Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Livonijas ordenis

Indekss Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa atzars Livonijā, kas izveidojās pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

172 attiecības: Aizkraukles kauja (1279), Aizkraukles komtureja, Aizputes ordeņa pils, Alūksnes komturi, Alūksnes viduslaiku pils, Alsungas viduslaiku pils, Altenes pils, Ērģemes kauja, Ērģemes pils, Āraišu ordeņa pils, Bandava, Bauskas fogti, Bernds fon der Borhs, Bukultu pils, Burhards fon Hornhūzens, Burtnieku pils, Cēsis, Cēsu komturi un fogti, Cēsu viduslaiku pils, Daugavgrīvas komturi, Daugavgrīvas viduslaiku pils, Daugavpils komturi, Dāņu Igaunija, Dālderis, Dānija, Dītrihs fon Grīningens, Dignājas viduslaiku pils, Dinaburgas pils, Dobeles komturi, Dobeles pils, Durbes kauja, Durbes pils, Embūtes kauja (1244), Embūtes pilskalns, Frīdrihs II Hoenštaufens, Garozas kauja, Gaujienas viduslaiku pils, Gothards Ketlers, Grobiņas fogti, Grobiņas pils, Igaunija, Igaunijas guberņa, Incēnu pilskalns, Ingrija, Ivans IV, Jaunpils pils, Jelgavas komturi, Jelgavas pils, Jersika, Jervas zeme, ..., Johans Freitāgs fon Loringhofe, Jurģa nakts sacelšanās, Kandavas fogteja, Kandavas viduslaiku pils, Karkuses pils, Karuzes kauja, Katoļticība, Kauja pie Daugavgrīvas (1263), Kauja pie Dinaburgas pils (ap 1275), Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils, Kauja pie Smoļinas, Kauja pie Turaidas (1298), Klaipēda, Konrāds fon Feihtvangens, Konrāds Ketelhods, Krievija, Kuldīga, Kuldīgas komturi, Kuldīgas pils, Kurši, Kursa, Kurzemes bīskapija, Kurzemes bruņniecība, Kurzemes landtāgs, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latviešu konversācijas vārdnīca, Latvija, Ledus kauja, Lietuva, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvieši, Livonija, Livonijas bīskapija, Livonijas bruņniecība, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas krusta kari, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Livonijas pilsoņu karš, Lotigola, Ludzas pils, Lugaži, Maskavija, Mākoņkalns, Mālpils viduslaiku pils, Mārka (nozīmju atdalīšana), Muiža, Nameisis, Narva, Nītaures pils, Pabaiskas kauja, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pērnava, Piemare, Piltenes apgabals, Pleskava, Polija, Polijas—Lietuvas ūnija, Rakvere, Rīga, Rīgas arhibīskapi, Rīgas arhibīskapija, Rīgas ģerbonis, Rīgas komturi, Rīgas pils, Rūjienas pils, Rēzeknes fogti, Rēzeknes pilskalns, Ropažu viduslaiku pils, Sabiles pilskalns, Salaspils viduslaiku pils, Saldus ordeņa pils, Saules kauja, Sāmsala, Sēlpils fogti, Sēlpils pils, Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē, Sigismunds II Augusts, Siguldas komturi, Skrundas viduslaiku pils, Skujenes pils, Svētā Romas impērija, Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums, Svētkalns, Tallina, Talsu viduslaiku pils, Tartu, Tērvete (zeme), Tērvetes pils atbrīvošana (1279), Tolsburgas pils, Trikātas viduslaiku pils, Tukuma viduslaiku pils, Valdemārs IV, Valmieras viduslaiku pils, Valters fon Nortekens, Valters fon Pletenbergs, Vanema, Vasknarva, Vācu ordeņa lielmestri, Vācu ordenis, Vārtājas pilskalns, Vērdiņš, Ventava, Ventspils komturi, Ventspils viduslaiku pils, Viļņas ūnija, Vidzemes landmaršali, Vilhelms fon Firstenbergs, Viljandi, Volkenbergas pils, Zaubes pils, Zemgaļi, Zemgales bīskapija, Zobenbrāļu ordenis, Zoneburgas pils, 1234. gads, 1237. gads, 1255. gads, 1561. gads, 1562. gads, 1585. gads. Izvērst indekss (122 vairāk) »

Aizkraukles kauja (1279)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. Kauja notika uz dienvidiem no Aizkraukles (kartē: ''Ascheraden''). 1279.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Aizkraukles kauja (1279) · Redzēt vairāk »

Aizkraukles komtureja

Aizkraukles kumtura pils drupas (2000). Aizkraukles komturejas karogs 1431.gadā Aizkraukles komtureja vai komturija (vācu:Kommende Ascheraden vai Komturei Ascheraden) bija no 1252.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Aizkraukles komtureja · Redzēt vairāk »

Aizputes ordeņa pils

Aizputes pilsmuižas ēka 19. gs. Aizputes ordeņa pils bija viduslaiku pils pie Tebras iepretī viduslaiku Aizputes pilsētai, bet nepiederēja tai.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Aizputes ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Alūksnes komturi

