52 attiecības: Agrārā reforma, Aiviekste, Austrija, Autoceļš P82, Ļaudonas pagasts, Ļaudonas viduslaiku pils, Ēriks Dālbergs, Brāļu draudze, Ciems (biezi apdzīvota vieta), Dāvids Balodis, Dzelzs laikmets, Ernests Gideons fon Laudons, Feldmaršals, Gerdene, Jersika (valsts), Johans I fon Lūne, Latvijas Pareizticīgā Baznīca, Livonijas karš, Madona, Madonas novads, Opekalns (ciems), Pareizticība, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pilskalns, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas—Lietuvas ūnija, Priesteris, Rīga, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Tīzenhauzeni, Teiču dabas rezervāts, Vestiena, Vidzeme, 12. gadsimts, 1274. gads, 13. gadsimts, 1457. gads, 1568. gads, 1575. gads, 1613. gads, 1696. gads, 1703. gads, 1716. gads, 1772. gads, 1818. gads, 1820. gads, 1846. gads, 1863. gads, 1905. gads, 1920. gads, ..., 1944. gads, 9. gadsimts. Izvērst indekss (2 vairāk) »
Agrārā reforma
Agrārā reforma ir zemes īpašuma sistēmas pārveidošana, kas visbiežāk tiek veikta plašā mērogā izsniedzot valsts zemi vai zemi, ko pirms tam ir atsavinājusi valsts, tās iedzīvotāju privātīpašumā.
Jaunums!!: Ļaudona un Agrārā reforma · Redzēt vairāk »
Aiviekste
Aiviekste ir upe Latvijā, pēc baseina lielākā Daugavas pieteka.
Jaunums!!: Ļaudona un Aiviekste · Redzēt vairāk »
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Ļaudona un Austrija · Redzēt vairāk »
Autoceļš P82
| | P82 autoceļš Jaunkalsnava—Lubāna ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļu P37 pie Jaunkalsnavas caur Ļaudonu ar Lubānu.
Jaunums!!: Ļaudona un Autoceļš P82 · Redzēt vairāk »
Ļaudonas pagasts
Ļaudonas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos, Aiviekstes abos krastos.
Jaunums!!: Ļaudona un Ļaudonas pagasts · Redzēt vairāk »
Ļaudonas viduslaiku pils
Ļaudonas muižas pils (pēc 1920). Ļaudonas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils un Ļaudonas draudzes novada centrs 13.-16.
Jaunums!!: Ļaudona un Ļaudonas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Ēriks Dālbergs
Ēriks Dālbergs (arī Dahlbergh; 1625—1703) bija zviedru feldmaršals, kara inženieris, arhitekts.
Jaunums!!: Ļaudona un Ēriks Dālbergs · Redzēt vairāk »
Brāļu draudze
Kristīšanas ceremonija brāļu draudzē ASV. Brāļu draudze jeb hernhūtieši (Erneuerte Brüder-Unität) ir uz piētisma pamatiem balstīts kristīgā protestantisma novirziens, kas deva spēcīgu impulsu arī latviešu garīgajai un politiskajai attīstībai jeb pirmajai tautiskajai atmodai.
Jaunums!!: Ļaudona un Brāļu draudze · Redzēt vairāk »
Ciems (biezi apdzīvota vieta)
Biezi apdzīvota vieta jeb ciems (no 1936. gada) bija apdzīvoto vietu kategorija pirmskara Latvijas Republikā.
Jaunums!!: Ļaudona un Ciems (biezi apdzīvota vieta) · Redzēt vairāk »
Dāvids Balodis
1863. gadā Baloža iesvētītā Ļaudonas pareizticīgo baznīca. Dāvids Balodis vai Dāvis Balodis (1809-1864) bija latviešu brāļu draudzes sludinātājs, vēlāk pareizticīgo priesteris.
Jaunums!!: Ļaudona un Dāvids Balodis · Redzēt vairāk »
Dzelzs laikmets
Arheoloģijā par dzelzs laikmetu sauc cilvēces attīstības stadiju, kad cilvēki iemācījās apstrādāt dzelzi un izgatavot no tās ieročus un darbarīkus.
Jaunums!!: Ļaudona un Dzelzs laikmets · Redzēt vairāk »
Ernests Gideons fon Laudons
Ernests Gideons fon Laudons (arī Loudon; dzimis), miris) bija Latvijas teritorijā dzimis karavadonis, Austrijas armijas feldmaršals. Viens no slavenākajiem 18. gadsimta militārajiem stratēģiem.
Jaunums!!: Ļaudona un Ernests Gideons fon Laudons · Redzēt vairāk »
Feldmaršals
Otrā pasaules kara laikā. Francim Jozefam I 1895. gadā. Feldmaršals jeb ģenerālfeldmaršals, dažkārt saukts arī vienkārši par maršalu, ir augstākā ģenerāļa dienesta pakāpe vairāku sauszemes bruņoto spēku hierarhijā.
Jaunums!!: Ļaudona un Feldmaršals · Redzēt vairāk »
Gerdene
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.—13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Gerdene jeb Zerdene bija letgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa, kas pieminēta 1211.
