Ātrāk nekā pārlūku!
46 attiecības: Ačinska, Anna Stafecka, Antons Breidaks, Atzinības krusts, Augšzemnieku dialekts, Špoģi, Baltkrievija, Baltu filoloģija (žurnāls), Bibliotēka, Daugavpils Universitāte, Dziesmotā revolūcija, Greifsvalde, Izvaltas pagasts, Kolhozs, Krasnojarskas novads, Krāslavas rajons, Krievija, Latgaliešu valoda, Latvieši, Latvijas Avīze, Latvijas Universitāte, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte, Latvijas Valsts prezidents, Letonika, Lietuva, Marta Rudzīte, Nikodems Rancāns, Ortogrāfija, Pedagoģija, Polija, Poznaņa, Profesors, Rēzekne, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Sanktpēterburga, Sanktpēterburgas Valsts universitāte, Sibīrija, Toponīmija, Triju Zvaigžņu ordenis, Valdis Zatlers, Valodniecība, Valsts valodas centrs, Vācija, Viļņa, 14. decembris, 1954. gads.
Ačinska
Ačinska ir pilsēta Krasnojarskas novadā Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Ačinska · Redzēt vairāk »
Anna Stafecka
Anna Stafecka (dzimusi Strode) ir latviešu valodniece.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Anna Stafecka · Redzēt vairāk »
Antons Breidaks
Antons Breidaks (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Antons Breidaks · Redzēt vairāk »
Atzinības krusts
Atzinības krusts ir Latvijas Republikas valsts apbalvojums.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Atzinības krusts · Redzēt vairāk »
Augšzemnieku dialekts
Dialektu izplatība Latvijas teritorijā. Augšzemnieku dialekts ir viens no trim latviešu valodas dialektiem.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Augšzemnieku dialekts · Redzēt vairāk »
Špoģi
Špoģu vidusskolas ēka. Špoģi ir apdzīvota vieta Augšdaugavas novada Višķu pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Špoģi · Redzēt vairāk »
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Baltkrievija · Redzēt vairāk »
Baltu filoloģija (žurnāls)
Baltu filoloģijas žurnāla vāks Baltu filoloģija ir vienu vai divas reizes gadā iznākošs baltu valodniecības žurnāls, viens no Latvijas Universitātes izdevumiem.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Baltu filoloģija (žurnāls) · Redzēt vairāk »
Bibliotēka
Bibliotēka ((biblīos) — 'grāmata' un θήκη (tēke) — 'krātuve') ir rakstīto avotu, resursu krājums un struktūra, kura izvietota vienā konkrētā ēkā.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Bibliotēka · Redzēt vairāk »
Daugavpils Universitāte
Daugavpils Universitātes galvenā ēka mūsdienās Vecā Daugavpils Skolotāju institūta ēka Saules ielā (tolaik Pēterpils ielā 1/3). Daugavpils Universitāte (saīsināti DU) ir augstākās izglītības iestāde Latvijā, vienīgā universitāte Latgalē.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Daugavpils Universitāte · Redzēt vairāk »
Dziesmotā revolūcija
Dziesmotā revolūcija jeb Trešā Atmoda (Latvijā) bija laika posms Baltijas valstu (Latvija, Lietuva, Igaunija) vēsturē starp 1986.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Dziesmotā revolūcija · Redzēt vairāk »
Greifsvalde
Greifsvalde, oficiāli Universitātes un Hanzas pilsēta Greifsvalde ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, starp Rostoku un Ščecinu.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Greifsvalde · Redzēt vairāk »
Izvaltas pagasts
Izvaltas pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Izvaltas pagasts · Redzēt vairāk »
Kolhozs
Kolhozs (akronīms no коллективное хозяйство — ‘kolektīva saimniecība’) jeb kopsaimniecība bija kopēja saimniekošanas forma laukos Padomju Savienībā un citās Austrumu bloka valstīs 20.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Kolhozs · Redzēt vairāk »
Krasnojarskas novads
Krasnojarskas novads ir viens no Krievijas Federācijas novadiem Sibīrijas federālajā apgabalā.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Krasnojarskas novads · Redzēt vairāk »
Krāslavas rajons
Krāslavas rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Krāslavas rajons · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Krievija · Redzēt vairāk »
Latgaliešu valoda
2021. gada administratīvi teritoriālās reformas). Latgaliešu (latgalīšu) jeb latgaļu valoda (latgaļu volūda) ir indoeiropiešu valodu saimes austrumbaltu atzara latviešu valodas dialekts.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Latgaliešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latvijas Avīze
"Latvijas Avīze" (līdz 2003. gadam — Lauku Avīze) ir Latvijas dienas laikraksts, iznāk latviešu valodā piecas reizes nedēļā (pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena, piektdiena).
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Latvijas Avīze · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte
Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte ir viena no Latvijas Universitātes (LU) fakultātēm.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte · Redzēt vairāk »
Latvijas Valsts prezidents
Latvijas Valsts prezidents ir augstākā amatpersona Latvijas Republikā.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Latvijas Valsts prezidents · Redzēt vairāk »
Letonika
Letonika (— ‘Latvija’) ir zinātnes nozaru kopums, kas pēta Latviju, tās vēsturi, kultūru, latviešus, latviešu valodu.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Letonika · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Lietuva · Redzēt vairāk »
Marta Rudzīte
Marta Rudzīte (dzimusi, mirusi) bija latviešu valodniece, valodas vēsturniece, pedagoģe.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Marta Rudzīte · Redzēt vairāk »
Nikodems Rancāns
Nikodems Rancāns (1870—1933) bija latviešu katoļu garīdznieks, Latgales Atmodas kustības darbinieks, rakstnieks, Latvijas vēstures pētnieks.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Nikodems Rancāns · Redzēt vairāk »
Ortogrāfija
Ortogrāfija (— "pareizs", graphia — "rakstīšana") jeb pareizrakstība ir valodas noteikumu sistēma, kas nosaka runas vienveidīgu atveidi rakstos.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Ortogrāfija · Redzēt vairāk »
Pedagoģija
Pedagoģija ir audzināšanas zinātne.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Pedagoģija · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Polija · Redzēt vairāk »
Poznaņa
Poznaņa, senāk lietotais nosaukums Pozene, ir pilsēta Polijas rietumos, Lielpolijas vojevodistes centrs Vartas upes krastos.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Poznaņa · Redzēt vairāk »
Profesors
Profesors lasa lekciju (1350. gads) Profesors (— 'skolotājs, pasniedzējs') ir augstākais augstskolas akadēmiskā personāla zinātniskā darbinieka nosaukums un amats.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Profesors · Redzēt vairāk »
Rēzekne
Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Rēzekne · Redzēt vairāk »
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (iepriekš Rēzeknes Augstskola) ir valsts dibināta Latvijas augstskola.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburgas Valsts universitāte
Sanktpēterburgas Valsts universitāte ir viena no lielākajām, vecākajām un prestižākajām Krievijas universitātēm, kas atrodas Sanktpēterburgā.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Sanktpēterburgas Valsts universitāte · Redzēt vairāk »
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Sibīrija · Redzēt vairāk »
Toponīmija
Toponīmija vai toponīmika (tópos — ‘vieta’;, ónoma — ‘nosaukums’) ir valodniecības nozare, kurā tiek pētīti ģeogrāfisku vietu nosaukumi (toponīmi jeb vietvārdi), piemēram, to izcelsme, nozīme un izmantošana.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Toponīmija · Redzēt vairāk »
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Pēterim Sniķeram pasniegtais Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera diploms (1926). Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Triju Zvaigžņu ordenis · Redzēt vairāk »
Valdis Zatlers
Valdis Zatlers (dzimis Rīgā) ir latviešu politiķis, bijušais Latvijas Valsts prezidents (2007—2011).
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Valdis Zatlers · Redzēt vairāk »
Valodniecība
Valodniecība ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību Valodniecība jeb lingvistika (no — 'valoda') ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Valodniecība · Redzēt vairāk »
Valsts valodas centrs
Valsts valodas centrs (VVC) ir 1992.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Valsts valodas centrs · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Vācija · Redzēt vairāk »
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un Viļņa · Redzēt vairāk »
14. decembris
14.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un 14. decembris · Redzēt vairāk »
1954. gads
1954.
Jaunums!!: Lidija Leikuma un 1954. gads · Redzēt vairāk »
