Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Livonijas—Maskavijas kari

Indekss Livonijas—Maskavijas kari

Maskavijas pretenzijas uz Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas-Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.

102 attiecības: Alūksne, Aleksandrs Jagellons, Astrahaņas hani, Šigalejs, Švitrigailis, Žigimants, Ērģemes kauja, Baltijas jūra, Bernds fon der Borhs, Cars, Cēsis, Cēsu kauja (1578), Cēsu viduslaiku pils, Cesvaines pils, Daugavgrīva, Dānija, Dona, Franke Kerskorfs, Frīdrihs III Hābsburgs, Gothards Ketlers, Grobiņa, Hanzas savienība, Igaunija, Indriķis Šterns, Ivans I Kaļita, Ivans III, Ivans IV, Jagailis, Johans fon Mengede, Johans Freitāgs fon Loringhofe, Karkuses pils, Kasimovas hani, Kauja pie Smoļinas, Kauja pie Vorsklas, Kazaņas hani, Kazimirs IV Jagellons, Kokneses pils, Krievija, Krievijas cariste, Krima, Krimas haniste, Kurzemes bīskapija, Landtāgs, Latvija, Letu gals, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas valsts vadītāji, Livonijas Konfederācija, Livonijas landtāgs, Livonijas ordeņa mestri, ..., Livonijas ordenis, Luterisms, Magnuss, Maskavas Kremlis, Maskavas lielkņazi, Maskavija, Mihaels Hildebrands, Narva, Nirnberga, Pabaiskas kauja, Pareizticība, Pērnava, Piebalgas pils, Pitalova, Pleskava, Pleskavas kņazi, Poltava, Prūsijas hercogiste, Rīga, Rīgas arhibīskapija, Rīgas pils, Rjazaņas kņazi, Sāmsala, Sigismunds II Augusts, Silvestrs Stodevešers, Simeons Bekbulatovičs, Smiltenes pils, Smoļenskas kņazi, Stefans Grūbe, Svētā Romas impērija, Tannenbergas kauja, Tartu, Tērbatas bīskapija, Tirzas kauja, Tveras kņazi, Ukmerģe, Valters fon Pletenbergs, Vastselīna, Vācu ordeņa lielmestri, Vācu ordenis, Vīlandes viduslaiku pils, Vītauts Dižais, Veļikijnovgoroda, Viļņas ūnija, Vilhelms fon Firstenbergs, Viljandi, Zelta Orda, Zelta Ordas hanu uzskaitījums, 1318. gads, 1480. gads, 1547. gads, 1560. gads. Izvērst indekss (52 vairāk) »

Alūksne

Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Alūksne · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Jagellons

Aleksandrs Jagellons (arī Aleksandrs Jagellončiks, Aleksandrs Jagelonietis, Aleksandrs Jagailietis), Lietuvas liekņazistē Aleksandrs I (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Lietuvas dižkungs no 1492.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Aleksandrs Jagellons · Redzēt vairāk »

Astrahaņas hani

Astrahaņas caru (hanu) ģerboņa atveids mūsdienu Astrahaņas apgabala ģerbonī Astrahaņas hanu valdījumi Volgas lejtecē Astrahaņas hani jeb Astrahaņas cari bija Lielās Ordas valdnieku dinastijai piederīgi tatāru hani, kas no 1466.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Astrahaņas hani · Redzēt vairāk »

Šigalejs

Šigaleja celtais Kasimovas mauzolejs mūsdienās. Šigalejs (1505—1566) jeb Šahgali bija Kasimovas hans (1516—1519, 1537—1546, 1546—1551, 1552—1566) un Krievijas atbalstītais Kazaņas hans (1519—1521, 1546, 1551—1552).

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Šigalejs · Redzēt vairāk »

Švitrigailis

Švitrigailis (kristītie vārdi „Ļevs/Boļeslavs”, dzimis ap 1370. gadu, miris 1452.) bija Ģedimina dzimtas valdnieks, Jagaiļa jaunākais brālis.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Švitrigailis · Redzēt vairāk »

Žigimants

Žigimants jeb Zigmunds (dzimis ap 1365. gadu, miris 1440.) bija Ģedimina dzimtas valdnieks, Ķēstuta dēls un Vītauta jaunākais brālis.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Žigimants · Redzēt vairāk »

Ērģemes kauja

Ērģemes kauja, kurā krievu karaspēks sakāva Livonijas apvienotos spēkus, notika Livonijas kara trešajā gadā - 1560.gada 2. augustā.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Ērģemes kauja · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Bernds fon der Borhs

šiliņa monētas. Bernds fon der Borhs (vācu: Bernd von der Borch, latīņu: Bernhardus von der Borch) jeb Bernhards Borhs bija Livonijas ordeņa mestrs 1472.I-1483.18.XI, līdz Romas pāvests viņu atcēla no amata.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Bernds fon der Borhs · Redzēt vairāk »

Cars

Cars (no atvasinātais, senslāvu Цьсарь, Kесарь, bulgāru un serbu Цар) bija caristē (valsts) valdoša monarha tituls Bulgārijā, vēlāk arī Serbijā un Krievijā.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Cars · Redzēt vairāk »

Cēsis

Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Cēsis · Redzēt vairāk »

Cēsu kauja (1578)

Cēsu pilsdrupas pēc sagraušanas Livonijas karā (1793. gads, Broces kolekcija). 1578.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Cēsu kauja (1578) · Redzēt vairāk »

Cēsu viduslaiku pils

Cēsu viduslaiku pils - Livonijas ordeņa mestru, Cēsu komturu un fogtu rezidence mūsdienās. Cēsu viduslaiku pils jeb Cēsu ordeņpils bija viduslaiku pils Cēsīs, kas ilgstoši kalpoja par Livonijas ordeņa mestru un Cēsu komturu un fogtu rezidenci un plašas teritorijas pārvaldes centru.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Cēsu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Cesvaines pils

Cesvaines pils (2015) Cesvaines pils ir neorenesanses stilā celta muižas pils Cesvainē.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Cesvaines pils · Redzēt vairāk »

Daugavgrīva

Daugavgrīva ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajona, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļa Memmes pļava.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Daugavgrīva · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Dānija · Redzēt vairāk »

Dona

Dona ir upe Krievijas Eiropas daļas dienvidos.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Dona · Redzēt vairāk »

Franke Kerskorfs

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Franke Kerskorfs jeb Franks Ķersdorfs (latīņu: Franco a Kersdorff) bija Livonijas ordeņa mestrs 1433.-1435.1.IX, kritis 1431–1435.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Franke Kerskorfs · Redzēt vairāk »

Frīdrihs III Hābsburgs

Frīdrihs III (dzimis, miris) bija Svētās Romas imperators no 1452.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Frīdrihs III Hābsburgs · Redzēt vairāk »

Gothards Ketlers

Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas Pārdaugavas hercogistes vietvaldis (administrators).

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »

Grobiņa

Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Grobiņas novada centrs.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Grobiņa · Redzēt vairāk »

Hanzas savienība

Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu tirgotāju organizācija, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Hanzas savienība · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunija, oficiāli Igaunijas Republika (Eesti Vabariik), ir viena no trim Baltijas valstīm, kas atrodas Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Igaunija · Redzēt vairāk »

Indriķis Šterns

Indriķis Šterns (1918—2005) bija trimdas latviešu vēsturnieks, viduslaiku vēstures speciālists.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Indriķis Šterns · Redzēt vairāk »

Ivans I Kaļita

Ivans I Kaļita (dzimis ap 1288. gadu, miris vai) bija Ruriku dinastijas Maskavas kņazs no 1325.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Ivans I Kaļita · Redzēt vairāk »

Ivans III

Ivans III (dzimis, miris), pazīstams arī kā Ivans Lielais (Иван Великий), bija Maskavas lielkņazs no 1462.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Ivans III · Redzēt vairāk »

Ivans IV

Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (latīņu: Ioannes IV; 1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Ivans IV · Redzēt vairāk »

Jagailis

Jagailis, vēlāk Vladislavs II Jagello (dzimis ap 1348. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis un Polijas karalis, Jagellonu dinastijas aizsācējs.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Jagailis · Redzēt vairāk »

Johans fon Mengede

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Johans fon Mengede, saukts Osthofs (Johann von Mengede, genannt Osthof, latīņu: Johannes Osthof a Mengden) jeb Jānis Mengdens bija Livonijas ordeņa mestrs 1450.IX-1469.15.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Johans fon Mengede · Redzēt vairāk »

