Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Lietuviešu valoda

Indekss Lietuviešu valoda

Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir Lietuvas oficiālā valoda kopš 1918.

104 attiecības: Afrikāta, Aizguvums, Alofons, Alveolārs līdzskanis, Amerikas Savienotās Valstis, Anīkšči, Angļu valoda, Anglicisms, Austrumprūsija, Ķēdaiņi, Baltijas pārkrievošana, Baltijas valstis, Baltkrievija, Baltkrievu valoda, Baltu valodas, Baznīca (celtne), Dentāls līdzskanis, Divskaitlis, Esi sveicināta, Marija, Franču valoda, Goti, Grāmata, Grieķu valoda, Gurķis, Igauņu valoda, Illatīvs, Indoeiropiešu valodas, Izloksne, Janvāra sacelšanās, Jons Jablonskis, Jurbarka, Kaļiņingrada, Kartupelis, Katoļticība, Kauņa, Kirilica, Klaipēda, Kretinga, Krievijas Impērija, Krievu valoda, Kupišķi, Kurši, Kuršu kāpas, Kuršu valoda, Labiāls līdzskanis, Latīņu alfabēts, Latīņu valoda, Latgale, Latgaliešu valoda, Latviešu valoda, ..., Latvija, Lietuva, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvieši, Literārā valoda, Luterisms, Nazalizācija, Nazāls līdzskanis, Nemuna, Otrais pasaules karš, Palatāls līdzskanis, Panevēža, Patskanis, Poļu valoda, Polija, Polijas—Lietuvas ūnija, Prūši, Prūšu valoda, Prūsija, Prūsijas hercogiste, Prūsijas karaliste, Raseiņi, Reformācija, Sēļi, Sēļu valoda, Senprūšu valoda, Slāvu valodas, Slēdzenis, Somu valoda, Somugru valodas, Tēvreize, Telši, Utena, Valoda, Valodniecība, Varņi, Vācu ordenis, Vācu valoda, Velārs līdzskanis, Viļņa, Zemgaļi, Zemgaļu valoda, 12. gadsimts, 13. gadsimts, 14. gadsimts, 1503. gads, 16. gadsimts, 18. gadsimts, 1863. gads, 1864. gads, 19. gadsimts, 1934. gads, 20. gadsimts, 21. gadsimts. Izvērst indekss (54 vairāk) »

Afrikāta

Afrikātas (sauktas arī par afrikatīviem slēdzeņiem) ir koartikulēti divcentru līdzskaņi, kas sākas kā slēdzeņi (kā vai). Atšķirībā no slēdzeņiem slēgums netiek pārrauts pēkšņi, bet pāriet spraugā: aktīvais runas orgāns (parasti mēle) pamazām attālinās no pasīvā, vaidojot spraugu, kā rezultātā skaņas realizācija ir berzeniska (kā vai), vai, atsevišķos gadījumos, kā berzeniski trilli.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Afrikāta · Redzēt vairāk »

Aizguvums

Aizguvums ir tāds vārds, kas ir ticis aizgūts no vienas valodas un iekļauts citā.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Aizguvums · Redzēt vairāk »

Alofons

Alofons ir kādas fonēmas pozicionāls variants, piemēram, latviešu valodā ir fonēmas pozicionāls variants pirms velārajiem un.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Alofons · Redzēt vairāk »

Alveolārs līdzskanis

Alveolārie līdzskaņi tiek artikulēti ar mēli pret vai tuvu augšējai alveolai (augšzobu smaganām).

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Alveolārs līdzskanis · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Anīkšči

Anīkšči ir pilsēta Lietuvas ziemeļaustrumos, 33 kilometrus uz rietumiem no Utenas.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Anīkšči · Redzēt vairāk »

Angļu valoda

Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no ģermāņu valodu saimes rietumģermāņu atzara valodām.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Angļu valoda · Redzēt vairāk »

Anglicisms

Jura Baldunčika grāmatas „Anglicismi latviešu valodā” vāks Anglicisms jeb anglisms ir aizguvums no angļu valodas kādā citā valodā.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Anglicisms · Redzēt vairāk »

Austrumprūsija

Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »

Ķēdaiņi

Ķēdaiņi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas vidienē, Nevēžas upes krastos, 51 kilometri uz ziemeļiem no Kauņas.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Ķēdaiņi · Redzēt vairāk »

Baltijas pārkrievošana

19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Baltijas pārkrievošana · Redzēt vairāk »

Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »

Baltkrievija

Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Baltkrievija · Redzēt vairāk »

Baltkrievu valoda

Baltkrievu valoda (беларуская мова, biełaruskaja mova) ir austrumslāvu valodu saimes valoda, kurā runā baltkrievi.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Baltkrievu valoda · Redzēt vairāk »

