Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Livonijas karš

Indekss Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija, vēlāk, Polijas-Lietuvas kopvalsts (1561—1575) un Dānijas un Zviedrijas karalistes (1561—1583).

129 attiecības: Aizkraukles viduslaiku pils, Alūksne, Anglija, Arnolds Spekke, Astrahaņas hani, Šigalejs, Šlēsviga, Ļaudonas viduslaiku pils, Ļubļinas ūnija, Ērģemes kauja, Ērģemes pils, Ērgļu viduslaiku pils, Bajārs, Baltijas jūra, Bauskas pils, Bērzaunes pils, Burtnieku pils, Cars, Cēsu kauja (1578), Cēsu viduslaiku pils, Cesvaines viduslaiku pils, Dānija, Dānijas karaļu uzskaitījums, Dinaburgas pils, Edgars Dunsdorfs, Eiropa, Francija, Gothards Ketlers, Grobiņa, Grodņa, Gulbenes pils, Helmetas pils, Holšteina, Ingrija, Ivans IV, Jamas Zapoļskas miera līgums, Jans Matejko, Juhans III, Kalsnavas pils, Karkuses pils, Katrīna Jagailiete, Kazaņas haniste, Kazaki, Kokneses pils, Krievija, Krievijas cariste, Krima, Krimas haniste, Krustpils pils, Kurzeme, ..., Kurzemes bīskapija, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Landtāgs, Latgale, Letu gals, Lielvārdes pils, Lietuva, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas valsts vadītāji, Livonija, Livonijas ķēniņvalsts, Livonijas bruņniecība, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Livonijas—Maskavijas kari, Lubānas viduslaiku pils, Ludzas pils, Magnuss, Marienhauzenas pils, Maskavija, Narva, Nirnberga, Norvēģija, Novgorodas slaktiņš, Oldenburga, Paide, Pasvale, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pērnava, Pečori, Pleskava, Poļu—zviedru kari, Polija, Polijas—Lietuvas ūnija, Polocka, Portugāle, Prūsija, Prūsijas hercogiste, Priozerska, Raunas viduslaiku pils, Rīgas arhibīskapija, Rūjienas pils, Rēzeknes pilskalns, Romas impērija, Sāmsala, Sēlpils pils, Sigismunds II Augusts, Simeons Bekbulatovičs, Smiltenes pils, Smoļenska, Somija, Spānija, Stefans Batorijs, Svētā Romas impērija, Tallina, Tartu, Tatāri, Tērbatas bīskapija, Tirzas kauja, Trikātas viduslaiku pils, Valmieras viduslaiku pils, Vastselīna, Vācija, Vīlandes viduslaiku pils, Veļikije Luki, Veļikijnovgoroda, Viļņa, Viļņas ūnija, Vidzeme, Vilhelms fon Firstenbergs, Volga, Zemgale, Zviedrija, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums, Zviedru Igaunija, 1558. gads, 1583. gads. Izvērst indekss (79 vairāk) »

Aizkraukles viduslaiku pils

Aizkraukles pilsdrupas pie Karikstes upes (2000) Aizkraukles pilsdrupas no augšas (2011) Aizkraukles viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils 13.

Jaunums!!: Livonijas karš un Aizkraukles viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Alūksne

Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos.

Jaunums!!: Livonijas karš un Alūksne · Redzēt vairāk »

Anglija

Anglija ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.

Jaunums!!: Livonijas karš un Anglija · Redzēt vairāk »

Arnolds Spekke

Arnolds Spekke (1887—1972) bija latviešu filologs, vēsturnieks, diplomāts.

Jaunums!!: Livonijas karš un Arnolds Spekke · Redzēt vairāk »

Astrahaņas hani

Astrahaņas caru (hanu) ģerboņa atveids mūsdienu Astrahaņas apgabala ģerbonī Astrahaņas hanu valdījumi Volgas lejtecē Astrahaņas hani jeb Astrahaņas cari bija Lielās Ordas valdnieku dinastijai piederīgi tatāru hani, kas no 1466.

Jaunums!!: Livonijas karš un Astrahaņas hani · Redzēt vairāk »

Šigalejs

Šigaleja celtais Kasimovas mauzolejs mūsdienās. Šigalejs (1505—1566) jeb Šahgali bija Kasimovas hans (1516—1519, 1537—1546, 1546—1551, 1552—1566) un Krievijas atbalstītais Kazaņas hans (1519—1521, 1546, 1551—1552).

Jaunums!!: Livonijas karš un Šigalejs · Redzēt vairāk »

Šlēsviga

Šlēsviga (no vikingu: "Šlē (upes) līcis") var būt.

Jaunums!!: Livonijas karš un Šlēsviga · Redzēt vairāk »

Ļaudonas viduslaiku pils

Ļaudonas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils un Ļaudonas draudzes novada centrs 13.-16.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ļaudonas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Ļubļinas ūnija

Jana Matejko 1869. gada glezna Polijas-Lietuvas kopvalsts 1569. gadā Ļubļinas ūnija bija Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas karalistes apvienošanās 1569.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ļubļinas ūnija · Redzēt vairāk »

Ērģemes kauja

Ērģemes kauja, kurā krievu karaspēks sakāva Livonijas apvienotos spēkus, notika Livonijas kara trešajā gadā - 1560.gada 2. augustā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ērģemes kauja · Redzēt vairāk »

Ērģemes pils

Ērģemes pils 1773. gadā. Ērģemes pils drupas mūsdienās. Ērģemes pils plāns 17. gs. (no Zviedrijas kara arhīva) Ērģemes ordeņa pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Ērģemē pie robežas ar Tērbatas bīskapiju.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ērģemes pils · Redzēt vairāk »

Ērgļu viduslaiku pils

Ērgļu pilsmuiža ar viduslaiku pils torņa drupām (19. gs. pastkarte) V. Z. Štafenhāgena zīmējums) Ērgļu pilsdrupas 2016.gadā Ērgļu viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ērgļu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Bajārs

Krievijas caristes bajāri XVI-XVII gs. Bajārs jeb bojārs bija tituls Bulgārijā un Serbijā (Бољари), vēlāk Kijevas Krievzemē, Lietuvas dižkunigaitijā (Баяры, Бояри, Bajorai), Maskavijā (Боярин), Moldovā un Valahijā (Boier).

Jaunums!!: Livonijas karš un Bajārs · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Livonijas karš un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Bauskas pils

Bauskas pils 2015. gadā Bauskas pils Bauskas pils (''Bauskenburg'') sākotnējais izskats 15. gadsimtā Skats uz Bauskas pili un pilsētu pāri Mūsai (20. gs. sākuma zīmējums) Bauskas pilsdrupas 19. gs. sākumā Bauskas pils ir viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils Bauskā, kas 16.

Jaunums!!: Livonijas karš un Bauskas pils · Redzēt vairāk »

Bērzaunes pils

Bērzaunes pils plāns 17. gs. (no Zviedrijas kara arhīva). Bērzaunes pils apaļā torņa drupas (pēc 1920). Bērzaunes pils drupas mūsdienās (2010). Bērzaunes pils, agrāk Bērzones pils (sākotnēji Bersone, Barson) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.

Jaunums!!: Livonijas karš un Bērzaunes pils · Redzēt vairāk »

Burtnieku pils

Burtnieku viduslaiku pilsdrupas un pilsmuiža (no Pauluči albuma). Burtnieku viduslaiku pils bija viduslaiku pils Burtnieku ezera stāvkrastā Tālavas pierobežā ar Metsepoli un Sakalu, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Burtnieku pils · Redzēt vairāk »

Cars

Cars (no atvasinātais, senslāvu Цьсарь, Kесарь, bulgāru un serbu Цар) bija caristē (valsts) valdoša monarha tituls Bulgārijā, vēlāk arī Serbijā un Krievijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Cars · Redzēt vairāk »

Cēsu kauja (1578)

Cēsu pilsdrupas pēc sagraušanas Livonijas karā (1793. gads, Broces kolekcija). 1578.

Jaunums!!: Livonijas karš un Cēsu kauja (1578) · Redzēt vairāk »

Cēsu viduslaiku pils

Cēsu viduslaiku pils - Livonijas ordeņa mestru, Cēsu komturu un fogtu rezidence mūsdienās. Cēsu viduslaiku pils jeb Cēsu ordeņpils bija viduslaiku pils Cēsīs, kas ilgstoši kalpoja par Livonijas ordeņa mestru un Cēsu komturu un fogtu rezidenci un plašas teritorijas pārvaldes centru.

Jaunums!!: Livonijas karš un Cēsu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Cesvaines viduslaiku pils

Cesvaines pilsdrupas pēc nopostīšanas 1661. gadā. Cesvaines viduslaiku pils drupas mūsdienās. Cesvaines viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 13.-17.

Jaunums!!: Livonijas karš un Cesvaines viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Dānija · Redzēt vairāk »

Dānijas karaļu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.

Jaunums!!: Livonijas karš un Dānijas karaļu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Dinaburgas pils

Dinaburgas pils pirms nopostīšanas 1577. gadā. Vecdaugavpils rekonstrukcijas variants. Dinaburgas pils jeb Vecdaugavpils (Alt-Dünaburg) bija 1275.

Jaunums!!: Livonijas karš un Dinaburgas pils · Redzēt vairāk »

Edgars Dunsdorfs

Edgars Dunsdorfs (1904—2002) bija latviešu vēsturnieks.

Jaunums!!: Livonijas karš un Edgars Dunsdorfs · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Livonijas karš un Eiropa · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: Livonijas karš un Francija · Redzēt vairāk »

Gothards Ketlers

Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas Pārdaugavas hercogistes vietvaldis (administrators).

Jaunums!!: Livonijas karš un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »

Grobiņa

Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Grobiņas novada centrs.

Jaunums!!: Livonijas karš un Grobiņa · Redzēt vairāk »

Grodņa

Grodņa, arī Hrodna, Harodņa, ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs.

Jaunums!!: Livonijas karš un Grodņa · Redzēt vairāk »

Gulbenes pils

Gulbenes pils var būt.

Jaunums!!: Livonijas karš un Gulbenes pils · Redzēt vairāk »

Helmetas pils

V.Z. Štafenhāgena zīmējums 1866. gadā). Helmetas pils bija viduslaiku pils Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Helmetas pils · Redzēt vairāk »

Holšteina

Holšteinas ģerbonis. Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes kartē. Holšteina ir vēsturiska zeme mūsdienu Vācijas ziemeļdaļā, daļa no Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes uz dienvidiem no Eideres upes.

Jaunums!!: Livonijas karš un Holšteina · Redzēt vairāk »

Ingrija

Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē. Kartes apakšā attēloti galvenie reģiona cietokšņi, iekaitot Pēterburgu un Kronštati Ingrijā. Ingrija ir vēsturisks reģions Krievijas Federācijas ziemeļrietumos, kas lielā mērā sakrīt ar mūsdienu Ļeņingradas apgabala un Sanktpēterburgas teritoriju.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ingrija · Redzēt vairāk »

Ivans IV

Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (latīņu: Ioannes IV; 1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ivans IV · Redzēt vairāk »

Jamas Zapoļskas miera līgums

Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.

Jaunums!!: Livonijas karš un Jamas Zapoļskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Jans Matejko

Jans Matejko (dzimis, miris) bija poļu gleznotājs, kurš pazīstams ar Polijas vēstures batālo un vēsturisko ainu glezniecību, tā stiprinādams poļu nacionālo garu laikā, kad nepastāvēja Polijas valsts.

Jaunums!!: Livonijas karš un Jans Matejko · Redzēt vairāk »

Juhans III

Juhans III Vāsa (Johan III Vasa; 1537-1592), arī Jānis III Vasa, bija Somijas hercogs, vēlāk Zviedrijas karalis no 1568.

Jaunums!!: Livonijas karš un Juhans III · Redzēt vairāk »

Kalsnavas pils

Kalsnavas muižas klēts un pilsdrupas 19. gadsimta sākumā (no Pauluči albuma, 1830). Kalsnavas muižas pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu nocietināta muižas pils Kalsnavā pie Kokneses - Cesvaines ceļa.

Jaunums!!: Livonijas karš un Kalsnavas pils · Redzēt vairāk »

Karkuses pils

Karkuses pilsdrupas un baznīca (no Broces kolekcijas, 1796.). Karkuses pilsdrupas mūsdienās. Karkuses pils bija viduslaiku pils Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā mūsdienu Igaunijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Karkuses pils · Redzēt vairāk »

Katrīna Jagailiete

Lūkasa Krānaha glezna, ap 1553.) Katrīna Jagailiete (1526—1583), bija no Jagaiļa dinastijas cēlusies Somijas hercogiene (no 1562), vēlāk Zviedrijas karaļa sieva (no 1568).

Jaunums!!: Livonijas karš un Katrīna Jagailiete · Redzēt vairāk »

Kazaņas haniste

Kazaņas haniste (Qazan xanlığı) bija bulgāru–tatāru valsts, kas no 1438.

Jaunums!!: Livonijas karš un Kazaņas haniste · Redzēt vairāk »

Kazaki

Donas kazaka Kozmas Krjučkova 1914. gada fotogrāfija Vasilija Surikova gleznā Kazaki ir pamatā austrumslāvu etnosociāla grupa, kas iesākumā dzīvoja Austrumeiropas dienvidu stepēs (Donas un Dņepras lejtecēs), mūsdienu Ukrainas un Krievijas Federācijas teritorijās.

Jaunums!!: Livonijas karš un Kazaki · Redzēt vairāk »

Kokneses pils

Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.

Jaunums!!: Livonijas karš un Kokneses pils · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Krievija · Redzēt vairāk »

Krievijas cariste

Krievijas cariste bija valsts (1547-1721) tagadējās Krievijas Federācijas rietumu daļā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »

Krima

Krima ir pussala Melnās jūras ziemeļu piekrastē Ukrainas dienvidos.

Jaunums!!: Livonijas karš un Krima · Redzēt vairāk »

Krimas haniste

Pirmā Krimas hana Hači Gireja mauzolejs Bahčisarajā Krimas haniste (krims'ke hanstvo) bija krimas tatāru apdzīvota valsts no 1441.

Jaunums!!: Livonijas karš un Krimas haniste · Redzēt vairāk »

Krustpils pils

Krustpils pils jeb Krusta pils ir viduslaiku pils Daugavas ielejas labajā krastā Jēkabpilī.

Jaunums!!: Livonijas karš un Krustpils pils · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir kultūrvēsturisks novads Latvijas rietumu daļā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Jaunums!!: Livonijas karš un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste, saīsināti, Kurzemes hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Livonijas karš un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Landtāgs

Vidzemes landtāga sēžu nams, tagad Latvijas Saeimas nams Landtāgs ( — ‘zemes sapulce’) ir pārstāvju sapulce vācu valodā runājošās zemēs (pavalstīs) Vācijā un Austrijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Landtāgs · Redzēt vairāk »

Latgale

Latgale ir kultūrvēsturisks novads Latvijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Latgale · Redzēt vairāk »

Letu gals

Letu gals kā Rīgas arhibīskapijas austrumu daļa 1534. gada kartē. Arhibīskapa rezidences Rauna (''Ronneburg'') un Koknese (''Kokenhusen''). Letu gals vai Letu zeme 13.

Jaunums!!: Livonijas karš un Letu gals · Redzēt vairāk »

Lielvārdes pils

Lielvārdes pilsdrupas 2012. gadā Lielvārdes pilsdrupas 1792. gadā (Broces kolekcija). Lielvārdes muižas pils un vecās pils drupas Daugavas krastā (no Pauluči albuma). Lielvārdes pils bija Daugavas līvu pils, vēlāk Rīgas arhibīskapa fogta pils Lielvārdes draudzes novadā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Lielvārdes pils · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Livonijas karš un Lietuva · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste (vecrietumkrievu: Великое князство Литовское, Руское, Жомойтское и иных) jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste bija lielvalsts mūsdienu Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas, Krievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.

Jaunums!!: Livonijas karš un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »

Lietuvas valsts vadītāji

Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.

Jaunums!!: Livonijas karš un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »

Livonija

Gerharda Merkatora Livonijas Konfederācijas karte. Parādīts stāvoklis pirms tās sadalīšanas (1561). Livonija jeb Māras zeme (vai terra matris) bija 1225.

Jaunums!!: Livonijas karš un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas ķēniņvalsts

Livonijas ķēniņvalsts jeb Livonijas karaliste bija pasludināta monarhija Livonijas kara laikā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Livonijas ķēniņvalsts · Redzēt vairāk »

Livonijas bruņniecība

Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.

Jaunums!!: Livonijas karš un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku atsevišķu valstu savienība Livonijā, tagadējā Latvijas un Igaunijas teritorijā no 1243.

Jaunums!!: Livonijas karš un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Livonijas ordeņa mestri

Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli zīmējums, 1895). Livonijas ordeņa mestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru. Livonijas ordeņa mestri bija Livonijas Ordeņa virspavēlnieki, līdz 1526.

Jaunums!!: Livonijas karš un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa atzars Livonijā, kas izveidojās pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Livonijas karš un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Livonijas un Lietuvas reālūnija

Lietuvai 1566. gadā pakļautā Livonijas hercogistes teritorija (pelēkā krāsā). Sārtā krāsā iezīmēta krievu 1558. — 1570. gadā okupētā daļa (pamatā Tērbatas bīskapija). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija 1566.

Jaunums!!: Livonijas karš un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Redzēt vairāk »

Livonijas—Maskavijas kari

Maskavijas pretenzijas uz Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas-Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.

Jaunums!!: Livonijas karš un Livonijas—Maskavijas kari · Redzēt vairāk »

Lubānas viduslaiku pils

Lubānas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils, kas vēstures avotos minēta pirms 1455.

Jaunums!!: Livonijas karš un Lubānas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Ludzas pils

Ludzas pilsdrupas mūsdienās Ludzas pilsdrupas (1797) Ludzas pils ir gotikas stilā celtas viduslaiku pils drupas Ludzas centrā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ludzas pils · Redzēt vairāk »

Magnuss

Magnuss var būt.

Jaunums!!: Livonijas karš un Magnuss · Redzēt vairāk »

Marienhauzenas pils

Pilsdrupas uz Viļakas ezera salas. Marienhauzenas pils jeb Viļakas viduslaiku pils --> bija viduslaiku mūra pils Viļakas ezera salā, kur kādreiz atradusies latgaļu koka ezerpils.

Jaunums!!: Livonijas karš un Marienhauzenas pils · Redzēt vairāk »

Maskavija

Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.

Jaunums!!: Livonijas karš un Maskavija · Redzēt vairāk »

Narva

Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.

Jaunums!!: Livonijas karš un Narva · Redzēt vairāk »

Nirnberga

Nirnberga ir pilsēta Vācijas dienvidaustrumos, Bavārijā, pie Pegnicas upes.

Jaunums!!: Livonijas karš un Nirnberga · Redzēt vairāk »

Norvēģija

Norvēģija, oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.

Jaunums!!: Livonijas karš un Norvēģija · Redzēt vairāk »

Novgorodas slaktiņš

Novgorodas ikona (12. gs.). Novgorodas slaktiņš notika Novgorodas pilsētā Livonijas kara laikā no 1570.

Jaunums!!: Livonijas karš un Novgorodas slaktiņš · Redzēt vairāk »

Oldenburga

Oldenburga (izrunā) ir pilsēta Lejassaksijā Vācijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Oldenburga · Redzēt vairāk »

Paide

Paide ir pilsēta Jerves apriņķī Igaunijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Paide · Redzēt vairāk »

Pasvale

Pasvale ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļu daļā pie Svaļas upes, netālu no Latvijas robežas.

Jaunums!!: Livonijas karš un Pasvale · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste, arī Livonijas hercogiste jeb Vidzemes hercogiste bija autonoma hercogiste 16.-17.

Jaunums!!: Livonijas karš un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Pērnava

Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Pērnava · Redzēt vairāk »

Pečori

Pečori, no 1920.

Jaunums!!: Livonijas karš un Pečori · Redzēt vairāk »

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas rietumu daļā, Pleskavas apgabala administratīvais centrs ar 206 tūkstošiem iedzīvotāju (2013).

Jaunums!!: Livonijas karš un Pleskava · Redzēt vairāk »

Poļu—zviedru kari

Poļu-zviedru kari ir kopējs apzīmējums bruņotu konfliktu sērijai starp Polijas-Lietuvas kopvalsts un Zviedrijas karaspēkiem no 1563.

Jaunums!!: Livonijas karš un Poļu—zviedru kari · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos.

Jaunums!!: Livonijas karš un Polija · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospoļita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla monarhija Centrālaustrumeiropā no 1569.

Jaunums!!: Livonijas karš un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Polocka

Polocka, arī Polacka ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils Latvijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Polocka · Redzēt vairāk »

Portugāle

Portugāle, oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kura atrodas Pireneju pussalā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Portugāle · Redzēt vairāk »

Prūsija

Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.

Jaunums!!: Livonijas karš un Prūsija · Redzēt vairāk »

Prūsijas hercogiste

Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.

Jaunums!!: Livonijas karš un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Priozerska

Priozerska ir pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā pie Lādogas ezera pie Vuoksi upes ietekas ezerā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Priozerska · Redzēt vairāk »

Raunas viduslaiku pils

Raunas pils plāns Zviedru Vidzemes laikā (17. gs.) Raunas viduslaiku pils 13.

Jaunums!!: Livonijas karš un Raunas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Jaunums!!: Livonijas karš un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Rūjienas pils

Rūjiena 18. gadsimta beigās (J.K.Broces zīmējums). Rūjienas pils un dzirnavu plāns 17. gs. Rūjienas pils bija viduslaiku pils Metsepoles vai Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Rūjienas pils · Redzēt vairāk »

Rēzeknes pilskalns

Rēzeknes pilsdrupas ir Livonijas ordeņa pils paliekas Rēzeknes pilsētas centrā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Rēzeknes pilskalns · Redzēt vairāk »

Romas impērija

Romas impērijaRomas impērija bija Senās Romas periods, kas aizsākās pēc Romas republikas sabrukšanas 1.

Jaunums!!: Livonijas karš un Romas impērija · Redzēt vairāk »

Sāmsala

Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Sāmsala · Redzēt vairāk »

Sēlpils pils

V. Z. Štafenhāgena gravīra, 1866) Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils stilizēts izskats hercogu laikos (no Broces kolekcijas). Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1704. gadā Sēlpils baznīca un Sēlpils pilsdrupas ap 1870. gadu (1911. gada atklātne) Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.

Jaunums!!: Livonijas karš un Sēlpils pils · Redzēt vairāk »

Sigismunds II Augusts

Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.

Jaunums!!: Livonijas karš un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »

Simeons Bekbulatovičs

Simeons Bekbulatovičs jeb hans Sainbulats (miris 1616. gadā) bija Krievijas cara Ivana IV vasalis, Kasimovas hans (1567—1573) no Čingizhana dzimtas.

Jaunums!!: Livonijas karš un Simeons Bekbulatovičs · Redzēt vairāk »

Smiltenes pils

Smiltenes pilsdrupas un baznīca 18. gs. (no Broces krājuma). Smiltenes pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības pilsmuiža 14.-17.

Jaunums!!: Livonijas karš un Smiltenes pils · Redzēt vairāk »

Smoļenska

Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.

Jaunums!!: Livonijas karš un Smoļenska · Redzēt vairāk »

Somija

Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.

Jaunums!!: Livonijas karš un Somija · Redzēt vairāk »

Spānija

Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Spānija · Redzēt vairāk »

Stefans Batorijs

Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.

Jaunums!!: Livonijas karš un Stefans Batorijs · Redzēt vairāk »

Svētā Romas impērija

Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.

Jaunums!!: Livonijas karš un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »

Tallina

Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.

Jaunums!!: Livonijas karš un Tallina · Redzēt vairāk »

Tartu

Tartu (agrāk saukta Tērbata,,, 1893.-1918. gadā Юрьев) ir otra lielākā Igaunijas pilsēta, atrodas valsts dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Jaunums!!: Livonijas karš un Tartu · Redzēt vairāk »

Tatāri

Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Tatāri · Redzēt vairāk »

Tērbatas bīskapija

Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana". Tērbatas bīskapija, pirms tam saukta par Igaunijas bīskapiju (1211-1224) bija bīskapija Livonijas konfederācijas sastāvā, kas pastāvēja no 1224.

Jaunums!!: Livonijas karš un Tērbatas bīskapija · Redzēt vairāk »

Tirzas kauja

Tirzas kauja bija kauja Livonijas kara otrajā gadā (1559), kurā krievu karaspēks sakāva Rīgas arhibīskapijas vasaļu apvienotos spēkus.

Jaunums!!: Livonijas karš un Tirzas kauja · Redzēt vairāk »

Trikātas viduslaiku pils

V. Z. Štafenhāgens, 1866) Trikātas viduslaiku pils plāns (Zviedrijas Valsts arhīvs, 17.gs.) Trikātas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils Trikātā 13.-17.

Jaunums!!: Livonijas karš un Trikātas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Valmieras viduslaiku pils

Priekšpils drupas mūsdienās. Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Skats uz Valmieras pils sienu un Sv.Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Valmieras viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mestra pils ar priekšpili un nocietinātu Valmieras pilsētu 13.-17.

Jaunums!!: Livonijas karš un Valmieras viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Vastselīna

Vastselīna ir ciems Igaunijas dienvidaustrumos netālu no Krievijas un Latvijas robežām, Piusas upes krastos.

Jaunums!!: Livonijas karš un Vastselīna · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Livonijas karš un Vācija · Redzēt vairāk »

Vīlandes viduslaiku pils

Vīlandes viduslaiku pils rekonstrukcija. Vīlandes pilsdrupas - pils konventa ēkas siena. Vīlandes viduslaiku pils jeb Vīlandes ordeņa pils bija viduslaiku pils Vīlandē, Livonijas ordeņa Vīlandes komturejas centrs.

Jaunums!!: Livonijas karš un Vīlandes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Veļikije Luki

Veļikije Luki ir pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 274 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas, 476 km no Maskavas un 459 km no Sanktpēterburgas pie Lovates upes.

Jaunums!!: Livonijas karš un Veļikije Luki · Redzēt vairāk »

Veļikijnovgoroda

Veļikijnovgoroda (vēsturiski, vikingu: Holmgård) ir pirmā senās Krievzemes (Русь) galvaspilsēta (862), vēlāk suverēnās Novgorodas zemes galvaspilsēta (1136-1468), šobrīd Novgorodas apgabala administratīvais centrs Krievijas ziemeļrietumos, 170 km no Pēterburgas.

Jaunums!!: Livonijas karš un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »

Viļņa

Viļņas katedrāle Viļņa ir pilsēta Lietuvas dienvidaustrumos, Neres un Viļņas upes sateces vietā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Viļņa · Redzēt vairāk »

Viļņas ūnija

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.

Jaunums!!: Livonijas karš un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »

Vidzeme

Vidzeme ir viens no Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem.

Jaunums!!: Livonijas karš un Vidzeme · Redzēt vairāk »

Vilhelms fon Firstenbergs

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856-1879) zīmējums Vilhelms fon Firstenbergs (vācu: Wilhelm von Fürstenberg, latīņu: Guillelmus Furstenbergius; 1500 — 1564) bija Livonijas ordeņa mestrs 1557.VI-1559.IX.

Jaunums!!: Livonijas karš un Vilhelms fon Firstenbergs · Redzēt vairāk »

Volga

Volga (čuvašu: Атăл,, tatāru: Идел) ir upe Krievijā, garākā Eiropas upe.

Jaunums!!: Livonijas karš un Volga · Redzēt vairāk »

Zemgale

Zemgale ir kultūrvēsturisks novads Latvijā, kas līdz 1949.

Jaunums!!: Livonijas karš un Zemgale · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Zviedrija · Redzēt vairāk »

Zviedrijas valdnieku uzskaitījums

Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.

Jaunums!!: Livonijas karš un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Zviedru Igaunija

Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.

Jaunums!!: Livonijas karš un Zviedru Igaunija · Redzēt vairāk »

1558. gads

1558.

Jaunums!!: Livonijas karš un 1558. gads · Redzēt vairāk »

1583. gads

1583.

Jaunums!!: Livonijas karš un 1583. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »