Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Lejasvācu valoda

Indekss Lejasvācu valoda

Lejasvācu valoda (Plattdüütsch), arī lejassakšu valoda, ir rietumģermāņu valoda, kura galvenokārt izplatīta Vācijas ziemeļos, Nīderlandes ziemeļaustrumos un Dānijas dienvidos.

22 attiecības: Ģermāņu valodas, Baltijas somi, Bībele, Dānija, Dialekts, Diseldorfa, Frankfurte pie Oderas, Gramatika, Hanzas savienība, Indoeiropiešu valodas, Latīņu raksts, Lingua franca, Magdeburga, Mārtiņš Luters, Nīderlande, Nīderlandiešu valoda, Prestižs (valodniecība), Rietumģermāņu valodas, Vācbaltieši, Vācija, Vācu valoda, Viduslaiki.

Ģermāņu valodas

Valstis vai reģioni, kur ģermāņu valodai nav oficiāla statusa, bet tā ir ievērojama, t.i., tiek lietota dažās dzīves jomās un/vai tiek runāta vietējās minoritātes vidū Līnija, kas atdala ziemeļģermāņu un rietumģermaņu valodas Ģermāņu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.

Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Ģermāņu valodas · Redzēt vairāk »

Baltijas somi

Vilijama Z. Riplija 1899. gada grāmatas ''Eiropas rases'' Baltijas somi ir kopīgs apzīmējums somugru valodās runājošām ciltīm Baltijas jūras piekrastē.

Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Baltijas somi · Redzēt vairāk »

Bībele

Gūtenberga bībele Bībele (tanakh,, hē biblos — ‘grāmata’) ir nosaukums, kuru lieto jūdaistu, kristiešu un dažu mazāk izplatītu reliģiju (piemēram, samariešu un rastafari) svēto tekstu apzīmēšanai.

Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Bībele · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Dānija · Redzēt vairāk »

Dialekts

Dialekts ((dialektos); no  — ‘runāt, izskaidroties’) ir valodas paveids, kas vēsturiski radies samērā plašā apvidū, un tajā var būt ietvertas vairākas izloksnes vai izlokšņu grupas.

Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Dialekts · Redzēt vairāk »

Diseldorfa

Diseldorfa ir pilsēta Vācijas rietumos pie Reinas.

Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Diseldorfa · Redzēt vairāk »

Frankfurte pie Oderas

Frankfurte pie Oderas ir pilsēta Brandenburgā, Vācijā.

Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Frankfurte pie Oderas · Redzēt vairāk »

Gramatika

Gramatika ((grammatikḗ), no γράμμα (gramma) — 'burts') ir valodniecības apakšnozare, kurā ietilpst morfoloģija un sintakse.

Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Gramatika · Redzēt vairāk »

Hanzas savienība

Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Hanzas savienība · Redzēt vairāk »

Indoeiropiešu valodas

Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodu statuss pasaulē Indoeiropiešu valodu koks Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.

Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Indoeiropiešu valodas · Redzēt vairāk »

Latīņu raksts

Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.

Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Latīņu raksts · Redzēt vairāk »

Lingua franca

Valstis un reģioni, kur angļu valoda ir oficiāla valoda, bet nav vairākuma valoda Lingua franca (no latīņu valodas — 'franku mēle') ir valodniecībā lietots apzīmējums starptautu saziņas valodai etniski jauktos apgabalos.

Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Lingua franca · Redzēt vairāk »

Magdeburga

Magdeburga ir pilsēta Vācijas centrālajā daļā pie Elbas upes, Saksija-Anhaltes federālās zemes galvaspilsēta.

Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Magdeburga · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Luters

Mārtiņš Luters (—) bija katoļu augustīniešu ordeņa mūks, mācītājs, teologs, profesors, baznīcas reformu ideologs.

Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Mārtiņš Luters · Redzēt vairāk »

Nīderlande

Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.

Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Nīderlande · Redzēt vairāk »

Nīderlandiešu valoda

Nīderlandiešu valoda, saukta arī par holandiešu valodu (Nīderlandē) un flāmu valodu (Beļģijā), ir ģermāņu saimes valoda, kas ir dzimtā valoda ap 23 miljoniem cilvēku Nīderlandē, Beļģijā, Surinamā, Arubā un Nīderlandes Antiļās.

Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Nīderlandiešu valoda · Redzēt vairāk »

Prestižs (valodniecība)

Prestižs sociolingvistikā ir pakāpe, kādā kādas kopienas pārstāvji ciena vai piešķir sociālu vērtību kādai noteiktai valodai, dialektam vai runas paveidam.

Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Prestižs (valodniecība) · Redzēt vairāk »

Rietumģermāņu valodas

Rietumģermāņu valodas ir lielākā no trim indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu valodu grupas apakšgrupām.

Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Rietumģermāņu valodas · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācu valoda

Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.

Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Vācu valoda · Redzēt vairāk »

Viduslaiki

Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.

Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Viduslaiki · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Lejassakšu valoda, Neddersassisch, Plattduutsch, Plattdüütsch.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »