Ātrāk nekā pārlūku!
13 attiecības: Čehija, Bobra, Centrāleiropas laiks, Centrāleiropas vasaras laiks, Ekspresionisms, Kamenna Gura, Kamenna Guras apriņķis, Lejassilēzijas vojevodiste, Polija, Polijas administratīvais iedalījums, Potsdamas konference, Sudeti, Vācija.
Čehija
Čehija, oficiāli Čehijas Republika (Česká republika, izrunā), ir valsts Centrāleiropā bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: Lubavka un Čehija · Redzēt vairāk »
Bobra
Bobra ir upe Polijas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Lubavka un Bobra · Redzēt vairāk »
Centrāleiropas laiks
Centrāleiropas laiks (Central European Time - CET) ir viens no nosaukumiem laika zonai, kura ir 1 stundu priekšā UTC ar laika nobīdi UTC+1.
Jaunums!!: Lubavka un Centrāleiropas laiks · Redzēt vairāk »
Centrāleiropas vasaras laiks
Centrāleiropas vasaras laiks (Central European Summer Time - CEST) ir viens no nosaukumiem vasaras laikam, izmantojot UTC+1 laika zonu.
Jaunums!!: Lubavka un Centrāleiropas vasaras laiks · Redzēt vairāk »
Ekspresionisms
Ekspresionisms (no — 'izteiksme') ir mākslas kustība, kas radās 20.
Jaunums!!: Lubavka un Ekspresionisms · Redzēt vairāk »
Kamenna Gura
Kemenna Gura (vēsturiski arī Landeshute)) - pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistē uz rietumiem no Valbžihas pie Bobras upes. Septiņgadu karā 1760. gada 23. jūnijā pie pilsētas notika Landeshutes kauja, kurā austrieši Ernesta Gideona fon Laudona vadībā smagi sakāva prūšu armiju. Līdz 1945. gadam pilsēta ietilpa Vācijas sastāvā, bet, pamatojoties uz Potsdamas konferences lēmumiem, pilsēta tika piešķirta Polijai, bet pilsētas vācu iedzīvotāji padzīti. Vācu arhitekta, Brandenburgas vārtu autora Kārļa Gustava Langhansa (Carl Gotthard Langhans, 1732 - 1808) dzimtā pilsēta. 150px 150px 150px 150px 150px Kategorija:Lejassilēzijas vojevodistes pilsētas.
Jaunums!!: Lubavka un Kamenna Gura · Redzēt vairāk »
Kamenna Guras apriņķis
Kamenna Guras apriņķis ir apriņķis Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē.
Jaunums!!: Lubavka un Kamenna Guras apriņķis · Redzēt vairāk »
Lejassilēzijas vojevodiste
Lejassilēzijas vojevodiste (Województwo dolnośląskie) ir Polijas vojevodiste valsts dienvidrietumos.
Jaunums!!: Lubavka un Lejassilēzijas vojevodiste · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Lubavka un Polija · Redzēt vairāk »
Polijas administratīvais iedalījums
Polijas novietojums Polijas administratīvo iedalījumu veido trīs līmeņu administratīvās vienības, kas pastāv kopš 1999.
Jaunums!!: Lubavka un Polijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »
Potsdamas konference
Etlijs, Trumens un Staļins Potsdamas konferencē Karte ar 1939. gada robežām un vācu iedzīvotāju īpatsvaru agrākajās Vācijas teritorijās, kuras pēc Potsdamas konferences piešķīra Polijai un PSRS Potsdamas konference notika 1945.
Jaunums!!: Lubavka un Potsdamas konference · Redzēt vairāk »
Sudeti
Sudeti (čehu un) ir kalnu grēda Centrāleiropā — Polijā, Čehijā un Vācijā.
Jaunums!!: Lubavka un Sudeti · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Lubavka un Vācija · Redzēt vairāk »
