairāk »
Latvijas valsts atzīšana de facto
Z. A. Meierovica uzaicinājuma vēstule Lielbritānijas latviešiem, kas izsūtīta kopā ar Balfūra notas kopiju 1918. gada 18. novembrī. Latvijas atzīšana de facto bija sākotnējā Latvijas valsts vai tās Pagaidu valdības kā juridiska fakta atzīšana 1918.—1921.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Latvijas valsts atzīšana de facto · Redzēt vairāk »
Latvijas—Krievijas miera līgums
Latvijas—Krievijas miera līguma parakstīšana Rīgā. Latvijas—Krievijas miera līgums jeb 1920.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Latvijas—Krievijas miera līgums · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Lietuva · Redzēt vairāk »
Londona
Londona ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Londona · Redzēt vairāk »
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Norvēģija · Redzēt vairāk »
Oļģerds Grosvalds
Oļģerds Grosvalds (1884. gada 25. aprīlis — 1962. gada 12. septembris) bija latviešu žurnālists, mākslas kritiķis, politiķis un diplomāts, būdams Latvijas ārlietu dienestā 43 gadus (1919—1962).
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Oļģerds Grosvalds · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Paragvaja
Paragvaja, oficiāli Paragvajas Republika (guarani: Paraguái Tavakuairetã), ir viena no divām Dienvidamerikas valstīm (kopā ar Bolīviju), kam nav jūras robežas.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Paragvaja · Redzēt vairāk »
Parīze
Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Parīze · Redzēt vairāk »
Pjotrs Vrangelis
Pjotrs Vrangelis jeb Pēteris Vrangelis (—) bija Krievijas Impērijas armijas virsnieks un vēlāk viens no Baltās kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Pjotrs Vrangelis · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Polija · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Portugāle
Portugāle, oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kas atrodas Pireneju pussalā.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Portugāle · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Rīga · Redzēt vairāk »
Roma
Roma ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Roma · Redzēt vairāk »
Rumānija
Rumānija ir pusprezidentāla, unitāra valsts Centrāleiropas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Rumānija · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Sēlija · Redzēt vairāk »
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Somija · Redzēt vairāk »
Tautu Savienība
Ženēvā Tautu Savienība jeb Nāciju Līga bija globāla starpvaldību organizācija, kura dibināta no 1919.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Tautu Savienība · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Vācija · Redzēt vairāk »
Versaļas līgums
Versaļas līguma teksta angliskā versija Versaļas līguma parakstīšana pils Spoguļu zālē (V. Orpena glezna, 1919). Vācijas pārstāvis J. Bells paraksta līgumu, pretī sēž no kreisās: ASV delegācija ar prezidentu V. Vilsonu (5. no kreisās), Francijas premjers Ž. Klemanso (6. no kreisās), Lielbritānijas delegācija ar premjeru D. Loidu Džordžu (7. no kreisās), Japānas delegācijas vadītājs Saiondzi (12. no kreisās). Stāv no kreisās Grieķijas, Portugāles, Kanādas, Serbijas, Indijas, Itālijas, Beļģijas, Dienvidāfrikas un Austrālijas pārstāvji, kā arī citi Lielbritānijas delegācijas locekļi ''The Signing of the Peace Treaty of Versailles'' Versaļas līgums ir Parīzes miera konferencē izstrādāts un 1919.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Versaļas līgums · Redzēt vairāk »
Zigfrīds Anna Meierovics
Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Zigfrīds Anna Meierovics · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un Zviedrija · Redzēt vairāk »
1919. gada Parīzes miera konference
"Lielais četrinieks" Parīzes miera konferences laikā (''no kreisās uz labo, Deivids Loids Džordžs, Vitorio Orlando, Žoržs Klemanso, Vudro Vilsons'') Viena no Parīzes miera konferences sesijām Parīzes miera konference 1919.
Jaunums!!: Latvijas valsts atzīšana de iure un 1919. gada Parīzes miera konference · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Latvijas atzīšana de iure, Latvijas atzīšana de jure.