Baltu valodas

Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Baltu valodas · Redzēt vairāk »

Baznīca (celtne)

Rīgas Svētā Pētera baznīca. Baznīca (no senkrievu: божница — 'dievnīca') ir celtne, kuras galvenais mērķis ir kalpot par vietu, kur sanākt kopā kristiešu draudzei.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Baznīca (celtne) · Redzēt vairāk »

Dentāls līdzskanis

Dentāls līdzskanis ir līdzskanis, kura artikulācija tiek veikta ar mēli pret augšzobiem, kā piemēram,,,. Daudzās valodās dentālos līdzskaņus nenošķir no alveolārajiem līdzskaņiem, kam artikulācija notiek ar mēli pret smaganām.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Dentāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Divskaitlis

Divskaitlis – gramatiskā skaitļa kategorija, kas tiek izmantota daļā valodu līdztekus vienskaitlim un daudzskaitlim, norādot divus (pāra) objektus vai divu objektu veiktu darbību.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Divskaitlis · Redzēt vairāk »

Esi sveicināta, Marija

Esi sveicināta, Marija ir katoļu lūgšana, kas veltīta Jaunavai Marijai, Jēzus Kristus mātei.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Esi sveicināta, Marija · Redzēt vairāk »

Franču valoda

Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Franču valoda · Redzēt vairāk »

Goti

ariānismam. Goti bija viena no austrumģermāņu tautām, kas 3.-6.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Goti · Redzēt vairāk »

Grāmata

Grāmatas Grāmata ir neperiodisks iespieddarbs kodeksa formā ar muguriņā sastiprinātām lapām.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Grāmata · Redzēt vairāk »

Grieķu valoda

Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, ziņas par kuras lietošanu sniedzas 3500 gadu senā vēsturē.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Grieķu valoda · Redzēt vairāk »

Gurķis

Lauka gurķis (Cucumis sativus) ir ložņājošs ķirbju dzimtas augs.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Gurķis · Redzēt vairāk »

Igauņu valoda

Igauņu valoda (Eesti keel) pieder somugru valodu grupas Baltijas somu valodu atzaram un tās tuvākās radu valodas ir veru (setu), lībiešu, somu, ingru, vepsu un votu valodas.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Igauņu valoda · Redzēt vairāk »

Illatīvs

Illatīvs jeb vidus lokatīvs – viens no lokatīva locījuma paveidiem.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Illatīvs · Redzēt vairāk »

Indoeiropiešu valodas

Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodas Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāki simti valodu un dialektu.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Indoeiropiešu valodas · Redzēt vairāk »

Izloksne

2015. gada izdevuma „Viena zeme, vieni ļaudis, nav vienāda valodiņa. Latviešu valodas izlokšņu paraugi” vāks Izloksne ir nelielā apvidū runāts valodas paveids.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Izloksne · Redzēt vairāk »

Janvāra sacelšanās

Janvāra sacelšanās (1863—1864) bija bruņota sacelšanās pret Krievijas impērijas varu Polijā, Baltkrievijā un Lietuvā, lai atjaunotu pēc Polijas dalīšanas sagrauto Polijas-Lietuvas kopvalsti 1772.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Janvāra sacelšanās · Redzēt vairāk »

Jons Jablonskis

Jons Jablonskis (dzimis, miris) bija lietuviešu valodnieks un viens no lietuviešu literārās valodas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Jons Jablonskis · Redzēt vairāk »

Jurbarka

Jurbarka ir pilsēta Lietuvas rietumdaļā, Nemunas labajā krastā, pie Mituvas upes ietekas tajā.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Jurbarka · Redzēt vairāk »

Kaļiņingrada

Kaliņingrada ir Krievijas Federācijai piederoša neaizsalstoša Baltijas jūras osta, eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Kaļiņingrada · Redzēt vairāk »

Kartupelis

Kartupelis ir daudzgadīgs nakteņu ģints augs.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Kartupelis · Redzēt vairāk »

Katoļticība

Katoļticība jeb katolicisms ((katolikōs) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Katoļticība · Redzēt vairāk »

Kauņa

Kauņa ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Kauņa · Redzēt vairāk »

Kirilica

Kirilica ir alfabēts, kurā pieraksta sešas slāvu valodas - baltkrievu, bulgāru, krievu, maķedoniešu, serbu un ukraiņu, kā arī daudzas citas valodas, pamatā bijušās PSRS teritorijā.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Kirilica · Redzēt vairāk »

Klaipēda

Klaipēda (vēsturiski arī Mēmele) ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Klaipēda · Redzēt vairāk »

Kretinga

Kretinga ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas rietumos, pilsētas un arī apkārtnes seņūnijas centrs.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Kretinga · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija Eirāzijas lielvalsts no 1721.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Krievu valoda

Krievu valoda (russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā, un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Krievu valoda · Redzēt vairāk »

Kupišķi

Kupišķi ir pilsēta un pašvaldības centrs ziemeļaustrumu Lietuvā Levuo un Kupas upju krastos.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Kupišķi · Redzēt vairāk »

Kurši

Kurši, agrāk arī kūri ir viena no senajām baltu tautām, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Kurši · Redzēt vairāk »

Kuršu kāpas

Kuršu kāpas, arī Kuršu nērija, Kuršu strēle ir smilšu kāpu strēle, kas atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Kuršu kāpas · Redzēt vairāk »

Kuršu valoda

Kuršu valoda bija baltu valoda, ko runāja baltu cilts kurši, kas apdzīvoja teritorijas, kas atrodas mūsdienu Kurzemes rietumos un Lietuvas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Kuršu valoda · Redzēt vairāk »

Labiāls līdzskanis

Labiāli līdzskaņi (saukti arī par lūpeņiem) tiek artikulēti vai nu ar abām lūpām (bilabiāla artikulācija), vai ar apakšlūpu un augšzobiem (labiodentāla artikulācija).

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Labiāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Latīņu alfabēts

Latīņu alfabēts izveidojās aptuveni 6.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Latīņu alfabēts · Redzēt vairāk »

Latīņu valoda

Latīņu valoda (Lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »

Latgale

Latgale ir kultūrvēsturisks novads Latvijā.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Latgale · Redzēt vairāk »

Latgaliešu valoda

Pašvaldības, kur latgaliešu valodu ikdienā lieto vairāk kā 10% iedzīvotāju Latgaliešu valoda (latgaļu volūda, arī latgalīšu volūda) ir austrumbaltu valodas paveids.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Latgaliešu valoda · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Latvija · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Lietuva · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste (vecrietumkrievu: Великое князство Литовское, Руское, Жомойтское и иных) jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste bija lielvalsts mūsdienu Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas, Krievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »

Lietuvieši

Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Lietuvieši · Redzēt vairāk »

Literārā valoda

Literārā valoda, arī rakstu valoda, ir normēts valodas stils, kurš tipiski tiek lietots oficiālai (ne sadzīviskai) saziņai, tostarp rakstveidā.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Literārā valoda · Redzēt vairāk »

Luterisms

Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Luterisms · Redzēt vairāk »

Nazalizācija

Fonētikā nazalizācija (no — 'deguns') ir skaņu izruna ar pazeminātām mīkstajām aukslējām, kad daļa gaisa nenāk ārā pa muti, bet caur degunu.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Nazalizācija · Redzēt vairāk »

Nazāls līdzskanis

Nazāls līdzskanis (saukts arī nazāls slēdzenis vai nazāls kontinuants) veidojas nolaižot mīkstās aukslējas un ļaujot gaisam brīvi plūst caur degunu.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Nemuna

Sateces baseins Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Nemuna · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Palatāls līdzskanis

Palatālos līdzskaņus artikulē ar mēles virspusi (dorsu) paceltu pret cietajām aukslējām (palatu).

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Palatāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Panevēža

Panevēža (dažkārt saukta arī Paņevēža, Poņevēži) ir pilsēta Lietuvā, Aukštaitijas neformālā galvaspilsēta, 136 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Viļņas.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Panevēža · Redzēt vairāk »

Patskanis

Mutes dobuma rentgenuzņēmumi patskaņu izrunas laikā Patskanis fonētikā ir skaņas veids, kura artikulācijā gaisa straumes ceļā nav būtisku šķēršļu, tātad, izrunas laikā gaiss plūst brīvi caur mutes dobumu.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Patskanis · Redzēt vairāk »

Poļu valoda

Poļu valoda (język polski, polszczyzna) ir viena no rietumslāvu valodām.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Poļu valoda · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Polija · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospoļita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla monarhija Centrālaustrumeiropā no 1569.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Prūši

Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Prūši · Redzēt vairāk »

Prūšu valoda

Prūšu valoda var būt.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Prūšu valoda · Redzēt vairāk »

Prūsija

Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Prūsija · Redzēt vairāk »

Prūsijas hercogiste

Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Prūsijas karaliste

Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Prūsijas karaliste · Redzēt vairāk »

Raseiņi

Raseiņi ir sena Žemaitijas pilsēta, pašvaldības centrs 76 km uz ziemeļrietumiem no Kauņas.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Raseiņi · Redzēt vairāk »

Reformācija

Protestantu reformācija bija kustība 16.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Reformācija · Redzēt vairāk »

Sēļi

Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Sēļi · Redzēt vairāk »

Sēļu valoda

Augšzemnieku dialekta sēliskās izloksnes (dziļās un nedziļās) parāda asimilētās sēļu valodas izplatību abās Daugavas pusēs. Sēļu valoda ir izmirusi indoeiropiešu valodu saimes, baltu valodu grupas valoda.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Sēļu valoda · Redzēt vairāk »

Senprūšu valoda

Senprūšu valoda (Prūsiskan vai Prūsiskai Bilā) ir izmirusi valoda, kas pieder pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Senprūšu valoda · Redzēt vairāk »

Slāvu valodas

Slāvu valodas Slāvu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un saskaņā ar Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēzi ir cēlušās no pirmvalodas, no kuras veidojušās arī baltu valodas.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Slāvu valodas · Redzēt vairāk »

Slēdzenis

Slēdzenis, eksplozīvs slēdzenis, vai oklūzīvs ir līdzskanis, ko rada pārtraucot gaisa plūsmu balss traktā.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Slēdzenis · Redzēt vairāk »

Somu valoda

Somu valoda (suomen kieli) ir somugru valodu saimes Baltijas jūras valodu grupas valoda, oficiāla valoda Somijā (līdzās zviedru valodai).

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Somu valoda · Redzēt vairāk »

Somugru valodas

Somugru un samodiešu valodu izplatība mūsdienās. Somugru valodas urāliešu valodu virssaimes ciltskokā. Somugru valodas ir valodu saime, kas ir radniecīga samodiešu valodām (ņencu u.c.) un kopā ar tām pieder pie urāliešu valodu virssaimes.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Somugru valodas · Redzēt vairāk »

Tēvreize

Svētlaimes kalnā, kad Jēzus Kristus esot pirmo reizi teicis Tēvreizi. Tēvreize, arī Mūsu Tēvs vai Dieva lūgšana, ir nosaukums kristiešu lūgšanai, kuru ir teicis Jēzus Kristus.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Tēvreize · Redzēt vairāk »

Telši

Telši (žemaitiski:Telšē) ir pilsēta Lietuvas ziemeļrietumos, neformālā Žemaitijas galvaspilsēta.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Telši · Redzēt vairāk »

Utena

Utena ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Utena · Redzēt vairāk »

Valoda

Teotivakanā, kur attēlots runājošs cilvēks Valoda ir artikulētu zīmju kopums, cilvēku sazināšanās līdzeklis.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Valoda · Redzēt vairāk »

Valodniecība

Valodniecība ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību Valodniecība jeb lingvistika (— "valoda") ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Valodniecība · Redzēt vairāk »

Varņi

Varņi ir pilsēta Lietuvā uz dienvidiem no Telšiem pie Varneles upes.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Varņi · Redzēt vairāk »

Vācu ordenis

Vācu ordeņa simbols - melns krusts baltā laukā. Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT - Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »

Vācu valoda

Vācu valoda (Deutsch) ir viena no pasaules visizplatītākajām valodām.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Vācu valoda · Redzēt vairāk »

Velārs līdzskanis

Velāri līdzskaņi tiek artikulēti ar mēles pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Velārs līdzskanis · Redzēt vairāk »

Viļņa

Viļņas katedrāle Viļņa ir pilsēta Lietuvas dienvidaustrumos, Neres un Viļņas upes sateces vietā.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Viļņa · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu apdzīvotās teritorijas aptuveni 12.-13. gs. mijā. Robežas ir aptuvenas Zemgaļi (vai Žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Zemgaļu valoda

Zemgaļu valoda ir izmirusi indoeiropiešu valodu saimes, baltu valodu grupas valoda.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Zemgaļu valoda · Redzēt vairāk »

12. gadsimts

12.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un 12. gadsimts · Redzēt vairāk »

13. gadsimts

13.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un 13. gadsimts · Redzēt vairāk »

14. gadsimts

14.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un 14. gadsimts · Redzēt vairāk »

1503. gads

1503.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un 1503. gads · Redzēt vairāk »

16. gadsimts

16.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un 16. gadsimts · Redzēt vairāk »

18. gadsimts

18.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »

1863. gads

1863.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un 1863. gads · Redzēt vairāk »

1864. gads

1864.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un 1864. gads · Redzēt vairāk »

19. gadsimts

19.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »

1934. gads

1934.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un 1934. gads · Redzēt vairāk »

20. gadsimts

20.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un 20. gadsimts · Redzēt vairāk »

21. gadsimts

21.

Jaunums!!: Lietuviešu valoda un 21. gadsimts · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Leišu valoda.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »