Ātrāk nekā pārlūku!
203 attiecības: Aleksandrs I Romanovs, Amatniecība, Andrejs Bērziņš (politiķis), Ansis Buševics, Aprīļa pučs, Aspazija, Augusta pučs, Šķēde, Štafenhāgens, Žilbērs de Lanuā, Ēvalds Rimbenieks, Ņujorka, Ālande, Baltijas jūra, Baltijas pārkrievošana, Baltijas—Amerikas līnija, Berči, Bermontiāde, Bruņuvilciens, Colla, Dānija, Dzelzceļa līnija Liepāja—Romni, Ezerkrasts, Frīdrihs Kazimirs Ketlers, Frīdrihs Ketlers, Gothards Ketlers, Grobiņas fogti, Grobiņas pils, Gustavs IV Ādolfs, Helsinki-86, Hermanis Adolfi, Jaunā strāva, Jānis Goldmanis, Jelgava, Joahims fon Ribentrops, Julijans Vaivods, Kapsēde, Karosta, Katrīna II Lielā, Kauja par Liepāju, Kārlis Ulmanis, Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens, KOD-1, Krievijas Impērija, Krievijas—Japānas karš, Krievu—Amerikāņu līnija, Krimas karš, Kuģis, Kuba, Kuldīga, ..., Kurši, Kursa (valsts), Kurzemes bīskapija, Kurzemes bruņniecība, Kurzemes cietoksnis, Kurzemes ofensīva, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795), Latviešu valoda, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas karogs, Latvijas Komunistiskā partija, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas PSR, Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija, Latvijas Tautas fronte, Latvijas valsts pasludināšana, Latvijas—Vācijas robeža, Lejaskurzeme, Lielais mēris Latvijā, Lielais Ziemeļu karš, Liepāja, Liepājas aizstāvēšana (1919), Liepājas cukurfabrika, Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskola, Liepājas Dzintara vidusskola, Liepājas ezers, Liepājas jūrskola, Liepājas Metalurgs, Liepājas Nikolaja ģimnāzija, Liepājas opera, Liepājas Oskara Kalpaka vidusskola, Liepājas osta, Liepājas Rietumkrasta vidusskola, Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle, Liepājas teātris, Liepājas Universitāte, Liepājas Valsts ģimnāzija, Liepājas Valsts tehnikums, Lietuva, Lietuvas lielkņaziste, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Mažeiķi, Malborka, Mēris, Mežaparka koncentrācijas nometne, Milicija (policija), Nacionalizācija, Niedras valdība, Nikolajs I Romanovs, Nikolajs II Romanovs, Nikolass Sēfrenss, Osta, Otrais Ziemeļu karš, Padomju Savienība, Pauls Makss Berči, Piemare, Pirmais pasaules karš, Polijas—Lietuvas ūnija, Poltava, Prūsija, Priekule, PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts, Rainis, Rīga, Rūpniecība, Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija, Rožu laukums (Liepāja), Romas impērija, Romni, Saeima, Saratov, Sarkanā armija, Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS, Sibīrija, Sigismunds III Vāsa, Skrunda, Spilves lidosta, Tautas Saeima, Teodors Eniņš, Tosmares ezers, Tosmares kuģubūvētava, Tramvaju satiksme Liepājā, Uldis Sesks, Vācbaltieši, Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm, Vācija, Vācijas Impērija, Vācu ordeņa Prūsijas mestri, Vācu ordenis, Vērmahts, Vidzeme, Vikingu laiki, Vilhelms II Hoencollerns, Vladimirs Ļeņins, Ziemas karš, 1. septembris, 10. marts, 12. novembris, 15. decembris, 15. jūnijs, 16. aprīlis, 17. decembris, 18. februāris, 18. gadsimts, 18. oktobris, 1812. gada karš, 1900. gads, 1903. gads, 1905. gada revolūcija Latvijā, 1908. gads, 1909. gads, 1910. gads, 1914. gads, 1918. gads, 1920. gadi, 1922. gads, 1931. gads, 1939. gads, 1940. gads, 1941. gada jūnija deportācijas Latvijā, 1941. gads, 1943. gads, 1945. gads, 1946. gads, 1950. gads, 1954. gads, 1957. gads, 1958. gads, 1959. gads, 1960. gads, 1964. gads, 1965. gads, 1966. gads, 1967. gads, 1970. gads, 1972. gads, 1974. gads, 1975. gads, 1977. gads, 1979. gads, 1980. gads, 1988. gads, 1997. gads, 20. marts, 22. septembris, 27. februāris, 27. maijs, 31. augusts, 9. maijs. Izvērst indekss (153 vairāk) »
Aleksandrs I Romanovs
Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Aleksandrs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Amatniecība
Irānā Amatniecība ir dažādu izstrādājumu sīkražošana, kam pamatā ir roku darbs un vienkārši darbarīki.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Amatniecība · Redzēt vairāk »
Andrejs Bērziņš (politiķis)
Andrejs Bērziņš (dzimis, miris) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Andrejs Bērziņš (politiķis) · Redzēt vairāk »
Ansis Buševics
Ansis Buševics (—) bija Latvijas politiķis, Tautas padomes, Satversmes sapulces, kā arī 1. un 4. Saeimas deputāts, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Ansis Buševics · Redzēt vairāk »
Aprīļa pučs
Pirmā Latvijas Pagaidu valdība uz "Saratova" klāja 1919. gada jūnijā. Aprīļa pučs bija Baltijas landesvēra vācu kareivju veidotās Trieciengrupas un no Vācijas atbraukušā Pfefera brīvkorpusa kareivju īstenots apvērsums Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā, 1919.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Aprīļa pučs · Redzēt vairāk »
Aspazija
Johanna Emīlija Lizete Rozenberga (dzimšanas dokumentos — Rozenvalde), vēlāk — Elza Pliekšāne (dzimusi, mirusi), plašāk pazīstama kā Aspazija, bija latviešu literāte un politiķe.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Aspazija · Redzēt vairāk »
Augusta pučs
Augusta pučs Augusta pučs bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Augusta pučs · Redzēt vairāk »
Šķēde
Šķēde ir ciems Saldus novada Šķēdes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Šķēde · Redzēt vairāk »
Štafenhāgens
Štafenhāgens var būt.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Štafenhāgens · Redzēt vairāk »
Žilbērs de Lanuā
Žilbēra de Lanuā portrets "Zelta aunādas ordeņa" bruņinieka tērpā ar dzimtas ģerboni no ordeņa statūtu grāmatas (1473). Uzņemšana "Zelta aunādas ordenī" (19. gs. ilustrācija). Žilbērs de Lanuā jeb Gilberts no Lanuā (Ghillebert, Guillebert; 1386—1462) bija ceļojošs viduslaiku bruņinieks un diplomāts, kas vēlāk kļuva par Burgundijas hercoga Žana Bezbailīgā (Jean sans Peur) galminieku un sūtni.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Žilbērs de Lanuā · Redzēt vairāk »
Ēvalds Rimbenieks
Ēvalds Rimbenieks (—) bija Latvijas baptistu mācītājs un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Ēvalds Rimbenieks · Redzēt vairāk »
Ņujorka
Ņujorka ir pilsēta Ņujorkas štatā, ASV, tā ir visvairāk apdzīvotā pilsēta ASV, un Ņujorkas metropoles centrs ir viena no visvairāk apdzīvotajām metropolēm pasaulē.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Ņujorka · Redzēt vairāk »
Ālande
Ālande ir upe, Liepājas ezera pieteka.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Ālande · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Baltijas pārkrievošana
19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Baltijas pārkrievošana · Redzēt vairāk »
Baltijas—Amerikas līnija
''Baltic America Line'' plakāts (pirms 1930). thumb Baltijas—Amerikas līnija jeb Baltijas—Amerikāņu līnija (Baltic American Line) bija transatlantiskās kuģniecības uzņēmums, kas nodrošināja regulāru tvaikoņu satiksmi līnijā Liepāja–Danciga–Hamburga–Ņujorka.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Baltijas—Amerikas līnija · Redzēt vairāk »
Berči
Berči var būt.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Berči · Redzēt vairāk »
Bermontiāde
Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Bermontiāde · Redzēt vairāk »
Bruņuvilciens
Igaunijas armijas bruņuvilciens Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Pie tā sapulcējušies Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki. Latvijas armijas bruņuvilciens "Kalpaks" Liepājā 1919. gada novembrī. Pie tā sapulcējušies Lielbritānijas kara flotes jūrnieki. Bruņuvilciens ir bruņots dzelzceļa sastāvs karaspēka atbalstīšanai un patstāvīgai darbībai dzelzceļa joslā.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Bruņuvilciens · Redzēt vairāk »
Colla
Mērlente ar iedaļām collās augšdaļā un centimetriem apakšdaļā. Colla (saīs. — in) ir garuma mērvienība, kas plaši tiek izmantota ASV un daļēji Apvienotajā Karalistē, Kanādā un citviet.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Colla · Redzēt vairāk »
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Dānija · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Liepāja—Romni
Liepājas-Romnu dzelzceļš Poļesjes dzelzceļu kartē (1916). Pauls Maksis Berči, 1871). Minskas dzelzceļa stacija. Gomeļas dzelzceļa stacija. Dzelzceļa līnija Liepāja—Romni bija 1871.-1874.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Dzelzceļa līnija Liepāja—Romni · Redzēt vairāk »
Ezerkrasts
Vec Liepāja, Dienvidu priekšpilsēta (tagad Dienvidrietumu rajons un Ezerkrasts). Liepājas karte ar bijušajām un esošajām tramvaja līnijām (2020). Ezerkrasts ir Liepājas apkaime, kas atrodas Liepājas ezera krastā uz dienvidiem no Vecliepājas un rietumos robežojas ar Dienvidrietumu rajonu.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Ezerkrasts · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Kazimirs Ketlers
Hercoga Frīdriha Kazimira attēls uz 1689. gadā Jelgavā kaltā zelta dukāta. Apliecoši uzraksti: FRID:CAS:IN.L.CVR:E.SEM:DVX (Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Kazimirs) un MONETA NO VA AVREA (jaunā zelta monēta). Frīdrihs II Kazimirs Ketlers (dzimis Jelgavā (Mītavā), miris) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercogs no 1682.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Frīdrihs Kazimirs Ketlers · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
Grobiņas fogti
Grobiņas fogteja (Vgt:Grobin). Grobiņas fogti bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (soģi) Grobiņas fogtejas teritorijā līdz 1560.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Grobiņas fogti · Redzēt vairāk »
Grobiņas pils
Grobiņas pils, kad tajā uzturējās hercogs Jēkabs (Šturns, 1661). Grobiņas pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara. Grobiņas pilsdrupas mūsdienās. Grobiņas pilsdrupas atrodas Grobiņas pilsētas centrā, Ālandes labajā krastā.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Grobiņas pils · Redzēt vairāk »
Gustavs IV Ādolfs
Gustavs IV Ādolfs (dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis no 1792.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Gustavs IV Ādolfs · Redzēt vairāk »
Helsinki-86
Brīvības pieminekli. Gājiena priekšgalā "helsinkieši" Eva Biteniece un Rolands Silaraups Helsinki-86 bija Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa, ko 1986.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Helsinki-86 · Redzēt vairāk »
Hermanis Adolfi
Hermanis Amadejs Adolfi (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes pašvaldības darbinieks.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Hermanis Adolfi · Redzēt vairāk »
Jaunā strāva
Jaunā strāva bija latviešu inteliģences kustība 19.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Jaunā strāva · Redzēt vairāk »
Jānis Goldmanis
Jānis Goldmanis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts Domes deputāts no Kurzemes guberņas (1912—1917), latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas priekšsēdētājs (1915), Latvijas Tautas padomes loceklis (1918—1920).
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Jānis Goldmanis · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Jelgava · Redzēt vairāk »
Joahims fon Ribentrops
Ulrihs Frīdrihs Vilhelms Joahims fon Ribentrops (dzimis, miris) bija Nacionālsociālistiskās Vācu Strādnieku Partijas pilnvarotais ārpolitikas jautājumos, vēlāk Vācijas vēstnieks Lielbritānijā un Vācijas ārlietu ministrs no 1938.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Joahims fon Ribentrops · Redzēt vairāk »
Julijans Vaivods
Julijans Vaivods (dzimis Daugavpils apriņķa Vārkavas pagastā, miris Rīgā) bija Romas katoļu baznīcas kardināls, Lielās Makrianas titulārbīskaps, Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes apustuliskais administrators, ordinēts 07.04.1918., nominēts 10.11.1964., konsekrēts 18.11.1964, ievēlēts kardinālos 02.02.1983.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Julijans Vaivods · Redzēt vairāk »
Kapsēde
Kapsēde ir ciems Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Kapsēde · Redzēt vairāk »
Karosta
Karosta, arī Karaosta vai Kara osta ir Liepājas pilsētas daļa.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Karosta · Redzēt vairāk »
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »
Kauja par Liepāju
1966. gadā izveidotais memoriāls Kauja par Liepāju, arī Liepājas aizstāvēšana, bija lielākā un ilgākā kaujas operācija 1941. gada Latvijas vācu okupācijas laikā.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Kauja par Liepāju · Redzēt vairāk »
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »
Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens
Kārlis XII (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1697.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens · Redzēt vairāk »
KOD-1
KOD-1 bija no 1936.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un KOD-1 · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas—Japānas karš
Krievijas—Japānas kara kaujaslauks Krievijas—Japānas karš, saukts arī par Krievu—japāņu karu bija karš, kas norisinājās no 1904.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Krievijas—Japānas karš · Redzēt vairāk »
Krievu—Amerikāņu līnija
Krievu Austrumāzijas tvaikoņu sabiedrības galvenā ēka Kūrmājas prospektā Liepājā. Emigrantu nams Liepājā (1912). Krievu—Amerikāņu līnija bija transatlantiskās kuģniecības uzņēmums, kas nodrošināja regulāru tvaikoņu satiksmi līnijā Liepāja–Roterdama–Ņujorka, bet vēlāk arī uz Helifeksas ostu Kanādā.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Krievu—Amerikāņu līnija · Redzēt vairāk »
Krimas karš
Krimas karš (1853—1856) risinājās starp Krievijas Impēriju un sabiedrotajiem: Franciju, Lielbritāniju, Sardīniju un Osmaņu impēriju.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Krimas karš · Redzēt vairāk »
Kuģis
ostā 1976. gadā Kuģis ir samērā liels ūdens transportlīdzeklis — peldoša inženiertehniska būve, kas var būt paredzēta kā transporta, tā arī citām (rūpnieciskām, militārām, zinātniskām, sporta) vajadzībām.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Kuģis · Redzēt vairāk »
Kuba
Kuba, oficiāli Kubas Republika (República de Cuba) ir sociālistiska salu valsts Ziemeļamerikā, aizņem Kubas salu (piecpadsmitā lielākā sala pasaulē) Lielo Antiļu salu arhipelāgā, Huventudas salu un vairākas mazākas saliņas.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Kuba · Redzēt vairāk »
Kuldīga
Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Kuldīga · Redzēt vairāk »
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Kurši · Redzēt vairāk »
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »
Kurzemes bruņniecība
Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Kurzemes bruņniecība · Redzēt vairāk »
Kurzemes cietoksnis
Frontes līnija Kurzemē 1944. gada oktobrī—1945. gada maijā Ventspili Par Kurzemes cietoksni jeb Kurzemes katlu dēvē vācu karaspēka ielenkumu Kurzemes pussalā Otrā pasaules kara laikā, kas izveidojās 1944.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Kurzemes cietoksnis · Redzēt vairāk »
Kurzemes ofensīva
Vācijas karaspēks pie Liepājas 1915. gada maija sākumā. Kurzemes ofensīva bija Vācijas Impērijas karaspēka Pirmā pasaules kara uzbrukuma operācija no 1915.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Kurzemes ofensīva · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)
Kurzemes bruņniecības manifests par atteikšanos no saistības ar Poliju (1. lapa). Piltenes apgabala valdības pakļaušanās akts Krievijas impērijas ķeizarienei (1795. gada 28. martā). Pirmā un pēdējā lapa ar Piltenes apgabala valdības parakstiem. Kurzemes guberņas (Jelgavas vietniecības) karte (1796). Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija 1795.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas karogs
Latvijas karogs ir karmīnsarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Latvijas karogs · Redzēt vairāk »
Latvijas Komunistiskā partija
Latvijas Komunistiskā partija bija marksistiska partija Latvijā 20. gadsimtā, valdošā partija Latvijas SPR un Latvijas PSR.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Latvijas Komunistiskā partija · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »
Latvijas PSR
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Latvijas PSR · Redzēt vairāk »
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija (LSDSP) ir sociāldemokrātiska partija Latvijā, pirmā latviešu politiskā partija mūsdienu Latvijas teritorijā, izveidota 1904.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija · Redzēt vairāk »
Latvijas Tautas fronte
Latvijas Tautas fronte (LTF) bija Latvijas Atmodas laika sabiedriski politiska kustība un organizācija (1988—1999), kurai bija izšķirīga nozīme Latvijas neatkarības atjaunošanā.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Latvijas Tautas fronte · Redzēt vairāk »
Latvijas valsts pasludināšana
V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »
Latvijas—Vācijas robeža
Zemgales artilērijas pulka 1. diviziona karavīri zirgos un Vācijas robežsargi pie Latvijas un Vācijas robežas 1920. gadā. Palangas robežpunkts 1901. gadā. Latvijas-Vācijas robeža 1921. gadā. Latvijas—Vācijas robeža bija starpvalstu robeža, kas pēc Pirmā pasaules kara beigām atdalīja Latviju un Vāciju (1918—1921).
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Latvijas—Vācijas robeža · Redzēt vairāk »
Lejaskurzeme
Lejaskurzeme ir kultūrvēsturisks reģions Kurzemes dienvidu daļā ar Liepāju kā galveno pilsētu.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Lejaskurzeme · Redzēt vairāk »
Lielais mēris Latvijā
Žanis Karlsons. Lielais mēris Kurzemē (1936). Lielais mēris ir apzīmējums mēra epidēmijai, kas Lielā Ziemeļu kara laikā 1700.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Lielais mēris Latvijā · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Liepāja · Redzēt vairāk »
Liepājas aizstāvēšana (1919)
collu (305 mm) angļu flotes lielgabalu (1919). Liepājas garnizona karavīri sagrautajos Kara ostas fortos 1919. gada rudenī. Liepājas aizstāvēšana 1919.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Liepājas aizstāvēšana (1919) · Redzēt vairāk »
Liepājas cukurfabrika
Liepājas cukurfabrika bija pārtikas ražošanas uzņēmums, akciju sabiedrība.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Liepājas cukurfabrika · Redzēt vairāk »
Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskola
Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskola ir Liepājas vidusskola, kas atrodas Jaunliepājas apkaimē.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskola · Redzēt vairāk »
Liepājas Dzintara vidusskola
Liepājas Dzintara vidusskola ir Liepājas vidusskola, kas atrodas Celmu ielā 6 Ziemeļu priekšpilsētas apkaimē.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Liepājas Dzintara vidusskola · Redzēt vairāk »
Liepājas ezers
Liepājas ezers ir liels ezers Liepājas pilsētā un Dienvidkurzemes novadā.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Liepājas ezers · Redzēt vairāk »
Liepājas jūrskola
Liepājas jūrskola (1877. gada zīmējums). Liepājas jūrskola bija 1843.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Liepājas jūrskola · Redzēt vairāk »
Liepājas Metalurgs
AS Liepājas Metalurgs bija metalurģijas uzņēmums Brīvības ielā 93 Liepājā.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Liepājas Metalurgs · Redzēt vairāk »
Liepājas Nikolaja ģimnāzija
Liepājas Nikolaja ģimnāzijas ēka pirms Pirmā pasaules kara (ap 1910). rapieriem (pirms 1910). Liepājas Nikolaja ģimnāzija bija otrā vecākā Kurzemes guberņas ģimnāzija pēc Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas, kas Liepājā darbojās no 1885.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Liepājas Nikolaja ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Liepājas opera
Liepājas teātra un operas nams pēc 1934. gada. Liepājas opera bija Liepājas operteātris, kas darbojās Teātra ielā 4 Liepājā no 1922.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Liepājas opera · Redzēt vairāk »
Liepājas Oskara Kalpaka vidusskola
Liepājas Oskara Kalpaka vidusskola ir vidusskola Liepājas Ziemeļu priekšpilsētā.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Liepājas Oskara Kalpaka vidusskola · Redzēt vairāk »
Liepājas osta
Liepājas osta ir ziemā neaizsalstoša osta, kas atrodas Baltijas jūras austrumu piekrastē, Liepājā, Latvijas Republikā.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Liepājas osta · Redzēt vairāk »
Liepājas Rietumkrasta vidusskola
Liepājas Rietumkrasta vidusskola ir vispārizlītojoša vidusskola Liepājā, kas atrodas Ezerkrasta apkaimē.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Liepājas Rietumkrasta vidusskola · Redzēt vairāk »
Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle
Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle ir kultūrvēsturiska celtne un luterāņu baznīca Lielajā ielā 9 Liepājā.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle · Redzēt vairāk »
Liepājas teātris
Liepājas teātris ir dibināts teātris, vecākais joprojām pastāvošais latviešu profesionālais teātris.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Liepājas teātris · Redzēt vairāk »
Liepājas Universitāte
Liepājas Universitāte ir jaunākā Latvijas universitāte, kas ieguvusi šādu statusu 2008.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Liepājas Universitāte · Redzēt vairāk »
Liepājas Valsts ģimnāzija
Liepājas Sieviešu ģimnāzijas ēka pirms Pirmā pasaules kara. Liepājas Valsts ģimnāzija ir Liepājas ģimnāzija, kas atrodas Vecliepājas apkaimē.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Liepājas Valsts ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Liepājas Valsts tehnikums
Profesionālās izglītības kompetences centrs "Liepājas Valsts tehnikums" ir Liepājas profesionālās izglītības mācību iestāde, kas atrodas Ventspils ielā 51 Liepājā.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Liepājas Valsts tehnikums · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Mažeiķi
Mažeiķi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļrietumos 46 kilometrus uz ziemeļiem no Telšiem netālu no Latvijas robežas.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Mažeiķi · Redzēt vairāk »
Malborka
Malborka ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē pie Vislas attekas Nogatas.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Malborka · Redzēt vairāk »
Mēris
Mēra jersīnijas (''Yersinia pestis'') attēls fluorescences mikroskopā. Mēra epidēmija Marseļā (1720). Mēris ir infekcijas slimība, kuru izraisa baktērija Yersinia pestis.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Mēris · Redzēt vairāk »
Mežaparka koncentrācijas nometne
Piemineklis Mežaparka koncentrācijas nometnes vietā Mežaparka koncentrācijas nometne bija vācu koncentrācijas nometne Mežaparka apkaimē pie dzelzceļa līnijas Rīga—Rūjiena.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Mežaparka koncentrācijas nometne · Redzēt vairāk »
Milicija (policija)
Padomju milicijas auto Milicija bija policijas nosaukums Padomju Krievijā un Padomju Savienībā (līdz 1991. gadam) un vairākās Austrumu bloka valstīs (1945–1992), kā arī Dienvidslāvijā (1945–1992).
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Milicija (policija) · Redzēt vairāk »
Nacionalizācija
Nacionalizācija ir process, kurā privātais bizness vai privātais īpašums nonāk valsts īpašumā.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Nacionalizācija · Redzēt vairāk »
Niedras valdība
Niedras valdība bija provāciska Latvijas Pagaidu valdība, kas pastāvēja no 1919.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Niedras valdība · Redzēt vairāk »
Nikolajs I Romanovs
Nikolajs I (dzimis, miris), Krievijas Impērijas imperators (1825-1855), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Nikolajs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Nikolajs II Romanovs
Nikolajs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars (1894—1917), Polijas karalis (1894—1915), kā arī Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Nikolajs II Romanovs · Redzēt vairāk »
Nikolass Sēfrenss
Nikolass Sēfrenss jaunākais (dzimis Ventspilī (kristīts), miris Ventspilī) bija koktēlnieks.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Nikolass Sēfrenss · Redzēt vairāk »
Osta
Klada Lorēna glezna, 1638. gads Osta ir ar robežām noteikta teritorija, ieskaitot akvatoriju, kas iekārtota ar moliem, piestātnēm, sauszemes infrastruktūru un ūdensceļiem kravu, transporta un ekspedīciju operāciju veikšanai, kuģu un pasažieru apkalpošanai, kā arī dažādu citu ar kuģošanu saistītu palīgoperāciju veikšanai.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Osta · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Pauls Makss Berči
Liepājas dzelzceļa stacija (1871). Pauls Makss Berči (1840—1911) bija Liepājas galvenais arhitekts (1871—1902), kas veidojis pilsētas tēlu tās saimnieciskā uzplaukuma laikā.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Pauls Makss Berči · Redzēt vairāk »
Piemare
Piemare (rakstiskajos avotos: Bihavelanc vai Bihavelant) bija senās Kursas zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē no Vārtājas upes ietekas dienvidos līdz Rīvas upes ietekai ziemeļos.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Piemare · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Poltava
Poltava ir pilsēta Ukrainas ziemeļdaļā, Poltavas apgabala centrs.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Poltava · Redzēt vairāk »
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Prūsija · Redzēt vairāk »
Priekule
Priekule ir pilsēta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novadā.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Priekule · Redzēt vairāk »
PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts
Iekšlietu Tautas komisariāts jeb NKVD bija Padomju Savienības drošības iestāde, kas īstenoja Padomju Savienības komunistiskās partijas varu.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts · Redzēt vairāk »
Rainis
Rainis, īstajā vārdā Jānis Krišjānis Pliekšāns, (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, sociāldemokrātiskais žurnālists un politiķis.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Rainis · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Rīga · Redzēt vairāk »
Rūpniecība
Tērauda lietuves rūpnīca Pensilvānijā, ASV Rūpniecība jeb industrija (— ‘rosība, darbība’) ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kura ietver dažādu preču ražošanu.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Rūpniecība · Redzēt vairāk »
Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija
Karoga vektorizētā versija Bermonts ar saviem virsniekiem un pareizticīgo priesteriem 1919. gada vasarā Šlageteram, atbilstoši 1919. gada 6. oktobra līgumam starp Vācu leģionu un Krievijas Rietumu Brīvprātīgo armijas virspavēlnieku (Bermontu-Avalovu) Vienas markas pagaidu maiņas zīme (averss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Vienas markas kaseszīme (reverss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Rietumu Brīvprātīgo armija, vāciski saukta arī par Krievijas Rietumu armiju jeb Rietumkrievijas Atbrīvošanas armiju, kā arī saukti par Bermontiešiem, bija Pāvela Bermonta-Avalova komandētā un Rīdigera fon der Golca atbalstītā krievu un vācu algotņu armija, kas Brīvības cīņu laikā 1919.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija · Redzēt vairāk »
Rožu laukums (Liepāja)
Rožu laukums ir Liepājas pilsētas galvenais pilsētas laukums un viens no tās simboliem.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Rožu laukums (Liepāja) · Redzēt vairāk »
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Romas impērija · Redzēt vairāk »
Romni
Romni ir pilsēta Ukrainas ziemeļos, Sumu apgabalā.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Romni · Redzēt vairāk »
Saeima
Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Saeima · Redzēt vairāk »
Saratov
Tvaikonis pirms Pirmā pasaules kara Kuģis ''Saratov'' nogādā Rīgā Latvijas Pagaidu valdību (1919) Saratov jeb Saratova bija kravas un pasažieru kuģis, Latvijas Pagaidu valdības uzturēšanās vieta 1919.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Saratov · Redzēt vairāk »
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »
Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS
Savstarpējās palīdzības pakta starp Latviju un PSRS parakstīšana Maskavas Kremlī. Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS, pazīstams arī kā Bāzu līgums, bija Padomju Savienības uzspiests starptautisks līgums starp Latviju un PSRS, ko pēc Otrā pasaules kara sākuma 1939.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS · Redzēt vairāk »
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Sibīrija · Redzēt vairāk »
Sigismunds III Vāsa
Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Sigismunds III Vāsa · Redzēt vairāk »
Skrunda
Skrunda ir Kuldīgas novada pilsēta Kurzemes centrālajā daļā, Ventas upes krastos.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Skrunda · Redzēt vairāk »
Spilves lidosta
Spilves lidosta (agrākie nosaukumi: Spilves gaisa osta vai Rīgas gaisa osta (1928—1940), vēlāk Rīgas Centrālā lidosta) ir vispārējās aviācijas nesertificēts lidlauks Rīgā.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Spilves lidosta · Redzēt vairāk »
Tautas Saeima
Tautas Saeima bija Latvijas Republikas parlaments laika posmā no līdz un Latvijas PSR parlaments laika posmā no līdz.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Tautas Saeima · Redzēt vairāk »
Teodors Eniņš
Teodors Eniņš (—) bija latviešu ārsts un politiķis, Latvijas labklājības ministrs, Liepājas pašvaldības vadītājs.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Teodors Eniņš · Redzēt vairāk »
Tosmares ezers
Tosmares ezers ir ezers Liepājas pilsētas ziemeļu daļā un Dienvidkurzemes novada Medzes pagasts.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Tosmares ezers · Redzēt vairāk »
Tosmares kuģubūvētava
Tosmares kuģubūvētava (2006). Tosmares kuģubūvētava ir maksātnespējīga Latvijas akciju sabiedrība, kas atrodas Ģenerāļa Baloža ielā 42/44 Liepājas Tosmares apkaimē.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Tosmares kuģubūvētava · Redzēt vairāk »
Tramvaju satiksme Liepājā
''Herbrandt'' tramvajs Nr. 1 Lielajā ielā (20. gs. sākums). Tramvaju satiksme Liepājā ir viens no sabiedriskā transporta veidiem Liepājā.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Tramvaju satiksme Liepājā · Redzēt vairāk »
Uldis Sesks
Uldis Sesks (dzimis Liepājā) ir bijušais Liepājas domes priekšsēdētājs, pārstāv partiju Liepājas partija.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Uldis Sesks · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm
Vācbaltiešu pārvietošanas shēma 1939. gadā "Rigasche Post" 1939. gada 26. novembra virsraksts "No 1939. gada 15. decembra vairs nav vācu tautības Latvijas pilsoņu. Ir tikai vācieši un latvieši. Latvieši paliek. Vācieši seko fīrera saucienam" ''Rigasche Rundschau'' pēdējais numurs 1939. gada 13. decembrī ar virsrakstu "Mēs sekojam fīrera pavēlei" Sakravātās mantas, Rīga, 1939. Vācbaltiešu nometne Poznaņas apkaimē 1940. gadā Pārceļotājiem celtais ciems Vartas reģionā 1940. gadā Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm bija no 1914.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
Vācu ordeņa Prūsijas mestri
Prūsijas mestra pārvaldes apgabals ar atsevišķām komturejām un bīskapu zemēm. Vācu ordeņa Prūsijas mestri bija Vācu ordeņa pavēlnieki Prūsijas zemēs pēc tam, kad Svētās Romas impērijas ķeizars Frīdrihs II 1226.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Vācu ordeņa Prūsijas mestri · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vērmahts
Vērmahts ( — "aizsardzības spēki") bija nacistiskās Vācijas bruņotie spēki.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Vērmahts · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vikingu laiki
Ladoga, Novgoroda un Kijeva Senajā Krievzemē. Vikingu dibinātās valstis 8. gs. (tumši sarkanā krāsā), 9.gs. (sarkanā krāsā), 10. gs. (oranžā krāsā) un 11.gs. (dzeltenā krāsā). Zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi Pēc Sicīlijas normaņu ķēniņa Rogera II rīkojuma tapusī pasaules karte (''Tabula Rogeriana'', 1154). Vikingu laiki ir Eiropas historiogrāfijā pieņemts apzīmējums viduslaiku periodam Ziemeļeiropas zemēs no 8.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Vikingu laiki · Redzēt vairāk »
Vilhelms II Hoencollerns
Vilhelms II Hoencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas,; dzimis; miris) bija pēdējais Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Vilhelms II Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Vladimirs Ļeņins
Vladimirs Uļjanovs, biežāk pazīstams kā Ļeņins dzimis Simbirskā, miris Gorkos pie Maskavas), bija Krievijas revolucionārs, boļševiku partijas līderis, pirmais PSRS vadītājs un ļeņinisma ideoloģijas dibinātājs. Tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta ietekmīgākajiem politiķiem.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Vladimirs Ļeņins · Redzēt vairāk »
Ziemas karš
Ziemas karš (arī Советско-финляндская война) (1939. gada 30. novembris — 1940. gada 13. marts) bija karš starp uzbrūkošo PSRS karaspēku un aizstāvošos Somijas armiju galvenokārt Karēlijas zemes šaurumā.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un Ziemas karš · Redzēt vairāk »
1. septembris
1.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1. septembris · Redzēt vairāk »
10. marts
10.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 10. marts · Redzēt vairāk »
12. novembris
12.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 12. novembris · Redzēt vairāk »
15. decembris
15.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 15. decembris · Redzēt vairāk »
15. jūnijs
15.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 15. jūnijs · Redzēt vairāk »
16. aprīlis
16.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 16. aprīlis · Redzēt vairāk »
17. decembris
17.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 17. decembris · Redzēt vairāk »
18. februāris
18.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 18. februāris · Redzēt vairāk »
18. gadsimts
18.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »
18. oktobris
18.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 18. oktobris · Redzēt vairāk »
1812. gada karš
1812.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1812. gada karš · Redzēt vairāk »
1900. gads
1900.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1900. gads · Redzēt vairāk »
1903. gads
1903.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1903. gads · Redzēt vairāk »
1905. gada revolūcija Latvijā
Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1905. gada revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »
1908. gads
1908.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1908. gads · Redzēt vairāk »
1909. gads
1909.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1909. gads · Redzēt vairāk »
1910. gads
1910.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1910. gads · Redzēt vairāk »
1914. gads
1914.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1914. gads · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1918. gads · Redzēt vairāk »
1920. gadi
Fotokolāža, kurā attēloti dažādi notikumi no 1920. gadiem 1920.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1920. gadi · Redzēt vairāk »
1922. gads
1922.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1922. gads · Redzēt vairāk »
1931. gads
1931.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1931. gads · Redzēt vairāk »
1939. gads
1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1939. gads · Redzēt vairāk »
1940. gads
1940.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1940. gads · Redzēt vairāk »
1941. gada jūnija deportācijas Latvijā
"Melnais slieksnis" — Okupācijas muzeja izveidota piemiņas zīme padomju okupācijas upuriem Rīgā, Brīvības ielā 61 (t.s. Stūra māja) 1941.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1941. gada jūnija deportācijas Latvijā · Redzēt vairāk »
1941. gads
1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1941. gads · Redzēt vairāk »
1943. gads
1943.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1943. gads · Redzēt vairāk »
1945. gads
1945.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1945. gads · Redzēt vairāk »
1946. gads
1946.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1946. gads · Redzēt vairāk »
1950. gads
1950.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1950. gads · Redzēt vairāk »
1954. gads
1954.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1954. gads · Redzēt vairāk »
1957. gads
1957.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1957. gads · Redzēt vairāk »
1958. gads
1958.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1958. gads · Redzēt vairāk »
1959. gads
1959.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1959. gads · Redzēt vairāk »
1960. gads
1960.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1960. gads · Redzēt vairāk »
1964. gads
1964.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1964. gads · Redzēt vairāk »
1965. gads
1965.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1965. gads · Redzēt vairāk »
1966. gads
1966.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1966. gads · Redzēt vairāk »
1967. gads
1967.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1967. gads · Redzēt vairāk »
1970. gads
1970.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1970. gads · Redzēt vairāk »
1972. gads
1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1972. gads · Redzēt vairāk »
1974. gads
1974.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1974. gads · Redzēt vairāk »
1975. gads
1975.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1975. gads · Redzēt vairāk »
1977. gads
1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1977. gads · Redzēt vairāk »
1979. gads
1979.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1979. gads · Redzēt vairāk »
1980. gads
1980.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1980. gads · Redzēt vairāk »
1988. gads
1988.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1988. gads · Redzēt vairāk »
1997. gads
1997.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 1997. gads · Redzēt vairāk »
20. marts
20.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 20. marts · Redzēt vairāk »
22. septembris
22.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 22. septembris · Redzēt vairāk »
27. februāris
27.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 27. februāris · Redzēt vairāk »
27. maijs
27.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 27. maijs · Redzēt vairāk »
31. augusts
31.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 31. augusts · Redzēt vairāk »
9. maijs
9.
Jaunums!!: Liepājas vēsture un 9. maijs · Redzēt vairāk »
