Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Laurāzijas placentāļi

Indekss Laurāzijas placentāļi

Laurāzijas placentāļi (Laurasiatheria) ir zīdītāju klases (Mammalia) virskārta, kas pieder placentāļu infraklasei (Eutheria).

21 attiecības: Dezoksiribonukleīnskābe, Dzīvnieki, Eži, Gēns, Gondvāna, Kārta, Kukaiņēdāji, Laurāzija, Morfoloģija (bioloģija), Nepārnadži, Pangeja, Pārnadži, Pirmprimātu placentāļi, Placentāļi, Plēsēji, Sikspārņi, Superkontinents, Vaļi, Zīdītāji, Ziemeļu placentāļi, Zvīņneši.

Dezoksiribonukleīnskābe

DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.

Jaunums!!: Laurāzijas placentāļi un Dezoksiribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »

Dzīvnieki

Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.

Jaunums!!: Laurāzijas placentāļi un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »

Eži

Eži, ežu apakšdzimta (Erinaceinae) ir viena no divām ežu dzimtas (Erinaceidae) apakšdzimtām, kas apvieno 16 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs. Ežu sugas mājo Eiropā, Āzijā (Tuvajos Austrumos un Centrālāzijā) un Āfrikā, kā arī Jaunzēlandē, kur tās nokļuvušas introdukcijas rezultātā. Eži nedzīvo Amerikas kontinentos, Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā un Madagaskarā. Tuvākie radinieki ir ciršļeži, kuri veido otru ežu dzimtas apakšdzimtu. Ežiem un ciršļežiem ir kopēji aizvēsturiskie priekšteči ar ciršļiem. Pēdējo 15 miljonu gadu laikā eži tikpat kā nav mainījušies. Līdzīgi kā daudzi citi senākie zīdītāji arī eži piemērojušies nakts dzīvei. Tā kā visām ežu sugām ir adatains kažociņš, tās ārēji atgādina dzeloņcūkas un ehidnas, lai gan savstarpēji šie dzīvnieki nav radniecīgi. Senāk eži bijuši gaļas avots vairākām tautām, piemēram, Senajā Ēģiptē. Eiropā tos izmantoja pārtikā vēl viduslaikos.

Jaunums!!: Laurāzijas placentāļi un Eži · Redzēt vairāk »

Gēns

introniem Gēns ir noteikta DNS molekulas daļa, kura glabā informāciju par noteiktas olbaltumvielas molekulas sintēzi.

Jaunums!!: Laurāzijas placentāļi un Gēns · Redzēt vairāk »

Gondvāna

Gondvāna paleoģeogrāfijā bija viens no diviem Zemes superkontinentiem (otrs bija Laurāzija).

Jaunums!!: Laurāzijas placentāļi un Gondvāna · Redzēt vairāk »

Kārta

Kārta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Jaunums!!: Laurāzijas placentāļi un Kārta · Redzēt vairāk »

Kukaiņēdāji

Brūnkrūtainais ezis (''Erinaceus europaeus'') Dienvidu īsastes cirslis (''Blarina carolinensis'') Kukaiņēdāji (Eulipotyphla) ir Laurāzijas placentāļu (Laurasiatheria) kārta, kuru mūsdienu sistemātikā vairs nelieto kā taksonomisku vienību.

Jaunums!!: Laurāzijas placentāļi un Kukaiņēdāji · Redzēt vairāk »

Laurāzija

Laurāzijas un Gondvānas superkontinentu karte Laurāzija paleoģeogrāfijā bija viens no diviem Zemes superkontinentiem (otrs bija Gondvāna).

Jaunums!!: Laurāzijas placentāļi un Laurāzija · Redzēt vairāk »

Morfoloģija (bioloģija)

Lapu morfoloģija. Dažādas atšķirības lapu formā, malu robojumā un dzīslojumā. Morfoloģija (bioloģijā) ir bioloģijas nozare, kas pēta un apraksta gan dzīvo organismu un to daļu ārējo uzbūvi (formu, krāsu, atšķirības u.c.), tā arī organismu iekšējo uzbūvi.

Jaunums!!: Laurāzijas placentāļi un Morfoloģija (bioloģija) · Redzēt vairāk »

Nepārnadži

Nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) dzīvnieki ir zīdītāji (Mammalia), kuriem katrai pēdai ir labi attīstīts viens vidējais pirksts.

Jaunums!!: Laurāzijas placentāļi un Nepārnadži · Redzēt vairāk »

Pangeja

Mūsdienu kontinentu izvietojums Pangejā Pangeja (no pan "viss" un Γαῖα Gaia "Zeme", latinizēta kā Gæa) bija superkontinents, kas izveidojās paleozojā un sadalījās mezozoja ērā.

Jaunums!!: Laurāzijas placentāļi un Pangeja · Redzēt vairāk »

Pārnadži

Pārnadži (Artiodactyla) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) kārtām.

Jaunums!!: Laurāzijas placentāļi un Pārnadži · Redzēt vairāk »

Pirmprimātu placentāļi

Pirmprimātu placentāļi, pirmprimātu placentāļu virskārta (Euarchontoglires) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) visrkārtām, kas apvieno 5 kārtas un kuras tiek iedalītas divās lielās grupas: grauzējveidīgajos (Glires) un euarhontos (Euarchonta).

Jaunums!!: Laurāzijas placentāļi un Pirmprimātu placentāļi · Redzēt vairāk »

Placentāļi

Placentāļi, placentāļu infraklase (Eutheria) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) infraklasēm, kas pieder dzemdētājzīdītāju apakšklasei (Theria).

Jaunums!!: Laurāzijas placentāļi un Placentāļi · Redzēt vairāk »

Plēsēji

Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.

Jaunums!!: Laurāzijas placentāļi un Plēsēji · Redzēt vairāk »

Sikspārņi

Sikspārņi (Chiroptera) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta.

Jaunums!!: Laurāzijas placentāļi un Sikspārņi · Redzēt vairāk »

Superkontinents

Pangeja pirms aptuveni 300 miljoniem gadu Superkontinents ir ģeoloģisks termins, kas apzīmē sauszemes masu, kas sevī ietver vairāk nekā vienu kontinentālās Zemes garozas gabalu (kratonu).

Jaunums!!: Laurāzijas placentāļi un Superkontinents · Redzēt vairāk »

Vaļi

Kuprvalis (''Megaptera novaeangliae'') Par vaļiem sauc lielu daļu dzīvnieku no vaļveidīgo kārtas (Cetacea), kā arī reizēm visus vaļveidīgo kārtas dzīvniekus sauc par vaļiem.

Jaunums!!: Laurāzijas placentāļi un Vaļi · Redzēt vairāk »

Zīdītāji

Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.

Jaunums!!: Laurāzijas placentāļi un Zīdītāji · Redzēt vairāk »

Ziemeļu placentāļi

Ziemeļu placentāļi (Boreoeutheria) ir zīdītāju klases (Mammalia) augstākā kārta, kas pieder placentāļu infraklasei (Eutheria).

Jaunums!!: Laurāzijas placentāļi un Ziemeļu placentāļi · Redzēt vairāk »

Zvīņneši

Zvīņneši (Manis) ir zvīņnešu dzimtas (Manidae) vienīgā mūsdienās dzīvojošu sugu ģints.

Jaunums!!: Laurāzijas placentāļi un Zvīņneši · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Laurasiatheria.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »