Ātrāk nekā pārlūku!
28 attiecības: Amatniecība, Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja, Baltijas landesvērs, Brālība, Gotika (arhitektūra), Hanzas savienība, Heinrihs Šēls, Jaunava Marija, Jānis Kristītājs, Krievijas Impērija, Latvija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Lielās ģildes nams, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Mazā ģilde (Rīga), Minstere, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Politika, Rīga, Rīgas dome, Rīgas loža "Jāņuguns", Tirdzniecība, Tjudoru dinastija, Trešais reihs, Ulmaņa apvērsums, Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm, Vilhelms Reimerss.
Amatniecība
Irānā Amatniecība ir dažādu izstrādājumu sīkražošana, kam pamatā ir roku darbs un vienkārši darbarīki.
Jaunums!!: Lielā ģilde (Rīga) un Amatniecība · Redzēt vairāk »
Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja
Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja (vācu: Baltisch-Deutsches Nationalausschuss) bija politiska organizācija 1918.
Jaunums!!: Lielā ģilde (Rīga) un Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja · Redzēt vairāk »
Baltijas landesvērs
Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.
Jaunums!!: Lielā ģilde (Rīga) un Baltijas landesvērs · Redzēt vairāk »
Brālība
Jēdziens brālība parasti apzīmē dažādas sabiedriskas vai sociālas organizācijas, kā, piemēram, Brīvmūrniecība, Rotari, Rožkrustieši, studentu korporācijas.
Jaunums!!: Lielā ģilde (Rīga) un Brālība · Redzēt vairāk »
Gotika (arhitektūra)
Reimsas katedrāle Francijā Gotika ir arhitektūras stils Eiropā, kas pastāvēja no 12.
Jaunums!!: Lielā ģilde (Rīga) un Gotika (arhitektūra) · Redzēt vairāk »
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Lielā ģilde (Rīga) un Hanzas savienība · Redzēt vairāk »
Heinrihs Šēls
Heinrihs Kārlis Šēls (1829-1909) bija viens no ievērojamākajiem 19.
Jaunums!!: Lielā ģilde (Rīga) un Heinrihs Šēls · Redzēt vairāk »
Jaunava Marija
Jaunava Marija grieķu ikonā (aptuveni 16. gadsimta beigas) Saskaņā ar Jauno Derību Jaunava Marija (aramiešu מרים 'stiprā', 'daiļā' vai arī 'Kundze') bija Jēzus Kristus māte un (viņa ieņemšanas brīdī) Jāzepa sieva (Mateja 1:18-20, Lūkas 1:35).
Jaunums!!: Lielā ģilde (Rīga) un Jaunava Marija · Redzēt vairāk »
Jānis Kristītājs
Svētais Jānis Kristītājs ((Yokhanan HaMatbil), (Iōánnēs ho baptistḗs) vai Ἰωάννης ὁ βαπτίζων (Iōánnēs ho baptízōn),; dzimis laika posmā no 6. līdz 2. gadam p.m.ē., miris ap 30. gadu) bija sludinātājs un askēts, kurš, pēc evaņģēlija datiem, kristīja Jēzu Kristu.
Jaunums!!: Lielā ģilde (Rīga) un Jānis Kristītājs · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Lielā ģilde (Rīga) un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Lielā ģilde (Rīga) un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir nevalstiska, politiski neitrāla, brīvprātīga Latvijas uzņēmumu organizācija, kuras mērķis ir veidot uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, apzinot un aizstāvot Latvijas uzņēmumu saimnieciskās intereses un realizējot uzņēmējdarbību veicinošus projektus.
Jaunums!!: Lielā ģilde (Rīga) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera · Redzēt vairāk »
Lielās ģildes nams
Lielās ģildes nams pirms pārbūves 20. gadsimta sākumā Lielās ģildes nams ir kādreiz Rīgas Lielajai ģildei (jeb Svētās Marijas ģildei) piederošs nams, kurš atrodas pie Līvu laukuma Amatu ielā 6 (starp Zirgu, Amatu un Meistaru ielām).
Jaunums!!: Lielā ģilde (Rīga) un Lielās ģildes nams · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Lielā ģilde (Rīga) un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Lielā ģilde (Rīga) un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Mazā ģilde (Rīga)
Mazās ģildes ģerbonis (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes zīmoga nospiedums (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes karogs (1896). Vidū Mazās ģildes patrons Sv. Jānis ar grāmatu rokā. Ar otru roku viņš norāda uz Dieva jēru pie savām kājām. Pa labi Jaunava Marija ar bērnu, pa kreisi — Jānis Kristītājs. Apkārt izvietoti 36 ģildes amatu ģerboņi. Rīgas Mazā ģilde jeb '''Svētā Jāņa''' ģilde (Sankt-Johannis-Gilde) bija Rīgas amatnieku meistaru brālība, kas pastāvēja no 1352.
Jaunums!!: Lielā ģilde (Rīga) un Mazā ģilde (Rīga) · Redzēt vairāk »
Minstere
Minstere ir pilsēta Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē Vācijas rietumos.
Jaunums!!: Lielā ģilde (Rīga) un Minstere · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Lielā ģilde (Rīga) un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Politika
vēlēšanās Politika (politiká — ‘valsts darīšanas’) ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas, nacionālas un starptautiskas institūcijas, uzņēmumi vai atsevišķi indivīdi, veic darbības savu oficiālu vai neoficiālu varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai.
Jaunums!!: Lielā ģilde (Rīga) un Politika · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Lielā ģilde (Rīga) un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas dome
Rīgas dome ir Rīgas pilsētas pašpārvaldes augstākā iestāde.
Jaunums!!: Lielā ģilde (Rīga) un Rīgas dome · Redzēt vairāk »
Rīgas loža "Jāņuguns"
Ložas "Jāņuguns" atrašanās vieta - Lielās Ģildes nams pirms pārbūves 20. gs. sākumā Rīgas loža "Jāņuguns" bija vienīgā brīvmūrnieku loža, kas Rīgā darbojās pēc Pirmā Pasaules kara.
Jaunums!!: Lielā ģilde (Rīga) un Rīgas loža "Jāņuguns" · Redzēt vairāk »
Tirdzniecība
Rīgas Centrāltirgus paviljoni Tirdzniecība ir preču vai pakalpojumu apmaiņa.
Jaunums!!: Lielā ģilde (Rīga) un Tirdzniecība · Redzēt vairāk »
Tjudoru dinastija
Tjudoru karaļnama ģerbonis Tjudoru sarkanā roze - Lankasteru un Jorku rožu apvienojums grāfa Edmunda Tjudora ģerbonis Tjudori (House of Tudors) bija velsiešu Tvudoru (Twddur) dzimtas valdnieki, karaļu dinastija Anglijas Karalistē (ieskaitot Velsu un Īriju) (1485–1603).
Jaunums!!: Lielā ģilde (Rīga) un Tjudoru dinastija · Redzēt vairāk »
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Jaunums!!: Lielā ģilde (Rīga) un Trešais reihs · Redzēt vairāk »
Ulmaņa apvērsums
Paziņojums par apvērsumu laikrakstā „Latvijas Kareivis” Ulmaņa apvērsums jeb 1934.
Jaunums!!: Lielā ģilde (Rīga) un Ulmaņa apvērsums · Redzēt vairāk »
Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm
Vācbaltiešu pārvietošanas shēma 1939. gadā "Rigasche Post" 1939. gada 26. novembra virsraksts "No 1939. gada 15. decembra vairs nav vācu tautības Latvijas pilsoņu. Ir tikai vācieši un latvieši. Latvieši paliek. Vācieši seko fīrera saucienam" ''Rigasche Rundschau'' pēdējais numurs 1939. gada 13. decembrī ar virsrakstu "Mēs sekojam fīrera pavēlei" Sakravātās mantas, Rīga, 1939. Vācbaltiešu nometne Poznaņas apkaimē 1940. gadā Pārceļotājiem celtais ciems Vartas reģionā 1940. gadā Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm bija no 1914.
Jaunums!!: Lielā ģilde (Rīga) un Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm · Redzēt vairāk »
Vilhelms Reimerss
Vilhelms Heinrihs Martins Reimerss (Wilhelm Heinrich Martin Reimers, 1857—1934) bija vācbaltiešu sabiedriskais darbinieks, Rīgas Lielās ģildes vecākais.
Jaunums!!: Lielā ģilde (Rīga) un Vilhelms Reimerss · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Lielā Ģilde, Lielā ģilde, Rīgas Lielā ģilde.
