Ātrāk nekā pārlūku!
29 attiecības: Andrejs Pumpurs, Anrepi, Budbergi-Benninghauzeni, Gustavs II Ādolfs, Heinrihs Volfenšilds, Klasicisms, Kokneses pils, Laidars, Lāčplēsis (eposs), Lielvārde, Lielvārdes novads, Lielvārdes pagasts, Lielvārdes pils, Livonijas karš, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Maskavija, Muiža, Olivas miera līgums, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pirmais pasaules karš, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Rembate, Spoks, Volfenšildi, Vulfi, Zviedru laiki, 19. gadsimts.
Andrejs Pumpurs
Andrejs Pumpurs (dzimis, miris) bija latviešu nacionālā romantisma dzejnieks, viņa nozīmīgākais darbs ir eposs "Lāčplēsis" (1888).
Jaunums!!: Lielvārdes muiža un Andrejs Pumpurs · Redzēt vairāk »
Anrepi
Anrepu dzimtas Vidzemes atzara ģerbonis. Grāfu Anrepu-Elmptu ģerbonis. Fon Anrepi ir vācbaltiešu dzimta, kas 15.
Jaunums!!: Lielvārdes muiža un Anrepi · Redzēt vairāk »
Budbergi-Benninghauzeni
Baronu Budbergu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Budbergu-Beningshauzenu dzimtmuižas - Gārsenes muižas kungu māja. Budbergu dzimtas kapliča Gārsenes kapos. Vidrižos. Budbergi-Beninghauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16.
Jaunums!!: Lielvārdes muiža un Budbergi-Benninghauzeni · Redzēt vairāk »
Gustavs II Ādolfs
Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.
Jaunums!!: Lielvārdes muiža un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »
Heinrihs Volfenšilds
Heinrihs Volfenšilds (dzimis: Wolff, pēc nobilitēšanās: Wolffenschild,, miris 1659. gada 27 oktobrī) bija Rīgas monētu meistars (1633-1659) Zviedru Vidzemes laikā.
Jaunums!!: Lielvārdes muiža un Heinrihs Volfenšilds · Redzēt vairāk »
Klasicisms
Latvijas Nacionālās operas un baleta ēka Rīgā (Ludvigs Bonštets, 1860-1863) Klasicisms ir mākslas stils un estētikas virziens, kas valdīja Eiropā no 17. līdz 19. gadsimtam gan literatūrā, gan teātra mākslā, gan tēlotāja mākslā, gan arhitektūrā un mūzikā, atdarinot Senās Grieķijas un Senās Romas mākslu un estētiku.
Jaunums!!: Lielvārdes muiža un Klasicisms · Redzēt vairāk »
Kokneses pils
Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.
Jaunums!!: Lielvārdes muiža un Kokneses pils · Redzēt vairāk »
Laidars
Poniji mazā laidarā Laidars ir mājlopiem domāts aploks tieši pie kūts.
Jaunums!!: Lielvārdes muiža un Laidars · Redzēt vairāk »
Lāčplēsis (eposs)
"Lāčplēsis" ir 1888.
Jaunums!!: Lielvārdes muiža un Lāčplēsis (eposs) · Redzēt vairāk »
Lielvārde
Lielvārde (līdz 1931. gadam Rembate) ir pilsēta Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā.
Jaunums!!: Lielvārdes muiža un Lielvārde · Redzēt vairāk »
Lielvārdes novads
Lielvārdes novads bija pašvaldība Vidzemes dienvidu daļā, kas izveidota 2004.
Jaunums!!: Lielvārdes muiža un Lielvārdes novads · Redzēt vairāk »
Lielvārdes pagasts
Lielvārdes pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā vidienē.
Jaunums!!: Lielvārdes muiža un Lielvārdes pagasts · Redzēt vairāk »
Lielvārdes pils
12. gadsimta Uldevena koka pils rekonstrukcija Lielvārdes pils bija Daugavas līvu pils, vēlāk Rīgas arhibīskapa fogta pils Lielvārdes draudzes novadā.
Jaunums!!: Lielvārdes muiža un Lielvārdes pils · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Lielvārdes muiža un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Jaunums!!: Lielvārdes muiža un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Lielvārdes muiža un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Maskavija
Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.
Jaunums!!: Lielvārdes muiža un Maskavija · Redzēt vairāk »
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Jaunums!!: Lielvārdes muiža un Muiža · Redzēt vairāk »
Olivas miera līgums
Andrusovas pamiera 1667. gadā. Olivas miera līgums bija 1660.
Jaunums!!: Lielvārdes muiža un Olivas miera līgums · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Lielvārdes muiža un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Lielvārdes muiža un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Lielvārdes muiža un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.
Jaunums!!: Lielvārdes muiža un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Redzēt vairāk »
Rembate
Rembate ir ciems Ogres novada Rembates pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Lielvārdes muiža un Rembate · Redzēt vairāk »
Spoks
Viltus spoka fotogrāfija, 1899. gads. Spoks, saukts arī par rēgu jeb fantomu, kā arī dažkārt par poltergeistu, ir mitoloģijā un folklorā sastopams mirušu cilvēku vai dzīvnieku iztēles gars jeb dvēsele, kas dažādu apstākļu dēļ nav nokļuvis aizsaulē, bet tā vietā turpina rēgoties starp dzīvajām būtnēm visdažādākajās vietās.
Jaunums!!: Lielvārdes muiža un Spoks · Redzēt vairāk »
Volfenšildi
Volfenšildu ģerbonis. Volfenšildi, arī Vulfenšildi), bija vācbaltiešu dzimta.
Jaunums!!: Lielvārdes muiža un Volfenšildi · Redzēt vairāk »
Vulfi
Fon Vulfu dzimtas ģerbonis. Fon Vulfu dzimta ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči Zviedru Vidzemē izsekojami līdz 17.
Jaunums!!: Lielvārdes muiža un Vulfi · Redzēt vairāk »
Zviedru laiki
Baltijas provinču kartes (no jauna izdevis P.Mortier, 1705). Parādītas arī Zviedrijas karalistei pakļautās bijušās Livonijas konfederācijas daļas ar to latīniskajiem nosaukumiem: LITLANDIA, ESTONIA PROPRIA, OLDENPOA, ALENTAKIA, WIRLANDIA, IERVENLANDIA, HARNLANDIA, WIKKEZLANDIA. Zviedru laiki bija periods Igaunijas un Latvijas vēsturē, kad Zviedru Igaunija (1561—1721) un Vidzeme (1629—1721) ietilpa Zviedrijas lielvalsts sastāvā.
Jaunums!!: Lielvārdes muiža un Zviedru laiki · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Lielvārdes muiža un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
