Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Lietuvainis

Indekss Lietuvainis

Lietuvainis (Numenius phaeopus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.

45 attiecības: Aļaska, Austrālāzija, Austrālija, Austrumeiropa, Āfrika, Āzija, Bezmugurkaulnieki, Britu salas, Centimetrs, Dienvidamerika, Dienvidāzija, Eiropa, Grams, Hudzona līcis, Islande, Jaunzēlande, Kanāda, Kaspijas jūra, Kazahstāna, Kārlis Linnejs, Kilometrs, Knābis, Krabji, Kuitala, Kuitalas, Kukaiņi, Lapu sūnas, Latvija, Ligzda, Mangroves, Mērenā josla, Norvēģija, Oga, Ola, Purvs, Sibīrija, Skandināvija, Sloku dzimta, Tauriņi, Tārtiņveidīgie, Tundra, Upe, Vēžveidīgie, Zieds, Ziemeļamerika.

Aļaska

Aļaska (izrunā) ir pēc platības lielākais Amerikas Savienoto Valstu štats.

Jaunums!!: Lietuvainis un Aļaska · Redzēt vairāk »

Austrālāzija

Austrālāzija Austrālāzija ir termins, ko dažkārt izmanto, lai apzīmētu Okeānijas reģionu, kas iekļauj Austrāliju, Jaunzēlandi, Jaungvineju un tuvākās salas Klusajā un Indijas okeānā (Ašmora un Kartjē Salas, Austrumtimora, Ziemsvētku Sala, Kokosu (Kīlinga) Salas, Norfolka).

Jaunums!!: Lietuvainis un Austrālāzija · Redzēt vairāk »

Austrālija

Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.

Jaunums!!: Lietuvainis un Austrālija · Redzēt vairāk »

Austrumeiropa

Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.

Jaunums!!: Lietuvainis un Austrumeiropa · Redzēt vairāk »

Āfrika

Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: Lietuvainis un Āfrika · Redzēt vairāk »

Āzija

Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.

Jaunums!!: Lietuvainis un Āzija · Redzēt vairāk »

Bezmugurkaulnieki

Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.

Jaunums!!: Lietuvainis un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »

Britu salas

Britu salas ir arhipelāgs Eiropas ziemeļrietumos, starp Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu.

Jaunums!!: Lietuvainis un Britu salas · Redzēt vairāk »

Centimetrs

Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.

Jaunums!!: Lietuvainis un Centimetrs · Redzēt vairāk »

Dienvidamerika

Dienvidamerika ir viens no kontinentiem.

Jaunums!!: Lietuvainis un Dienvidamerika · Redzēt vairāk »

Dienvidāzija

Dienvidāzijas atrašanās vieta Āzijā Dienvidāzija ir pasaules reģions, kurš atrodas Āzijas dienvidu daļā.

Jaunums!!: Lietuvainis un Dienvidāzija · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Lietuvainis un Eiropa · Redzēt vairāk »

Grams

Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.

Jaunums!!: Lietuvainis un Grams · Redzēt vairāk »

Hudzona līcis

Hudzona līcis vai Tasiujarjuaks (Tasiujarjuaq) ir Atlantijas okeānam (pēc citiem datiem — Ziemeļu Ledus okeānam) piederīga epikontinentālā jūra Kanādas ziemeļos.

Jaunums!!: Lietuvainis un Hudzona līcis · Redzēt vairāk »

Islande

Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.

Jaunums!!: Lietuvainis un Islande · Redzēt vairāk »

Jaunzēlande

Jaunzēlande ir valsts Okeānijas dienvidrietumos un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā.

Jaunums!!: Lietuvainis un Jaunzēlande · Redzēt vairāk »

Kanāda

Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.

Jaunums!!: Lietuvainis un Kanāda · Redzēt vairāk »

Kaspijas jūra

Kaspijas jūra ir pasaules lielākais ezers gan pēc platības, gan arī pēc tilpuma.

Jaunums!!: Lietuvainis un Kaspijas jūra · Redzēt vairāk »

Kazahstāna

Kazahstāna ir Centrālāzijas valsts, neliela teritorijas daļa rietumos no Urālas upes atrodas arī Eiropas austrumos.

Jaunums!!: Lietuvainis un Kazahstāna · Redzēt vairāk »

Kārlis Linnejs

Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.

Jaunums!!: Lietuvainis un Kārlis Linnejs · Redzēt vairāk »

Kilometrs

Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.

Jaunums!!: Lietuvainis un Kilometrs · Redzēt vairāk »

Knābis

Dažādi putnu knābji Knābis (rostrum) ir putniem raksturīgs orgāns, kuru veido pagarināti bezzobaini žokļi, kas klāti ar ragvielas apvalku (ramfotēku).

Jaunums!!: Lietuvainis un Knābis · Redzēt vairāk »

Krabji

Krabji jeb īsastes vēži (Brachyura) ir desmitkājvēžu kārtas (Decapoda) infrakārta.

Jaunums!!: Lietuvainis un Krabji · Redzēt vairāk »

Kuitala

Kuitala jeb kluite (Numenius arquata) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.

Jaunums!!: Lietuvainis un Kuitala · Redzēt vairāk »

Kuitalas

Kuitalas (Numenius) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 9 sugas.

Jaunums!!: Lietuvainis un Kuitalas · Redzēt vairāk »

Kukaiņi

Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

Jaunums!!: Lietuvainis un Kukaiņi · Redzēt vairāk »

Lapu sūnas

Lapu sūnas (sensu stricto) ir mazi, mīksti sūnaugi, visbiežāk 1—10 centimetrus gari.

Jaunums!!: Lietuvainis un Lapu sūnas · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Lietuvainis un Latvija · Redzēt vairāk »

Ligzda

Dienvidāfrikas bezdelīgu ligzdu kolonija zem tilta Ligzda ir dažādu dzīvnieku būvēts patvērums, kas kalpo par vietu gulēšanai, dzīvošanai un pēcnācēju iznēsāšanai.

Jaunums!!: Lietuvainis un Ligzda · Redzēt vairāk »

Mangroves

Mangrovju izplatība Mangrovju mežs Indonēzijas salā Bali Mangroves ir augāja veids, kurā ietilpst dažādu koku un krūmu sugas, kas aug sālsūdens piekrastē tropu un subtropu joslās galvenokārt starp 25° Z un 25° D paralēlēm.

Jaunums!!: Lietuvainis un Mangroves · Redzēt vairāk »

Mērenā josla

Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.

Jaunums!!: Lietuvainis un Mērenā josla · Redzēt vairāk »

Norvēģija

Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.

Jaunums!!: Lietuvainis un Norvēģija · Redzēt vairāk »

Oga

Četras ogas: ērkšķogas, hurma, jāņogas un vīnogas Oga ir daudzsēklu auglis ar sulīgu augļapvalka vidējo (mezokarpu) un iekšējo kārtu (endokarpu).

Jaunums!!: Lietuvainis un Oga · Redzēt vairāk »

Ola

Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.

Jaunums!!: Lietuvainis un Ola · Redzēt vairāk »

Purvs

Mīrica nacionālajā parkā Purvs ir sauszemes platība, kurai raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās.

Jaunums!!: Lietuvainis un Purvs · Redzēt vairāk »

Sibīrija

Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.

Jaunums!!: Lietuvainis un Sibīrija · Redzēt vairāk »

Skandināvija

Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.

Jaunums!!: Lietuvainis un Skandināvija · Redzēt vairāk »

Sloku dzimta

Sloku dzimta (Scolopacidae) ir viena no tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Lietuvainis un Sloku dzimta · Redzēt vairāk »

Tauriņi

Tauriņi (Lepidoptera) jeb tauriņu kārta, ir kukaiņu grupa, ko formāli mēdz iedalīt dienastauriņos un naktstauriņos veido zvīņspārņu kārtu.

Jaunums!!: Lietuvainis un Tauriņi · Redzēt vairāk »

Tārtiņveidīgie

Tārtiņveidīgie putni (Charadriiformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).

Jaunums!!: Lietuvainis un Tārtiņveidīgie · Redzēt vairāk »

Tundra

Vrangeļa salā Tundra (no — ‘bezmeža kalns’) ir biomas veids, kurā ir kavēta koku augšana zemās temperatūras un īsās veģetācijas sezonas dēļ.

Jaunums!!: Lietuvainis un Tundra · Redzēt vairāk »

Upe

Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.

Jaunums!!: Lietuvainis un Upe · Redzēt vairāk »

Vēžveidīgie

Vēžveidīgie (Crustacea) ir posmkāju tipa apakštips.

Jaunums!!: Lietuvainis un Vēžveidīgie · Redzēt vairāk »

Zieds

ārumu dz.) Zieds ir segsēkļu dzimumvairošanās orgāns, kura funkcija ir pēc apputeksnēšanās ražot sēklas.

Jaunums!!: Lietuvainis un Zieds · Redzēt vairāk »

Ziemeļamerika

Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: Lietuvainis un Ziemeļamerika · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Numenius phaeopus.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »