Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Lielā prūšu sacelšanās

Indekss Lielā prūšu sacelšanās

Lielā prūšu sacelšanās bija lielākā un veiksmīgākā senprūšu cilšu sacelšanās pret Vācu ordeņa krustnešiem 13.

33 attiecības: Žemaiši, Bohēmija, Brandenburga, Braunšveiga, Durbes kauja, Dzežgoņa, Elblonga, Grāfs, Helmno, Hercogs, Herkuss Mants, Jātvingi, Karaļauči, Kulma (zeme), Kurši, Lietuvieši, Livonijas ordenis, Mazovija, Meisene, Mindaugs, Otokārs II Pšemisls, Pamede (zeme), Pomerānija, Prūši, Prūsijas krusta kari, Reinzeme, Rietumeiropa, Skalva, Skomants, Toruņa, Tranaitis, Vācu ordenis, Zemgaļi.

Žemaiši

Baltu zemes pirms krusta kariem tagadējās Latvijas, Lietuvas, Krievijas (Kaļiņingradas), Baltkrievijas un Polijas teritorijās. Žemaišu zemes atradās starp kuršu, skalvju, jātvingu un aukštaišu zemēm. Kursas dalīšanas laikā (1253). Žemaiši (senkrievu: Жмудь; viduslaiku vācu valodā: Sameiten) ir Lietuvas rietumos kompakti dzīvojoša lietuviešu maztauta, kura runā žemaišu dialektā.

Jaunums!!: Lielā prūšu sacelšanās un Žemaiši · Redzēt vairāk »

Bohēmija

Bohēmijas ģerbonis ar heraldisko zīmi - baltu lauvu karaļa karogā. Bohēmija ir vēsturisks reģions Centrāleiropā, mūsdienu Čehijas rietumdaļā.

Jaunums!!: Lielā prūšu sacelšanās un Bohēmija · Redzēt vairāk »

Brandenburga

Brandenburga ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.

Jaunums!!: Lielā prūšu sacelšanās un Brandenburga · Redzēt vairāk »

Braunšveiga

Braunšveiga ir pilsēta Vācijas vidienē, Lejassaksijas zemē, tās otra lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Lielā prūšu sacelšanās un Braunšveiga · Redzēt vairāk »

Durbes kauja

Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs), kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.

Jaunums!!: Lielā prūšu sacelšanās un Durbes kauja · Redzēt vairāk »

Dzežgoņa

Dzežgoņa ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē uz austrumiem no Štumas.

Jaunums!!: Lielā prūšu sacelšanās un Dzežgoņa · Redzēt vairāk »

Elblonga

Elblonga, vēsturiski arī Truso (Drusuo, Drūsas) pie Ilfingas (senprūšu Elbings), Elbinga, ir sena pilsēta Polijas ziemeļos Vislas grīvā senprūšu Pagudes novadā Varmijas-Mazūrijas vojevodistē.

Jaunums!!: Lielā prūšu sacelšanās un Elblonga · Redzēt vairāk »

Grāfs

Grāfa heraldiskais kronis Grāfs bija sākotnēji, agrajos viduslaikos, ieņemamais amats: viena no augstākajām karaļa galma amatpersonām, karaļa uzticības persona un pārstāvis kādā jomā vai reģionā; vēlāk jau mantojams tituls.

Jaunums!!: Lielā prūšu sacelšanās un Grāfs · Redzēt vairāk »

Helmno

Helmno, vēsturiski arī Kulma ir Polijas pilsēta Kujāvijas-Pomožes vojevodistē uz dienvidrietumiem no Grudzjondzas pie Vislas upes.

Jaunums!!: Lielā prūšu sacelšanās un Helmno · Redzēt vairāk »

Hercogs

Hercoga heraldiskais kronis Hercogs ir aristokrātisks tituls, ko lieto vai nu suverēns monarhs, hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā nākamais aiz karaļa.

Jaunums!!: Lielā prūšu sacelšanās un Hercogs · Redzēt vairāk »

Herkuss Mants

Herkuss Mants (dzimis ap 1225. gadu, miris 1273. gadā) bija no 1260. līdz 1274. gadam notikušās Lielās prūšu sacelšanās vadonis cīņā pret vācu ordeni un Ziemeļu krusta karu krustnešiem.

Jaunums!!: Lielā prūšu sacelšanās un Herkuss Mants · Redzēt vairāk »

Jātvingi

Aptuvenās jātvingu zemes robežas pirms iekarojumiem Jātvingi, sudāvi jeb dainavi bija prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts, kas apdzīvoja Vislas labā krasta pietekas, Rietumu Bugas vidusteci un Bugas pieteku pie Jātves upes tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.

Jaunums!!: Lielā prūšu sacelšanās un Jātvingi · Redzēt vairāk »

Karaļauči

Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.

Jaunums!!: Lielā prūšu sacelšanās un Karaļauči · Redzēt vairāk »

Kulma (zeme)

Kulmas zemes (''Kulmerland'') lokalizācija. Kulmas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Kulmas (Helmno) zeme mūsdienu Polijas robežās Kulma bija senprūšu zeme Vislas labajā krastā tagadējās Kujāvijas-Pomožes vojevodistes teritorijā.

Jaunums!!: Lielā prūšu sacelšanās un Kulma (zeme) · Redzēt vairāk »

Kurši

Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Lielā prūšu sacelšanās un Kurši · Redzēt vairāk »

Lietuvieši

Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.

Jaunums!!: Lielā prūšu sacelšanās un Lietuvieši · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Lielā prūšu sacelšanās un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Mazovija

Mazovijas vēsturiskās zemes Vislas, Bugas un Narevas upju baseinā. Mazovija ir vēsturisks Eiropas reģions Polijas centrālajā daļā, Vislas vidustecē.

Jaunums!!: Lielā prūšu sacelšanās un Mazovija · Redzēt vairāk »

Meisene

Meisene ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Meisenes apriņķa centrs pie Elbas upes.

Jaunums!!: Lielā prūšu sacelšanās un Meisene · Redzēt vairāk »

Mindaugs

Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.

Jaunums!!: Lielā prūšu sacelšanās un Mindaugs · Redzēt vairāk »

Otokārs II Pšemisls

Otokārs II (saukts arī Dzelzs un Zelta karalis; dzimis ap 1233. gadu, miris) bija Bohēmijas karalis no 1253.

Jaunums!!: Lielā prūšu sacelšanās un Otokārs II Pšemisls · Redzēt vairāk »

Pamede (zeme)

Pamede (''Pomesanien'') un pārējās prūšu zemes Sadalītā Pamedes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Pamede jeb Pomezānija bija baltu prūšu zeme tagadējās Polijas Pomožes vojevodistes teritorijā.

Jaunums!!: Lielā prūšu sacelšanās un Pamede (zeme) · Redzēt vairāk »

Pomerānija

Pomerānijas heraldiskais simbols — grifs Pomerānija (kašūbu: Pòmòrze vai Pòmòrskô, jeb Pomorania) ir vēsturisks reģions Baltijas jūras dienvidu krastā, kurā kopš 12.

Jaunums!!: Lielā prūšu sacelšanās un Pomerānija · Redzēt vairāk »

Prūši

Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.

Jaunums!!: Lielā prūšu sacelšanās un Prūši · Redzēt vairāk »

Prūsijas krusta kari

Prūsijas krusta karu un Livonijas krusta karu norise Prūšu cilšu zemes Prūsijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem, un apzīmē baltu tautas prūšu apdzīvotās Prūsijas iekarošanu un kristīšanu, ko no 1217.

Jaunums!!: Lielā prūšu sacelšanās un Prūsijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Reinzeme

Reinzeme kartē Reinzeme ir vēsturisks apgabals Vācijas rietumdaļā, kas atrodas Reinas upes rietumu krasta vācu apdzīvotajās teritorijās.

Jaunums!!: Lielā prūšu sacelšanās un Reinzeme · Redzēt vairāk »

Rietumeiropa

Dienvideiropa Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Normandijas salas — Džērsija un Gērnsija, Menas Sala.

Jaunums!!: Lielā prūšu sacelšanās un Rietumeiropa · Redzēt vairāk »

Skalva

''Schalavonia'' Ortēliusa Prūsijas kartē (1584). Skalva jeb Skalava bija rietumbaltu skalvju apdzīvota teritorija Nemunas lejtecē.

Jaunums!!: Lielā prūšu sacelšanās un Skalva · Redzēt vairāk »

Skomants

Skomants arī Komants (dzimis ap 1225. gadu — miris pēc 1285. gada) bija rietumbaltu cilts jātvingu (sudāvu) vadonis Lielās prūšu sacelšanās laikā (1260—1274).

Jaunums!!: Lielā prūšu sacelšanās un Skomants · Redzēt vairāk »

Toruņa

Toruņa, vēsturiskais vācu nosaukums Torna ir Polijas pilsēta tās centrālajā daļā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistes centrs Vislas upes krastos, netālu no Drvencas ietekas.

Jaunums!!: Lielā prūšu sacelšanās un Toruņa · Redzēt vairāk »

Tranaitis

Tranaitis (žemaišu: Triniuots,,,,, dzimis ap 1210. gadu, nogalināts 1264. gadā) bija Žemaitijas kunigaitis, kura vadībā žemaiši un sabiedrotie kurši 1260.

Jaunums!!: Lielā prūšu sacelšanās un Tranaitis · Redzēt vairāk »

Vācu ordenis

Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Jaunums!!: Lielā prūšu sacelšanās un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Lielā prūšu sacelšanās un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »