Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Livonijas bruņniecība

Indekss Livonijas bruņniecība

Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.

66 attiecības: Aderkasi, Apvienotā Baltijas hercogiste, Šļahta, Štēli fon Holšteini, Štriki, Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs, Ādolfs Pilars fon Pilhavs, Bēri, Bergi, Brestļitovskas miera līgums, Budbergi-Benninghauzeni, Cur Mīleni, Engelharti, Fītinghofi, Fēgezaki, Freitāgi-Loringhofeni, Glāzenapi, Gothards Ketlers, Grothusi, Ikskili, Jagellonu dinastija, Kampenhauzeni, Koskuli, Krievijas Impērija, Kurzemes bīskapija, Kurzemes bruņniecība, Landtāgs, Līveni, Līvu zemes, Lēvenšterni, Lēvisi of Menāri, Lielais Ziemeļu karš, Lietuvas valsts vadītāji, Livonijas hercogi, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Maideli, Mēklenburga-Priekšpomerānija, Meijendorfi, Mengdeni, Pāleni, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pēteris I, Pistolkorsi, Polijas valdnieku uzskaitījums, Poznaņa, Rīgas arhibīskapija, Rostoka, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sigismunds II Augusts, ..., Tīzenhauzeni, Tērbatas bīskapija, Tranzē, Ungerni-Šternbergi, Vācbaltieši, Vācijas impērija, Vācu ordenis, Vāli, Viļņas ūnija, Vidzeme, Vidzemes landmaršali, Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710), Volfi, Vulfi, Zīversi, Zviedru Vidzeme. Izvērst indekss (16 vairāk) »

Aderkasi

Aderkašu dzimtas ģerbonis Fon Aderkaši jeb fon Aderkasi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Aderkasi · Redzēt vairāk »

Apvienotā Baltijas hercogiste

Apvienotā Baltijas hercogiste bija īslaicīgi pastāvoša hercogiste 1918.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Apvienotā Baltijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Šļahta

Poļu šļahtičs tradicionālajā sarmatu tērpā (17. gs.). Šļahta bija kopējs apzīmējums Polijas-Lietuvas kopvalsts dižciltīgo ģimeņu piederīgajiem.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Šļahta · Redzēt vairāk »

Štēli fon Holšteini

Štēlu fon Holšteinu dzimtas ģerbonis. Štēli fon Holšteini ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Livonijā 15.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Štēli fon Holšteini · Redzēt vairāk »

Štriki

Štriku dzimtas ģerbonis. Tāgaperas muiža (''Wagenküll'') pie Helmes Igaunijā. Štriku dzimtas kapela (1796) Rīdajas muižā (''Morsel-Podrigel'') pie Helmes Igaunijā. Štriki ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Štriki · Redzēt vairāk »

Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs

Ādolfs Fridrihs (dzimis, miris) bija Apvienotās Baltijas hercogistes hercogs, Āfrikas pētnieks, Vācu Togo gubernators un Vācijas Nacionālās Olimpiskās komitejas pirmais prezidents (1949-1951).

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs · Redzēt vairāk »

Ādolfs Pilars fon Pilhavs

Ādolfs Pilars fon Pilhavs (Adolf Konstantin Jakob Baron Pilar von Pilchau, 1851.-1925.) bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes bruņniecības landmaršals (1908-1918), Apvienotās Baltijas hercogistes reģents (1918).

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Ādolfs Pilars fon Pilhavs · Redzēt vairāk »

Bēri

Fon Bēru dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Angeles fon Bēras ''(Angele von Behr)'' kaps Sunākstes luterāņu baznīcas kapsētā (1916. gada attēls). Bēriem piederējusī Cīravas muižas pils 2001. gadā Popes muižas kungu māja Fon Bēri ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Kurzemes bīskapijā 16.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Bēri · Redzēt vairāk »

Bergi

Frīdriham Vilhelmam Rembertam Bergam un viņa tiešajiem pēcnācējiem piešķirtais grāfa ģerbonis (1856) Fon Bergu no Karmelas, Kandlas un Nurmes ģerbonis (1882)Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882 Frīdriha Georga Magnusa fon Berga uzceltā jaunā Sangastes muižas kungu māja (arhitekts Oto Hippiuss, 1874-1881) fon Bergi pieder vairākām vācbaltu dzimtām, kuru priekšteči Livonijas konfederācijā izsekojami līdz 16.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Bergi · Redzēt vairāk »

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Budbergi-Benninghauzeni

Baronu Budbergu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Budbergu-Beningshauzenu dzimtmuižas - Gārsenes muižas kungu māja. Budbergu dzimtas kapliča Gārsenes kapos. Vidrižos. Budbergi-Beningshauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Budbergi-Benninghauzeni · Redzēt vairāk »

Cur Mīleni

Cur Mīlenu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Fon cur Mīleni ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Livonijas konfederācijā 16.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Cur Mīleni · Redzēt vairāk »

Engelharti

Engelhartu dzimtas ģerbonis. Engelharti vai fon Enhelharti ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 15.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Engelharti · Redzēt vairāk »

Fītinghofi

Baronu Fītinghofu-Šēlu dzimtas ģerbonis. Fītinghofi, saukti par Šēliem (vāciski: von Vietinghoff genannt Scheel), jeb Fītinghofi-Šēli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 14.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Fītinghofi · Redzēt vairāk »

Fēgezaki

Fon Fēgezaku dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Fēgezaka muižiņa (''Vegesackshof'') pie Rīgas (no Broces kolekcijas). Fon Fēgezaki ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 15.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Fēgezaki · Redzēt vairāk »

Freitāgi-Loringhofeni

Baronu Freitāgu - Loringhofenu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Freitāgi - Loringhofeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 15.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Freitāgi-Loringhofeni · Redzēt vairāk »

Glāzenapi

Dzimtas ģerbonis. Glāzenapi, arī Glazenapi, ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Glāzenapi · Redzēt vairāk »

Gothards Ketlers

Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas Pārdaugavas hercogistes vietvaldis (administrators).

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »

Grothusi

Grothusu dzimtas ģerbonis Grothusi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Grothusi · Redzēt vairāk »

Ikskili

Baronu Ikskilu ģerbonis Fon Ikskili jeb Ikšķili ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Ikskili · Redzēt vairāk »

Jagellonu dinastija

Jagellonu dinastijas ģerbonis — dubultais (Svētā Vladislava) krusts Viduseiropas karte ar valstīm, kurās valdīja Jagellonu dinastijas pārstāvji — Lietuva, Polija, Čehija, Ungārija (ap 1490—1526) Jagellonu dinastija, arī Jagaiļa dinastija, burtiski Jagailieši bija Ģedimina dzimtas Lietuvas dižkunigaitijas valdnieku atzars, kas no 1385.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Jagellonu dinastija · Redzēt vairāk »

Kampenhauzeni

Kampenhauzenu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Baronu Kampenhauzenu ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Kampenhauzeni ir vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Kampenhauzeni · Redzēt vairāk »

Koskuli

Koskulu dzimtas ģerbonis. Fon Koskuli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 14.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Koskuli · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija Eirāzijas lielvalsts no 1721.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »

Kurzemes bruņniecība

Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Kurzemes bruņniecība · Redzēt vairāk »

Landtāgs

Vidzemes landtāga sēžu nams, tagad Latvijas Saeimas nams Landtāgs ( — ‘zemes sapulce’) ir pārstāvju sapulce vācu valodā runājošās zemēs (pavalstīs) Vācijā un Austrijā.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Landtāgs · Redzēt vairāk »

Līveni

Dzimtas ģerbonis Līveni ir viena no vecākajām un pazīstamākajām vācbaltiešu dzimtām, kurai pieder vairāki ievērojami valstsvīri, karavīri, diplomāti un politiķi.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Līveni · Redzēt vairāk »

Līvu zemes

Līvu zemes vai Līvzeme bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Līvu zemes · Redzēt vairāk »

Lēvenšterni

Lēvenšternu dzimtas ģerbonis (1650) Lēvenšterni ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Lēvenšterni · Redzēt vairāk »

Lēvisi of Menāri

Lēvisu of Menāru dzimtas ģerbonis Lēvisi of Menāri, arī Levīzi of Menāri ir sena vācbaltu dzimta, kas 17.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Lēvisi of Menāri · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700-1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Lietuvas valsts vadītāji

Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »

Livonijas hercogi

Livonijas hercogs bija mantojams tituls, ko no 16.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Livonijas hercogi · Redzēt vairāk »

Livonijas ordeņa mestri

Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli zīmējums, 1895). Livonijas ordeņa mestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru. Livonijas ordeņa mestri bija Livonijas Ordeņa virspavēlnieki, līdz 1526.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa atzars Livonijā, kas izveidojās pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Maideli

Baronu Maidelu ģerbonis (''Carl Arvid von Klingspor'', Tafel 69, 1882). Maideli jeb Maideļi bija senprūšu izcelsmes vācbaltiešu dzimta viduslaiku Livonijas konfederācijā, vēlāk Krievijā un Vācijā.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Maideli · Redzēt vairāk »

Mēklenburga-Priekšpomerānija

Mēklenburga-Priekšpomerānija ir federālā zeme Vācijas ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Mēklenburga-Priekšpomerānija · Redzēt vairāk »

Meijendorfi

Baronu Meijendorfu dzimtas ģerbonis (1882). Meijendorfu dzimtai piederējusī Mazstraupes pils. Meijendorfi, arī Meijendorfi no Ikšķiles (Meijendorff von Yxkull, Uexküll-Meyendorf) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 16.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Meijendorfi · Redzēt vairāk »

Mengdeni

Grāfu Mengdenu dzimtas ģerbonis. Rīgas Doma baznīcā. Mengdeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 15.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Mengdeni · Redzēt vairāk »

Pāleni

Pālenu dzimts ģerbonis Pāleni ir vācbaltiešu dzimta, kuras izcelsme tiek saistīta ar Pomerāniju un kas 15.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Pāleni · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste, arī Livonijas hercogiste jeb Vidzemes hercogiste bija autonoma hercogiste 16.-17.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Pēteris I

Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo - Пётр I Великий) bija Krievijas cars no 1682.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Pēteris I · Redzēt vairāk »

Pistolkorsi

Pistolkorsu dzimtas ģerbonis. Bīriņu muižas kungu mājas attēls 1862. gadā. Pistolkorsi ir zviedru izcelsmes vācbaltu dzimta, kas 17.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Pistolkorsi · Redzēt vairāk »

Polijas valdnieku uzskaitījums

Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Polijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Poznaņa

Poznaņa, senāk lietotais nosaukums Pozene, ir pilsēta Polijas rietumos, Lielpolijas vojevodistes centrs Vartas upes krastos.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Poznaņa · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Rostoka

Rostoka (oficiāli Hanzas pilsēta Rostoka) ir ostas pilsēta Vācijas ziemeļos, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemē pie Varnovas upes.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Rostoka · Redzēt vairāk »

Sāmsalas-Vīkas bīskapija

Sāmsalas un Kurzemes bīskapa Minhauzena ģerbonis (1554). Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Redzēt vairāk »

Sigismunds II Augusts

Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »

Tīzenhauzeni

Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Tīzenhauzeni · Redzēt vairāk »

Tērbatas bīskapija

Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana". Tērbatas bīskapija, pirms tam saukta par Igaunijas bīskapiju (1211-1224) bija bīskapija Livonijas konfederācijas sastāvā, kas pastāvēja no 1224.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Tērbatas bīskapija · Redzēt vairāk »

Tranzē

Tranzē dzimtas ģerbonis (1663). Tranzē, vēlāk arī Tranzē-Rozeneki ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Tranzē · Redzēt vairāk »

Ungerni-Šternbergi

Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Grāfu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Baronu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Ungerni-Šternbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Ungerni-Šternbergi · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Baltijas landesvēra karogs (1918—1920). Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten), ir Latvijas un Igaunijas teritorijā ieceļojušo vāciešu, zviedru, skotu, poļu, franču, itāļu, portugāļu u.c. Eiropas tautu pārstāvju, kā arī pārvācoto līvu, latviešu un igauņu pēcteči, kas kā vācu kultūras telpai piederīga autonoma etniska grupa sāka veidoties jau pirms Baltijas iekļaušanas Krievijas impērijā, un 20.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vācijas impērija

Vācijas impērija 1871.—1918. Vācijas impērija ar kolonijām, 1914 Vācijas impērijas karogs Vācijas impērija tika nodibināta 1871.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Vācijas impērija · Redzēt vairāk »

Vācu ordenis

Vācu ordeņa simbols - melns krusts baltā laukā. Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT - Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »

Vāli

Vālu dzimtas ģerbonis. Pajus muiža pie Peltsamā. Adaveres muiža pie Peltsamā. Fon Vāli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 17.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Vāli · Redzēt vairāk »

Viļņas ūnija

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »

Vidzeme

Vidzeme ir viens no Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Vidzeme · Redzēt vairāk »

Vidzemes landmaršali

Vidzemes landmaršals jeb Livonijas landmāršals bija Vidzemes bruņniecības priekšstāvis un Vidzemes landtāga priekšsēdis.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Vidzemes landmaršali · Redzēt vairāk »

Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)

Rīgas aplenkums un bombardēšana no rietumu (augšā) un austrumu (lejā) pusēm. Rīgas rātes un pilsoņu zvēresta pieņemšana sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā. 1710.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) · Redzēt vairāk »

Volfi

Fon Volfu dzimtas ģerbonis. Fon Volfu dzimta ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 17.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Volfi · Redzēt vairāk »

Vulfi

Fon Vulfu dzimtas ģerbonis. Fon Vulfu dzimta ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči Zviedru Vidzemē izsekojami līdz 17.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Vulfi · Redzēt vairāk »

Zīversi

Grāfu fon Zīversu dzimtas ģerbonis. Zīversu dzimtas celtā jaunā Cēsu pils 2004. gadā Fon Zīversi ir vācbaltiešu dzimta, kas 17.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Zīversi · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Vidzemes bruņniecība.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »