Ātrāk nekā pārlūku!
109 attiecības: Afrikāta, Aizguvums, Alofons, Alveolārs līdzskanis, Amerikas Savienotās Valstis, Anīkšči, Angļu valoda, Anglicisms, Apvidvārds, Austrumprūsija, Ģermānisms, Ķēdaiņi, Baltijas pārkrievošana, Baltijas valstis, Baltkrievija, Baltkrievu valoda, Baltu valodas, Baltu-slāvu valodas, Baznīca (celtne), Dentāls līdzskanis, Divskaitlis, Encyclopædia Britannica, Esi sveicināta, Marija, Franču valoda, Goti, Grāmata, Grieķu valoda, Gurķis, Igauņu valoda, Illatīvs, Indoeiropiešu valodas, Izloksne, Janvāra sacelšanās, Jons Jablonskis, Jurbarka, Karaļauči, Kartupelis, Katoļticība, Kauņa, Kirilica, Klaipēda, Kretinga, Krievijas Impērija, Krievu valoda, Kupišķi, Kurši, Kuršu kāpas, Kuršu valoda, Labiāls līdzskanis, Latīņu raksts, ..., Latīņu valoda, Latgale, Latgaliešu valoda, Latviešu valoda, Latvija, Lietuva, Lietuvas lielkņaziste, Literārā valoda, Luterisms, Martīna Mažvīda katehisms, Nazalizācija, Nazāls līdzskanis, Nemuna, Otrais pasaules karš, Palatāls līdzskanis, Panevēža, Patskanis, Poļu valoda, Polija, Polijas—Lietuvas ūnija, Prūši, Prūsija, Prūsijas hercogiste, Prūsijas Karaliste, Raseiņi, Reformācija, Sēļi, Sēļu valoda, Senprūšu valoda, Slāvu valodas, Slēdzenis, Somu valoda, Somugru valodas, Tēvreize, Telši, Utena, Valoda, Valodniecība, Valsts valoda, Varņi, Vācu ordenis, Vācu valoda, Velārs līdzskanis, Viļņa, Visuotinė lietuvių enciklopedija, Zemgaļi, Zemgaļu valoda, 12. gadsimts, 13. gadsimts, 14. gadsimts, 1503. gads, 16. gadsimts, 18. gadsimts, 1863. gads, 1864. gads, 19. gadsimts, 1934. gads, 20. gadsimts, 21. gadsimts. Izvērst indekss (59 vairāk) »
Afrikāta
Afrikātas (sauktas arī par afrikatīviem slēdzeņiem) ir koartikulēti divcentru līdzskaņi, kas sākas kā slēdzeņi (kā vai). Atšķirībā no slēdzeņiem slēgums netiek pārrauts pēkšņi, bet pāriet spraugā: aktīvais runas orgāns (parasti mēle) pamazām attālinās no pasīvā, vaidojot spraugu, kā rezultātā skaņas realizācija ir berzeniska (kā vai), vai, atsevišķos gadījumos, kā berzeniski trilli.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Afrikāta · Redzēt vairāk »
Aizguvums
Aizguvums ir tāds vārds, kas ir ticis aizgūts no vienas valodas un iekļauts citā.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Aizguvums · Redzēt vairāk »
Alofons
Alofons ir kādas fonēmas pozicionāls variants, piemēram, latviešu valodā ir fonēmas pozicionāls variants pirms velārajiem un.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Alofons · Redzēt vairāk »
Alveolārs līdzskanis
Alveolārie līdzskaņi tiek artikulēti ar mēli pret vai tuvu augšējai alveolai (augšzobu smaganām).
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Alveolārs līdzskanis · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Anīkšči
Anīkšči ir pilsēta Lietuvas ziemeļaustrumos, 33 kilometrus uz rietumiem no Utenas.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Anīkšči · Redzēt vairāk »
Angļu valoda
Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Angļu valoda · Redzēt vairāk »
Anglicisms
Jura Baldunčika grāmatas „Anglicismi latviešu valodā” vāks Anglicisms jeb anglisms ir aizguvums no angļu valodas kādā citā valodā.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Anglicisms · Redzēt vairāk »
Apvidvārds
Apvidvārdi jeb dialektismi ir vārdi, ko lieto tikai kāda apvidus izloksnē, izlokšņu grupā vai dialektā un kas nepieder pie literārās valodas leksikas.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Apvidvārds · Redzēt vairāk »
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »
Ģermānisms
Ģermānisms jeb vācisms ir aizguvums no vācu valodas (piemēram, augšvācu, lejasvācu valodas vai tās dialektiem).
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Ģermānisms · Redzēt vairāk »
Ķēdaiņi
Ķēdaiņi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas vidienē, Nevēžas upes krastos, 51 kilometru uz ziemeļiem no Kauņas.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Ķēdaiņi · Redzēt vairāk »
Baltijas pārkrievošana
19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Baltijas pārkrievošana · Redzēt vairāk »
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Baltkrievija · Redzēt vairāk »
Baltkrievu valoda
Baltkrievu valoda (беларуская мова) ir austrumslāvu valodu saimes valoda, kurā galvenokārt runā baltkrievi.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Baltkrievu valoda · Redzēt vairāk »
Baltu valodas
Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Baltu valodas · Redzēt vairāk »
Baltu-slāvu valodas
Baltu-slāvu valodas, dažkārt arī baltslāvu valodas, ir pie indoeiropiešu valodu saimes piederošas valodas.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Baltu-slāvu valodas · Redzēt vairāk »
Baznīca (celtne)
Rīgas Svētā Pētera baznīca. Baznīca (no senkrievu: божница — 'dievnīca') ir celtne, kuras galvenais mērķis ir kalpot par vietu, kur sanākt kopā kristiešu draudzei.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Baznīca (celtne) · Redzēt vairāk »
Dentāls līdzskanis
Dentāls līdzskanis ir līdzskanis, kura artikulācija tiek veikta ar mēli pret augšzobiem, kā piemēram,,,. Daudzās valodās dentālos līdzskaņus nenošķir no alveolārajiem līdzskaņiem, kam artikulācija notiek ar mēli pret smaganām.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Dentāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Divskaitlis
Divskaitlis ir gramatiskā skaitļa kategorija, kas tiek izmantota daļā valodu līdztekus vienskaitlim un daudzskaitlim, norādot divus (pāra) objektus vai divu objektu veiktu darbību.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Divskaitlis · Redzēt vairāk »
Encyclopædia Britannica
''Encyclopaedia Britannica'' vairāki izdevumi vienkopus Encyclopædia Britannica (no latīņu valodas — 'Britu enciklopēdija') ir universāla enciklopēdija, kuru izdod uzņēmums Encyclopædia Britannica, Inc. Tā ir vecākā joprojām izdotā enciklopēdija pasaulē.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Encyclopædia Britannica · Redzēt vairāk »
Esi sveicināta, Marija
Esi sveicināta, Marija ir katoļu lūgšana, kas veltīta Jaunavai Marijai, Jēzus Kristus mātei.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Esi sveicināta, Marija · Redzēt vairāk »
Franču valoda
Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Franču valoda · Redzēt vairāk »
Goti
ariānismam. Goti bija viena no austrumģermāņu tautām, kam 3.—6.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Goti · Redzēt vairāk »
Grāmata
Grāmatas Grāmata ir neperiodisks iespieddarbs kodeksa formā ar muguriņā sastiprinātām lapām.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Grāmata · Redzēt vairāk »
Grieķu valoda
Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Grieķu valoda · Redzēt vairāk »
Gurķis
Sējas gurķis (Cucumis sativus), arī lauka gurķis, ir ložņājošs viengadīgs ķirbju dzimtas kultūraugs.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Gurķis · Redzēt vairāk »
Igauņu valoda
Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Igauņu valoda · Redzēt vairāk »
Illatīvs
Illatīvs – viens no lokatīva locījuma paveidiem.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Illatīvs · Redzēt vairāk »
Indoeiropiešu valodas
Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodu statuss pasaulē Indoeiropiešu valodu koks Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Indoeiropiešu valodas · Redzēt vairāk »
Izloksne
2015. gada izdevuma „Viena zeme, vieni ļaudis, nav vienāda valodiņa. Latviešu valodas izlokšņu paraugi” vāks Izloksne ir nelielā apvidū runāts valodas paveids.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Izloksne · Redzēt vairāk »
Janvāra sacelšanās
1863. un 1864. gada sacelšanās vietas Lietuvā, Baltkrievijā un Ukrainā. Janvāra sacelšanās (1863—1864) bija bruņota sacelšanās pret Krievijas Impērijas varu Polijā, Baltkrievijā un Lietuvā, lai atjaunotu pēc Polijas dalīšanas sagrauto Polijas—Lietuvas kopvalsti 1772.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Janvāra sacelšanās · Redzēt vairāk »
Jons Jablonskis
Jons Jablonskis (dzimis, miris) bija lietuviešu valodnieks un viens no lietuviešu literārās valodas pamatlicējiem.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Jons Jablonskis · Redzēt vairāk »
Jurbarka
Jurbarka ir pilsēta Lietuvas rietumdaļā, Nemunas labajā krastā, pie Mituvas upes ietekas tajā.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Jurbarka · Redzēt vairāk »
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Karaļauči · Redzēt vairāk »
Kartupelis
Kartupelis ir daudzgadīgs nakteņu ģints augs.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Kartupelis · Redzēt vairāk »
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Katoļticība · Redzēt vairāk »
Kauņa
Kauņa ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Kauņa · Redzēt vairāk »
Kirilica
Kirilica (bulgāru un, krievu un) vai kiriliskais raksts ir alfabētiska rakstība, kas ir plaši lietota austrumslāvu un dienvidslāvu valodām, kā arī vairākām neslāvu valodām Krievijā un oficiāla rakstu sistēma arī Kazahstānā, Kirgizstānā, Tadžikistānā un Mongolijā.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Kirilica · Redzēt vairāk »
Klaipēda
Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Klaipēda · Redzēt vairāk »
Kretinga
Kretinga ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas rietumos, pilsētas un arī apkārtnes seņūnijas centrs.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Kretinga · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Krievu valoda · Redzēt vairāk »
Kupišķi
Kupišķi ir pilsēta un pašvaldības centrs ziemeļaustrumu Lietuvā Levuo un Kupas upju krastos.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Kupišķi · Redzēt vairāk »
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Kurši · Redzēt vairāk »
Kuršu kāpas
Kuršu kāpas, arī Kuršu nērija vai Kuršu strēle, ir smilšu kāpu strēle, kas atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Kuršu kāpas · Redzēt vairāk »
Kuršu valoda
Kuršu valoda bija baltu valoda, ko runāja baltu cilts kurši, kas apdzīvoja mūsdienu Kurzemes rietumus un Lietuvas ziemeļrietumus.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Kuršu valoda · Redzēt vairāk »
Labiāls līdzskanis
Labiāli līdzskaņi (saukti arī par lūpeņiem) tiek artikulēti vai nu ar abām lūpām (bilabiāla artikulācija), vai ar apakšlūpu un augšzobiem (labiodentāla artikulācija).
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Labiāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Latīņu raksts
Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Latīņu raksts · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Latgale · Redzēt vairāk »
Latgaliešu valoda
2021. gada administratīvi teritoriālās reformas). Latgaliešu (latgalīšu) jeb latgaļu valoda (latgaļu volūda) ir indoeiropiešu valodu saimes austrumbaltu atzara latviešu valodas dialekts.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Latgaliešu valoda · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Latvija · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Literārā valoda
Literārā valoda, standartvaloda, standarta valoda, arī rakstu valoda, ir normēts valodas stils, kurš tipiski tiek lietots oficiālai (ne sadzīviskai) saziņai, tostarp rakstveidā.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Literārā valoda · Redzēt vairāk »
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Luterisms · Redzēt vairāk »
Martīna Mažvīda katehisms
Viens no diviem saglabājušamies katehisma eksemplāriem, Viļņas Universitātes bibliotēka Martīna Mažvīda katehisms ir Martīna Mažvīda lietuviski sarakstīta un Hansa Veinreiha 1547.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Martīna Mažvīda katehisms · Redzēt vairāk »
Nazalizācija
Fonētikā nazalizācija (no — 'deguns') ir skaņu izruna ar pazeminātām mīkstajām aukslējām, kad daļa gaisa nenāk ārā pa muti, bet caur degunu.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Nazalizācija · Redzēt vairāk »
Nazāls līdzskanis
Nazāls līdzskanis (saukts arī nazāls slēdzenis vai nazāls kontinuants) veidojas nolaižot mīkstās aukslējas un ļaujot gaisam brīvi plūst caur degunu.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Nemuna
Sateces baseins Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Nemuna · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Palatāls līdzskanis
Palatālos līdzskaņus artikulē ar mēles virspusi (dorsu) paceltu pret cietajām aukslējām (palatu).
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Palatāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Panevēža
Panevēža (dažkārt saukta arī Paņevēža, Poņevēži) ir pilsēta Lietuvā, Aukštaitijas neformālā galvaspilsēta, 136 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Viļņas.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Panevēža · Redzēt vairāk »
Patskanis
Mutes dobuma rentgenuzņēmumi patskaņu izrunas laikā Patskanis fonētikā ir skaņas veids, kura artikulācijā gaisa straumes ceļā nav būtisku šķēršļu, tātad, izrunas laikā gaiss plūst brīvi caur mutes dobumu.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Patskanis · Redzēt vairāk »
Poļu valoda
Poļu valoda (język polski, polszczyzna) ir viena no rietumslāvu valodām.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Poļu valoda · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Polija · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Prūši · Redzēt vairāk »
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Prūsija · Redzēt vairāk »
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Raseiņi
Raseiņi ir sena Žemaitijas pilsēta, pašvaldības centrs 76 km uz ziemeļrietumiem no Kauņas.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Raseiņi · Redzēt vairāk »
Reformācija
Protestantu kustības atzaru izplatība Eiropā Polijas—Lietuvas kopvalstī 1573. gadā Protestantu reformācija bija 16.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Reformācija · Redzēt vairāk »
Sēļi
Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Sēļi · Redzēt vairāk »
Sēļu valoda
Sēļu valoda ir izmirusi indoeiropiešu valodu saimes, baltu valodu grupas valoda.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Sēļu valoda · Redzēt vairāk »
Senprūšu valoda
Senprūšu valoda (Prūsiskan vai Prūsiska bilā) ir izmirusi valoda, kas pieder pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Senprūšu valoda · Redzēt vairāk »
Slāvu valodas
Slāvu valodas Slāvu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un saskaņā ar Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēzi ir cēlušās no pirmvalodas, no kuras veidojušās arī baltu valodas.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Slāvu valodas · Redzēt vairāk »
Slēdzenis
Slēdzenis, eksplozīvs slēdzenis, vai oklūzīvs ir līdzskanis, ko rada pārtraucot gaisa plūsmu balss traktā.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Slēdzenis · Redzēt vairāk »
Somu valoda
Somu valoda (suomen kieli) ir Urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Somu valoda · Redzēt vairāk »
Somugru valodas
Somugru un samodiešu valodu izplatība mūsdienās. Somugru valodas urāliešu valodu virssaimes ciltskokā. Somugru valodas ir valodu saime, kas ir radniecīga samodiešu valodām (ņencu u.c.) un kopā ar tām pieder pie urāliešu valodu virssaimes.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Somugru valodas · Redzēt vairāk »
Tēvreize
Svētlaimes kalnā, kad Jēzus Kristus esot pirmo reizi teicis Tēvreizi. Tēvreize, arī Mūsu Tēvs vai Tēvs Mūsu (atbilstoši) vai Jēzus lūgšana, ir nosaukums kristiešu lūgšanai, kuru ir teicis Jēzus Kristus.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Tēvreize · Redzēt vairāk »
Telši
Telši (žemaišu: Telšē) ir pilsēta Lietuvas ziemeļrietumos, neformālā Žemaitijas galvaspilsēta.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Telši · Redzēt vairāk »
Utena
Utena ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Utena · Redzēt vairāk »
Valoda
Teotivakanā, kur attēlots runājošs cilvēks Valoda ir artikulētu zīmju kopums, cilvēku sazināšanās līdzeklis.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Valoda · Redzēt vairāk »
Valodniecība
Valodniecība ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību Valodniecība jeb lingvistika (no — 'valoda') ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Valodniecība · Redzēt vairāk »
Valsts valoda
Valsts valoda ir viena vai vairākas valodas valstī, kurai(-ām) likumdošanas ceļā ir noteikts īpašs statuss attiecīgajā valstī vai tās daļā.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Valsts valoda · Redzēt vairāk »
Varņi
Varņi ir pilsēta Lietuvā uz dienvidiem no Telšiem pie Varneles upes.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Varņi · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
Velārs līdzskanis
Velāri līdzskaņi tiek artikulēti ar mēles pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Velārs līdzskanis · Redzēt vairāk »
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Viļņa · Redzēt vairāk »
Visuotinė lietuvių enciklopedija
Visuotinė lietuvių enciklopedija ('VLE') ir vispārēja enciklopēdija lietuviešu valodā.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Visuotinė lietuvių enciklopedija · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
Zemgaļu valoda
Zemgaļu valoda ir mirusi indoeiropiešu valodu saimes, baltu valodu grupas valoda.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un Zemgaļu valoda · Redzēt vairāk »
12. gadsimts
12.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un 12. gadsimts · Redzēt vairāk »
13. gadsimts
13.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un 13. gadsimts · Redzēt vairāk »
14. gadsimts
14.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un 14. gadsimts · Redzēt vairāk »
1503. gads
1503.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un 1503. gads · Redzēt vairāk »
16. gadsimts
16.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un 16. gadsimts · Redzēt vairāk »
18. gadsimts
18.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »
1863. gads
1863.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un 1863. gads · Redzēt vairāk »
1864. gads
1864.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un 1864. gads · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
1934. gads
1934.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un 1934. gads · Redzēt vairāk »
20. gadsimts
20.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un 20. gadsimts · Redzēt vairāk »
21. gadsimts
21.
Jaunums!!: Lietuviešu valoda un 21. gadsimts · Redzēt vairāk »
