Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Litosfēra

Indekss Litosfēra

Zemes šķērsgriezums - litosfēra iekļauj Zemes garozu un daļu no augšējās mantijas. Litosfēra (no grieķu - "klinšainā sfēra") - sacietējis planētas ārējais slānis.

13 attiecības: Astenosfēra, Grieķu valoda, Ieži, Kontinentālā Zemes garoza, Okeāniskā Zemes garoza, Planēta, Plātņu tektonika, Subdukcija, Vidusokeāniskā grēda, Viskozitāte, Zeme, Zemes garoza, Zemes mantija.

Astenosfēra

Zemes šķērsgriezums - astenosfēra atbilst augšējai mantijai Astenosfēra (no izdomāta grieķu vārda a + sthenos - "bez spēka") - viens no slāņiem, kas veido Zemi, atrodas zem litosfēras dziļumā no 60 - 210 kilometriem līdz 300 - 410 km.

Jaunums!!: Litosfēra un Astenosfēra · Redzēt vairāk »

Grieķu valoda

Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, ziņas par kuras lietošanu sniedzas 3500 gadu senā vēsturē.

Jaunums!!: Litosfēra un Grieķu valoda · Redzēt vairāk »

Ieži

Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).

Jaunums!!: Litosfēra un Ieži · Redzēt vairāk »

Kontinentālā Zemes garoza

Zemes garozas biezuma karte - kontinentālā Zemes garoza atrodas zonās, kas biezākas par 10 kilometriem Kontinentālā Zemes garoza ir granīta, nogulumiežu un metamorfo iežu komplekss (sials), kas veido kontinentus un tiem līdzās esošo seklo jūras daļu - kontinentālo šelfu.

Jaunums!!: Litosfēra un Kontinentālā Zemes garoza · Redzēt vairāk »

Okeāniskā Zemes garoza

Okeāniskās Zemes garozas izplatība un vecums - sarkanā krāsa apzīmē visjaunāko okeānisko Zemes garozu un zilā - visvecāko. Okeāniskā Zemes garoza ir daļa no Zemes litosfēras, kas atrodas zem okeāniem.

Jaunums!!: Litosfēra un Okeāniskā Zemes garoza · Redzēt vairāk »

Planēta

Planēta (planētes — "klejojošā zvaigzne") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.

Jaunums!!: Litosfēra un Planēta · Redzēt vairāk »

Plātņu tektonika

Zemes garozas plātņu kustība Plātņu tektonika ir mūsdienu ģeoloģiska teorija par litosfēras kustību.

Jaunums!!: Litosfēra un Plātņu tektonika · Redzēt vairāk »

Subdukcija

Subdukcija ir zemes garozas kustības tektonisks process.

Jaunums!!: Litosfēra un Subdukcija · Redzēt vairāk »

Vidusokeāniskā grēda

Vidusokeāniskā grēda ir zemūdens kalnu sistēma, kas veidojas no vairākām kalnu grēdām un veido Zemes garozas virsmas vislielākās lineārās nepārtraukto pacēlumu joslas.

Jaunums!!: Litosfēra un Vidusokeāniskā grēda · Redzēt vairāk »

Viskozitāte

Viskozitātes attēlojums. Apakšējam (violetajam) šķidrumam ir lielāka viskozitāte, nekā augšējam. Eksperiments, kas rāda, ka iekšējā berze šķidruma staba centrā ir mazāka nekā malās, kas saskaras ar stiklu Viskozitāte jeb stigrība, arī staignums un stīgrums, ir iekšējā berze (raksturo to, cik attiecīgais šķidrums ir "biezs").

Jaunums!!: Litosfēra un Viskozitāte · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Litosfēra un Zeme · Redzēt vairāk »

Zemes garoza

kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.

Jaunums!!: Litosfēra un Zemes garoza · Redzēt vairāk »

Zemes mantija

Zemes iekšējā uzbūve. 1. kontinenta Zemes garoza, 2. okeāniskā zemes garoza, 3. '''augšējā mantija''', 4. '''apakšējā mantija''', 5. ārējais kodols, 6. iekšējais kodols, A: '''zemes garozas - mantijas robeža''', B: '''kodola - mantjas robeža''', C: ārējā un iekšējā kodola robeža Zemes mantija ir viena no trijām galvenajām Zemes iekšējām ģeosfērām.

Jaunums!!: Litosfēra un Zemes mantija · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »