Ātrāk nekā pārlūku!
274 attiecības: Afrikāta, Aisbergs, Aizguvums, Akuzatīvs, Alūksne, Aleksandrs Johans Stenders, Alofons, Alveolārs līdzskanis, Amatnieki, Amerikas Savienotās Valstis, Andrejs Veisbergs, Angļu valoda, Anglicisms, Ansis Līventāls, Ansis Leitāns, Antante, Apģērbs, Apgaismības laikmets, Apvienotā Karaliste, Asimilācija (socioloģija), Atzīme, Augšzemnieku dialekts, Augusts Bīlenšteins, Austrālija, Šaurais un platais e, ē, Ģenitīvs, Īrija, Žūpu Bērtulis, Ō, Ŗ, Ērdmans Tolgsdorfs, Bakas, Baltijas valstis, Baltkrievi, Baltu valodas, Baltu-slāvu valodas, Barbarisms, Bezastainie abinieki, Bikses, Bilabiāls līdzskanis, Boriss Infantjevs, Brazīlija, Cēsis, Centrālā vēlēšanu komisija, Ceturtā deklinācija, Cunfte, Daiļliteratūra, Dainas, Darbarīks, Darbības vārds, ..., Datīvs, Dāņu valoda, Dālderis, De facto, De iure, Dialekts, Diena (laikraksts), Digrāfs, Dizains, Dobele, Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā, Dzinis, Eiro, Eiropas Savienība, Elektroniskais pasts, Encyclopædia Britannica, Ernsts Gliks, Etiķis, Franču valoda, Francis Kemps, Garneles, Georgs Elgers, Georgs Mancelis, Gothards Frīdrihs Stenders, Gotu valoda, Grāmata, Grieķu valoda, H, Heinrihs Ādolfijs, Homonīms, Iedzīvotāju migrācija, Igauņu valoda, Igaunija, Ina Druviete, Indoeiropiešu pirmvaloda, Indoeiropiešu valodas, Industrializācija, Instrumentālis, Iskolats, Izloksne, Izpirkumnoma, J, Jans Karigers, Jaunauce, Jaunā Derība, Jaunlatvieši, Jaunvārds, Jānis Endzelīns, Jēkabs Dravnieks, Jezuīti, Johans Georgs Rehehūzens, Juris Alunāns, Kanāda, Karaspēks, Katehisms, Kauņa, Kārlis Šadurskis, Kārlis Gothards Elferfelds, Kārlis Mīlenbahs, Kārta, Klīrings, Klio (žurnāls), Konstantīns Karulis, Konstitūcija, Kosmētika, Krievi, Krievija, Krievijas Impērija, Krievu skolu aizstāvības štābs, Krievu valoda, Kristofors Fīrekers, Kristofs Harders, Kurši, Kuršu valoda, Kursenieki, Kursenieku valoda, Kurzeme, Labiodentāls līdzskanis, Laikraksts, Landtāgs, Latīņu raksts, Latīņu valoda, Latgaļi, Latgale, Latgaliešu valoda, Latvieši, Latviešu alfabēts, Latviešu Avīzes, Latviešu ārste, Latviešu literārā biedrība, Latviešu personvārdi, Latviešu valodas gramatika, Latvija, Latvijas Krievu savienība, Latvijas okupācija (1940), Latvijas PSR, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Republikas Satversme, Latvijas robežas, Latvijas skolu reformas, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Latvijas Universitāte, Latviska Gada Grāmata, Lībeka, Lībieši, Lībiešu valoda, Lībiskais dialekts, Līdzskaņu mija, Lejasvācu valoda, Liborijs Depkins, Lielais Ziemeļu karš, Lietuva, Lietuvas lielkņaziste, Lietuviešu valoda, Lietvārds, Literārā valoda, Livonija, Livonijas krusta kari, Lokatīvs, Mazā ģilde (Rīga), Mazsalaca, Mārtiņš Luters, Mūzikas instruments, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Nazāls līdzskanis, Niedras valdība, Nikolajs Mollīns, Nominatīvs, Norvēģu valoda, Ortogrāfija, Oto Rozenbergers, Otrais pasaules karš, Otrā deklinācija, Paaudze, Padomju Savienība, Palatāls līdzskanis, Patriciāts, Pārkrievošana, Pūrisms (valodniecība), Peidžeris, Piektā deklinācija, Pipari, Pirmā deklinācija, Poļi, Postalveolārs līdzskanis, Profesija, Programmatūra, PSRS sabrukums, QWERTY, Rīgas Latviešu biedrība, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle, Referendumu saraksts Latvijā, Reformācija Livonijā, Saeima, Sarunvaloda, Sēļi, Sēļu valoda, Sēlija, Sengrieķu valoda, Senkrievu valoda, Senlatvijas tautu kristianizēšana, Sennorvēģu valoda, Senprūšu valoda, Serbhorvātu valoda, Sestā deklinācija, Siļķes, Sieks, Silvestrs Tegetmeijers, Slāvi, Slāvismi, Slāvu valodas, Slēdzenis, Smiltene, Somugru valodas, Stops (mērvienība), Sunākste, Surogātpasts, Svešvārds, Tabaka, Taimeris, Tautas skaitīšana, Tērzētava, Termins, Trešā deklinācija, Ukraiņi, Unikods, Uzņēmējdarbība, Vagars, Valka, Valmiera, Valoda, Valsts valoda, Valsts valodas centrs, Vācbaltieši, Vācieši, Vācija, Vācu valoda, Vārdnīca, Vērdiņš, Vecā Derība, Vecvārds, Velārs līdzskanis, Velta Rūķe-Draviņa, Viļņa, Vidus dialekts, Vidzeme, Vokatīvs, Windows 2000, Windows XP, Windows-1257, Zemgaļi, Zemgale, Zemnieki, Ziemeļģermāņu valodas, Zilbes intonācija, Zviedrija, Zviedru laiki, Zviedru valoda, 12. Saeima, 13. gadsimts, 18. gadsimts, 1885. gads, 2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē. Izvērst indekss (224 vairāk) »
Afrikāta
Afrikātas (sauktas arī par afrikatīviem slēdzeņiem) ir koartikulēti divcentru līdzskaņi, kas sākas kā slēdzeņi (kā vai). Atšķirībā no slēdzeņiem slēgums netiek pārrauts pēkšņi, bet pāriet spraugā: aktīvais runas orgāns (parasti mēle) pamazām attālinās no pasīvā, vaidojot spraugu, kā rezultātā skaņas realizācija ir berzeniska (kā vai), vai, atsevišķos gadījumos, kā berzeniski trilli.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Afrikāta · Redzēt vairāk »
Aisbergs
Aisbergs pie Grenlandes Aisbergs (— 'ledus kalns') jeb leduskalns ir Pasaules okeānā dreifējošs, no ledājiem (parasti šelfa ledājiem) atdalījies ledus gabals ar ļoti lielu masu, no segledāja (ledusvairoga) atšķēlies un okeānā iekritis milzīgs ledus blāķis.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Aisbergs · Redzēt vairāk »
Aizguvums
Aizguvums ir tāds vārds, kas ir ticis aizgūts no vienas valodas un iekļauts citā.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Aizguvums · Redzēt vairāk »
Akuzatīvs
Akuzatīvs ir vārda locījums, kas paskaidro priekšmetu vai personu.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Akuzatīvs · Redzēt vairāk »
Alūksne
Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Alūksne · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Johans Stenders
Aleksandrs Johans Stenders, (Alexander Johann Stender) saukts par Jauno Stenderu (dzimis 1744. gada 4. novembrī, miris 1819. gada 20. novembrī), bija luterāņu teologs un apgaismotājs, Sēlpils pilskunga tiesas prāvests (no 1787), Sēlpils un Sunākstes mācītājs (1796—1819), Gotharda Frīdriha Stendera (Vecā Stendera) dēls.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Aleksandrs Johans Stenders · Redzēt vairāk »
Alofons
Alofons ir kādas fonēmas pozicionāls variants, piemēram, latviešu valodā ir fonēmas pozicionāls variants pirms velārajiem un.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Alofons · Redzēt vairāk »
Alveolārs līdzskanis
Alveolārie līdzskaņi tiek artikulēti ar mēli pret vai tuvu augšējai alveolai (augšzobu smaganām).
Jaunums!!: Latviešu valoda un Alveolārs līdzskanis · Redzēt vairāk »
Amatnieki
Amatnieki ir ciems Garkalnes pagasta Ropažu novadā.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Amatnieki · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Andrejs Veisbergs
Andrejs Veisbergs (dzimis Rīgā -->) ir latviešu valodnieks, tulks, tulkotājs un profesors.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Andrejs Veisbergs · Redzēt vairāk »
Angļu valoda
Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Angļu valoda · Redzēt vairāk »
Anglicisms
Jura Baldunčika grāmatas „Anglicismi latviešu valodā” vāks Anglicisms jeb anglisms ir aizguvums no angļu valodas kādā citā valodā.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Anglicisms · Redzēt vairāk »
Ansis Līventāls
Ansis Līventāls (vecajā ortogrāfijā: Anss Lieventhal, 1803—1878) bija latviešu dzejnieks, grāmatu izplatītājs un tulkotājs no vācu valodas.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Ansis Līventāls · Redzēt vairāk »
Ansis Leitāns
Ansis Leitāns (1815—1874) bija viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Ansis Leitāns · Redzēt vairāk »
Antante
1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Antante · Redzēt vairāk »
Apģērbs
latviešu tautas tērpi Apģērbs, arī drēbes vai tērps, ir izstrādājums vai izstrādājumu kopums, kura mērķis ir apsegt cilvēka ķermeņa daļas.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Apģērbs · Redzēt vairāk »
Apgaismības laikmets
Racionālisma artefakts Apgaismība bija filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Apgaismības laikmets · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Asimilācija (socioloģija)
Sociālās integrācijas kategorijas Asimilācija ir vienas tautas saplūšana ar otru, pārņemot tās valodu, kultūru un tradīcijas.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Asimilācija (socioloģija) · Redzēt vairāk »
Atzīme
Tīmekli 2.0 (''Web 2.0'') saistīto atzīmju mākonis Atzīme, birka jeb tags (no) ir viena vai vairākas rakstzīmes, kas piekārtotas datu kopai, lai to identificētu un sniegtu informāciju par kopu.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Atzīme · Redzēt vairāk »
Augšzemnieku dialekts
Dialektu izplatība Latvijas teritorijā. Augšzemnieku dialekts ir viens no trim latviešu valodas dialektiem.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Augšzemnieku dialekts · Redzēt vairāk »
Augusts Bīlenšteins
Augusts Johans Gotfrīds Bīlenšteins (—) bija vācbaltiešu cilmes luterāņu mācītājs un valodnieks.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Augusts Bīlenšteins · Redzēt vairāk »
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Austrālija · Redzēt vairāk »
Šaurais un platais e, ē
Šaurā un platā e, ē izrunu literārajā latviešu valodā nosaka pozicionālie un nepozicionālie noteikumi.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Šaurais un platais e, ē · Redzēt vairāk »
Ģenitīvs
Ģenitīvs ir locījums, kas norāda uz piederību vai cilmi.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Ģenitīvs · Redzēt vairāk »
Īrija
Īrija, dažkārt aprakstoši dēvēta arī kā Īrijas Republika, ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Īrija · Redzēt vairāk »
Žūpu Bērtulis
Teātra izrādei veltīts piemiņas akmens Žūpu Bērtulis (sākotnēji — Lustes spēle no zemnieka, kas par muižnieku tape pārvērsts) ir Aleksandra Johana Stendera lokalizēta luga.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Žūpu Bērtulis · Redzēt vairāk »
Ō
Ō bija burts latviešu alfabētā, kurš pastāvēja līdz 1946.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Ō · Redzēt vairāk »
Ŗ
thumb Ŗ jeb mīkstinātais r ir vēsturisks latviešu alfabēta burts, kas tika lietots visos latviešu valodas tekstos līdz 20.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Ŗ · Redzēt vairāk »
Ērdmans Tolgsdorfs
Tolgsdorfa "Rīgas Svētā Benedikta Jaunavu Klostera brīnumaini uzglabātā vēsture..." (1614) Ērdmans Tolgsdorfs (ap 1550-1620) jeb Ertmanis Tolgsdorfs bija Jezuītu ordeņa priesteris un jezuītu kolēģijas loceklis, kas kontrreformācijas laikā 1585.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Ērdmans Tolgsdorfs · Redzēt vairāk »
Bakas
Bakas (vai variola vera) bija infekcijas slimība, kas raksturīga tikai cilvēkam un kuru izraisīja divi vīrusi: Variola major un Variola minor.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Bakas · Redzēt vairāk »
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »
Baltkrievi
Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Baltkrievi · Redzēt vairāk »
Baltu valodas
Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Baltu valodas · Redzēt vairāk »
Baltu-slāvu valodas
Baltu-slāvu valodas, dažkārt arī baltslāvu valodas, ir pie indoeiropiešu valodu saimes piederošas valodas.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Baltu-slāvu valodas · Redzēt vairāk »
Barbarisms
Barbarismi (no (varvarismós)) ir nestandarta, valodas sistēmai neatbilstoši vārdi, kas bieži vien ir leksiski aizguvumi no kādas svešvalodas, kam aizguvējvalodā ir literārs sinonīms.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Barbarisms · Redzēt vairāk »
Bezastainie abinieki
Bezastainie abinieki (Anura) ir lielākā un plašākā abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 88% no visiem abiniekiem, vairāk kā 5000 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Bezastainie abinieki · Redzēt vairāk »
Bikses
Vīriešu bikses Bikses ir staklēts lejasģērbs, kas aptver iegurni (bezstaru bikses) un arī atsevišķi abus stilbus (staru bikses).
Jaunums!!: Latviešu valoda un Bikses · Redzēt vairāk »
Bilabiāls līdzskanis
Fonētikā par bilabiālu līdzskani sauc līdzskani, ko artikulē ar abām lūpām.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Bilabiāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Boriss Infantjevs
Boriss Infantjevs (dzimis Rēzeknē, miris) bija Latvijas krievu folklorists, lingvists, literatūrzinātnieks, pedagogs, vēsturnieks.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Boriss Infantjevs · Redzēt vairāk »
Brazīlija
Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Brazīlija · Redzēt vairāk »
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Cēsis · Redzēt vairāk »
Centrālā vēlēšanu komisija
CVK logo Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir galvenā par vēlēšanu organizēšanu atbildīgā institūcija Latvijā.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Centrālā vēlēšanu komisija · Redzēt vairāk »
Ceturtā deklinācija
Ceturtā deklinācija jeb -ai deklinācija ir viena no sešām lietvārdu deklinācijām latviešu valodā.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Ceturtā deklinācija · Redzēt vairāk »
Cunfte
Cunftes (senaugšvācu: zumft, vidusaugšvācu: zunft — 'apvienība', no zusammenkunft) bija amatnieku biedrības, kas radās viduslaiku Eiropā kā aroda biedrības ar reliģisku brālību raksturu un vēlāk pārtapa amatnieku korporācijās.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Cunfte · Redzēt vairāk »
Daiļliteratūra
Daiļliteratūra jeb beletristika (no — 'smalkā rakstniecība') ir mākslas forma, kur kā izteiksmes līdzeklis tiek lietota valoda.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Daiļliteratūra · Redzēt vairāk »
Dainas
Āronu Matīsa „Mūsu Tautas dziesmas” (1888) Latviešu tautasdziesmas ''Mana baltā māmulīt'' pieraksts no F. Mēnija ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632) Dainas jeb tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Dainas · Redzēt vairāk »
Darbarīks
Darbarīks ir ierīce kāda noteikta darba veikšanai.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Darbarīks · Redzēt vairāk »
Darbības vārds
Darbības vārds jeb verbs ( — ‘vārds’) ir patstāvīga vārdšķira, kas nosauc darbības vai stāvokļus kā laikā norisošus procesus, piemēram, skriet, ēdu, zied u.c. Daži darbības vārdi ir arī bez priedēkļa, kas nosauc pabeigtu darbību, piemēram, kļūdīties, konstatēt, pamatot, startēt, tāpēc šiem vārdiem priedēkļa no- pievienojums ir lieks.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Darbības vārds · Redzēt vairāk »
Datīvs
Datīvs ir locījums, kas norāda, ka kaut kas tiek dots.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Datīvs · Redzēt vairāk »
Dāņu valoda
Dāņu valoda (dansk, izrunā) ir ziemeļģermāņu valoda, ko prot 5,6 miljoni cilvēku, Dānijas un Fēru Salu (līdzās fēru valodai) valsts valoda.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Dāņu valoda · Redzēt vairāk »
Dālderis
Hercoga Jēkaba dālderis (1645. gads) Dālderis (atvasināts no) bija sudraba monēta ar diametru apmēram 40 mm un 29 gramu lielu svaru.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Dālderis · Redzēt vairāk »
De facto
De facto (no latīņu valodas — 'saskaņā ar faktu, faktiski') ir izteiciens tieslietās, kas nozīmē, ka kaut kas notiek praksē, bet ne obligāti saskaņā ar likumu.
Jaunums!!: Latviešu valoda un De facto · Redzēt vairāk »
De iure
De iure jeb de jure ir no latīņu valodas cēlies izteiciens, kas juridiskajā terminoloģijā norāda uz situācijas formālo pusi.
Jaunums!!: Latviešu valoda un De iure · Redzēt vairāk »
Dialekts
Dialekts ((dialektos); no — ‘runāt, izskaidroties’) ir valodas paveids, kas vēsturiski radies samērā plašā apvidū, un tajā var būt ietvertas vairākas izloksnes vai izlokšņu grupas.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Dialekts · Redzēt vairāk »
Diena (laikraksts)
Diena ir viens no lielākajiem dienas laikrakstiem Latvijā pēc abonentu skaita, iznāk latviešu valodā (līdz 1999. gadam iznāca arī krievu valodā).
Jaunums!!: Latviešu valoda un Diena (laikraksts) · Redzēt vairāk »
Digrāfs
Par digrāfu sauc burtu pāri, ar ko apzīmē vienu fonēmu vai fonēmu sekvenci, kas neatbilst šo burtu parastajai skaniskajai vērtībai.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Digrāfs · Redzēt vairāk »
Dizains
Visu svēto kapela Svētā Luija Bazilikas katedrālē ASV. Gan ēkas struktūra, gan dekorācijas var tikt uzskatītas par dizaina piemēriem. Dizains ir plāns vai specifikācija objekta vai sistēmas izveidošanai vai aktivitātes vai procesa īstenošanai, vai arī šī plāna vai specifikācijas rezultāts prototipa, produkta vai procesa formā.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Dizains · Redzēt vairāk »
Dobele
Dobele ir pilsēta Bērzes upes krastos Zemgalē, Dobeles novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Dobele · Redzēt vairāk »
Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā
Vidzemes zemnieku nolikuma pirmā lapa (1819). Dzimtbūšanas atcelšana jeb zemnieku brīvlaišana Latvijas teritorijā notika 19.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā · Redzēt vairāk »
Dzinis
Dzinis, saukts arī par draiveri, ir programma, kas vada dažādu procesu norisi vai ierīču darbību (piemēram, signālu pārsūtīšanu pa sakaru līnijām, diskdziņu, printeru u.c. ierīču funkcionēšanu), lai saskaņotu šo procesu izpildi vai ierīču sadarbību ar datoru.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Dzinis · Redzēt vairāk »
Eiro
Eiro jeb eira (svešvalodās: ευρώ, euro, euró, evro, ewro, евро utml.; starptautiskais apzīmējums — EUR; zīme — €) ir kopējā valūta deviņpadsmit Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas veido Eiropas Monetāro Savienību.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Eiro · Redzēt vairāk »
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Eiropas Savienība · Redzēt vairāk »
Elektroniskais pasts
Elektroniskais pasts (saīsinājumā e-pasts) ir ziņojumu sastādīšanas, nosūtīšanas un saņemšanas metode, izmantojot elektroniskās sakaru sistēmas.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Elektroniskais pasts · Redzēt vairāk »
Encyclopædia Britannica
''Encyclopaedia Britannica'' vairāki izdevumi vienkopus Encyclopædia Britannica (no latīņu valodas — 'Britu enciklopēdija') ir universāla enciklopēdija, kuru izdod uzņēmums Encyclopædia Britannica, Inc. Tā ir vecākā joprojām izdotā enciklopēdija pasaulē.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Encyclopædia Britannica · Redzēt vairāk »
Ernsts Gliks
Alūksnē Jaunā Derība ("Tas Jaunais Testaments") latviski (Glika tulkojums, 1685) Vecā un Jaunā Derība ("Tā Svētā Grāmata") latviski (Glika tulkojums, 1689) Ernsts Gliks, arī Johans Ernests Gliks (1654—1705), bija vācu luterāņu mācītājs, tulkotājs un Zviedru Vidzemes izglītības darbinieks, pirmais Bībeles tulkotājs latviešu valodā.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Ernsts Gliks · Redzēt vairāk »
Etiķis
Dažāda veida etiķi Etiķis (no vidusholandiešu etic vai viduslejasvācu ettik) ir etiķskābes šķīdums ūdenī, ko izmanto kā garšvielu un konservantu.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Etiķis · Redzēt vairāk »
Franču valoda
Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Franču valoda · Redzēt vairāk »
Francis Kemps
Francis Kemps (dzimis Makašēnu pagasta Sprūževas ciemā, miris Tomskas apgabalā) bija latviešu un latgaliešu literāts, politiķis un kultūras darbinieks.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Francis Kemps · Redzēt vairāk »
Garneles
Garneles (Caridea) ir plaša peldvēžu grupa, kas izdalīta kā desmitkājvēžu (Decapoda) infrakārta.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Garneles · Redzēt vairāk »
Georgs Elgers
Georgs Elgers, arī Juris Eļģers (dzimis 1585. gadā, miris), bija latviešu izcelsmes katoļu priesteris, garīgo tekstu autors un lektors jezuītu koledžās.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Georgs Elgers · Redzēt vairāk »
Georgs Mancelis
Georgs Mancelis, arī Juris Mancelis (dzimis, miris), bija vācbaltiešu cilmes latviešu literāts un valodnieks.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Georgs Mancelis · Redzēt vairāk »
Gothards Frīdrihs Stenders
Birzgales, vēlāk Žeimeles luterāņu mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders (1753). Stendera izgudrotās veļasmašīnas apraksts (Jelgava, 1765). Gothards Frīdrihs Stenders, arī Ģederts Fridriks Štenders (Gotthard Friedrich Stender), saukts par Veco Stenderu (dzimis, miris), bija apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, "Latviešu valodas vārdnīcas" (Lettisches Lexikon, 1789) autors.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Gothards Frīdrihs Stenders · Redzēt vairāk »
Gotu valoda
Lapa no gotu valodā 6.—7. gadsimtā sarakstīta likumu krājuma Gotu valoda (𐌲𐌿𐍄𐌰𐍂𐌰𐌶𐌳𐌰 — gutarazda, 𐌲𐌿𐍄𐍂𐌰𐌶𐌳𐌰 — gutrazda, 𐌲𐌿𐍄𐌹𐍃𐌺𐌰 𐍂𐌰𐌶𐌳𐌰 — gutiska razda) ir mirusi ģermāņu grupas valoda, kurā līdz apmēram 7.—8.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Gotu valoda · Redzēt vairāk »
Grāmata
Grāmatas Grāmata ir neperiodisks iespieddarbs kodeksa formā ar muguriņā sastiprinātām lapām.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Grāmata · Redzēt vairāk »
Grieķu valoda
Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Grieķu valoda · Redzēt vairāk »
H
Burts "H". H ir latīņu alfabēta astotais burts.
Jaunums!!: Latviešu valoda un H · Redzēt vairāk »
Heinrihs Ādolfijs
Heinriha Adofi "Pirmais mēģinājums īsi apkopotam ievadam latviešu valodā" (1685). Heinrihs Ādolfijs (dzimis Bžegā, Silēzijā, miris Jelgavā) bija vācu tautības garīdznieks, letonists un garīgo dziesmu tulkotājs, kas darbojās galvenokārt hercoga Jēkaba valdīšanas laikā Kurzemes un Zemgales hercogistē.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Heinrihs Ādolfijs · Redzēt vairāk »
Homonīms
Homonīmi ir vārdi ar atšķirīgu nozīmi, kas izrunājami un rakstāmi vienādi.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Homonīms · Redzēt vairāk »
Iedzīvotāju migrācija
Migrācija attiecībā uz cilvēkiem ir to pārvietošanās, piemēram, pārcelšanās no vienas vietas uz citu.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Iedzīvotāju migrācija · Redzēt vairāk »
Igauņu valoda
Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Igauņu valoda · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Igaunija · Redzēt vairāk »
Ina Druviete
Ina Druviete (dzimusi Rīgā) ir LU prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā, profesore, politiķe un filoloģe.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Ina Druviete · Redzēt vairāk »
Indoeiropiešu pirmvaloda
„Kurgānu hipotēze” par indoeiropiešu valodās runājošo cilšu migrāciju no aptuveni 4000. līdz 1000. gadam p.m.ē. Rozā krāsā iezīmēta indoeiropiešu kopvalodas dzimtene Indoeiropiešu pirmvaloda ir hipotētiski konstruēta visu indoeiropiešu valodu kopīgā priekštece.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Indoeiropiešu pirmvaloda · Redzēt vairāk »
Indoeiropiešu valodas
Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodu statuss pasaulē Indoeiropiešu valodu koks Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Indoeiropiešu valodas · Redzēt vairāk »
Industrializācija
Industrializācija ir sociālo un ekonomisko izmaiņu periods, kas pārveido cilvēku grupu no agrāras sabiedrības uz industriālu, iekļaujot plašu ekonomikas pārorganizāciju ražošanas mērķiem.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Industrializācija · Redzēt vairāk »
Instrumentālis
Instrumentālis ir locījums, kas parasti parāda, ka vārds, uz ko tas attiecas, ir instruments, ar kuru teikuma priekšmets veic kaut ko.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Instrumentālis · Redzēt vairāk »
Iskolats
Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no) bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Iskolats · Redzēt vairāk »
Izloksne
2015. gada izdevuma „Viena zeme, vieni ļaudis, nav vienāda valodiņa. Latviešu valodas izlokšņu paraugi” vāks Izloksne ir nelielā apvidū runāts valodas paveids.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Izloksne · Redzēt vairāk »
Izpirkumnoma
Izpirkumnoma jeb līzings (no — 'nomāšana') ir nomas veids, kurā ņēmējs par kādas preces (piemēram, iekārtas vai transportlīdzekļa) lietošanu maksā noteiktus procentus izpirkumnomas devējam, taču tiklīdz preces cena un procenti ir nomaksāti, tā īpašumtiesības pāriet izpirkumnomas ņēmējam.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Izpirkumnoma · Redzēt vairāk »
J
Burts "J". J ir latīņu alfabēta desmitais burts un latviešu alfabēta piecpadsmitais burts.
Jaunums!!: Latviešu valoda un J · Redzēt vairāk »
Jans Karigers
Jans Karigers (dzimis, miris) bija jezuītu misionārs un valodnieks, darbojies letonikas un leksikogrāfijas nozarē.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Jans Karigers · Redzēt vairāk »
Jaunauce
Jaunauce ir ciems Latvijā, Saldus novada Jaunauces pagasta centrs pie Ezeres upes, autoceļu P96 (Pūri—Auce—Grīvaiši) un V1175 (Jaunauce—Vadakste) krustojumā.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Jaunauce · Redzēt vairāk »
Jaunā Derība
Glika tulkojums, 1685). Jaunā Derība jeb Jaunās Derības raksti ir Bībeles daļa, kas vēsta par Jēzus Kristus dzīvi un kristietības pirmsākumiem.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Jaunā Derība · Redzēt vairāk »
Jaunlatvieši
Kustības galvenais ierosinātājs — Krišjānis Valdemārs (ap 1880) Rīgas Latviešu biedrības karogs Jaunlatvieši ir jēdziens, ko attiecina uz pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļiem, kas darbojās 19. gadsimta 50.—80.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Jaunlatvieši · Redzēt vairāk »
Jaunvārds
Jaunvārds jeb neoloģisms (no (neos) — 'jauns' + λόγος (logos) — 'vārds') ir vārds, kas darināts, lai apzīmētu jaunu jēdzienu vai aizstātu svešas cilmes vārdu.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Jaunvārds · Redzēt vairāk »
Jānis Endzelīns
Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Jānis Endzelīns · Redzēt vairāk »
Jēkabs Dravnieks
Jēkabs Dravnieks, arī Jēkabs Draviņ-Dravnieks (1858-1927) bija latviešu skolotājs, enciklopēdists, grāmatizdevējs un leksikogrāfs.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Jēkabs Dravnieks · Redzēt vairāk »
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Jezuīti · Redzēt vairāk »
Johans Georgs Rehehūzens
Johans Georgs Rehehūzens (arī Reehusen, Rähausen, Rhähusen, miris ap 1650. gadu) bija Zviedru Vidzemes luterāņu mācītājs un valodnieks.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Johans Georgs Rehehūzens · Redzēt vairāk »
Juris Alunāns
Juris Alunāns, īstajā vārdā Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns (vecajā ortogrāfijā Juris Allunan; dzimis Jaunkalsnavā, miris Jostenes pagastā) bija latviešu dzejnieks, publicists, valodnieks.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Juris Alunāns · Redzēt vairāk »
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Kanāda · Redzēt vairāk »
Karaspēks
Brīvības pieminekļa Valstis pēc aktīvo karavīru skaita (2009) Karaspēks jeb bruņotie spēki ir militārs veidojums, kura uzdevums kara laikā ir pasargāt valsti no agresora.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Karaspēks · Redzēt vairāk »
Katehisms
Katehisms jeb katķisms (no — 'mutiska apmācība') ir kristīgās ticības mācības izklāsts, pārsvarā jautājumu un atbilžu formā.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Katehisms · Redzēt vairāk »
Kauņa
Kauņa ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Kauņa · Redzēt vairāk »
Kārlis Šadurskis
Kārlis Šadurskis (dzimis Rīgā) ir latviešu matemātiķis, profesors un politiķis.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Kārlis Šadurskis · Redzēt vairāk »
Kārlis Gothards Elferfelds
Kārlis Gothards Elferfelds, arī Elverfelds (dzimis, miris) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, teologs, filozofs, publicists, literāts, izdevējs un grāmatu izplatītājs.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Kārlis Gothards Elferfelds · Redzēt vairāk »
Kārlis Mīlenbahs
K.Mīlenbaha "Daži jautājumi par latviešu valodu" (1891). Kārlis Mīlenbahs (Mǖlenbachs, dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, pedagogs, viens no latviešu valodniecības un latviešu leksikogrāfijas pamatlicējiem.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Kārlis Mīlenbahs · Redzēt vairāk »
Kārta
Kārta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Kārta · Redzēt vairāk »
Klīrings
Klīrings (no — 'notīrīšana') jeb tīrvērte ir maksājuma dokumentu nosūtīšana, apstrāde un savstarpējā saskaņošana, saskaņā ar kuru organizācija darbojas kā starpnieks un uzņemas pircēja un pārdevēja lomu darījumā, lai saskaņotu rīkojumus starp darījuma partneriem, kas notiek pirms norēķiniem un kura rezultātā, balstoties uz visiem iesniegtajiem maksājuma dokumentiem, aprēķina katras kredītiestādes klīringa neto pozīciju, t.i., kopējās naudas līdzekļu saistības vai prasības pret pārējām kredītiestādēm.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Klīrings · Redzēt vairāk »
Klio (žurnāls)
Žurnāla Klio vāks Klio, pilnais nosaukums Baltijas kultūras un publicistikas vēstnesis "Klio" ir Latvijā izdots vēstures un kultūras žurnāls, kas iznāk kopš 2002.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Klio (žurnāls) · Redzēt vairāk »
Konstantīns Karulis
Konstantīns Karulis (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Konstantīns Karulis · Redzēt vairāk »
Konstitūcija
likumus no Saules dieva Konstitūcija (no — ‘iedibināt’, ‘izveidot’) jeb satversme ir valsts pamatlikums ar augstāko juridisko spēku, kas reglamentē cilvēka, sabiedrības, valsts dzīves tiesiskos principus.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Konstitūcija · Redzēt vairāk »
Kosmētika
Kosmētika (no (kosmetikós) — ‘izrotāšana’) ir dažādu ķermeņa daļu kopšanai domāti līdzekļi, tāpat ar šo terminu tiek apzīmēta mācība par ķermeņa kopšanu un ķermeņa daļu kopšanas paņēmieni.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Kosmētika · Redzēt vairāk »
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Krievi · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Krievija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievu skolu aizstāvības štābs
Krievu skolu aizstāvības štābs (krieviski: Штаб защиты русскихшкол) ir 2003.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Krievu skolu aizstāvības štābs · Redzēt vairāk »
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Krievu valoda · Redzēt vairāk »
Kristofors Fīrekers
Kristapa Fīrekera rokraksts. Kristofors Fīrekers (ap 1612—1684/1685), arī Kristaps Fīrekers, bija vācbaltiešu cilmes latviešu dzejnieks un valodnieks.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Kristofors Fīrekers · Redzēt vairāk »
Kristofs Harders
Kristofs Harders (dzimis, miris) bija vācu grāmatu izdevējs, literārs, letonists.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Kristofs Harders · Redzēt vairāk »
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Kurši · Redzēt vairāk »
Kuršu valoda
Kuršu valoda bija baltu valoda, ko runāja baltu cilts kurši, kas apdzīvoja mūsdienu Kurzemes rietumus un Lietuvas ziemeļrietumus.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Kuršu valoda · Redzēt vairāk »
Kursenieki
Kursenieki ( — 'kurši'; vai kuršiai; pašnosaukums — kāpenieki) ir gandrīz izmirusi baltu etniska grupa, Kuršu kāpu pirmiedzīvotāji.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Kursenieki · Redzēt vairāk »
Kursenieku valoda
Kursenieku valoda (kursenieku: Kursineeki wahloda, — 'Kāpu kuršu valoda') bija Kuršu kāpās dzīvojošo kursenieku runāts latviešu valodas dialekts vai Kuršu kāpu zvejnieku sociolekts, ko dažkārt arī uzskata par atsevišķu baltu valodu.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Kursenieku valoda · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Labiodentāls līdzskanis
Fonētikā par labiodentālu līdzskani sauc līdzskani, ko artikulē ar apakšlūpu un augšzobiem.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Labiodentāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Laikraksts
Tan impērijas valsts avīze (VII gs.) Pirmā avīze latviešu valodā - "Latviešu avīzes", - sāk iznākt 1822. g. Jelgavā Laikraksts jeb avīze (no — "paziņojums") ir periodisks izdevums, uz papīra (vai cita piemērota materiāla) drukāts jaunāko ziņu, notikumu un komentāru apkopojums ar vienu nosaukumu.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Laikraksts · Redzēt vairāk »
Landtāgs
Vidzemes landtāga sēžu nams, tagad Latvijas Saeimas nams Landtāgs ( — ‘zemes sapulce’) ir pārstāvju sapulce vācvalodīgajās zemēs (pavalstīs) Vācijā un Austrijā.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Landtāgs · Redzēt vairāk »
Latīņu raksts
Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Latīņu raksts · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Latviešu valoda un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Latgaļi · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Latgale · Redzēt vairāk »
Latgaliešu valoda
2021. gada administratīvi teritoriālās reformas). Latgaliešu (latgalīšu) jeb latgaļu valoda (latgaļu volūda) ir indoeiropiešu valodu saimes austrumbaltu atzara latviešu valodas dialekts.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Latgaliešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu alfabēts
Latviešu alfabēts ir no latīņu alfabēta atvasināts alfabēts, ko lieto, rakstot latviešu valodā.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Latviešu alfabēts · Redzēt vairāk »
Latviešu Avīzes
"Latviešu Avīzes" (1868). "Latviešu Avīzes" (vecajā ortogrāfijā: Latweeschu Awises) bija visilgāk izdotais preses izdevums (1822—1915) latviešu valodā, ko iespieda Jelgavā reizi nedēļā, no 1901.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Latviešu Avīzes · Redzēt vairāk »
Latviešu ārste
"Latviešu Ārste" (vecajā drukā: Latweeschu Ahrste) jeb "Īsa mācība no tām Vājībām un no šās Zemes Zālēm, ar kurām Cilvēkus un Lopus var ārstēt un izzāļot" bija pirmais (1768—1769) medicīnas periodiskais izglītojošais izdevums latviešu valodā, ko iespieda Peltsamā (tolaik — Oberpālene, Rīgas guberņa).
Jaunums!!: Latviešu valoda un Latviešu ārste · Redzēt vairāk »
Latviešu literārā biedrība
Latviešu literārās biedrības "Magazīna" (''Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft'', ap 1836). Latviešu literārā biedrība, arī Latviešu draugu biedrība, sākotnēji bija vācbaltiešu mācītāju 1824.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Latviešu literārā biedrība · Redzēt vairāk »
Latviešu personvārdi
Latviešu personvārdus veido viens vai vairāki vārdi, kam seko uzvārds.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Latviešu personvārdi · Redzēt vairāk »
Latviešu valodas gramatika
Latviešu valodas gramatika ir latviešu valodas vārdu uzbūves, vārdu formu maiņu, vārdu saistījumu un teikuma uzbūves sistēma.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Latviešu valodas gramatika · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas Krievu savienība
"Latvijas Krievu savienība" (LKS) ir ekonomiski kreisa, Latvijas krievu intereses pārstāvoša politiska partija (līdz 2007. gadam — politisko partiju apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL), bet līdz 2014. gadam partija ar šādu nosaukumu).
Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas Krievu savienība · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Latvijas PSR
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas PSR · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde ārlietu nozarē.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas Republikas Ārlietu ministrija · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde izglītības un zinātnes nozarē, kā arī sporta, jaunatnes un valsts valodas politikas jomā.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas Satversme
Latvijas Republikas Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas Republikas Satversme · Redzēt vairāk »
Latvijas robežas
Robežstabiņš uz Latvijas—Lietuvas robežas Ceļa zīme "Valsts nosaukums" Latvija robežojas ar Igauniju ziemeļos un Lietuvu dienvidos (Eiropas Savienības iekšējās robežas), kā arī Krieviju austrumos un Baltkrieviju dienvidaustrumos (ES ārējā robeža).
Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas robežas · Redzēt vairāk »
Latvijas skolu reformas
Latvijas skolu reformas ir skolu reformu virkne Latvijā, kas aizsākās 1995.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas skolu reformas · Redzēt vairāk »
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »
Latviska Gada Grāmata
"Latviska Gada-Grāmata" (vecajā ortogrāfijā: Latwiska Gadda-Grahmata) bija pirmais vispārīga satura žurnāls latviešu valodā, ko 1797.-1798.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Latviska Gada Grāmata · Redzēt vairāk »
Lībeka
Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Lībeka · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Lībieši · Redzēt vairāk »
Lībiešu valoda
Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas somu valodu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Lībiešu valoda · Redzēt vairāk »
Lībiskais dialekts
Dialektu izplatība Latvijas teritorijā Lībiskais dialekts (pašnosaukums: ventiņ vālod jeb ventiņmēlDace Strelēvica-Ošiņa (2009).. Latvijas Universitātes raksti, 2009, 746. sēj. Valodniecība, latvistika un somugristika) ir viens no trim latviešu valodas dialektiem.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Lībiskais dialekts · Redzēt vairāk »
Līdzskaņu mija
Līdzskaņu mija ir vēsturiskas pārmaiņas, kuru rezultātā sākotnējā saknes beigu līdzskaņa vietā stājas cits līdzskanis.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Līdzskaņu mija · Redzēt vairāk »
Lejasvācu valoda
Lejasvācu valoda (Plattdüütsch), arī lejassakšu valoda, ir rietumģermāņu valoda, kura galvenokārt izplatīta Vācijas ziemeļos, Nīderlandes ziemeļaustrumos un Dānijas dienvidos.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Lejasvācu valoda · Redzēt vairāk »
Liborijs Depkins
Liborijs Depkins (1652—1708) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Liborijs Depkins · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Lietuviešu valoda
Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »
Lietvārds
Lietvārds jeb substantīvs (no substantia — 'viela, būtība') ir patstāvīga un lokāma vārdšķira, kuras vārdi nosauc objektus (piemēram, "māja"), procesus ("lasīšana"), pazīmes ("zaļums"), abstraktus jēdzienus ("laime").
Jaunums!!: Latviešu valoda un Lietvārds · Redzēt vairāk »
Literārā valoda
Literārā valoda, standartvaloda, standarta valoda, arī rakstu valoda, ir normēts valodas stils, kurš tipiski tiek lietots oficiālai (ne sadzīviskai) saziņai, tostarp rakstveidā.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Literārā valoda · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Lokatīvs
Lokatīvs ir locījums, kas apzīmē atrašanās vietu.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Lokatīvs · Redzēt vairāk »
Mazā ģilde (Rīga)
Mazās ģildes ģerbonis (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes zīmoga nospiedums (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes karogs (1896). Vidū Mazās ģildes patrons Sv. Jānis ar grāmatu rokā. Ar otru roku viņš norāda uz Dieva jēru pie savām kājām. Pa labi Jaunava Marija ar bērnu, pa kreisi — Jānis Kristītājs. Apkārt izvietoti 36 ģildes amatu ģerboņi. Rīgas Mazā ģilde jeb '''Svētā Jāņa''' ģilde (Sankt-Johannis-Gilde) bija Rīgas amatnieku meistaru brālība, kas pastāvēja no 1352.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Mazā ģilde (Rīga) · Redzēt vairāk »
Mazsalaca
Mazsalaca ir pilsēta Vidzemes ziemeļos, Valmieras novadā.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Mazsalaca · Redzēt vairāk »
Mārtiņš Luters
Mārtiņš Luters (—) bija katoļu augustīniešu ordeņa mūks, mācītājs, teologs, profesors, baznīcas reformu ideologs.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Mārtiņš Luters · Redzēt vairāk »
Mūzikas instruments
Flauta ar mūzikas notīm Mūzikas instruments ir priekšmets, kas radīts vai pielāgots, lai veidotu mūzikā izmantojamas skaņas — ritmiski organizētas, augstuma ziņā noteiktas, aptuvenas vai nenoteiktas.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Mūzikas instruments · Redzēt vairāk »
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
Nacionālā Apvienība (saīsinājumā NA), oficiāli Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (Nacionālā apvienība VL—TB/LNNK) ir 2011.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" · Redzēt vairāk »
Nazāls līdzskanis
Nazāls līdzskanis (saukts arī nazāls slēdzenis vai nazāls kontinuants) veidojas nolaižot mīkstās aukslējas un ļaujot gaisam brīvi plūst caur degunu.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Niedras valdība
Niedras valdība bija provāciska Latvijas Pagaidu valdība, kas pastāvēja no 1919.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Niedras valdība · Redzēt vairāk »
Nikolajs Mollīns
Nikolajs Mollīns (ap 1550./1555. — 1625.) bija Rīgas grāmatu iespiedējs (1588-1625) reformācijas laikmetā, kurš iespieda grāmatas arī latviešu valodā.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Nikolajs Mollīns · Redzēt vairāk »
Nominatīvs
Nominatīvs ir locījums, kas parasti apzīmē darbības darītāju.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Nominatīvs · Redzēt vairāk »
Norvēģu valoda
Norvēģu valoda (norsk) ir indoeiropiešu saimes ziemeļģermāņu valoda, kurā galvenokārt runā norvēģi.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Norvēģu valoda · Redzēt vairāk »
Ortogrāfija
Ortogrāfija (— "pareizs", graphia — "rakstīšana") jeb pareizrakstība ir valodas noteikumu sistēma, kas nosaka runas vienveidīgu atveidi rakstos.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Ortogrāfija · Redzēt vairāk »
Oto Rozenbergers
Oto Benjamins Gotfrīds Rozenbergers (1769—1856) bija vācbaltiešu valodnieks, letonists un pedagogs.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Oto Rozenbergers · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Otrā deklinācija
Otrā deklinācija jeb -im deklinācija ir viena no sešām lietvārdu deklinācijām latviešu valodā.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Otrā deklinācija · Redzēt vairāk »
Paaudze
Paaudze ir objektu (cilvēku, dzīvnieku, augu, arī tehnoloģiju) kopa, kurus saista kopējs dzimšanas vai dzīves laiks.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Paaudze · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Palatāls līdzskanis
Palatālos līdzskaņus artikulē ar mēles virspusi (dorsu) paceltu pret cietajām aukslējām (palatu).
Jaunums!!: Latviešu valoda un Palatāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Patriciāts
Patriciāts (no pater — 'tēvs') bija Senās Romas pilsoņu kārta, kas veidoja ģints aristokrātiju.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Patriciāts · Redzēt vairāk »
Pārkrievošana
eļļas glezna "Uzbrukums" (''Hyökkäys''), kurā Somijas pārkrievošana attēlota kā somu tautasmeitai uzbrūkošs krievu divgalvainais ērglis, kas plēš viņas likumu grāmatu Pārkrievošana, krieviskošana jeb rusifikācija (no — 'krievi' un fico — 'taisu') ir Krievijas Impērijā, Padomju Savienībā un Krievijas Federācijā īstenota valdības politika valsts mazākumtautību iedzīvotāju pārtautošanai, mēģinot panākt to valodu un kultūru aizstāšanu ar krievu valodu un krievu kultūru.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Pārkrievošana · Redzēt vairāk »
Pūrisms (valodniecība)
Pūrisms (no — 'tīrs') ir tendence attīrīt valodu no aizguvumiem un citu valodu ietekmēm.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Pūrisms (valodniecība) · Redzēt vairāk »
Peidžeris
''TPL Birdy WP POCSAG-Pager'' Peidžeris (no — 'izsaukt', 'informēt') jeb radiotelekss ir bezvadu sakaru ierīce, kas var uztvert un parādīt teksta ziņojumus vai saņemt un atskaņot balss ziņas.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Peidžeris · Redzēt vairāk »
Piektā deklinācija
Piektā deklinācija jeb -ei deklinācija ir viena no sešām lietvārdu deklinācijām latviešu valodā.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Piektā deklinācija · Redzēt vairāk »
Pipari
Zaļie, baltie un melnie pipari Pipari ir garšviela, kuru iegūst no piparkrūmu augļiem.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Pipari · Redzēt vairāk »
Pirmā deklinācija
Pirmā deklinācija jeb -am deklinācija ir viena no sešām lietvārdu deklinācijām latviešu valodā.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Pirmā deklinācija · Redzēt vairāk »
Poļi
Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Poļi · Redzēt vairāk »
Postalveolārs līdzskanis
Postalveolārus līdzskaņus izrunā ar mēli skarot alveolas aizmugurējo daļu mazliet tālāk, nekā artikulējot alveolāros līdzskaņus, bet ne tik tālu pie cietajām aukslējām, kā artikulējot palatālos līdzskaņus.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Postalveolārs līdzskanis · Redzēt vairāk »
Profesija
Profesija, amats (no vidusholandiešu vai viduslejasvācu ammet) jeb arods ir institucionalizēts noteiktu zināšanu un iemaņu kopums, ko persona iemanto, izejot noteiktu profesionālās izglītības (teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu) ciklu, un, ko tā var izmantot atalgojuma vai peļņas gūšanai attiecīgajā nozarē.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Profesija · Redzēt vairāk »
Programmatūra
Programmatūra ir datoru programmas, procedūras un ar tām saistītā dokumentācija un dati, kas nepieciešami datoru sistēmas darbībai un tiek glabāti datora datu nesējā noteiktam mērķim.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Programmatūra · Redzēt vairāk »
PSRS sabrukums
Belovežas vienošanās parakstīšana 1991. gada 8. decembrī. PSRS sabrukums bija pakāpeniska Padomju Savienības likvidēšanās, kas sākās 1990.
Jaunums!!: Latviešu valoda un PSRS sabrukums · Redzēt vairāk »
QWERTY
QWERTY ir tastatūras taustiņu izkārtojums alfabētiem, kas balstīti uz latīņu alfabētu.
Jaunums!!: Latviešu valoda un QWERTY · Redzēt vairāk »
Rīgas Latviešu biedrība
Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Rīgas Latviešu biedrība · Redzēt vairāk »
Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle
Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes katedrāle un arhibīskapa rezidence Vecrīgā, Jēkaba ielā 9, kas celta 1225.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle · Redzēt vairāk »
Referendumu saraksts Latvijā
Referendumā jeb tautas nobalsošanā Latvijā drīkst piedalīties visi balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kuriem ir tiesības vēlēt Saeimu.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Referendumu saraksts Latvijā · Redzēt vairāk »
Reformācija Livonijā
Mārtiņa Lutera 127. psalma skaidrojums Rīgas un Livonijas kristiešiem (1524). Reformācija Livonijā bija kustība 16.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Reformācija Livonijā · Redzēt vairāk »
Saeima
Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Saeima · Redzēt vairāk »
Sarunvaloda
Sarunvaloda ir valodas stils, kas raksturīgs valodas lietojumam ikdienas, neoficiālās situācijās.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Sarunvaloda · Redzēt vairāk »
Sēļi
Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).
Jaunums!!: Latviešu valoda un Sēļi · Redzēt vairāk »
Sēļu valoda
Sēļu valoda ir izmirusi indoeiropiešu valodu saimes, baltu valodu grupas valoda.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Sēļu valoda · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Sēlija · Redzēt vairāk »
Sengrieķu valoda
Sengrieķu valoda (Hellēnikḗ) ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, sens grieķu valodas attīstības līmenis.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Sengrieķu valoda · Redzēt vairāk »
Senkrievu valoda
Svjatoslava laikā izdotas grāmatas (1073) Senkrievu valoda (рѹсьскъ ѩзыкъ) jeb senaustrumslāvu valoda bija 7.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Senkrievu valoda · Redzēt vairāk »
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Alegorija par Livonijas kristianizēšanu (1791. gada ilustrācija). R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu karavīri (1791. gada ilustrācija). Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu no 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »
Sennorvēģu valoda
Sennorvēģu, senislandiešu jeb senskandināvu valoda ir ģermāņu saimes valoda, kuru līdz apmēram 1300.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Sennorvēģu valoda · Redzēt vairāk »
Senprūšu valoda
Senprūšu valoda (Prūsiskan vai Prūsiska bilā) ir izmirusi valoda, kas pieder pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Senprūšu valoda · Redzēt vairāk »
Serbhorvātu valoda
Serbhorvātu valoda (srpskohrvatski jezik, српскохрватски језик) ir dienvidslāvu valoda.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Serbhorvātu valoda · Redzēt vairāk »
Sestā deklinācija
Sestā deklinācija jeb -ij deklinācija ir viena no sešām lietvārdu deklinācijām latviešu valodā.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Sestā deklinācija · Redzēt vairāk »
Siļķes
Siļķes (Clupea) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) ģintīm, kas apvieno 3 siļķveidīgo zivju sugas.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Siļķes · Redzēt vairāk »
Sieks
Sieks ir Latvijā lietota tilpuma vai svara mērvienība beramam produktam (piemēram, labībai) 15.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Sieks · Redzēt vairāk »
Silvestrs Tegetmeijers
Silvestrs Tegetmeijers (dzimis 15. gadsimta beigās Hamburgā, miris Rīgā) bija vācu garīdznieks.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Silvestrs Tegetmeijers · Redzēt vairāk »
Slāvi
Slāvu tautu izplatība Slāvi ir etnolingvistiska tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrumeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Slāvi · Redzēt vairāk »
Slāvismi
čehu: ''píšťala'' — 'svilpe') Slāvismi ir vārdi, izteicieni un citas (leksikas, gramatikas, fonētikas u.c.) īpašības, kas aizgūtas no slāvu valodas vai ar tās starpniecību pārņemtas citā valodā (gan slāvu, gan neslāvu valodā).
Jaunums!!: Latviešu valoda un Slāvismi · Redzēt vairāk »
Slāvu valodas
Slāvu valodas Slāvu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un saskaņā ar Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēzi ir cēlušās no pirmvalodas, no kuras veidojušās arī baltu valodas.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Slāvu valodas · Redzēt vairāk »
Slēdzenis
Slēdzenis, eksplozīvs slēdzenis, vai oklūzīvs ir līdzskanis, ko rada pārtraucot gaisa plūsmu balss traktā.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Slēdzenis · Redzēt vairāk »
Smiltene
Smiltene ir pilsēta Vidzemē, Smiltenes novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Smiltene · Redzēt vairāk »
Somugru valodas
Somugru un samodiešu valodu izplatība mūsdienās. Somugru valodas urāliešu valodu virssaimes ciltskokā. Somugru valodas ir valodu saime, kas ir radniecīga samodiešu valodām (ņencu u.c.) un kopā ar tām pieder pie urāliešu valodu virssaimes.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Somugru valodas · Redzēt vairāk »
Stops (mērvienība)
1 Rīgas stops.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Stops (mērvienība) · Redzēt vairāk »
Sunākste
Sunākste ir ciems Aizkraukles novada Sunākstes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Sunākste · Redzēt vairāk »
Surogātpasts
Ar mēstulēm pilna e-pasta iesūtne Surogātpasts jeb mēstule ir elektroniska vēstule, kas ir nevēlama (nepieprasīta) vai pat uzbāzīgs elektroniskā pasta ziņojums (tiek nosūtīts atkārtoti), kas tikai tērē saņēmēja laiku un datora resursus.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Surogātpasts · Redzēt vairāk »
Svešvārds
Avots" izdota svešvārdu vārdnīca Svešvārds jeb internacionālisms ir no citas valodas aizgūts vārds ar vienādu pamatnozīmi un līdzīgu skanējumu, ko lieto daudzās valodās.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Svešvārds · Redzēt vairāk »
Tabaka
200px Tabaka ir lauksaimniecības produkts, ko iegūst no tabaku ģints (Nicotiana) augu lapām.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Tabaka · Redzēt vairāk »
Taimeris
Virtuves taimeris Taimeris jeb taimers (no, kas savukārt no time — 'laiks') ir specializēts pulksteņa tips, kas paredzēts laika intervālu mērīšanai.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Taimeris · Redzēt vairāk »
Tautas skaitīšana
Anketa no ceturtās tautas skaitīšanas Latvijā 1935. gadā Tautas skaitīšana jeb tautskaite ir process, kura mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju skaitu konkrētā teritorijā vai pat valstī.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Tautas skaitīšana · Redzēt vairāk »
Tērzētava
Tērzētava jeb čats ir privāta vai publiski pieejama vieta, kur ar tastatūras palīdzību internetā tiek rīkota mijiedarbīga un/vai sinhrona informācijas apmaiņa starp tās lietotājiem.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Tērzētava · Redzēt vairāk »
Termins
Termins ( — ‘robeža’) ir konkrētas tematiskās jomas (zinātnes, tehnoloģiju, mākslas), speciālās nozares jēdziena vārdisks apzīmējums – vārds vai vārdkopa.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Termins · Redzēt vairāk »
Trešā deklinācija
Trešā deklinācija jeb -um deklinācija ir viena no sešām lietvārdu deklinācijām latviešu valodā.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Trešā deklinācija · Redzēt vairāk »
Ukraiņi
Ukraiņi ir austrumslāvu tauta un Ukrainas pamatiedzīvotāji (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju).
Jaunums!!: Latviešu valoda un Ukraiņi · Redzēt vairāk »
Unikods
Unikods ir universāls rakstzīmju kodējums, kas dod iespēju pierakstīt datorizētai apstrādei piemērotā veidā tekstu visdažādākajās literārajās un zīmju valodās.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Unikods · Redzēt vairāk »
Uzņēmējdarbība
Uzņēmējdarbība ir saimnieciska darbība — ražošana vai pakalpojumu sniegšana, ko veic uzņēmējs ar noteiktu mērķi — parasti peļņas gūšanu.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Uzņēmējdarbība · Redzēt vairāk »
Vagars
Vagars (no — 'pagasta vecākais') bija.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Vagars · Redzēt vairāk »
Valka
Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Valka · Redzēt vairāk »
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Valmiera · Redzēt vairāk »
Valoda
Teotivakanā, kur attēlots runājošs cilvēks Valoda ir artikulētu zīmju kopums, cilvēku sazināšanās līdzeklis.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Valoda · Redzēt vairāk »
Valsts valoda
Valsts valoda ir viena vai vairākas valodas valstī, kurai(-ām) likumdošanas ceļā ir noteikts īpašs statuss attiecīgajā valstī vai tās daļā.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Valsts valoda · Redzēt vairāk »
Valsts valodas centrs
Valsts valodas centrs (VVC) ir 1992.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Valsts valodas centrs · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Latviešu valoda un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Vācieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
Vārdnīca
Dažādas vārdnīcas. Vārdnīca ir grāmata, kurā alfabētiskā secībā ir sakārtoti kādas valodas vārdi un doti to tulkojums citā valodā, skaidrojums, izruna un cita informācija.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Vārdnīca · Redzēt vairāk »
Vērdiņš
Pletenberga ģerboņiem. Livonijas ordeņa un Rīgas ģerboņiem. Vērdiņš bija viduslaiku monētas, no 1515.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Vērdiņš · Redzēt vairāk »
Vecā Derība
Glika tulkojums, 1689) Vecā Derība ir jūdaismā galvenā, un kristīgajā mācībā viena no divām (otra ir Jaunā Derība), galvenajām atklāsmes liecībām, un ir šo reliģiju svētie teksti.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Vecā Derība · Redzēt vairāk »
Vecvārds
Vecvārds ir kādas valodas vārds, kas vairs netiek plaši lietots un izgājis no aktīvā vārdu krājuma.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Vecvārds · Redzēt vairāk »
Velārs līdzskanis
Velāri līdzskaņi tiek artikulēti ar mēles pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Velārs līdzskanis · Redzēt vairāk »
Velta Rūķe-Draviņa
Velta Rūķe-Draviņa (dzimusi Velta Rūķe, mirusi) bija latviešu valodniece un folkloriste.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Velta Rūķe-Draviņa · Redzēt vairāk »
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Viļņa · Redzēt vairāk »
Vidus dialekts
Dialektu izplatība Latvijas teritorijā Vidus dialekts ir viens no trim latviešu valodas dialektiem.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Vidus dialekts · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vokatīvs
Vokatīvs ir locījums, kas tiek izmantots uzrunai.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Vokatīvs · Redzēt vairāk »
Windows 2000
Windows 2000 ir Microsoft Windows 32 bitu operētājsistēma, kas tika izdota 2000.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Windows 2000 · Redzēt vairāk »
Windows XP
Windows XP ir Microsoft izstrādāta operētājsistēma, kuru izmanto personālajos datoros.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Windows XP · Redzēt vairāk »
Windows-1257
Windows-1257 (Windows Baltic) ir viena baita kodu lappuse, ko izmanto latviešu, igauņu un lietuviešu valodas atbalstam ''Microsoft Windows''.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Windows-1257 · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Zemgale · Redzēt vairāk »
Zemnieki
Zemnieki ir vasarnīcu ciems Dobeles novada Auru pagastā.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Zemnieki · Redzēt vairāk »
Ziemeļģermāņu valodas
Ziemeļģermāņu valodas ir indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu valodu grupas apakšgrupa, pie kuras pieder dāņu, fēriešu, islandiešu, norvēģu un zviedru valoda.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Ziemeļģermāņu valodas · Redzēt vairāk »
Zilbes intonācija
Zilbes intonācija ir prosodiska parādība, kuras noteicošie radītāji ir pamattonis, intensitāte un kvantitāte (garums), to izmanto garās zilbēs un tā kalpo semantiskai un gramatiskai diferencēšanai.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Zilbes intonācija · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Zviedrija · Redzēt vairāk »
Zviedru laiki
Baltijas provinču kartes (no jauna izdevis P.Mortier, 1705). Parādītas arī Zviedrijas karalistei pakļautās bijušās Livonijas konfederācijas daļas ar to latīniskajiem nosaukumiem: LITLANDIA, ESTONIA PROPRIA, OLDENPOA, ALENTAKIA, WIRLANDIA, IERVENLANDIA, HARNLANDIA, WIKKEZLANDIA. Zviedru laiki bija periods Igaunijas un Latvijas vēsturē, kad Zviedru Igaunija (1561—1721) un Vidzeme (1629—1721) ietilpa Zviedrijas lielvalsts sastāvā.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Zviedru laiki · Redzēt vairāk »
Zviedru valoda
Zviedru valoda (svenska) ir indoeiropiešu valodu saimes ziemeļģermāņu valoda, ko prot aptuveni 10 miljoni cilvēku.
Jaunums!!: Latviešu valoda un Zviedru valoda · Redzēt vairāk »
12. Saeima
12.
Jaunums!!: Latviešu valoda un 12. Saeima · Redzēt vairāk »
13. gadsimts
13.
Jaunums!!: Latviešu valoda un 13. gadsimts · Redzēt vairāk »
18. gadsimts
18.
Jaunums!!: Latviešu valoda un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »
1885. gads
1885.
Jaunums!!: Latviešu valoda un 1885. gads · Redzēt vairāk »
2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē
90,0%—100,0% Col-end 2012.
Jaunums!!: Latviešu valoda un 2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Latviešu literārā valoda, Latviešu valodas dialekti, Latviski.