Jaunums!!: Ļaudona un Gerdene · Redzēt vairāk »
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Jaunums!!: Ļaudona un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »
Johans I fon Lūne
Johans I fon Lūne jeb Jānis no Lūnes (vācu: Johannes I von Lune, latīņu: Iohannes à Lunen), kļūdaini saukts arī par Jāni Līnenu, bija Rīgas arhibīskaps 1273.-1284.
Jaunums!!: Ļaudona un Johans I fon Lūne · Redzēt vairāk »
Latvijas Pareizticīgā Baznīca
Latvijas pareizticīgās baznīcas Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle (1884) Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir neatkarīga Austrumu pareizticīgās baznīcas sastāvdaļa, kas līdz 2022.
Jaunums!!: Ļaudona un Latvijas Pareizticīgā Baznīca · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Ļaudona un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Madona
Madona ir pilsēta Vidzemē, Madonas novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Ļaudona un Madona · Redzēt vairāk »
Madonas novads
Madonas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Madonas novads, Cesvaines novads, Ērgļu novads un Lubānas novads.
Jaunums!!: Ļaudona un Madonas novads · Redzēt vairāk »
Opekalns (ciems)
Opekalns (arī Apekalns, Apukalns, Opekols) ir apdzīvota vieta Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Jaunums!!: Ļaudona un Opekalns (ciems) · Redzēt vairāk »
Pareizticība
Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.
Jaunums!!: Ļaudona un Pareizticība · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Ļaudona un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Pilskalns
Smiltenes pilskalna uzmērījumi 19. gadsimtā (J. von Sivers, 1872).Jegór von Sivers. Smilten. Ein Beitrag für die Entwickelungsgeschichte Livlands, etc. 1872 Pilskalns ir kalns vai pakalns, kurā senatnē atradušies nocietinājumi.
Jaunums!!: Ļaudona un Pilskalns · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Ļaudona un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Ļaudona un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Priesteris
Romiešu statuja, kurā attēlota Izīdas priesteriene Priesteris (no (presbyteros) — 'vecākais') vai priesteriene ir persona, kas izpilda un vada reliģiskos rituālus un dažkārt tiek uzskatīts par starpnieku starp dievu, dievībām un cilvēkiem.
Jaunums!!: Ļaudona un Priesteris · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Ļaudona un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.
Jaunums!!: Ļaudona un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Redzēt vairāk »
Tīzenhauzeni
Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis no Rēršeita albuma (''Hieronymus Rörscheidt '', 1600). Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Jaunums!!: Ļaudona un Tīzenhauzeni · Redzēt vairāk »
Teiču dabas rezervāts
E22 Teiču dabas rezervāts atrodas Austrumlatvijas zemienē, Madonas, Varakļānu un Jēkabpils novados un iekļauj Teiču purvu un apkārtējos mežus.
Jaunums!!: Ļaudona un Teiču dabas rezervāts · Redzēt vairāk »
Vestiena
Vestiena ir ciems Madonas novada Vestienas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Ļaudona un Vestiena · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Ļaudona un Vidzeme · Redzēt vairāk »
12. gadsimts
12.
Jaunums!!: Ļaudona un 12. gadsimts · Redzēt vairāk »
1274. gads
1274.
Jaunums!!: Ļaudona un 1274. gads · Redzēt vairāk »
13. gadsimts
13.
Jaunums!!: Ļaudona un 13. gadsimts · Redzēt vairāk »
1457. gads
1457.
Jaunums!!: Ļaudona un 1457. gads · Redzēt vairāk »
1568. gads
1568.
Jaunums!!: Ļaudona un 1568. gads · Redzēt vairāk »
1575. gads
1575.
Jaunums!!: Ļaudona un 1575. gads · Redzēt vairāk »
1613. gads
1613.
Jaunums!!: Ļaudona un 1613. gads · Redzēt vairāk »
1696. gads
1696.
Jaunums!!: Ļaudona un 1696. gads · Redzēt vairāk »
1703. gads
1703.
Jaunums!!: Ļaudona un 1703. gads · Redzēt vairāk »
1716. gads
1716.
Jaunums!!: Ļaudona un 1716. gads · Redzēt vairāk »
1772. gads
1772.
Jaunums!!: Ļaudona un 1772. gads · Redzēt vairāk »
1818. gads
1818.
Jaunums!!: Ļaudona un 1818. gads · Redzēt vairāk »
1820. gads
1820.
Jaunums!!: Ļaudona un 1820. gads · Redzēt vairāk »
1846. gads
1846.
Jaunums!!: Ļaudona un 1846. gads · Redzēt vairāk »
1863. gads
1863.
Jaunums!!: Ļaudona un 1863. gads · Redzēt vairāk »
1905. gads
1905.
Jaunums!!: Ļaudona un 1905. gads · Redzēt vairāk »
1920. gads
1920.
Jaunums!!: Ļaudona un 1920. gads · Redzēt vairāk »
1944. gads
1944.
Jaunums!!: Ļaudona un 1944. gads · Redzēt vairāk »
9. gadsimts
9.
Jaunums!!: Ļaudona un 9. gadsimts · Redzēt vairāk »