13 attiecības: Agņeška Brustmane, Grieķija, Hmeļnickas apgabals, Irina Levitina, Lielmeistars (šahs), Malme, Manila, Margareta Žunku, Nana Joseliani, Saloniki, Tuzla, Ukraina, Vācija.
Agņeška Brustmane
Agņeška Brustmane (dzimusi Varšavā) ir Polijas starptautiskā lielmeistare šahā (WGM, 1985).
Jaunums!!: Lidija Semjonova un Agņeška Brustmane · Redzēt vairāk »
Grieķija
Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika, ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos.
Jaunums!!: Lidija Semjonova un Grieķija · Redzēt vairāk »
Hmeļnickas apgabals
Hmeļnickas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās rietumdaļā.
Jaunums!!: Lidija Semjonova un Hmeļnickas apgabals · Redzēt vairāk »
Irina Levitina
Irina Levitina (dzimusi, Ļeņingrada, Krievijas PFSR) ir Krievijā dzimusi ASV starptautiskā sieviešu lielmeistare šahā (WGM, 1976).
Jaunums!!: Lidija Semjonova un Irina Levitina · Redzēt vairāk »
Lielmeistars (šahs)
Lielmeistars ir augstākais spēlētāja tituls šahā.
Jaunums!!: Lidija Semjonova un Lielmeistars (šahs) · Redzēt vairāk »
Malme
Malme ir pilsēta Zviedrijas galējos dienvidos — Skonē, Ēresunda šauruma krastā.
Jaunums!!: Lidija Semjonova un Malme · Redzēt vairāk »
Manila
Manila ir Filipīnu galvaspilsēta.
Jaunums!!: Lidija Semjonova un Manila · Redzēt vairāk »
Margareta Žunku
Margareta Žunku (dzimusi, Kluža-Napokā kā Margareta Murešana) ir Rumānijas starptautiskā lielmeistare šahā (WGM, 1982).
Jaunums!!: Lidija Semjonova un Margareta Žunku · Redzēt vairāk »
Nana Joseliani
Nana Joseliani (dzimusi, Tbilisi, Gruzijas PSR) ir Gruzijas starptautiskā sieviešu lielmeistare šahā (WGM, 1980) un FIDE starptautiskā meistare (IM, 1993).
Jaunums!!: Lidija Semjonova un Nana Joseliani · Redzēt vairāk »
Saloniki
Saloniki ir otra lielākā pilsēta Grieķijā.
Jaunums!!: Lidija Semjonova un Saloniki · Redzēt vairāk »
Tuzla
Tuzla ir Bosnijas un Hercegovinas ceturtā lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Lidija Semjonova un Tuzla · Redzēt vairāk »
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Jaunums!!: Lidija Semjonova un Ukraina · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Lidija Semjonova un Vācija · Redzēt vairāk »