Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Lašu apakškohorta

Indekss Lašu apakškohorta

Lašu apakškohorta (Protacanthopterygii) ir viena no starspuru klases (Actinopteri) apakškohortām, kas pieder progresīvo kaulzivju kohortai (Euteleosteomorpha).

16 attiecības: Dienvidu puslode, Jūra, Jura (periods), Klusais okeāns, Krīts (periods), Lašu dzimta, Līdakveidīgās, Mērenā josla, Okeāns, Saldūdens, Skriemeļi, Skrimslis, Spuras, Starspurzivis, Ziemeļu puslode, Zobi.

Dienvidu puslode

Dienvidu puslode Dienvidu puslode ir puse no jebkura debesu ķermeņa virsmas, kas atrodas dienvidos no ekvatora.

Jaunums!!: Lašu apakškohorta un Dienvidu puslode · Redzēt vairāk »

Jūra

300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.

Jaunums!!: Lašu apakškohorta un Jūra · Redzēt vairāk »

Jura (periods)

Jura (Juras periods) ir mezozoja ēras vidējais periods, sācies pirms 201 miljoniem gadu, ildzis 56 miljonus gadu un beidzies pirms 145 miljoniem gadu.

Jaunums!!: Lašu apakškohorta un Jura (periods) · Redzēt vairāk »

Klusais okeāns

Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.

Jaunums!!: Lašu apakškohorta un Klusais okeāns · Redzēt vairāk »

Krīts (periods)

Krīts (krīta periods) ir viens no ģeoloģiskās laika skalas lielajiem iedalījumiem — periodiem.

Jaunums!!: Lašu apakškohorta un Krīts (periods) · Redzēt vairāk »

Lašu dzimta

Lašu dzimta (Salmonidae) ir vienīgā lašveidīgo kārtas (Salmoniformes) dzimta, kas pieder lašu apakškohortai (Protacanthopterygii).

Jaunums!!: Lašu apakškohorta un Lašu dzimta · Redzēt vairāk »

Līdakveidīgās

Līdakveidīgās (Esociformes) ir īsto kaulzivju (Teleostei) kārta, kas pieder lašu apakškohortai (Protacanthopterygii).

Jaunums!!: Lašu apakškohorta un Līdakveidīgās · Redzēt vairāk »

Mērenā josla

Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.

Jaunums!!: Lašu apakškohorta un Mērenā josla · Redzēt vairāk »

Okeāns

Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.

Jaunums!!: Lašu apakškohorta un Okeāns · Redzēt vairāk »

Saldūdens

Baikālā atrodas ap 20% atkusušā virszemes saldūdens Saldūdens ir ūdens, kur izšķīdušo sāļu saturs ir mazāks nekā 0,05%.

Jaunums!!: Lašu apakškohorta un Saldūdens · Redzēt vairāk »

Skriemeļi

Cilvēka krūšu skriemelis Skriemeļi (Vertebrae) ir neliela izmēra kauli, kas, savienojoties kopā ar starpskriemeļu diskiem, veido mugurkaulu.

Jaunums!!: Lašu apakškohorta un Skriemeļi · Redzēt vairāk »

Skrimslis

Skrimšļaudi Skrimslis ir organisma struktūra, kuru veido skrimšļaudi.

Jaunums!!: Lašu apakškohorta un Skrimslis · Redzēt vairāk »

Spuras

Zivs ''Lampanyctodes hectoris'' morfolģija: 1 — žaunu vāks 2 — sānu līnija 3 — '''muguras spura''' 4 — '''tauku spura''' 5 — astes daļa 6 — '''astes spura''' 7 — '''anālā spura''' 8 — fotofori 9 — '''vēdera spura''' (pāra) 10 — '''krūšu spura''' (pāra) Spuras ir kustības orgāni, kurus organismi izmanto, lai pārvietotos ūdenī un kontrolētu savas kustības.

Jaunums!!: Lašu apakškohorta un Spuras · Redzēt vairāk »

Starspurzivis

Starspurzivis (Actinopterygii) ir lielākā kaulzivju virsklase.

Jaunums!!: Lašu apakškohorta un Starspurzivis · Redzēt vairāk »

Ziemeļu puslode

Ziemeļu puslode Ziemeļu puslode ir puse no Zemes virsmas, kas atrodas ziemeļos no ekvatora.

Jaunums!!: Lašu apakškohorta un Ziemeļu puslode · Redzēt vairāk »

Zobi

Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.

Jaunums!!: Lašu apakškohorta un Zobi · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Lašu virskārta, Protacanthopterygii.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »