Ātrāk nekā pārlūku!
233 attiecības: Aļģirds, Aļģirds Brazausks, Aleksandrs Stulginskis, Antans Merķis, Antans Sņečkus, Antans Smetona, Apvienotā Karaliste, Apvienoto Nāciju Organizācija, Augustavas guberņa, Augustīns Voldemārs, Auklas keramikas kultūra, Austrijas erchercogiste, Austrumprūsija, Šļahta, Ģedimins, Ķēstutis, Ļubļina, Ļubļinas ūnija, Žečpospolita, Žemaitija, Balti, Baltkrievija, Baltu pirmvaloda, Boļševiki, Bronza, Bronzas laikmets, Ceklis, Daļa Grībauskaite, Deltuva (zeme), Durbes kauja, Dzelzs laikmets, Dzintara ceļš, Dzintars, Eiropas Savienība, Ekonomika, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, Ekspansija, Fašistiskā Itālija, Foša līnija, Galindi, Gitans Nausēda, Grodņa, Igaunija, Ignalinas AES, Imports, Industrializācija, Inflantijas vaivadija, Inocents IV, Islande, Jadviga (Polijas valdniece), ..., Jagailis, Jagellonu dinastija, Janvāra sacelšanās, Jaunutis, Jātvingi, Jons Basanavičs, Jozs Urbšis, Juzefs Pilsudskis, Karaļauči, Karagājiens uz Lietuvu (1208), Karšuva, Kauņa, Kauņas guberņa, Kazis Griņus, Kņazs, Kijivas Krievzeme, Klaipēdas apgabals, Krēvas ūnija, Krievijas Impērija, Krievijas Impērijas Valsts Dome, Kristietība, Kundas kultūra, Kurši, Kuresāre, Kvedlinburga, Latīņu valoda, Latgale, Latvija, Ledus laikmets, Liberum veto, Lielā atkāpšanās (1915), Lietuva, Lietuvas brīvības cīņas, Lietuvas guberņa, Lietuvas iekļaušana PSRS, Lietuvas karaliste (1918), Lietuvas Neatkarības akts, Lietuvas nosaukums, Lietuvas okupācija (1940), Lietuvas Padome, Lietuvas Prezidenta pils, Lietuvas PSR, Lietuvas Republikas Seims, Lietuvas—Krievijas miera līgums, Lietuvieši, Lietuviešu valoda, Livonija, Livonijas krusta kari, Livonijas ordenis, Lucjans Žeļigovskis, Mazā Lietuva, Mazūrija, Mazovija, Medenike (zeme), Melnā jūra, Mezolīts, Mindaugs, Minska, Molotova—Ribentropa pakts, Mongoļu impērija, Mscislava, Nalsene, Napoleona kodekss, Napoleons Bonaparts, Narvas kultūra, NATO, Nominatīvs, Novembra sacelšanās, Oberosts, Padomju Savienība, Pagānisms, Paleolīts, Pārkrievošana, Pēteris Kubiļiūns, Personālūnija, Pirmais pasaules karš, Poļu valoda, Poļu—padomju karš, Polijas kampaņa, Polijas Karaliste (1025—1385), Polijas Karaliste (1815—1915), Polijas kroņa zemes, Polijas Otrā republika, Polijas ultimāts Lietuvai, Polijas—Lietuvas ūnija, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Polocka, Prūši, Prūsija, Prūsijas hercogiste, Prūsijas Karaliste, Prūsijas krusta kari, PSRS un Vācijas 1939. gada līgumu slepenie papildprotokoli, Ptolemajs, Rūpniecība, Referendums, Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija, Rolands Pakss, Romas impērija, Romas Katoļu baznīca, Romas pāvests, Rutēņi, Sajūdis, Sarkanā armija, Saules kauja, Savstarpējās palīdzības pakts starp Lietuvu un PSRS, Sēļi, Sejni, Simons Daukants, Skalvji, Sociāldemokrātija, Somugri, Sovetska (Kaļiņingradas apgabals), Stasis Raštiķis, Stefans Batorijs, Sudrabs, Suvalki, Suvalkija, Suvalku guberņa, Svidras kultūra, Tautu Savienība, Teodors Hercls, Traķu kunigaitija, Traidens, Trešais reihs, Ukraina, Upīte, Valds Adamkus, Varšavas hercogiste, Vācija, Vācijas Impērija, Vācu ordenis, Vīnes kongress, Vītauts Dižais, Vītauts Landsberģis, Vītenis, Viļņa, Viļņas apgabals, Viļņas arhikatedrālā bazilika, Viļņas guberņa, Viļņas kunigaitija, Viļņas Universitāte, Vikingu laiki, Vilhelms fon Urahs, Vincs Kudirka, Vitebska, Vitebskas guberņa, Vladislavs IV Vāsa, Zelta Orda, Zemgaļi, Zobenbrāļu ordenis, 1009. gads, 1208. gads, 1230. gads, 1236. gads, 1240. gads, 1251. gads, 1253. gads, 1263. gads, 1269. gads, 13. gadsimts, 1316. gads, 1323. gads, 1341. gads, 1345. gads, 1377. gads, 1385. gads, 1386. gads, 1410. gads, 1569. gads, 1696. gads, 1772. gads, 1793. gads, 1795. gads, 18. gadsimts, 1812. gada karš, 1830. gads, 1831. gads, 1905. gada revolūcija, 1941. gada jūnija deportācijas, 1941. gada padomju-vācu tirdzniecības un robežas līgumi, 3. jūlijs, 6. jūlijs. Izvērst indekss (183 vairāk) »
Aļģirds
Aļģirds, arī Oļģerts (Olgerth; dzimis ap 1296. gadu, miris 1377. gada maija beigās) bija Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks kopā ar savu brāli Ķēstuti laikā no 1345.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Aļģirds · Redzēt vairāk »
Aļģirds Brazausks
Aļģirds Brazausks ( —) bija pirmais Lietuvas prezidents (1993—1998) pēc Lietuvas valstiskuma atjaunošanas un Lietuvas premjerministrs no 2001.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Aļģirds Brazausks · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Stulginskis
Aleksandrs Stulginskis (1885. gada 26. februāris — 1969. gada 22. septembris) bija lietuviešu agronoms un valstsvīrs — Lietuvas Seima deputāts, priekšsēdētājs, kā arī ministrs vairākās valdībās un valsts prezidents, viens no Kristīgo demokrātu partijas līderiem.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Aleksandrs Stulginskis · Redzēt vairāk »
Antans Merķis
Antans Merķis (1887—1955) bija lietuviešu jurists un politiķis, Lietuvas premjerministrs (1939—1940) un pagaidu Lietuvas prezidents pirms Lietuvas okupācijas 1940.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Antans Merķis · Redzēt vairāk »
Antans Sņečkus
Antans Sņečkus kā Lietuvas Komunistiskās partijas pirmais sekretārs (1970) Antans Sņečkus, arī Antans Sniečkus (1903–1974) bija lietuviešu komunists, Lietuvas Komunistiskās partijas pirmais sekretārs (1936–1974).
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Antans Sņečkus · Redzēt vairāk »
Antans Smetona
Antans Smetona ( —) bija lietuviešu politiķis un sabiedriskais darbinieks, pirmais Lietuvas prezidents.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Antans Smetona · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Apvienoto Nāciju Organizācija
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Apvienoto Nāciju Organizācija · Redzēt vairāk »
Augustavas guberņa
Augustavas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1837-1867), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidrietumu daļa un Polijas ziemeļaustrumu daļa.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Augustavas guberņa · Redzēt vairāk »
Augustīns Voldemārs
Augustīns Voldemārs (* †) bija Lietuvas politiķis, vēsturnieks, pirmais Lietuvas Ministru prezidents.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Augustīns Voldemārs · Redzēt vairāk »
Auklas keramikas kultūra
Aptuvenais Auklas keramikas kultūras izplatības areāls 3. gadu tūkstotī p.m.ē. Laivas cirvis no Gotlandes. Latvijā atrastie akmens cirvji Auklas keramikas bļodas no Dienvidzviedrijas. Auklas keramikas kultūra jeb laivas cirvju kultūra bija 3.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Auklas keramikas kultūra · Redzēt vairāk »
Austrijas erchercogiste
Erchercogiste ap 1477. gadu Austrijas erchercogiste (vācu: Erzherzogtum Österreich) bija viena no Svētās Romas impērijas valstīm, kas pastāvēja no 1453.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Austrijas erchercogiste · Redzēt vairāk »
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »
Šļahta
Poļu šļahtičs tradicionālajā sarmatu tērpā (17. gs.). Šļahta bija kopējs apzīmējums Polijas-Lietuvas kopvalsts dižciltīgo ģimeņu piederīgajiem.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Šļahta · Redzēt vairāk »
Ģedimins
Ģedimins (dzimis ap 1275. gadu, miris 1341. gada beigās) bija Lietuvas dižkunigaitis (1316—1341), Ģedimina dinastijas (vēlākās Jagellonu dinastijas) aizsācējs, viens no izcilākajiem valdniekiem Lietuvas vēsturē.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Ģedimins · Redzēt vairāk »
Ķēstutis
Ķēstutis, agrāk arī Ķeistūts (Kynstutte) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls (dzimis 1297. gadā, miris). No 1341.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Ķēstutis · Redzēt vairāk »
Ļubļina
Ļubļina ir pilsēta Polijas austrumos, Ļubļinas vojevodistes centrs Biščicas upes krastos.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Ļubļina · Redzēt vairāk »
Ļubļinas ūnija
Ļubļinas ūnijas teksts Polijas un Lietuvas zemes, 1526 Polijas un Lietuvas zemes, 1569 Ļubļinas ūnija bija vienošanās par Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas kroņa zemes apvienošanos 1569.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Ļubļinas ūnija · Redzēt vairāk »
Žečpospolita
Žečpospolita ( — 'kopvalsts, republika') ir tradicionāli lietots saīsinājums apzīmējums kopēji pārvaldītajai Polijas valstij dažādos tās attīstības posmos.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Žečpospolita · Redzēt vairāk »
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Žemaitija · Redzēt vairāk »
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Balti · Redzēt vairāk »
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Baltkrievija · Redzēt vairāk »
Baltu pirmvaloda
Baltu pirmvaloda jeb pirmbaltu valoda ir hipotētiska valoda, no kuras cēlušās baltu valodas.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Baltu pirmvaloda · Redzēt vairāk »
Boļševiki
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Boļševiki · Redzēt vairāk »
Bronza
Bronzas monētas, kas izgatavotas laika posmā no 85. līdz 65. gadam p.m.ē. Bronza ir metālu sakausējums, kura galvenā sastāvdaļa, vismaz 75% no sakausējuma, ir varš un kā piedeva tiek izmantota alva.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Bronza · Redzēt vairāk »
Bronzas laikmets
indoeiropiešu valodu grupu izplatība bronzas laikmetā (ap 500. gadu p.m.ē.). Baltu valodu areāls iezīmēts gaiši brūnā krāsā, indoirāņu valodas — sarkanā, ģermāņu valodas — violetā, ķeltu valodas — zaļā, latīņu valodas — zilā, grieķu valodas — dzeltenā, pārējās — brūnā krāsā. Bronzas laikmets ir civilizācijas attīstības periods ap 1500.—600.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Bronzas laikmets · Redzēt vairāk »
Ceklis
Ceklis (arī Keklys) ir senās Kursas zeme starp piejūras kuršu zemēm (Pilsāts, Megava, Duvzare) un Bandavu.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Ceklis · Redzēt vairāk »
Daļa Grībauskaite
Daļa Grībauskaite (dzimusi Viļņā, Lietuvā) ir lietuviešu politiķe, bijusī Lietuvas Republikas prezidente (2009—2019).
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Daļa Grībauskaite · Redzēt vairāk »
Deltuva (zeme)
Lietavas zemes ķēniņa Mindauga valdījumi ar pakļautajām aukstaišu zemēm (Deltuvu, Nalseni un Alseni) ap 1260.gadu. Deltuvas zeme pletās uz rietumiem no tagadējās Ukmerģes. Deltuva, hronikās — Deviltava (senkrievu: Дѧвол̑тва) bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 13.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Deltuva (zeme) · Redzēt vairāk »
Durbes kauja
Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs), kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Durbes kauja · Redzēt vairāk »
Dzelzs laikmets
Arheoloģijā par dzelzs laikmetu sauc cilvēces attīstības stadiju, kad cilvēki iemācījās apstrādāt dzelzi un izgatavot no tās ieročus un darbarīkus.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Dzelzs laikmets · Redzēt vairāk »
Dzintara ceļš
Dzintara ceļš Dzintara ceļš bija dzintara tirdzniecības maršruts, kas savienoja Sembas pussalas reģionu Baltijas jūras piekrastē ar Romas impērijas centru mūsdienu Itālijā.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Dzintara ceļš · Redzēt vairāk »
Dzintars
skudru tajā Dzintars ir sacietējuši fosilie sveķi, kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Dzintars · Redzēt vairāk »
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Eiropas Savienība · Redzēt vairāk »
Ekonomika
Diagramma ilustrē patērētāja un ražotāja pārpalikumu līdz vispārīgajam pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaram Ekonomika ir sociāla zinātne, kurā tiek pētīts, kā sabiedrība lieto ierobežotos resursus savu vēlmju apmierināšanai, cilvēku rīcību preču un pakalpojumu ražošanā, tirgošanā un patērēšanā.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Ekonomika · Redzēt vairāk »
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
Rotšildu pils). Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), kas plašāk pazīstama pēc tās angliskās abreviatūras OECD, ir starptautiska attīstīto valstu ekonomikas organizācija, kura atzīst demokrātiskas un brīvā tirgus ekonomikas principus.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija · Redzēt vairāk »
Ekspansija
Ekspansija ir nācijas, valsts, kultūras teritoriāla, ģeogrāfiska vai cita veida areāla vai ietekmes zonas paplašināšanās.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Ekspansija · Redzēt vairāk »
Fašistiskā Itālija
Benito Musolīni Fašistiskā Itālija (itāļu: Italia Fascista) ir Itālijas Karalistes vēstures posms no 1922.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Fašistiskā Itālija · Redzēt vairāk »
Foša līnija
Foša līnija kartē iezīmēta tumši zaļā krāsā, mūsdienu robeža — rozā Foša līnija bija pēc Pirmā pasaules kara starptautiski noteikta demarkācijas līnija, kas sadalīja Polijas un Lietuvas robežreģionus, par kuriem valstu starpā pastāvēja domstarpības.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Foša līnija · Redzēt vairāk »
Galindi
Mazūrijā. Rietumgalindu un pārējo baltu cilšu aptuveni apdzīvotā teritorija 13.gs. sākumā vjatiču apdzīvotajā teritorijā Galindi (Galindai) ir kopīgs apzīmējums divām izmirušām baltu ciltīm.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Galindi · Redzēt vairāk »
Gitans Nausēda
Gitans Nausēda (dzimis Klaipēdā) ir lietuviešu finansists un politiķis, pašreizējais Lietuvas prezidents.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Gitans Nausēda · Redzēt vairāk »
Grodņa
Grodņa jeb Hrodna ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Grodņa · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Igaunija · Redzēt vairāk »
Ignalinas AES
Ignalinas AES ir 2009.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Ignalinas AES · Redzēt vairāk »
Imports
Ar importu ekonomikā saprot citās valstīs saražotu preču ievešanu savā valstī un to pārdošanu vietējiem patērētājiem (vietējā tirgū).
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Imports · Redzēt vairāk »
Industrializācija
Industrializācija ir sociālo un ekonomisko izmaiņu periods, kas pārveido cilvēku grupu no agrāras sabiedrības uz industriālu, iekļaujot plašu ekonomikas pārorganizāciju ražošanas mērķiem.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Industrializācija · Redzēt vairāk »
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »
Inocents IV
Pāvests Inocents IV, īstajā vārdā Sinibalds Fieski (dzimis ap 1195. gadu, miris) bija Romas pāvests no 1243.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Inocents IV · Redzēt vairāk »
Islande
Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Islande · Redzēt vairāk »
Jadviga (Polijas valdniece)
Svētā Jadviga (dzimusi 1373. vai 1374. gadā, mirusi) bija Polijas karalis no 1384.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Jadviga (Polijas valdniece) · Redzēt vairāk »
Jagailis
Jagailis, vēlāk Vladislavs II Jagello (dzimis ap 1348. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis un Polijas karalis, Jagellonu dinastijas aizsācējs.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Jagailis · Redzēt vairāk »
Jagellonu dinastija
Jagellonu dinastijas ģerbonis — dubultais (Svētā Vladislava) krusts Viduseiropas karte ar valstīm, kurās valdīja Jagellonu dinastijas pārstāvji — Lietuva, Polija, Čehija, Ungārija (ap 1490—1526) Jagellonu dinastija, arī Jagaiļa dinastija, burtiski Jagailieši bija Ģedimina dzimtas Lietuvas dižkunigaitijas valdnieku atzars, kas no 1385.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Jagellonu dinastija · Redzēt vairāk »
Janvāra sacelšanās
1863. un 1864. gada sacelšanās vietas Lietuvā, Baltkrievijā un Ukrainā. Janvāra sacelšanās (1863—1864) bija bruņota sacelšanās pret Krievijas Impērijas varu Polijā, Baltkrievijā un Lietuvā, lai atjaunotu pēc Polijas dalīšanas sagrauto Polijas—Lietuvas kopvalsti 1772.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Janvāra sacelšanās · Redzēt vairāk »
Jaunutis
Jaunutis (Iwenynti; dzimis ap 1300. gadu, miris 1366. gadā) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls un pēc viņa nāves laikā no 1341.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Jaunutis · Redzēt vairāk »
Jātvingi
Aptuvenās jātvingu zemes robežas pirms iekarojumiem Jātvingi, sudāvi jeb dainavi bija prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts, kas apdzīvoja Vislas labā krasta pietekas, Rietumu Bugas vidusteci un Bugas pieteku pie Jātves upes tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Jātvingi · Redzēt vairāk »
Jons Basanavičs
Jons Basanavičs (dzimis, miris) bija lietuviešu vēsturnieks, folklorists, aktīvists, nozīmīgs Lietuvas nacionālās atmodas dalībnieks un publicists (pirmās avīzes lietuviešu valodā Aušra dibinātājs).
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Jons Basanavičs · Redzēt vairāk »
Jozs Urbšis
19. Lietuvas ministru kabinets 1939. gadā. No kreisās sēž: Juozs Tūbelis, Vlads Mirons, Antans Smetona, Konstantins Šakenis, J. Takūns. Stāv: Juozs Skaisgiris, J. Gudausks, Kazis Germans, Jozs Urbšis. Jozs Urbšis, (dzimis 1896. gada 29. februārī Šeteņos, Kedaiņu apriņķī, miris 1991. gada 30. aprīlī Kauņā) bija Lietuvas politiķis un diplomāts.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Jozs Urbšis · Redzēt vairāk »
Juzefs Pilsudskis
Juzefs Klemenss Pilsudskis (dzimis, miris) bija pirmais neatkarīgās Polijas valsts vadītājs (1918 - 1922, kā Naczelnik Państwa, tulkojumā "valsts priekšnieks"), "Pirmais maršals" (no 1920) un vēlāk (1926 - 1935) Otrās Polijas republikas autoritārais vadītājs.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Juzefs Pilsudskis · Redzēt vairāk »
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Karaļauči · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Lietuvu (1208)
1208.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Karagājiens uz Lietuvu (1208) · Redzēt vairāk »
Karšuva
Karšuvas zeme, vēsturisko tekstu tulkojumos saukta arī par Karšavu vai Kārsavu (lietuviešu: Karšuva, vācu: Karschowen, krievu: Кoрсувa) bija seno baltu zeme Nemunas lejteces labajā krastā tagadējās Lietuvas dienvidrietumos, kas 13.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Karšuva · Redzēt vairāk »
Kauņa
Kauņa ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Kauņa · Redzēt vairāk »
Kauņas guberņa
Kauņas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1843-1915), kurā ietilpa arī neliela daļa no mūsdienu Latvijas teritorijas (daļa no Jēkabpils novada, Bauskas novada, Dobeles novada) un Baltkrievijas (daļa no Braslavas rajona).
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Kauņas guberņa · Redzēt vairāk »
Kazis Griņus
Kazis Griņus (dzimis, miris) bija Lietuvas prezidents 1926.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Kazis Griņus · Redzēt vairāk »
Kņazs
Kņazs (sensl. къnedzь - radniecīgs senģ. kuningaz, got. kuniggs;, slov. kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Kņazs · Redzēt vairāk »
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »
Klaipēdas apgabals
Klaipēdas apgabals (sarkanīgā krāsā) un citas Lietuvas strīdus teritorijas (1918—1940). Klaipēdas apgabala vēsturiskais karogs no 1919. līdz 1924. gadam, ''de facto'' līdz 1939. gadam Klaipēdas apgabals ir vēsturiska Vācu impērijas teritorija, kas tika izveidota 1920.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Klaipēdas apgabals · Redzēt vairāk »
Krēvas ūnija
Krēvas līgums, kas lika pamatu Lietuvas un Polijas personālūnijai. Krēvas ūnija bija vienošanās par dinastiskas savienības jeb personālūnijas izveidi starp Lietuvas dižkunigaitiju un Polijas karalisti.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Krēvas ūnija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērijas Valsts Dome
Nikolajs II atklāj Domes darbu 1906. gada 27. aprīlī 1907. gada 2. martā iebrukušie sēžu zāles griesti Domes sēde 1912. gadā Krievijas Impērijas Valsts Dome bija vēlēts orgāns, kas kopā ar Krievijas impērijas ķeizara Nikolaja II ieceltu Valsts Padomi veidoja Krievijas Impērijas parlamentu laikā no 1906.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Krievijas Impērijas Valsts Dome · Redzēt vairāk »
Kristietība
Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Kristietība · Redzēt vairāk »
Kundas kultūra
Kundas kultūrai raksturīgie darbarīki. Kundas kultūra bija Baltijas pirmiedzīvotāju vidējā akmens laikmeta (mezolīta) kultūra (8.-5. gadu tk. p.m.ē.) Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijas ziemeļos, Somijas dienvidos un Krievijas ziemeļrietumu apgabalos.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Kundas kultūra · Redzēt vairāk »
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Kurši · Redzēt vairāk »
Kuresāre
Kuresāre ir pilsēta Sāmsalā, Igaunijā.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Kuresāre · Redzēt vairāk »
Kvedlinburga
Kvedlinburga ir pilsēta Saksijā-Anhaltē Vācijā uz ziemeļiem no Harca kalniem.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Kvedlinburga · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Latgale · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Latvija · Redzēt vairāk »
Ledus laikmets
Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Ledus laikmets · Redzēt vairāk »
Liberum veto
Liberum veto (no latīņu valodas - "brīvais veto") bija Polijas—Lietuvas ūnijas parlamentārās uzbūves princips, ka jebkuram Sejma deputātam bija tiesības pārtraukt jebkura jautājuma apspriešanu vai Seima darbību (un tā jau pieņemtos lēmumus) kā tādu.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Liberum veto · Redzēt vairāk »
Lielā atkāpšanās (1915)
Frontes līnija 1915. gada maijā, jūnijā un gada beigās Lielā atkāpšanās bija Krievijas Impērijas armijas veikta stratēģiska atkāpšanās operācija 1915.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Lielā atkāpšanās (1915) · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuvas brīvības cīņas
Piemineklis Lietuvas brīvības cīņu sākumam 1919. gada februārī pie Alītas. Lietuvas brīvības cīņas jeb Lietuvas neatkarības cīņas bija cīņas par neatkarīgu Lietuvas valsti no 1918.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Lietuvas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Lietuvas guberņa
Lietuvas guberņa bija īslaicīgi pastāvējusi Krievijas impērijas guberņa (1796-1801), kurā ietilpa arī daļa no mūsdienu Baltkrievijas teritorijas un arī neliela daļa no Latvijas teritorijas (daļa no Jēkabpils novada, Bauskas novada, Dobeles novada).
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Lietuvas guberņa · Redzēt vairāk »
Lietuvas iekļaušana PSRS
Lietuvas iekļaušana PSRS attiecas uz laika posmu starp 1940.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Lietuvas iekļaušana PSRS · Redzēt vairāk »
Lietuvas karaliste (1918)
Vytis'' un sarkanzaļais (vēlāk augšā pievienoja dzelteno joslu) karogs. Oberosta dienvidu daļā. 1918.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Lietuvas karaliste (1918) · Redzēt vairāk »
Lietuvas Neatkarības akts
Neatkarības akts laikrakstā ''Lietuvos Aidas'' Lietuvas Neatkarības akts tika pieņemts 1918.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Lietuvas Neatkarības akts · Redzēt vairāk »
Lietuvas nosaukums
Ieraksts annālēs Lietuvas nosaukums pirmo reizi rakstiski minēts 1009.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Lietuvas nosaukums · Redzēt vairāk »
Lietuvas okupācija (1940)
Прибалтийская кампания, "Baltijas kampaņa", 1940). Lietuvas okupācijai tika mobilizēta PSRS 3. un 11. armijas. 1940.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Lietuvas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Lietuvas Padome
Lietuvas Padome. Sēž no kreisās puses: Jonas Vileišis, Dr. Jurgis Šaulys, kun. Justinas Staugaitis, Stanislovas Narutavičius, Dr. Jons Basanavičs, Antans Smetona, kan. Kazimieras Steponas Šaulys, Steponas Kairys, Jonas Smilgevičius. Stāv: Kazimieras Bizauskas, Jonas Vailokaitis, Donatas Malinauskas, kun. Vladas Mironas, Mykolas Biržiška, kun. Alfonsas Petrulis, Saliamonas Banaitis, Petras Klimas, Aleksandrs Stulginskis, Jokūbas Šernas, Pranas Dovydaitis. Lietuvas Padomes delegācija Berlīnē 1918. gada martā. No kreisās: Jurģis Šaulis, Antans Smetona, Justīns Staugaitis, Jons Vileišis. Lietuvas Padome bija 1917.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Lietuvas Padome · Redzēt vairāk »
Lietuvas Prezidenta pils
Lietuvas Prezidenta pils atrodas Viļņas vecpilsētā un ir oficiālā Lietuvas prezidenta darba vieta un eventuālā oficiālā rezidence.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Lietuvas Prezidenta pils · Redzēt vairāk »
Lietuvas PSR
Lietuvas PSR bija 1940.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Lietuvas PSR · Redzēt vairāk »
Lietuvas Republikas Seims
Lietuvas Republikas Seims jeb vienkārši Seims (Seimas) ir Lietuvas Republikas parlaments.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Lietuvas Republikas Seims · Redzēt vairāk »
Lietuvas—Krievijas miera līgums
Lietuvas—Krievijas miera līgumā Lietuvai pielemtā teritorija, ko anektēja Polija (tumšāk zaļajā krāsā).Viļņas apgabals un Lietuvas teritoriālās pretenzijas sarunu sākumā. Lietuvas—Krievijas miera līgums jeb 1920.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Lietuvas—Krievijas miera līgums · Redzēt vairāk »
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Lietuvieši · Redzēt vairāk »
Lietuviešu valoda
Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Lucjans Žeļigovskis
Lucjans Žeļigovskis (1865—1947) bija Polijas armijas ģenerālis un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Lucjans Žeļigovskis · Redzēt vairāk »
Mazā Lietuva
Mazā Lietuva (agrāk Prūsų Lietuva) bija etnogrāfisks reģions Austrumprūsijas ziemeļu daļā, kuru apdzīvoja Prūsijas lietuvieši.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Mazā Lietuva · Redzēt vairāk »
Mazūrija
Viens no Mazūrijas ezeriem Mazūrija ir Polijas vēsturiskais novads tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes austrumu daļā.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Mazūrija · Redzēt vairāk »
Mazovija
Mazovijas vēsturiskās zemes Vislas, Bugas un Narevas upju baseinā. Mazovija ir vēsturisks Eiropas reģions Polijas centrālajā daļā, Vislas vidustecē.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Mazovija · Redzēt vairāk »
Medenike (zeme)
Alseni) ap 1260. gadu. Medenikes zeme pletās uz rietumiem no Mindauga valsts. Medenikes zeme jeb Medininka (žemaišu: Medėninku žemė) bija žemaišu apdzīvota zeme Žemaitijas augstienē, kas daudz pieminēta 14.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Medenike (zeme) · Redzēt vairāk »
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Melnā jūra · Redzēt vairāk »
Mezolīts
Mezolīts ( — 'vidējais', λιθος — 'akmens') jeb vidējais akmens laikmets bija viens no aizvēstures posmiem, akmens laikmeta periods starp paleolītu un neolītu.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Mezolīts · Redzēt vairāk »
Mindaugs
Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Mindaugs · Redzēt vairāk »
Minska
Minska (agrāk Менск) ir Baltkrievijas lielākā pilsētā un tās galvaspilsēta, kā arī vienīgā apgabala līmeņa pilsēta valstī.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Minska · Redzēt vairāk »
Molotova—Ribentropa pakts
Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas. Molotova-Ribentropa paktā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Molotova—Ribentropa pakts · Redzēt vairāk »
Mongoļu impērija
Mongoļu impērija bija Eirāzijas lielākajā daļā pēc mongoļu cilšu karagājieniem radusies impērija.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Mongoļu impērija · Redzēt vairāk »
Mscislava
Mscislava jeb Mstislavļa ir pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabala austrumos, Mscislavas rajona centrs pie Vihras upes.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Mscislava · Redzēt vairāk »
Nalsene
Nalsenes zemes aptuvenā atrašanās vieta mūsdienu Aukštaitijas teritorijā uz robežas ar sēļu, letgaļu un Polockas zemēm (Gudavičius, 1989). Nalsene vai Nalšija bija sēļu un aukštaišu apdzīvota zeme vai vairāku zemju savienība, kas 13.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Nalsene · Redzēt vairāk »
Napoleona kodekss
1810. gada izdevums Napoleona kodekss (franču: Code Napoléon), arī Civilkodekss, ir fundamentāls Francijas tiesību akts, kas deva spēcīgu impulsu turpmākajam kodifikācijas procesam daudzās pasaules valstīs.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Napoleona kodekss · Redzēt vairāk »
Napoleons Bonaparts
Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Napoleons Bonaparts · Redzēt vairāk »
Narvas kultūra
Narvas kultūrai raksturīgā keramika. Narvas kultūra bija jaunākā akmens laikmeta sākuma (agrīnā neolīta) kultūra (4.-3. gadu tk. p.m.ē.) Latvijā, Igaunijā, Lietuvas ziemeļos, Baltkrievijas ziemeļos un Krievijas ziemeļrietumu apgabalos, kas attīstījās no mezolīta laikā radušās Kundas kultūras.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Narvas kultūra · Redzēt vairāk »
NATO
Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā: NATO dalībvalstis (tumši zilā krāsā), valstis, ar kurā notiek iestāšanās sarunas (gaišāk zilā), valstis, kuras solīts uzaicināt sākt sarunas (zaļā) un valstis, kuras nav plānots uzaicināt piedalīties NATO (sarkanā). Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO,; oficiāli arī OTAN) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu".
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un NATO · Redzēt vairāk »
Nominatīvs
Nominatīvs ir locījums, kas parasti apzīmē darbības darītāju.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Nominatīvs · Redzēt vairāk »
Novembra sacelšanās
Novembra sacelšanās (1830—1831) bija bruņota sacelšanās pret Krievijas impērijas varu Polijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Novembra sacelšanās · Redzēt vairāk »
Oberosts
''Ober Ost'' militārā apgabala karte (1916) Militārās pārvaldes apgabali Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Hindenburgs ar štāba virsniekiem (1915. gada augustā) Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds (1917) Oberosta pastmarkas Oberosts jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība (Oberbefehlshaber der gesamten deutschen Streitkräfte im Osten), burtiskā tulkojumā „Augšējie Austrumi”, bija Vācijas Impērijas karaspēka izveidotā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas Impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā pasaules kara laikā (1914—1918).
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Oberosts · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Pagānisms
Stonhendžas megalīti tiek saistīti ar pagānu rituāliem Pagānisms jeb pagānība (no — 'lauku') ir termins, kuru 4.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Pagānisms · Redzēt vairāk »
Paleolīts
Ledus laikmetā vēlā paleolīta periodā (pirms 20 0000 gadu), kad Ziemeļeiropu klāja ledājs un gar tā malu pletās tundra. Oranžā krāsā iezīmēta Solutras, bet rozā krāsā Gravetas paleolīta kultūra. Paleolīts (no — 'vecs', λίθος — 'akmens') jeb senais akmens laikmets bija aizvēstures periods, kas ilga no aptuveni 3,3 miljoniem līdz 12 000 gadu atpakaļ, kura laikā cilvēkveidīgās būtnes sāka izmantot pirmos akmens darbarīkus.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Paleolīts · Redzēt vairāk »
Pārkrievošana
eļļas glezna "Uzbrukums" (''Hyökkäys''), kurā Somijas pārkrievošana attēlota kā somu tautasmeitai uzbrūkošs krievu divgalvainais ērglis, kas plēš viņas likumu grāmatu Pārkrievošana, krieviskošana jeb rusifikācija (no — 'krievi' un fico — 'taisu') ir Krievijas Impērijā, Padomju Savienībā un Krievijas Federācijā īstenota valdības politika valsts mazākumtautību iedzīvotāju pārtautošanai, mēģinot panākt to valodu un kultūru aizstāšanu ar krievu valodu un krievu kultūru.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Pārkrievošana · Redzēt vairāk »
Pēteris Kubiļiūns
Pēteris Kubiļiūns (* — †) Lietuvas armijas ģenerālmajors, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Pēteris Kubiļiūns · Redzēt vairāk »
Personālūnija
Personālūnija ir divu vai vairāku monarhisku valstu savienība viena valdnieka virsvadībā.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Personālūnija · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Poļu valoda
Poļu valoda (język polski, polszczyzna) ir viena no rietumslāvu valodām.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Poļu valoda · Redzēt vairāk »
Poļu—padomju karš
Intermarium) projektā Kijivā 1920. gada 7. maijā Polijas Pagaidu revolucionārā komiteja (1920) kā plānotās Padomju Polijas marionešu valdība KPFSR propagandas plakāts "Ar ko beigsies panu afēra". Uzraksts uz karoga: "Lai dzīvo Padomju Polija" Polijas propagandas plakāts "Ei! Poļi, uz durkļiem!!" Ļ. Trocka aicinājumu "Esiet sardzē!" (1920). Poļu—padomju karš bija atjaunotās Polijas karš (1918–1921) pret Padomju Krieviju un tās sabiedrotajiem Padomju Ukrainu un Padomju Lietuvu—Baltkrieviju.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Poļu—padomju karš · Redzēt vairāk »
Polijas kampaņa
Ass un pro-Ass valstis (sārtā krāsā) Polijas kampaņas laikā. Latvija atzīmēta kā neitrāla valsts Vācijas un PSRS veiktā Polijas iekarošana Polijas kampaņa jeb Ceturtā Polijas dalīšana ir apzīmējums Trešā reiha, Slovākijas un PSRS karam pret Polijas Otro republiku, kas ilga no 1939.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Polijas kampaņa · Redzēt vairāk »
Polijas Karaliste (1025—1385)
Pjastu karogs Karalistes teritoriālās izmaiņas pēc 1000. gada Polijas Karaliste (1025—1385) izveidojās līdz ar pirmā karaļa Boļeslava I Drosmīgā kronēšanu 1025.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Polijas Karaliste (1025—1385) · Redzēt vairāk »
Polijas Karaliste (1815—1915)
Karalistes karogs līdz 1831. gadam Polijas teritoriju sadalīšana 19. gadsimta sākumā Karalistes administratīvais dalījums, 1830 Polijas karaliste, 1860 Polijas Karaliste (1815—1915) jeb Polijas cariste, bieži saukta arī par Kongresa Poliju, bija konstitucionālā monarhija, kas tika radīta 1815.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Polijas Karaliste (1815—1915) · Redzēt vairāk »
Polijas kroņa zemes
Ar sarkanu iezīmētas Polijas kroņa zemes 1635. gadā Polijas kroņa zemes (poļu: Korona Królestwa Polskiego, latīņu: Corona Regni Poloniae) ir nosaukums poļu pārvaldē esošajām zemēm Polijas-Lietuvas personālūnijas periodā no 1386.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Polijas kroņa zemes · Redzēt vairāk »
Polijas Otrā republika
Polijas Otrā republika (pēc 1919. gada 13. marta oficiāli Rzeczpospolita Polska) bija 1918.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Polijas Otrā republika · Redzēt vairāk »
Polijas ultimāts Lietuvai
Polijas ultimāts Lietuvai attiecas uz krīzi Polijas un Lietuvas attiecībās 1938.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Polijas ultimāts Lietuvai · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »
Polocka
Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Polocka · Redzēt vairāk »
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Prūši · Redzēt vairāk »
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Prūsija · Redzēt vairāk »
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Prūsijas krusta kari
Prūsijas krusta karu un Livonijas krusta karu norise Prūšu cilšu zemes Prūsijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem, un apzīmē baltu tautas prūšu apdzīvotās Prūsijas iekarošanu un kristīšanu, ko no 1217.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Prūsijas krusta kari · Redzēt vairāk »
PSRS un Vācijas 1939. gada līgumu slepenie papildprotokoli
PSRS un Vācijas 1939. gada 23. augusta līguma slepenā papildprotokola vācu versija. PSRS un Vācijas 1939. gada līgumu slepenajos papildprotokolos 1939. gadā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) PSRS un Vācijas 1939. gada līgumu slepenie papildprotokoli bija slepenas papildus vienošanās starp Padomju Savienības un Vācijas valdībām par Ziemeļeiropas un Austrumeiropas sadalīšanu "interešu sfērās", kas patiesībā nozīmēja vienošanos par Polijas un četru Baltijas valstu (Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas) sadalīšanu un okupāciju, kā arī Rumānijas teritorijas samazināšanu.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un PSRS un Vācijas 1939. gada līgumu slepenie papildprotokoli · Redzēt vairāk »
Ptolemajs
Klaudijs Ptolemajs (dzimis ap 90. gadu, miris ap 168. gadu) bija sengrieķu valodā rakstošs 2. gadsimta astronoms, matemātiķis, ģeogrāfs, mūzikas teorētiķis, optiķis un astrologs no Ēģiptes, kas tolaik atradās Romas impērijas sastāvā.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Ptolemajs · Redzēt vairāk »
Rūpniecība
Tērauda lietuves rūpnīca Pensilvānijā, ASV Rūpniecība jeb industrija (— ‘rosība, darbība’) ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kura ietver dažādu preču ražošanu.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Rūpniecība · Redzēt vairāk »
Referendums
Itālijā Referendums (no — 'paziņojamais') jeb tautas nobalsošana ir vēlētāju balsošana par kādu konkrētu sabiedrībā populāru valsts vai sabiedrības dzīves jautājumu (likumu, konstitūciju, to labojumiem, grozījumiem, atcelšanu, u.c. jautājumiem).
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Referendums · Redzēt vairāk »
Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija
Karoga vektorizētā versija Bermonts ar saviem virsniekiem un pareizticīgo priesteriem 1919. gada vasarā Šlageteram, atbilstoši 1919. gada 6. oktobra līgumam starp Vācu leģionu un Krievijas Rietumu Brīvprātīgo armijas virspavēlnieku (Bermontu-Avalovu) Vienas markas pagaidu maiņas zīme (averss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Vienas markas kaseszīme (reverss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Rietumu Brīvprātīgo armija, vāciski saukta arī par Krievijas Rietumu armiju jeb Rietumkrievijas Atbrīvošanas armiju, kā arī saukti par Bermontiešiem, bija Pāvela Bermonta-Avalova komandētā un Rīdigera fon der Golca atbalstītā krievu un vācu algotņu armija, kas Brīvības cīņu laikā 1919.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija · Redzēt vairāk »
Rolands Pakss
Rolands Pakss (dzimis) ir lietuviešu politiķis, laika posmā no 2003.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Rolands Pakss · Redzēt vairāk »
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Romas impērija · Redzēt vairāk »
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Romas pāvests · Redzēt vairāk »
Rutēņi
Helmā dzīvojošie rutēņi, 1861. gada litogrāfija Rutēņi (rutēņu: русины, русини, рѹсіны), mūsdienās daļa no ukraiņu tautas, vēsturiski — nosaukums tagadējās Baltkrievijas un Ukrainas zemēs dzīvojošajiem austrumslāviem.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Rutēņi · Redzēt vairāk »
Sajūdis
Lietuvas pastmarka "Sajūža" 20. gadadienai V. Landsberģis, "Sajūža" līderis 1988.—1990. gados Sajūdis ( — 'kustība'), sākotnēji pazīstams kā Lietuvas Pārbūves kustība, vēlāk Lietuvas kustība, ir politiskā organizācija, kas vadīja cīņu par Lietuvas neatkarību 1980.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Sajūdis · Redzēt vairāk »
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »
Saules kauja
Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Saules kauja · Redzēt vairāk »
Savstarpējās palīdzības pakts starp Lietuvu un PSRS
Karikatūra par bāzu līguma parakstīšanu (''Japan Times'', 1939. gada oktobrī). Lietuvas un PSRS Savstarpējās palīdzības pakts (lietuviski: Lietuvos-Sovietų Sąjungos savitarpio pagalbos sutartis), padomju militārā spiediena rezultātā 1939.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Savstarpējās palīdzības pakts starp Lietuvu un PSRS · Redzēt vairāk »
Sēļi
Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Sēļi · Redzēt vairāk »
Sejni
Sejni — pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistē, uz austrumiem no Suvalkiem.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Sejni · Redzēt vairāk »
Simons Daukants
Simons Daukants (dzimis, miris) bija lietuviešu vēsturnieks, rakstnieks un folklorists, pirmās lietuviski sarakstītās lietuviešu vēstures autors.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Simons Daukants · Redzēt vairāk »
Skalvji
Skalvju pārējo baltu zemes ap 1200. gadu Skalvji bija kuršiem un prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Skalvji · Redzēt vairāk »
Sociāldemokrātija
roze kļuva par vienu no pazīstamākajiem sociāldemokrātu simboliem pēc Otrā pasaules kara. Sociāldemokrātija ir politiska ideoloģija, kas aizstāv ideju par pakāpeniskas evolūcijas ceļā sasniedzamu demokrātisko sociālismu.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Sociāldemokrātija · Redzēt vairāk »
Somugri
Somugru valodu izplatība, kas sakrīt ar somugru apdzīvoto teritoriju Somugri ir cilšu un tautu grupa, kas dzīvo Ziemeļeiropā, Austrumeiropā, Ziemeļāzijā un Vidusdonavas zemienē.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Somugri · Redzēt vairāk »
Sovetska (Kaļiņingradas apgabals)
Sovetska, līdz 1946.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Sovetska (Kaļiņingradas apgabals) · Redzēt vairāk »
Stasis Raštiķis
Stasis Raštiķis (—) bija lietuviešu ģenerālis, Lietuvas armijas komandieris (1935 — 1940), kā arī kara ministrs (1938 — 1940).
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Stasis Raštiķis · Redzēt vairāk »
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Stefans Batorijs · Redzēt vairāk »
Sudrabs
Sudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ag un atomskaitli 47.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Sudrabs · Redzēt vairāk »
Suvalki
Suvalki ir pilsēta Polijas galējos ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistē seno jātvingu zemē — Sūduvā apmēram 30 km no Lietuvas robežas.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Suvalki · Redzēt vairāk »
Suvalkija
Suvalkija, arī Sūduva ir viens no 5 Lietuvas etnogrāfiskajiem novadiem Nemunas kreisajā krastā, kura centrs ir Marijampole.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Suvalkija · Redzēt vairāk »
Suvalku guberņa
Suvalku guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1867–1915), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidrietumu daļa un Polijas ziemeļaustrumu daļa.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Suvalku guberņa · Redzēt vairāk »
Svidras kultūra
Svidras kultūras izplatības pamatareāls. Svidras kultūra bija senā akmens laikmeta (paleolīta) kultūra (9.-8. gadu tk. p.m.ē.) Polijā, Lietuvā un Baltkrievijā.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Svidras kultūra · Redzēt vairāk »
Tautu Savienība
Ženēvā Tautu Savienība jeb Nāciju Līga bija globāla starpvaldību organizācija, kura dibināta no 1919.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Tautu Savienība · Redzēt vairāk »
Teodors Hercls
Teodors Hercls (dzimis kā Benjamins Zeevs Hercls (Binyamin Ze'ev Herzl), miris, 1949. gadā pārapbedīts Jeruzalemē) bija Budapeštā dzimis austriešu žurnālists, mūsdienu cionisma un idejiskais Izraēlas valsts dibinātājs.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Teodors Hercls · Redzēt vairāk »
Traķu kunigaitija
Ķēstuta zīmogs (KYNSTVTTE DVX DE TRACKEN, 1379) Mūsdienu Traķu rajona ģerbonis. Traķu kunigaitija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa ar centru Traķos, kas bija pakļauta dižkunigaiša Ģedimina dēlam Ķēstutim un viņa pēcnācējiem.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Traķu kunigaitija · Redzēt vairāk »
Traidens
Traidens jeb Traidenis bija ķēniņš un Lietuvas valdnieks (vācu: kunic Thoreiden, der hêrre in Lettowen) no 1270.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Traidens · Redzēt vairāk »
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Trešais reihs · Redzēt vairāk »
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Ukraina · Redzēt vairāk »
Upīte
Upīte (''Upita''). Upīte bija seno zemgaļu un aukštaišu apdzīvota zeme tagadējā Panevēžas apriņķa teritorijā Lietuvas ziemeļu daļā.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Upīte · Redzēt vairāk »
Valds Adamkus
Valds Adamkus (dzimis Valdemārs Adamkavičs Kauņā) ir bijušais Lietuvas prezidents.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Valds Adamkus · Redzēt vairāk »
Varšavas hercogiste
Hercogistes teritorija 1807-1809 Hercogistes teritorija pēc 1809. gada Varšavas hercogiste bija Napoleona franču impērijas satelītvalsts, pastāvēja no 1807.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Varšavas hercogiste · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vīnes kongress
Žana Baptista Isabeja zīmējumā (1819). Vīnes kongress (1814—1815) bija visu Eiropas valstu konference Austrijas ārlietu ministra Klēmensa fon Meterniha vadībā, kas tika sasaukta pēc Napoleona karu izraisītajām politiskajām pārmaiņām un kurā vienojās par jaunajām valstu robežām un starpvalstu attiecībām.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Vīnes kongress · Redzēt vairāk »
Vītauts Dižais
Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Vītauts Dižais · Redzēt vairāk »
Vītauts Landsberģis
Vītauts Landsberģis (dzimis) ir Lietuvas konservatīvs politiķis.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Vītauts Landsberģis · Redzēt vairāk »
Vītenis
Vītenis (dzimis ap 1260. gadu, miris pirms 1316. gada) bija Ģedimina dinastijas Lietuvas dižkunigaitis (ap 1295. - ap 1316.), Ģedimina vecākais brālis.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Vītenis · Redzēt vairāk »
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Viļņa · Redzēt vairāk »
Viļņas apgabals
Viļņas apgabals (dažādos brūnganos toņos) un citas Lietuvas strīdus teritorijas (1918—1940) Viļņas apgabals bija vēsturiska Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Viļņas guberņas daļa, kas starp abiem pasaules kariem bija Lietuvas un Polijas Otrās republikas strīdus teritorija.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Viļņas apgabals · Redzēt vairāk »
Viļņas arhikatedrālā bazilika
Viļņas katedrāle, pilnajā nosaukumā — Viļņas Svētā Staņislava un Vladislava arhikatedrālā bazilika ir Romas Katoļu baznīcas dievnams Viļņā, Lietuvā.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Viļņas arhikatedrālā bazilika · Redzēt vairāk »
Viļņas guberņa
Viļņas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1795, 1801-1915), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidaustrumu daļa un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļa.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Viļņas guberņa · Redzēt vairāk »
Viļņas kunigaitija
Ģedimina dzimtas ģerbonis. Viļņas kunigaitija jeb Lietuvas kunigaitija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa, kas dižkunigaiša Ģedimina valdīšanas laikā (1316-1341) bija tieši pakļauta Lietuvas (Viļņas) dižkunigaitim.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Viļņas kunigaitija · Redzēt vairāk »
Viļņas Universitāte
Viļņas Universitāte ir lielākā un vecākā Lietuvas universitāte, tā ir arī vecākā universitāte Baltijas valstīs.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Viļņas Universitāte · Redzēt vairāk »
Vikingu laiki
Ladoga, Novgoroda un Kijeva Senajā Krievzemē. Vikingu dibinātās valstis 8. gs. (tumši sarkanā krāsā), 9.gs. (sarkanā krāsā), 10. gs. (oranžā krāsā) un 11.gs. (dzeltenā krāsā). Zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi Pēc Sicīlijas normaņu ķēniņa Rogera II rīkojuma tapusī pasaules karte (''Tabula Rogeriana'', 1154). Vikingu laiki ir Eiropas historiogrāfijā pieņemts apzīmējums viduslaiku periodam Ziemeļeiropas zemēs no 8.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Vikingu laiki · Redzēt vairāk »
Vilhelms fon Urahs
Vilhelms fon Urahs (dzimis, miris) bija vācu firsts, Urahas hercogs un Virtenbergas grāfs, kuru 1918.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Vilhelms fon Urahs · Redzēt vairāk »
Vincs Kudirka
Vincs Kudirka (dzimis, miris) bija lietuviešu literāts, publicists, komponists un ārsts.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Vincs Kudirka · Redzēt vairāk »
Vitebska
Vitebska, arī Vicjebska un Vicebska ir pilsēta Baltkrievijas ziemeļaustrumos pie Daugavas, Vitebskas apgabala centrs.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Vitebska · Redzēt vairāk »
Vitebskas guberņa
Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Vitebskas guberņa · Redzēt vairāk »
Vladislavs IV Vāsa
Vladislavs IV Vāsa, krievu tradīcijā saukts par Vladislavu I jeb koroļēviču Vladislavu Žigimontoviču; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Krievijas ievēlētais cars no 1610. gada līdz 1613. gadam (formāli līdz 1634.), kad tika atcelts no troņa, un Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1632. gada līdz savai nāvei 1648. gadā. Pretendēja arī uz Zviedrijas karaļa troni.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Vladislavs IV Vāsa · Redzēt vairāk »
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Zelta Orda · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »
1009. gads
1009.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un 1009. gads · Redzēt vairāk »
1208. gads
1208.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un 1208. gads · Redzēt vairāk »
1230. gads
1230.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un 1230. gads · Redzēt vairāk »
1236. gads
1236.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un 1236. gads · Redzēt vairāk »
1240. gads
1240.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un 1240. gads · Redzēt vairāk »
1251. gads
1251.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un 1251. gads · Redzēt vairāk »
1253. gads
1253.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un 1253. gads · Redzēt vairāk »
1263. gads
1263.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un 1263. gads · Redzēt vairāk »
1269. gads
1269.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un 1269. gads · Redzēt vairāk »
13. gadsimts
13.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un 13. gadsimts · Redzēt vairāk »
1316. gads
1316.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un 1316. gads · Redzēt vairāk »
1323. gads
1323.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un 1323. gads · Redzēt vairāk »
1341. gads
1341.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un 1341. gads · Redzēt vairāk »
1345. gads
1345.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un 1345. gads · Redzēt vairāk »
1377. gads
1377.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un 1377. gads · Redzēt vairāk »
1385. gads
1385.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un 1385. gads · Redzēt vairāk »
1386. gads
1386.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un 1386. gads · Redzēt vairāk »
1410. gads
1410.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un 1410. gads · Redzēt vairāk »
1569. gads
1569.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un 1569. gads · Redzēt vairāk »
1696. gads
1696.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un 1696. gads · Redzēt vairāk »
1772. gads
1772.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un 1772. gads · Redzēt vairāk »
1793. gads
1793.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un 1793. gads · Redzēt vairāk »
1795. gads
1795.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un 1795. gads · Redzēt vairāk »
18. gadsimts
18.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »
1812. gada karš
1812.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un 1812. gada karš · Redzēt vairāk »
1830. gads
1830 (MDCCCXXX) bija parastais gads, kas sākās piektdienā.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un 1830. gads · Redzēt vairāk »
1831. gads
1831.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un 1831. gads · Redzēt vairāk »
1905. gada revolūcija
1905. gada 17. oktobra manifesta atbalsta demonstrācija (Iļja Repins, 1911). 1905.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un 1905. gada revolūcija · Redzēt vairāk »
1941. gada jūnija deportācijas
Hildas Vīkas glezna "Aizvestie". 1941.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un 1941. gada jūnija deportācijas · Redzēt vairāk »
1941. gada padomju-vācu tirdzniecības un robežas līgumi
Vilkavišķu apvidū (sārtā krāsā). Eitkūnos (''Eydtkau'') 1941. gada 28. februārī. 1941.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un 1941. gada padomju-vācu tirdzniecības un robežas līgumi · Redzēt vairāk »
3. jūlijs
3.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un 3. jūlijs · Redzēt vairāk »
6. jūlijs
6.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture un 6. jūlijs · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Lietuvas Republika (1918-1940).
