Ātrāk nekā pārlūku!
15 attiecības: Akiba Rubinšteins, Atklātne (šahs), Ārons Nimcovičs, Gēza Maroci, Karaļauči, Karlovi Vari, Kārlis Šlehters, Kopenhāgena, Miokarda infarkts, Pirmais pasaules karš, Ponciāni atklātne, Poznaņa, Rūdolfs Špīlmans, Spāņu atklātne, Vācija.
Akiba Rubinšteins
Akiba Rubinšteins (dzimis Staviskos, Krievijas Impērijā, miris Antverpenē, Beļģijā) bija ebreju tautības Polijas starptautiskais lielmeistars šahā (1950), viens no spēcīgākajiem sava laika šahistiem.
Jaunums!!: Pauls Saladins Leonharts un Akiba Rubinšteins · Redzēt vairāk »
Atklātne (šahs)
Atklātne ir šaha spēles sākuma stadija (pirmie 15—20 gājieni), kurā tiek mobilizēti spēlētāju spēki.
Jaunums!!: Pauls Saladins Leonharts un Atklātne (šahs) · Redzēt vairāk »
Ārons Nimcovičs
Ārons Nimcovičs (dzimis, miris Kopenhāgenā) bija Latvijas ebreju izcelsmes šaha lielmeistars, šaha spēles teorētiķis.
Jaunums!!: Pauls Saladins Leonharts un Ārons Nimcovičs · Redzēt vairāk »
Gēza Maroci
Gēza Maroci (dzimis Segedā, Austroungārijā, miris Budapeštā, Ungārijā) bija Ungārijas starptautiskais lielmeistars šahā (1950), kā arī praktizējošs inženieris.
Jaunums!!: Pauls Saladins Leonharts un Gēza Maroci · Redzēt vairāk »
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Jaunums!!: Pauls Saladins Leonharts un Karaļauči · Redzēt vairāk »
Karlovi Vari
Karlovi Vari ir kūrorta pilsēta Bohēmijā, Čehijā.
Jaunums!!: Pauls Saladins Leonharts un Karlovi Vari · Redzēt vairāk »
Kārlis Šlehters
Kārlis Šlehters (dzimis, Vīnē, miris, Budapeštā) bija Austrijas šahists, kas 1910.
Jaunums!!: Pauls Saladins Leonharts un Kārlis Šlehters · Redzēt vairāk »
Kopenhāgena
Kopenhāgena ir Dānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Pauls Saladins Leonharts un Kopenhāgena · Redzēt vairāk »
Miokarda infarkts
Miokarda infarkta shematisks attēlojums: RCA un LCA — labā un kreisā vainagartērijas; 1 — artērijas nosprostojuma vieta; 2 — infarkta zona. Miokarda infarkts jeb sirdstrieka ir viens no išēmiskās sirds slimības veidiem, kam raksturīga miokarda daļas išēmiskā nekroze sirds asinspiegādes traucējumu dēļ.
Jaunums!!: Pauls Saladins Leonharts un Miokarda infarkts · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Pauls Saladins Leonharts un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Ponciāni atklātne
Ponciāni atklātne ir šaha atklātne, kas sākas ar gājieniem: 1.
Jaunums!!: Pauls Saladins Leonharts un Ponciāni atklātne · Redzēt vairāk »
Poznaņa
Poznaņa, senāk lietotais nosaukums Pozene, ir pilsēta Polijas rietumos, Lielpolijas vojevodistes centrs Vartas upes krastos.
Jaunums!!: Pauls Saladins Leonharts un Poznaņa · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Špīlmans
Rūdolfs Špīlmans (Vīne, Austroungārija -, Stokholma, Zviedrija) bija šaha lielmeistars.
Jaunums!!: Pauls Saladins Leonharts un Rūdolfs Špīlmans · Redzēt vairāk »
Spāņu atklātne
Spāņu atklātne ir šaha atklātne, kas sākas ar gājieniem: 1.
Jaunums!!: Pauls Saladins Leonharts un Spāņu atklātne · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Pauls Saladins Leonharts un Vācija · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Leonhardt, Leonharts, Paul Saladin Leonhardt, Pauls Saladins Leonhardts.
