Satura rādītājs
20 attiecības: Andrejs Krastkalns, Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem", Jelgavas loža "Pie vācu zobena Austrumos", Klaipēda, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Liepājas loža "Enkurs un zobens", Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle, Rīgas loža "Apollo", Rīgas loža "Astreja", Rīgas loža "Hanziešu uzticība", Rīgas loža "Jāņuguns", Rīgas loža "Kastors", Rīgas loža "Konstantīns pie kronētās lauvas", Rīgas loža "Mazā pasaule", Rīgas loža "Pie zobena", Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne", Sovetska (Kaļiņingradas apgabals), Ungerni-Šternbergi, Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža, Vilhelms Reimerss.
Andrejs Krastkalns
Andrejs Krastkalns (—) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un zvērināts advokāts.
Skatīt Liepājas loža "Enkurs" un Andrejs Krastkalns
Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem"
Jelgavas brīvmūrnieku nams Ezera ielā 19 (1943). Jelgavas ložas „Zu den drei Gekrönten Schwerdtern“ ģerbonis (vidū) (no K.Broces kolekcijas). Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" (vai senākā rakstībā: „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“) bija galvenais Kurzemes un Zemgales hercogistes brīvmūrnieku centrs.
Skatīt Liepājas loža "Enkurs" un Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem"
Jelgavas loža "Pie vācu zobena Austrumos"
Kurzemes provinces muzeja ēka, kurā dibināta Jelgavas loža "Pie vācu zobena Austrumos". Jelgavas ložas „Zu den drei Gekrönten Schwerdtern“ ģerbonis (vidū) (no K.Broces kolekcijas), ko lietoja arī loža "Pie vācu zobena Austrumos". Jelgavas loža "Pie vācu zobena Austrumos" (1916-1918) bija brīvmūrnieku militārā loža, kas saņēma patentu no Vācijas Lielās Zemes ložas.
Skatīt Liepājas loža "Enkurs" un Jelgavas loža "Pie vācu zobena Austrumos"
Klaipēda
Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.
Skatīt Liepājas loža "Enkurs" un Klaipēda
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Skatīt Liepājas loža "Enkurs" un Kurzemes un Zemgales hercogiste
Liepājas loža "Enkurs un zobens"
Brīvmūrnieku nams Avotu ielā 10 (pa labi) 2008. gadā. Liepājas ložas nams (20. gadsimta sākumā). Liepājas loža "Enkurs un zobens" bija militārā brīvmūrnieku loža Liepājā, kas strādāja Prūsijas lielložas "Royal York zur Freundschaft" rituālā.
Skatīt Liepājas loža "Enkurs" un Liepājas loža "Enkurs un zobens"
Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle
Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle ir kultūrvēsturiska celtne un luterāņu baznīca Lielajā ielā 9 Liepājā.
Skatīt Liepājas loža "Enkurs" un Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle
Rīgas loža "Apollo"
Rīgas ložas "Apolons" ģerbonis 18.gs. (no K. Broces kolekcijas). Rīgas loža "Apollo" („Apolons”, vācu: "Zum Apoll") bija pirmā un lielākā brīvmūrnieku Cinnendorfa zviedru rituāla (1772.-1794.) loža Rīgā.
Skatīt Liepājas loža "Enkurs" un Rīgas loža "Apollo"
Rīgas loža "Astreja"
Rīgas loža "Astreja" (vācu: "Asträa") bija brīvmūrnieku loža Rīgā, kas izmantoja angļu brīvmūrnieku rituālu un darbojās no 1785.
Skatīt Liepājas loža "Enkurs" un Rīgas loža "Astreja"
Rīgas loža "Hanziešu uzticība"
Rīgas loža "Hanziešu uzticība" bija militārā brīvmūrnieku loža Rīgā, kas strādāja Vācijas Brīvmūrnieku Lielās Zemes Ložas rituālā.
Skatīt Liepājas loža "Enkurs" un Rīgas loža "Hanziešu uzticība"
Rīgas loža "Jāņuguns"
Ložas "Jāņuguns" atrašanās vieta - Lielās Ģildes nams pirms pārbūves 20. gs. sākumā Rīgas loža "Jāņuguns" bija vienīgā brīvmūrnieku loža, kas Rīgā darbojās pēc Pirmā Pasaules kara.
Skatīt Liepājas loža "Enkurs" un Rīgas loža "Jāņuguns"
Rīgas loža "Kastors"
Rīgas loža "Kastors" (vācu: "Castor" vai "Zum Castor") bija otrā brīvmūrnieku Cinendorfa zviedru rituāla loža Rīgā, kas darbojās no 1777.
Skatīt Liepājas loža "Enkurs" un Rīgas loža "Kastors"
Rīgas loža "Konstantīns pie kronētās lauvas"
Rīgas loža "Konstantīns pie kronētās lauvas" vai "Konstantīns pie kronētā ērgļa" (vācu: "Konstantin zum gekrönten Adler") bija brīvmūrnieku loža Rīgā, kas izmantoja angļu brīvmūrnieku rituālu un darbojās no 1787.
Skatīt Liepājas loža "Enkurs" un Rīgas loža "Konstantīns pie kronētās lauvas"
Rīgas loža "Mazā pasaule"
Rīgas ložas "Zur kleinen Welt" ģerbonis (1793). Rīgas loža "Mazā pasaule" bija viena no lielākajām brīvmūrnieku ložām Rīgā, kas darbojās no 1790.
Skatīt Liepājas loža "Enkurs" un Rīgas loža "Mazā pasaule"
Rīgas loža "Pie zobena"
Rīgas ložas "Pie zobena" ģerbonis 18.gs. (no K. Broces kolekcijas). Rīgas loža "Pie zobena" („Zum Schwerdt”) ir brīvmūrnieku loža, ko 1765.
Skatīt Liepājas loža "Enkurs" un Rīgas loža "Pie zobena"
Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne"
Ložas dibinātājs Johans Lotariuss fon Malcāns. Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" („Zum Nordstern”) bija pirmā brīvmūrnieku loža Rīgā, ko 1750.
Skatīt Liepājas loža "Enkurs" un Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne"
Sovetska (Kaļiņingradas apgabals)
Sovetska, līdz 1946.
Skatīt Liepājas loža "Enkurs" un Sovetska (Kaļiņingradas apgabals)
Ungerni-Šternbergi
Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Grāfu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Baronu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Ungerni-Šternbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Skatīt Liepājas loža "Enkurs" un Ungerni-Šternbergi
Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža
Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža (VBLZL) jeb Vācijas Brīvmūrnieku Ordenis (Freimaurer-Orden) ir viena no piecām Vācijas brīvmūrnieku lielložām, kas apvienojušās vācu regulāro lielložu apvienībā, ko sauc par Vācijas Apvienotajām Lielložām.
Skatīt Liepājas loža "Enkurs" un Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža
Vilhelms Reimerss
Vilhelms Heinrihs Martins Reimerss (Wilhelm Heinrich Martin Reimers, 1857—1934) bija vācbaltiešu sabiedriskais darbinieks, Rīgas Lielās ģildes vecākais.
Skatīt Liepājas loža "Enkurs" un Vilhelms Reimerss
Zināms kā "Enkurs", Liepājas ložas "Enkurs", .