Johans Freitāgs fon Loringhofe

Kapa plāksne Cēsu Sv. Jāņa baznīcā. šiliņa. Johans Freitāgs fon Loringhofe (vācu: Johann Freitag von Loringhofe, latīņu: Johannes Freytag) bija Livonijas ordeņa mestrs 1483.-1494.26.V.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Johans Freitāgs fon Loringhofe · Redzēt vairāk »

Karkuses pils

Karkuses pilsdrupas un baznīca (no Broces kolekcijas, 1796.). Karkuses pilsdrupas mūsdienās. Karkuses pils bija viduslaiku pils Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā mūsdienu Igaunijā.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Karkuses pils · Redzēt vairāk »

Kasimovas hani

Kasimovā (1555). Kasimovas hanistes aptuvenā teritorija. Kasimovas hani bija vairākām dinastijām piederīgi tatāru hani, kas no 1452.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Kasimovas hani · Redzēt vairāk »

Kauja pie Smoļinas

Kauja pie Smoļinas ezera notika 1502.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Kauja pie Smoļinas · Redzēt vairāk »

Kauja pie Vorsklas

Kauja pie Vorsklas notika 1399.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Kauja pie Vorsklas · Redzēt vairāk »

Kazaņas hani

Kazaņas caru ģerbonis (1672) Kazaņas hanu valdījumi Volgas (''Idel'') un Kamas (''Çulman'') baseinā Kazaņas hani jeb Kazaņas cari bija Lielās Ordas valdnieku dinastijai piederīgi tatāru hani, kas no 1438.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Kazaņas hani · Redzēt vairāk »

Kazimirs IV Jagellons

Kazimirs IV Jagellons (arī Kazimirs IV Jagellončiks, Kazimirs IV Jagelonietis, Kazimirs IV Jagailietis), Lietuvas liekņazistē Kazimirs I (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Lietuvas lielkņazs no 1440.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Kazimirs IV Jagellons · Redzēt vairāk »

Kokneses pils

Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Kokneses pils · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Krievija · Redzēt vairāk »

Krievijas cariste

Krievijas cariste bija valsts (1547-1721) tagadējās Krievijas Federācijas rietumu daļā.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »

Krima

Krima ir pussala Melnās jūras ziemeļu piekrastē Ukrainas dienvidos.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Krima · Redzēt vairāk »

Krimas haniste

Pirmā Krimas hana Hači Gireja mauzolejs Bahčisarajā Krimas haniste (krims'ke hanstvo) bija krimas tatāru apdzīvota valsts no 1441.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Krimas haniste · Redzēt vairāk »

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »

Landtāgs

Vidzemes landtāga sēžu nams, tagad Latvijas Saeimas nams Landtāgs ( — ‘zemes sapulce’) ir pārstāvju sapulce vācu valodā runājošās zemēs (pavalstīs) Vācijā un Austrijā.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Landtāgs · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Latvija · Redzēt vairāk »

Letu gals

Letu gals kā Rīgas arhibīskapijas austrumu daļa 1534. gada kartē. Arhibīskapa rezidences Rauna (''Ronneburg'') un Koknese (''Kokenhusen''). Letu gals vai Letu zeme 13.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Letu gals · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste (vecrietumkrievu: Великое князство Литовское, Руское, Жомойтское и иных) jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste bija lielvalsts mūsdienu Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas, Krievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »

Lietuvas valsts vadītāji

Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku atsevišķu valstu savienība Livonijā, tagadējā Latvijas un Igaunijas teritorijā no 1243.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Livonijas landtāgs

Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, kurā notika Livonijas landtāgu kopsēdes. 1567. gada Rīgas landtāga lēmums (recess) pēc hercoga Gorharda priekšlikuma par luterāņu baznīcu būvi. Livonijas landtāgs (- "Livonijas zemes sapulce") jeb Livonijas konvents bija Livonijas konfederācijas pārstāvju sapulce 15.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Livonijas landtāgs · Redzēt vairāk »

Livonijas ordeņa mestri

Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli zīmējums, 1895). Livonijas ordeņa mestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru. Livonijas ordeņa mestri bija Livonijas Ordeņa virspavēlnieki, līdz 1526.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa atzars Livonijā, kas izveidojās pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Luterisms

Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Luterisms · Redzēt vairāk »

Magnuss

Magnuss var būt.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Magnuss · Redzēt vairāk »

Maskavas Kremlis

Maskavas Kremlis ir vēsturisks nocietināts celtņu komplekss, kas atrodas Krievijas galvaspilsētas Maskavas centrā.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Maskavas Kremlis · Redzēt vairāk »

Maskavas lielkņazi

Svētā Jura (Georga) attēlu. Maskavas lielkņazs Joans III 1476. gadā saplēš Ordas hana Ahmeda pieprasījumu atzīt vasaļatkarību (A. Kivšenko glezna, 19. gs. beigas) Maskavijas lielkņazi bija Rjurika dinastijai piederīgi Maskavas lielkņazistes valdnieki.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Maskavas lielkņazi · Redzēt vairāk »

Maskavija

Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Maskavija · Redzēt vairāk »

Mihaels Hildebrands

Mihaels Hildebrands vai Miķelis Hildebrands (1433.-1509.) bija Rīgas arhibīskaps.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Mihaels Hildebrands · Redzēt vairāk »

Narva

Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Narva · Redzēt vairāk »

Nirnberga

Nirnberga ir pilsēta Vācijas dienvidaustrumos, Bavārijā, pie Pegnicas upes.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Nirnberga · Redzēt vairāk »

Pabaiskas kauja

Pabaiskas kaujas shēma uz dienvidiem no Ukmerģes (kartē: ''Wiłkomierz''). Pabaiskas kauja jeb kauja pie Ukmerģes, agrāk saukta par kauju pie Šventas upes, bija lielākā kauja Lietuvas dižkunigaitijas pilsoņu kara (1432—1438) laikā, kas norisinājās 1435.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Pabaiskas kauja · Redzēt vairāk »

Pareizticība

Neliela minoritātes reliģija (1%-5%) Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ no) jeb Ortodoksā baznīca, ir kopīgs termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas un Senās Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Pareizticība · Redzēt vairāk »

Pērnava

Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Pērnava · Redzēt vairāk »

Piebalgas pils

Piebalgas baznīca un pilsdrupas 18. gs. (no Broces krājuma). Piebalgas pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.-16.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Piebalgas pils · Redzēt vairāk »

Pitalova

Pitalova ir pilsēta Krievijas Federācijā, kas no 1920.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Pitalova · Redzēt vairāk »

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas rietumu daļā, Pleskavas apgabala administratīvais centrs ar 206 tūkstošiem iedzīvotāju (2013).

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Pleskava · Redzēt vairāk »

Pleskavas kņazi

Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs (krievu: князь псковский) bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla - sākotnēji Kijevas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā - Maskavas lielkņazs.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Pleskavas kņazi · Redzēt vairāk »

Poltava

Poltava ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainas ziemeļdaļā, Poltavas apgabala centrs.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Poltava · Redzēt vairāk »

Prūsijas hercogiste

Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīgas pilsētas logotips Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Rīgas pils

Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Rīgas pils · Redzēt vairāk »

Rjazaņas kņazi

Muromas-Rjazaņas kņaziste Čerņigovas kņazistes sastāvā 12. gadsimtā Rjazaņas kņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Rjazaņas kņazistes valdnieki no 1129.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Rjazaņas kņazi · Redzēt vairāk »

Sāmsala

Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Sāmsala · Redzēt vairāk »

Sigismunds II Augusts

Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »

Silvestrs Stodevešers

Silvestrs Stodevešers (vācu: Silvester Stodewescher, latīņu: Siluester, Sylvester) bija Rīgas arhibīskaps 09.10.1448.-12.07.1479.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Silvestrs Stodevešers · Redzēt vairāk »

Simeons Bekbulatovičs

Simeons Bekbulatovičs jeb hans Sainbulats (miris 1616. gadā) bija Krievijas cara Ivana IV vasalis, Kasimovas hans (1567—1573) no Čingizhana dzimtas.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Simeons Bekbulatovičs · Redzēt vairāk »

Smiltenes pils

Smiltenes pilsdrupas un baznīca 18. gs. (no Broces krājuma). Smiltenes pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības pilsmuiža 14.-17.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Smiltenes pils · Redzēt vairāk »

Smoļenskas kņazi

Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Smoļenskas kņazs bija valdnieka tituls Smoļenskas kņazistē no 1010.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Smoļenskas kņazi · Redzēt vairāk »

Stefans Grūbe

Stefans Grūbe (latīņu: Stephanus Gruben) bija Rīgas virsbīskaps 12.03.1480.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Stefans Grūbe · Redzēt vairāk »

Svētā Romas impērija

Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »

Tannenbergas kauja

Tannenbergas kauja var būt.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Tannenbergas kauja · Redzēt vairāk »

Tartu

Tartu (agrāk saukta Tērbata,,, 1893.-1918. gadā Юрьев) ir otra lielākā Igaunijas pilsēta, atrodas valsts dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Tartu · Redzēt vairāk »

Tērbatas bīskapija

Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana". Tērbatas bīskapija, pirms tam saukta par Igaunijas bīskapiju (1211-1224) bija bīskapija Livonijas konfederācijas sastāvā, kas pastāvēja no 1224.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Tērbatas bīskapija · Redzēt vairāk »

Tirzas kauja

Tirzas kauja bija kauja Livonijas kara otrajā gadā (1559), kurā krievu karaspēks sakāva Rīgas arhibīskapijas vasaļu apvienotos spēkus.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Tirzas kauja · Redzēt vairāk »

Tveras kņazi

Tveras kņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Tveras kņazistes valdnieki no 1246.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Tveras kņazi · Redzēt vairāk »

Ukmerģe

Ukmerģe, iepriekš Vilkmerģe jeb Vilkomeža, ir pilsēta Lietuvā, 78 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Viļņas pie Šventojas upes.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Ukmerģe · Redzēt vairāk »

Valters fon Pletenbergs

Valters fon Pletenbergs var būt.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Valters fon Pletenbergs · Redzēt vairāk »

Vastselīna

Vastselīna ir ciems Igaunijas dienvidaustrumos netālu no Krievijas un Latvijas robežām, Piusas upes krastos.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Vastselīna · Redzēt vairāk »

Vācu ordeņa lielmestri

Vācu ordeņa lielmestra zīmogs viduslaikos. Vācu ordeņa lielmestri jeb virsmestri ir Vācu ordeņa augstākie pavēlnieki un karavadoņi.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Vācu ordeņa lielmestri · Redzēt vairāk »

Vācu ordenis

Vācu ordeņa simbols - melns krusts baltā laukā. Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT - Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »

Vīlandes viduslaiku pils

Vīlandes viduslaiku pils rekonstrukcija. Vīlandes pilsdrupas - pils konventa ēkas siena. Vīlandes viduslaiku pils jeb Vīlandes ordeņa pils bija viduslaiku pils Vīlandē, Livonijas ordeņa Vīlandes komturejas centrs.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Vīlandes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Vītauts Dižais

Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Vītauts Dižais · Redzēt vairāk »

Veļikijnovgoroda

Veļikijnovgoroda (vēsturiski, vikingu: Holmgård) ir pirmā senās Krievzemes (Русь) galvaspilsēta (862), vēlāk suverēnās Novgorodas zemes galvaspilsēta (1136-1468), šobrīd Novgorodas apgabala administratīvais centrs Krievijas ziemeļrietumos, 170 km no Pēterburgas.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »

Viļņas ūnija

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »

Vilhelms fon Firstenbergs

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856-1879) zīmējums Vilhelms fon Firstenbergs (vācu: Wilhelm von Fürstenberg, latīņu: Guillelmus Furstenbergius; 1500 — 1564) bija Livonijas ordeņa mestrs 1557.VI-1559.IX.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Vilhelms fon Firstenbergs · Redzēt vairāk »

Viljandi

Viljandi, arī Vīlande, ir pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Viljandi · Redzēt vairāk »

Zelta Orda

Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Zelta Orda · Redzēt vairāk »

Zelta Ordas hanu uzskaitījums

Maskavas kņazs Jurijs Daņilovičs (V.Vereščagina zīmējums, 1890) Zelta Ordas hani 13.-15.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un Zelta Ordas hanu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

1318. gads

1318.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un 1318. gads · Redzēt vairāk »

1480. gads

1480.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un 1480. gads · Redzēt vairāk »

1547. gads

1547.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un 1547. gads · Redzēt vairāk »

1560. gads

1560.

Jaunums!!: Livonijas—Maskavijas kari un 1560. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Livonijas-Maskavijas kari.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »