Ātrāk nekā pārlūku!
33 attiecības: Alberts fon Bukshēvdens, Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles, Daugavas līvi, Filips Pauluči, Fogts, Indriķa hronika, Jamas Zapoļskas miera līgums, Johans Kristofs Broce, Kauja pie Lielvārdes (1262), Kokneses pils, Letu gals, Lielvārdes draudzes novads, Lielvārdes muiža, Livonijas karš, Nikolajs fon Nauens, Nils Asersons Manneršelds, Pilskalns, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Rīgas arhibīskapija, Rīgas domkapituls, Uldevene, Vilhelms Bokslafs, Vulfi, Zobenbrāļu ordenis, Zviedru Vidzeme, 1248. gads, 1255. gads, 1361. gads, 1372. gads, 1391. gads, 1435. gads, 15. gadsimts, 1556. gads.
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Jaunums!!: Lielvārdes pils un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »
Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles
Autines sacelšanās (1212) bija Indriķa hronikā aprakstītā Tālavas letu un līvu sacelšanās pret Zobenbrāļu ordeni un bīskapu Albertu 1212.
Jaunums!!: Lielvārdes pils un Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles · Redzēt vairāk »
Daugavas līvi
Daugavas Līvu zemes (novada) teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm. Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Daugavas Līvu zeme bija viena no Senlatvijas zemēm Daugavas lejtecē no Aizkraukles līdz Daugavas ietekai jūrā.
Jaunums!!: Lielvārdes pils un Daugavas līvi · Redzēt vairāk »
Filips Pauluči
Filips Pauluči (dzimis Modēnā, miris), arī Filipo Pauluči delle Ronkole, bija marķīzs, itāļu izcelsmes Pjemontas un Krievijas Impērijas militārais un valsts darbinieks.
Jaunums!!: Lielvārdes pils un Filips Pauluči · Redzēt vairāk »
Fogts
Kanuta Rusecka 1823. gada zīmējums, kurā attēlots poļu voits Fogts jeb voits ir apzīmējums valdnieka ieceltam ierēdnim kādas teritorijas pārvaldei.
Jaunums!!: Lielvārdes pils un Fogts · Redzēt vairāk »
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Jaunums!!: Lielvārdes pils un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »
Jamas Zapoļskas miera līgums
Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.
Jaunums!!: Lielvārdes pils un Jamas Zapoļskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Johans Kristofs Broce
Johans Kristofs Broce Johans Kristofs Broce ( —) bija Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 19.
Jaunums!!: Lielvārdes pils un Johans Kristofs Broce · Redzēt vairāk »
Kauja pie Lielvārdes (1262)
1262.
Jaunums!!: Lielvārdes pils un Kauja pie Lielvārdes (1262) · Redzēt vairāk »
Kokneses pils
Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.
Jaunums!!: Lielvārdes pils un Kokneses pils · Redzēt vairāk »
Letu gals
Letu gals kā Rīgas arhibīskapijas austrumu daļa 1534. gada kartē. Arhibīskapa rezidences Rauna (''Ronneburg'') un Koknese (''Kokenhusen''). Letu gals vai Letu zeme 13.—16.
Jaunums!!: Lielvārdes pils un Letu gals · Redzēt vairāk »
Lielvārdes draudzes novads
Lielvārdes (kartē ''Lenewaden'') un Jumpravas (''Gr. Jungfernhof'') draudzes novadi (1791. gada karte). Lielvārdes luterāņu baznīca (2014). Lielvārdes draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Lielvārdes pils un Lielvārdes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Lielvārdes muiža
Lielvārdes bruņinieku pilsdrupas un Lielvārdes muižas kungu māja 1792. gadā (Broces kolekcija). Lielvārdes muižas pils bija Lielvārdes muižas kungu māja, kas celta 19. gadsimtā klasicisma stilā Lielvārdes pagastā.
Jaunums!!: Lielvārdes pils un Lielvārdes muiža · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Lielvārdes pils un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Nikolajs fon Nauens
Nikolajs fon Nauens (vācu: Nikolaus von Nauen, latīņu: Nicolaus de Nauen, Nicolaus Canonicus Rigensis) (? - 1253), arī Nikolajs no Nauenas, bija ceturtais Rīgas bīskaps (1229 - 1253).
Jaunums!!: Lielvārdes pils un Nikolajs fon Nauens · Redzēt vairāk »
Nils Asersons Manneršelds
Nils Asersons Manneršelds (1586–1655) bija zviedru virsnieks un valstsvīrs.
Jaunums!!: Lielvārdes pils un Nils Asersons Manneršelds · Redzēt vairāk »
Pilskalns
Smiltenes pilskalna uzmērījumi 19. gadsimtā (J. von Sivers, 1872).Jegór von Sivers. Smilten. Ein Beitrag für die Entwickelungsgeschichte Livlands, etc. 1872 Pilskalns ir kalns vai pakalns, kurā senatnē atradušies nocietinājumi.
Jaunums!!: Lielvārdes pils un Pilskalns · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.
Jaunums!!: Lielvārdes pils un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Lielvārdes pils un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Rīgas domkapituls
Rīgas domkapitula klostera skolas ēka pirms nojaukšanas 1888. gadā. Rīgas domkapituls jeb Rīgas Svētās Jaunavas Marijas konvents bija Rīgas augstāko baznīckungu kolēģija pie Rīgas arhibīskapa galvenās, proti, Doma baznīcas (1202-1566).
Jaunums!!: Lielvārdes pils un Rīgas domkapituls · Redzēt vairāk »
Uldevene
12. gadsimta Uldevena koka pils rekonstrukcija Uldevene bija Daugavas līvu Lielvārdes pilsnovada vecākais, kas arī pēc vācu nostiprināšanās Lielvārdes Dievukalnā palicis līvu pils un reizē novada vecākais.
Jaunums!!: Lielvārdes pils un Uldevene · Redzēt vairāk »
Vilhelms Bokslafs
Vilhelms Ludvigs Nikolajs Bokslafs ( —) bija vācbaltiešu arhitekts, projektējis vairākas Latvijas muižu ēkas un sabiedriskās celtnes Rīgā un Jūrmalā (Dubultu baznīcu).
Jaunums!!: Lielvārdes pils un Vilhelms Bokslafs · Redzēt vairāk »
Vulfi
Fon Vulfu dzimtas ģerbonis. Fon Vulfu dzimta ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči Zviedru Vidzemē izsekojami līdz 17.
Jaunums!!: Lielvārdes pils un Vulfi · Redzēt vairāk »
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Jaunums!!: Lielvārdes pils un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Lielvārdes pils un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1248. gads
1248.
Jaunums!!: Lielvārdes pils un 1248. gads · Redzēt vairāk »
1255. gads
1255.
Jaunums!!: Lielvārdes pils un 1255. gads · Redzēt vairāk »
1361. gads
1361.
Jaunums!!: Lielvārdes pils un 1361. gads · Redzēt vairāk »
1372. gads
1372.
Jaunums!!: Lielvārdes pils un 1372. gads · Redzēt vairāk »
1391. gads
1391.
Jaunums!!: Lielvārdes pils un 1391. gads · Redzēt vairāk »
1435. gads
1435.
Jaunums!!: Lielvārdes pils un 1435. gads · Redzēt vairāk »
15. gadsimts
15.
Jaunums!!: Lielvārdes pils un 15. gadsimts · Redzēt vairāk »
1556. gads
1556.
Jaunums!!: Lielvārdes pils un 1556. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Lielvādes viduslaiku pils, Lielvārdes pils drupas, Lielvārdes pilsdrupas, Lielvārdes viduslaiku pils.