Marienburgas pils drupas mūsdienās. Pilsdrupas uz Alūksnes ezera salas (Broce, 1802). Alūksnes pils izskats 17. gadsimta sākumā (Jürgen Helms, 1628-1643). Alūksnes komturs (vācu: Komtur von Marienburg) bija Livonijas ordeņa Alūksnes pils pārvaldnieks un karavadonis ordeņa rīkotajos karagājienos.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Alūksnes komturi · Redzēt vairāk »

Alūksnes viduslaiku pils

Alūksnes pils 17. gadsimtā. Marienburgas pils drupas mūsdienās. Pilsdrupas uz Alūksnes ezera salas (Broce, 1802). Alūksnes viduslaiku pils jeb Marienburgas pils (arī Margenborg, 1342—1702) atrodas Alūksnē uz Alūksnes ezera Marijas jeb Pils salas dienvidu daļas.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Alūksnes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Alsungas viduslaiku pils

Alsungas pils un baznīca 1830. gadā. Alsungas pils un baznīca (Štafenhāgens, 1866). Alsungas viduslaiku pils (kuršu: alšu vanga — 'alkšņu līdums') ir sena pils Alsungas teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Alsungas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Altenes pils

Altenes pilsdrupas 20. gadsimta sākumā Altenes pils plāns un apraksts (no Broces kolekcijas) Altenes pils plāns ap 1880. gadu Altenes viduslaiku pils bija sēļu (Altiena) un vēlāk Livonijas ordeņa pils tagadējā Jaunjelgavas novada Seces pagasta teritorijā, 3 km augšpus Kokneses.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Altenes pils · Redzēt vairāk »

Ērģemes kauja

Ērģemes kauja, kurā krievu karaspēks sakāva Livonijas apvienotos spēkus, notika Livonijas kara trešajā gadā - 1560.gada 2. augustā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ērģemes kauja · Redzēt vairāk »

Ērģemes pils

Ērģemes pils 1773. gadā. Ērģemes pils drupas mūsdienās. Ērģemes pils plāns 17. gs. (no Zviedrijas kara arhīva) Ērģemes ordeņa pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Ērģemē pie robežas ar Tērbatas bīskapiju.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ērģemes pils · Redzēt vairāk »

Āraišu ordeņa pils

Āraišu baznīca ar ordeņa pils drupām ezera pussalā 19. gadsimtā. Zviedrijas karaspēka atpūtas nometne pie "Vecās Cēsu pils" (''Alt Wenden Slott'') 1701. gada vasarā. Āraišu ordeņa pils, 16.-17.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Āraišu ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Bandava

Bandava bija senās Kursas zeme (terra) Ventas upes vidustecē aptuveni no tagadējās Lietuvas robežas uz leju līdz Abavas ietekai.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Bandava · Redzēt vairāk »

Bauskas fogti

Bauskas fogtu rezidence — Bauskas pils Bauskas fogti bija Livonijas ordeņa Bauskas fogtejas pārvaldnieki līdz 1559.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Bauskas fogti · Redzēt vairāk »

Bernds fon der Borhs

šiliņa monētas. Bernds fon der Borhs (vācu: Bernd von der Borch, latīņu: Bernhardus von der Borch) jeb Bernhards Borhs bija Livonijas ordeņa mestrs 1472.I-1483.18.XI, līdz Romas pāvests viņu atcēla no amata.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Bernds fon der Borhs · Redzēt vairāk »

Bukultu pils

Bukultu viduslaiku pils plāns uz upes salas (Zviedrijas Valsts arhīvs, 16. gs.) Skats uz Bukultu pilsdrupu vietu 18. gs. Bukultu dzirnavas pirms Otrā pasaules kara Bukultu viduslaiku pils jeb Ādažu pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums uz Rīgas-Ādažu ceļa pie dzirnavu tilta pāri Bukultu strautam jeb Bērzupītei.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Bukultu pils · Redzēt vairāk »

Burhards fon Hornhūzens

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Burhards fon Hornhūzens jeb Burhards no Hornhauzenas bija Livonijas ordeņa mestrs no 1256.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Burhards fon Hornhūzens · Redzēt vairāk »

Burtnieku pils

Burtnieku viduslaiku pilsdrupas un pilsmuiža (no Pauluči albuma). Burtnieku viduslaiku pils bija viduslaiku pils Burtnieku ezera stāvkrastā Tālavas pierobežā ar Metsepoli un Sakalu, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Burtnieku pils · Redzēt vairāk »

Cēsis

Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Cēsis · Redzēt vairāk »

Cēsu komturi un fogti

Cēsu ordeņa pils mūsdienās. Livonijas ordeņa mestru, Cēsu komturu un fogtu rezidence 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva). Cēsu komturi un Cēsu fogti bija ordeņa Cēsu pils un tai pakļauto teritoriju pārvaldnieki un karavadoņi (komturs - "komandieris") no 1207.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Cēsu komturi un fogti · Redzēt vairāk »

Cēsu viduslaiku pils

Cēsu viduslaiku pils - Livonijas ordeņa mestru, Cēsu komturu un fogtu rezidence mūsdienās. Cēsu viduslaiku pils jeb Cēsu ordeņpils bija viduslaiku pils Cēsīs, kas ilgstoši kalpoja par Livonijas ordeņa mestru un Cēsu komturu un fogtu rezidenci un plašas teritorijas pārvaldes centru.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Cēsu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Daugavgrīvas komturi

poļu-zviedru kara laikā 1601. gadā (Džakomo Lauro gravīra). Daugavgrīvas komturi bija Livonijas ordeņa Daugavgrīvas komturejas pārvaldnieki.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Daugavgrīvas komturi · Redzēt vairāk »

Daugavgrīvas viduslaiku pils

poļu-zviedru kara laikā 1601. gadā (Džakomo Lauro gravīra) Daugavgrīvas viduslaiku pils jeb Daugavgrīvas skansts, arī Skanstnieki ir viduslaiku pils vieta Rīgā, Vecdaugavas apkaimē, Airu ielā 79a — kādreizējā Daugavgrīvas klostera vietā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Daugavgrīvas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Daugavpils komturi

Daugavpils komturu pils (16. gs.). '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Karksi fogteja, 16. Bauskas fogteja, 17. Rēzeknes fogteja, 18. Daugavpils komtureja, 19. Sēlpils fogteja, 20. Dobeles komtureja, 21. Kandavas fogteja, 22. Grobiņas fogteja, 23. Ventspils komtureja. Daugavpils komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (komandieri) Daugavpils komturejas teritorijā 1367.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Daugavpils komturi · Redzēt vairāk »

Dāņu Igaunija

Livonijas konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Dāņu Igaunija · Redzēt vairāk »

Dālderis

Hercoga Jēkaba dālderis (1645. gads) Dālderis (atvasināts no) bija sudraba monēta ar diametru apmēram 40 mm un 29 gramu lielu svaru.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Dālderis · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Dānija · Redzēt vairāk »

Dītrihs fon Grīningens

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" — "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Dītriham fon Groningenam veltītā stēla Dundagas pilī Dītrihs no Grīningenas vai Greningas Ditriķis (., Theodorus à Gronen) bija Livonijas ordeņa vicemestrs (1239.—1241.) un mestrs (1242.—1245.VII), Vācu ordeņa mestra vietnieks (1245) un sūtnis pie Romas pāvesta, Livonijas un Prūsijas mestrs (1249—1254) un vēlāk Vācu ordeņa mestrs (1254—1256), pēc tam atkārtoti Prūsijas mestrs (1258).

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Dītrihs fon Grīningens · Redzēt vairāk »

Dignājas viduslaiku pils

Dignājas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļa, vēlāk Livonijas ordeņa pils 13.-14.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Dignājas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Dinaburgas pils

Dinaburgas pils pirms nopostīšanas 1577. gadā. Vecdaugavpils rekonstrukcijas variants. Dinaburgas pils jeb Vecdaugavpils (Alt-Dünaburg) bija 1275.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Dinaburgas pils · Redzēt vairāk »

Dobeles komturi

Dobeles komturu rezidence - Dobeles pils. Dobeles pilsdrupas 18. gs. Dobeles komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki Dobeles komturejas teritorijā 1376.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Dobeles komturi · Redzēt vairāk »

Dobeles pils

Dobeles pils rekonstrukcijas mēģinājums. Dobeles pils bija Livonijas ordeņa Dobeles komturu mītne no 14.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Dobeles pils · Redzēt vairāk »

Durbes kauja

Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs).

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Durbes kauja · Redzēt vairāk »

Durbes pils

Durbes pils var būt.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Durbes pils · Redzēt vairāk »

Embūtes kauja (1244)

Embūtes kauja notika 1244.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Embūtes kauja (1244) · Redzēt vairāk »

Embūtes pilskalns

Embūtes pilskalns (arī Kuršu pilskalns jeb Induļa pilskalns) atrodas Kurzemē, Vaiņodes novada Embūtes pagastā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Embūtes pilskalns · Redzēt vairāk »

Frīdrihs II Hoenštaufens

Frīdrihs II Hoenštaufens (dzimis Ezi pie Ankonas, miris Fjorentīno pilī pie Lučeras) bija viens no ietekmīgākajiem 13.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Frīdrihs II Hoenštaufens · Redzēt vairāk »

Garozas kauja

Garozas kauja vai Kauja Garozas silā (arī kauja pie Garozes vai Griezes) bija viena no lielākajām kaujām Ziemeļu krusta karos, kurā Livonijas ordenis cieta smagu sakāvi.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Garozas kauja · Redzēt vairāk »

Gaujienas viduslaiku pils

Skats uz Gaujienas baznīcu un viduslaiku pilsdrupām (18. gs.). Gaujienas pils rekonstrukcija pēc 1911. gada K. Levisa of Menāra veikto izrakumu datiem. Ar melnu krāsu iezīmēti saglabājušies mūru fragmenti. Gaujienas viduslaiku pilsdrupas ar galveno pili (b) un priekšpils ziemeļrietumu torni (c) no Broces kolekcijas (1790). Gaujienas viduslaiku pils, agrāk Atzeles pils (sākotnēji Adsellen, Atzel) bija Livonijas ordeņa Adzeles komtura galvenā pils 13.-14.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Gaujienas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Gothards Ketlers

Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas Pārdaugavas hercogistes vietvaldis (administrators).

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »

Grobiņas fogti

Grobiņas fogtu pils rekonstrukcija. Grobiņas pilsdrupas mūsdienās. Grobiņas fogti bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (soģi) Grobiņas fogtejas teritorijā līdz 1560.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Grobiņas fogti · Redzēt vairāk »

Grobiņas pils

Grobiņas pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara. Grobiņas pilsdrupas mūsdienās. Grobiņas pilsdrupas atrodas Grobiņas pilsētas centrā, Ālandes labajā krastā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Grobiņas pils · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunija, oficiāli Igaunijas Republika (Eesti Vabariik), ir viena no trim Baltijas valstīm, kas atrodas Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Igaunija · Redzēt vairāk »

Igaunijas guberņa

Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »

Incēnu pilskalns

Incēnu pilskalns jeb Dobes pilskalns ir sens zemgaļu pilskalns Auces novada Vītiņu pagastā, 5 km no Auces-Ezeres lielceļa (P96) Avīknes upes krastos pie Kokmuižas, kuras vāciskais nosaukums agrāk bijis Dobesberg ("Dobeskalns").

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Incēnu pilskalns · Redzēt vairāk »

Ingrija

Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē. Kartes apakšā attēloti galvenie reģiona cietokšņi, iekaitot Pēterburgu un Kronštati Ingrijā. Ingrija ir vēsturisks reģions Krievijas Federācijas ziemeļrietumos, kas lielā mērā sakrīt ar mūsdienu Ļeņingradas apgabala un Sanktpēterburgas teritoriju.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ingrija · Redzēt vairāk »

Ivans IV

Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (latīņu: Ioannes IV; 1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ivans IV · Redzēt vairāk »

Jaunpils pils

Jaunpils pils. Jaunpils pils (Štafenhāgens, 1866). Jaunpils pils ir viduslaiku pils Jaunpilī, cēlis Livonijas ordenis 14.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Jaunpils pils · Redzēt vairāk »

Jelgavas komturi

Jelgavas komturu pils (1703). Jelgavas komturu rezidence - vecā Jelgavas pils (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki Jelgavas komturejas teritorijā 1272.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Jelgavas komturi · Redzēt vairāk »

Jelgavas pils

Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Jelgavas pils · Redzēt vairāk »

Jersika

Jersika var būt.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Jersika · Redzēt vairāk »

Jervas zeme

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Jervas zeme vai Jerva (igauņu: Järvamaa, latīņu: Jervia, vācu: Jerwen) bija senās Igaunijas zeme līdz 13.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Jervas zeme · Redzēt vairāk »

Johans Freitāgs fon Loringhofe

Kapa plāksne Cēsu Sv. Jāņa baznīcā. šiliņa. Johans Freitāgs fon Loringhofe (vācu: Johann Freitag von Loringhofe, latīņu: Johannes Freytag) bija Livonijas ordeņa mestrs 1483.-1494.26.V.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Johans Freitāgs fon Loringhofe · Redzēt vairāk »

Jurģa nakts sacelšanās

Paides pils, kurā notika igauņu ķēniņu sarunas ar Livonijas ordeņa mestru un sodīšana ar nāvi. Svētā Jurģa nakts sacelšanās bija lielākā igauņu sacelšanās pret vācu un dāņu virskundzību viņu zemēs 1343.-1345.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Jurģa nakts sacelšanās · Redzēt vairāk »

Kandavas fogteja

Skats uz Kandavas fogtu rezidences pilsdrupām ar Pulvertorni pāri Abavai (1790). '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Karksi fogteja, 16. Bauskas fogteja, 17. Rēzeknes fogteja, 18. Daugavpils komtureja, 19. Sēlpils fogteja, 20. Dobeles komtureja, 21. Kandavas fogteja, 22. Grobiņas fogteja, 23. Ventspils komtureja. Kandavas fogteja bija Livonijas ordeņa Kandavas fogtu pārvaldīta Kurzemes daļa laikā no 1312.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kandavas fogteja · Redzēt vairāk »

Kandavas viduslaiku pils

Kandavas pilsdrupas ar pulvertorni 18. gadsimta beigās. Kandavas skats ar pilsdrupām 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens). Kandavas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Kandavā, kas no 13.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kandavas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Karkuses pils

Karkuses pilsdrupas un baznīca (no Broces kolekcijas, 1796.). Karkuses pilsdrupas mūsdienās. Karkuses pils bija viduslaiku pils Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā mūsdienu Igaunijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Karkuses pils · Redzēt vairāk »

Karuzes kauja

Karuzes kauja notika 1270.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Karuzes kauja · Redzēt vairāk »

Katoļticība

Katoļticība jeb katolicisms ((katolikōs) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Katoļticība · Redzēt vairāk »

Kauja pie Daugavgrīvas (1263)

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Lietuvas karaspēks devās sirot uz Sāmsalas-Vīkas bīskapijai pakļautajām igauņu zemēm 1263.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kauja pie Daugavgrīvas (1263) · Redzēt vairāk »

Kauja pie Dinaburgas pils (ap 1275)

Latgali. Kauja pie Dinaburgas pils (Vecdaugavpils) notika Lietuvas-Livonijas kara (1262—1282) laikā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kauja pie Dinaburgas pils (ap 1275) · Redzēt vairāk »

Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītie notikumi notika Zemgalē uz dienvidiem no Rīgas. Skats uz Svētkalnu mūsdienās. Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils notika Livonijas ordeņa mestra Vilekīna valdīšanas laikā, kad pēc ķēniņa Nameiša nāves viņš nolēma pakļaut Zemgali, uzbūvējot ordeņa pili Tērvetes Svētkalnā blakus zemgaļu galvenajam pilskalnam un senpilsētai.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils · Redzēt vairāk »

Kauja pie Smoļinas

Kauja pie Smoļinas ezera notika 1502.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kauja pie Smoļinas · Redzēt vairāk »

Kauja pie Turaidas (1298)

1298.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kauja pie Turaidas (1298) · Redzēt vairāk »

Klaipēda

Klaipēda (vēsturiski arī Mēmele) ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Klaipēda · Redzēt vairāk »

Konrāds fon Feihtvangens

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Konrāds fon Feihtvangens, arī Konrāds no Feihtvangenes (latīņu: Conradus von Fuchtewangen, dzimis ap 1230. gadu, miris Prāgā).

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Konrāds fon Feihtvangens · Redzēt vairāk »

Konrāds Ketelhods

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Konrāds Ketelhods (Konrad Ketelhoed, Kesselhat) bija Livonijas ordeņa mestra vietas izpildītājs 1322.-1324.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Konrāds Ketelhods · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Krievija · Redzēt vairāk »

Kuldīga

Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kuldīga · Redzēt vairāk »

Kuldīgas komturi

Kuldīgas komturu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Skats pāri Ventai uz Kuldīgas ordeņa pilsdrupām 18. gadsimtā. '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Karksi fogteja, 16. Bauskas fogteja, 17. Rēzeknes fogteja, 18. Daugavpils komtureja, 19. Sēlpils fogteja, 20. Dobeles komtureja, 21. Kandavas fogteja, 22. Grobiņas fogteja, 23. Ventspils komtureja Kuldīgas komturi (vācu: Komtur von Goldingen) bija Livonijas ordeņa Kuldīgas pils pārvaldnieki un savu Kurzemes vasaļu karavadoņi (komturs - "komandieris") ordeņa karagājienos pret žemaišiem, lietuviešiem, zemgaļiem, Rīgas pilsētu, Rīgas arhibīskapu un krieviem.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kuldīgas komturi · Redzēt vairāk »

Kuldīgas pils

Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kuldīgas pils · Redzēt vairāk »

Kurši

Kurši, agrāk arī kūri ir viena no senajām baltu tautām, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kurši · Redzēt vairāk »

Kursa

Kursa var būt.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kursa · Redzēt vairāk »

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »

Kurzemes bruņniecība

Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kurzemes bruņniecība · Redzēt vairāk »

Kurzemes landtāgs

Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kurzemes landtāgs · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste, saīsināti, Kurzemes hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Latviešu konversācijas vārdnīca

Latviešu konversācijas vārdnīcas pirmie 20 sējumi Latviešu konversācijas vārdnīca (LKV) ir 21 sējuma liels Anša Gulbja apgāda izdots vispusīgs enciklopēdisks izdevums latviešu valodā, ko pavisam veido 43 008 šķirkļi 168 burtnīcās un kas aptver visas tajā laikā aktuālās zinību nozares.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Latviešu konversācijas vārdnīca · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Latvija · Redzēt vairāk »

Ledus kauja

Ledus kauja, arī Peipusa ezera kauja notika 1242.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ledus kauja · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Lietuva · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste (vecrietumkrievu: Великое князство Литовское, Руское, Жомойтское и иных) jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste bija lielvalsts mūsdienu Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas, Krievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »

Lietuvieši

Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Lietuvieši · Redzēt vairāk »

Livonija

Gerharda Merkatora Livonijas Konfederācijas karte. Parādīts stāvoklis pirms tās sadalīšanas (1561). Livonija jeb Māras zeme (vai terra matris) bija 1225.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas bīskapija

Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Livonijas bruņniecība

Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija, vēlāk, Polijas-Lietuvas kopvalsts (1561—1575) un Dānijas un Zviedrijas karalistes (1561—1583).

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku atsevišķu valstu savienība Livonijā, tagadējā Latvijas un Igaunijas teritorijā no 1243.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizācijas un kristianizācijas procesa daļa.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Livonijas ordeņa mestri

Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli zīmējums, 1895). Livonijas ordeņa mestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru. Livonijas ordeņa mestri bija Livonijas Ordeņa virspavēlnieki, līdz 1526.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa atzars Livonijā, kas izveidojās pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Livonijas pilsoņu karš

Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju sērija starp Rīgas pilsētu un Livonijas ordeni, kas pārauga pilsoņu karā no 1297.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Lotigola

Lotigola bija seno latgaļu valsts vai novads 12.—13.gs.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Lotigola · Redzēt vairāk »

Ludzas pils

Ludzas pilsdrupas mūsdienās Ludzas pilsdrupas (1797) Ludzas pils ir gotikas stilā celtas viduslaiku pils drupas Ludzas centrā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ludzas pils · Redzēt vairāk »

Lugaži

Lugaži (agrāk arī Vārpa) ir ciems Valkas novada Valkas pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Lugaži · Redzēt vairāk »

Maskavija

Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Maskavija · Redzēt vairāk »

Mākoņkalns

Mākoņkalns (arī Padebešu kalns) ir 247,4 m augsts paugurs Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Mākoņkalns · Redzēt vairāk »

Mālpils viduslaiku pils

Lemburgas pils un baznīcas plāns 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva). Sānskats uz daļēji nopostīto Lemburgas pili 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva). Mālpils viduslaiku pils jeb Lemburgas pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Mergupes labajā krastā Mālpilī pie senā Siguldas-Lielvārdes ceļa.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Mālpils viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Mārka (nozīmju atdalīšana)

Mārka var būt.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Mārka (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Muiža

Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Muiža · Redzēt vairāk »

Nameisis

Tērvetes pilskalns, uz kura atradās Nameiša rezidence. Nameisis (Nameise, Nameyxe), pazīstams arī kā Namejs, Nameitis, bija Tērvetes zemgaļu vecākais, vēlāk visas Zemgales ķēniņš un brīvības cīņu vadonis.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Nameisis · Redzēt vairāk »

Narva

Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Narva · Redzēt vairāk »

Nītaures pils

Nītaures pils un baznīca kartē (Stokholmas kara arhīvs, 1701). Nītaures pils mūra paliekas mūsdienās. Nītaures pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums pie Mergupes.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Nītaures pils · Redzēt vairāk »

Pabaiskas kauja

Pabaiskas kaujas shēma uz dienvidiem no Ukmerģes (kartē: ''Wiłkomierz''). Pabaiskas kauja jeb kauja pie Ukmerģes, agrāk saukta par kauju pie Šventas upes, bija lielākā kauja Lietuvas dižkunigaitijas pilsoņu kara (1432—1438) laikā, kas norisinājās 1435.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Pabaiskas kauja · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste, arī Livonijas hercogiste jeb Vidzemes hercogiste bija autonoma hercogiste 16.-17.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Pērnava

Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Pērnava · Redzēt vairāk »

Piemare

Piemare (rakstiskajos avotos: Bihavelanc vai Bihavelant) bija senās Kursas zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē no Vārtājas upes ietekas dienvidos līdz Rīvas upes ietekai ziemeļos.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Piemare · Redzēt vairāk »

Piltenes apgabals

Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apgabalu (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai). Piltenes apgabals bija autonoma (savs Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorija, kas pēc baznīcas reformācijas un Livonijas konfederācijas sabrukuma tika pārdota Dānijai.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas rietumu daļā, Pleskavas apgabala administratīvais centrs ar 206 tūkstošiem iedzīvotāju (2013).

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Pleskava · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Polija · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospoļita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla monarhija Centrālaustrumeiropā no 1569.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Rakvere

Rakvere ir pilsēta Igaunijas ziemeļos, Rietumviru apriņķī, 20 km uz dienvidiem no Somu līča.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rakvere · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīgas pilsētas logotips Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapi

Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rīgas arhibīskapi · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Rīgas ģerbonis

Rīgas pilsētas ģerbonis tagadējā izskatā apstiprināts 1925.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rīgas ģerbonis · Redzēt vairāk »

Rīgas komturi

Livonijas ordeņa mestru un Rīgas komturu rezidence - Rīgas pils (atjaunota 1491.- 1515. gadā, J.K.Broces zīmējums 18.gadsimtā). Rīgas komturi bija Livonijas ordeņa mestra vietnieki un pavēlnieki Rīgas komturejas teritorijā 1253.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rīgas komturi · Redzēt vairāk »

Rīgas pils

Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rīgas pils · Redzēt vairāk »

Rūjienas pils

Rūjiena 18. gadsimta beigās (J.K.Broces zīmējums). Rūjienas pils un dzirnavu plāns 17. gs. Rūjienas pils bija viduslaiku pils Metsepoles vai Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rūjienas pils · Redzēt vairāk »

Rēzeknes fogti

Rēzeknes ordeņa pilsdrupas mūsdienās. Rēzeknes fogta pils drupas 1797. gadā (no J.K.Broces kolekcijas). Rēzeknes fogti bija Livonijas ordeņa Rēzeknes fogtejas pārvaldnieki līdz 1559.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rēzeknes fogti · Redzēt vairāk »

Rēzeknes pilskalns

Rēzeknes pilsdrupas ir Livonijas ordeņa pils paliekas Rēzeknes pilsētas centrā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rēzeknes pilskalns · Redzēt vairāk »

Ropažu viduslaiku pils

Ropažu viduslaiku pilsdrupas pilskalnā pie Lielās Juglas upes (18. gs. zīmējums) Ropažu pilsdrupas mūsdienās Ropažu viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Ropažos pie Lielās Juglas upes uz senā kara ceļa, kas no Salaspils veda uz Siguldas pili.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ropažu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Sabiles pilskalns

Sabiles pilskalns atrodas Talsu novadā, Sabiles pilsētas robežās.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Sabiles pilskalns · Redzēt vairāk »

Salaspils viduslaiku pils

Jaunās Salaspils (''Neu-Kirchholm'') drupas pirms Pirmā pasaules kara. Salaspils viduslaiku pils bija Daugavas līvu, vēlāk Rīgas arhibīskapijas un Livonijas ordeņa nocietinājums uz senā Daugavas tirdzniecības ceļa.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Salaspils viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Saldus ordeņa pils

Frauenburgas pils (J. R. Šturna zīmējums, 1661). Frauenburgas pils, baznīca un pastorāts 1701. gada kartē. Saldus ordeņa pils jeb Frauenburgas pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Saldū, kas no 14.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Saldus ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Saules kauja

Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Saules kauja · Redzēt vairāk »

Sāmsala

Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Sāmsala · Redzēt vairāk »

Sēlpils fogti

Sēlpils fogtu pils hercogu laikos (Broce). Sēlpils fogtu pils drupas uz Daugavas kreisā stāvkrasta (1866). Livonijas ordeņa pils drupas uz Pļaviņu ūdenskrātuves saliņas. Sēlpils fogti bija Livonijas ordeņa Sēlpils fogtejas pārvaldnieki līdz 1559.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Sēlpils fogti · Redzēt vairāk »

Sēlpils pils

V. Z. Štafenhāgena gravīra, 1866) Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils stilizēts izskats hercogu laikos (no Broces kolekcijas). Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1704. gadā Sēlpils baznīca un Sēlpils pilsdrupas ap 1870. gadu (1911. gada atklātne) Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Sēlpils pils · Redzēt vairāk »

Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē notika 1289./1290.gada ziemā drīz pēc ordeņa mestra iebrukuma Zemgalē 1289. gada ziemā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē · Redzēt vairāk »

Sigismunds II Augusts

Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »

Siguldas komturi

Siguldas komturu rezidence - Siguldas ordeņa pils mūsdienās. Siguldas ordeņa pils 19. gadsimta beigās. Siguldas komturi bija Zobenbrāļu ordeņa un Livonijas ordeņa pārvaldnieki vecajā Siguldas ordeņa pilī laikā no 1231.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Siguldas komturi · Redzēt vairāk »

Skrundas viduslaiku pils

Skrundas pils 1661. gadā. Skrundas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils mūsdienu Skrundas pilsētas teritorijā Ventas kreisajā krastā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Skrundas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Skujenes pils

Skujenes pils un baznīca 17. gadsimta kartē. Skujenes pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Skujenē pie Piebalgas-Nītaures ceļa, kur tas šķērso Amatas upi.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Skujenes pils · Redzēt vairāk »

Svētā Romas impērija

Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »

Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Svētās Romas impērijas imperatori arī ķeizari (no vārda "cēzars").

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Svētkalns

Svētkalns jeb Zviedru kalns atrodas Tērvetes novadā un ir daļa no senās Tērvetes zemes pilskalnu kompleksa.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Svētkalns · Redzēt vairāk »

Tallina

Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Tallina · Redzēt vairāk »

Talsu viduslaiku pils

Bijusī Talsu ordeņa pils vieta Dzirnavkalnā 20. gs. sākumā. Talsu viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Talsos, kas līdz 1447.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Talsu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Tartu

Tartu (agrāk saukta Tērbata,,, 1893.-1918. gadā Юрьев) ir otra lielākā Igaunijas pilsēta, atrodas valsts dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Tartu · Redzēt vairāk »

Tērvete (zeme)

Tērvetes pilskalna izskats 2010. gadā. Tērvete jeb Tērvetene (latīņu avotos: Thervetene) bija seno zemgaļu novads starp Spārneni, Dobleni, Žagari, Sileni un Upmali aptuveni tagadējā Tērvetes novada teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Tērvete (zeme) · Redzēt vairāk »

Tērvetes pils atbrīvošana (1279)

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Tērvetes kauja notika uz dienvidiem no Rīgas, netālu no tagadējās Lietuvas robežas Tērvetes pilskalns mūsdienās Tērvetes pils atbrīvošana 1279.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Tērvetes pils atbrīvošana (1279) · Redzēt vairāk »

Tolsburgas pils

Štafenhāgena gravīra, 1867). Tolsburgas pilsdrupas no jūras puses mūsdienās. Tolsburgas pils jeb Tolses ordeņa pils bija Livonijas ordeņa būvēta Tolsburgas fogta pils, kas kontrolēja Somu līča tirdzniecības ceļus.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Tolsburgas pils · Redzēt vairāk »

Trikātas viduslaiku pils

V. Z. Štafenhāgens, 1866) Trikātas viduslaiku pils plāns (Zviedrijas Valsts arhīvs, 17.gs.) Trikātas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils Trikātā 13.-17.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Trikātas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Tukuma viduslaiku pils

Tukuma pilsdrupas ar torni 18. gs. beigās (H. F. Wäber, 1795). Tukuma pils tornis mūsdienās (2008). Tukuma viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Tukumā, kas no 14.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Tukuma viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Valdemārs IV

Valdemāra IV attēls uz ķēniņa zīmoga Valdemāra IV attēls ap 1375. gadu tapušā freskā Sv.Pētera baznīcā Nestvedā, Dānijā Valdemārs IV jeb Valdemārs Aterdāgs (ap 1321. - 1375.), burtiski - Valdemārs Otrā (Jaunā) diena, bija Dānijas karalis (1340-1375) un sākumā arī Dāņu Igaunijas feodālais senjors (1340-1346).

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Valdemārs IV · Redzēt vairāk »

Valmieras viduslaiku pils

Priekšpils drupas mūsdienās. Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Skats uz Valmieras pils sienu un Sv.Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Valmieras viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mestra pils ar priekšpili un nocietinātu Valmieras pilsētu 13.-17.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Valmieras viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Valters fon Nortekens

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Rābenavas Nordeku (''Nordeck zur Rabenau'') dzimtas ģerbonis (no "Johann Siebmachers Wappenbuch"). Valters fon Nortekens (vai Valters no Nordekas (latīņu: Gualterus von Nordeck, Waltherus à Nordecke) bija Livonijas ordeņa mestrs 1270. - 1273. gadā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Valters fon Nortekens · Redzēt vairāk »

Valters fon Pletenbergs

Valters fon Pletenbergs var būt.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Valters fon Pletenbergs · Redzēt vairāk »

Vanema

Vanema (arī Vanemana) bija zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē, kas robežojās ar Ventavas un Bandavas zemēm rietumos un zemgaļiem piederošajām zemēm dienvidos.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vanema · Redzēt vairāk »

Vasknarva

Vasknarva, līdz 20.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vasknarva · Redzēt vairāk »

Vācu ordeņa lielmestri

Vācu ordeņa lielmestra zīmogs viduslaikos. Vācu ordeņa lielmestri jeb virsmestri ir Vācu ordeņa augstākie pavēlnieki un karavadoņi.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vācu ordeņa lielmestri · Redzēt vairāk »

Vācu ordenis

Vācu ordeņa simbols - melns krusts baltā laukā. Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT - Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »

Vārtājas pilskalns

Vārtājas pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Warthayen jeb Wartha) ir pilskalns Grobiņas novada Gaviezes pagastā, pie Grobiņas-Priekules lielceļa, Vārtājas upes senlejas labajā krastā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vārtājas pilskalns · Redzēt vairāk »

Vērdiņš

Pletenberga ģerboņiem. Livonijas ordeņa un Rīgas ģerboņiem. Vērdiņš bija viduslaiku monētas, no 1515.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vērdiņš · Redzēt vairāk »

Ventava

Ventava (rakstiskajos avotos: Wynda vai Winda) bija senās Kursass zeme) Ventas upes lejtecē no Abavas ietekas uz leju līdz pat jūrai. Tā robežojās ar Vanemas zemi austrumos un Bandavas zemi dienvidos. Tagad tās teritorijā daļēji atrodas Ventspils novads, kā arī neliela daļa no Kuldīgas novada. Līdz 1230. gadam Ventava bija Kursas valdnieka Lamekina valsts sastāvā ar nosaukumu "Sagares zeme".

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ventava · Redzēt vairāk »

Ventspils komturi

Ventspils komturu rezidence - Ventspils ordeņa pils. Ventspils komturi bija Livonijas ordeņa Ventspils komturejas pārvaldnieki laikā no 1291.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ventspils komturi · Redzēt vairāk »

Ventspils viduslaiku pils

Ventspils viduslaiku pils izskats mūsdienās Ventspils viduslaiku pils ir Livonijas ordeņa celta pils Ventas upes kreisajā krastā pirms tās ietekas Baltijas jūrā, kurā viduslaikos atradās Ventspils komtura mītne (ap 1290-1562).

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ventspils viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Viļņas ūnija

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »

Vidzemes landmaršali

Vidzemes landmaršals jeb Livonijas landmāršals bija Vidzemes bruņniecības priekšstāvis un Vidzemes landtāga priekšsēdis.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vidzemes landmaršali · Redzēt vairāk »

Vilhelms fon Firstenbergs

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856-1879) zīmējums Vilhelms fon Firstenbergs (vācu: Wilhelm von Fürstenberg, latīņu: Guillelmus Furstenbergius; 1500 — 1564) bija Livonijas ordeņa mestrs 1557.VI-1559.IX.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vilhelms fon Firstenbergs · Redzēt vairāk »

Viljandi

Viljandi, arī Vīlande, ir pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Viljandi · Redzēt vairāk »

Volkenbergas pils

Mākoņkalns ar Livonijas ordeņa komtura Volkenburgas pili 1271. gadā. Lēvisa of Menāra zīmējums, 1922/1926). Volkenburgas pils siena mūsdienās. Volkenbergas pils vai, pareizāk, Volkenburgas pils (sākotnēji latīņu valodā: Wolbenborch, vācu valodā vēlāk minēta arī kā Wolkenburg, Wolchenburg, Wolkinburg, burtiski - Mākoņpils) atradās apmēram 2 km attālumā no Rāznas ezera dienvidu krasta 247,4 m augstā latgaļu pilskalna - Padebešu kalna jeb Mākoņkalna virsotnē, kas paceļas apmēram 60 metrus virs apkārtnes tagadējā Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Volkenbergas pils · Redzēt vairāk »

Zaubes pils

Zaubes pilsdrupas pie lielceļa un tiltiņš pāri Dzirnavupei 18. gadsimtā. Zaubes pils jeb Jirgenburgas pils, līdz 1932.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Zaubes pils · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu apdzīvotās teritorijas aptuveni 12.-13. gs. mijā. Robežas ir aptuvenas Zemgaļi (vai Žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Zemgales bīskapija

Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226 - 1251) bija 13.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Zemgales bīskapija · Redzēt vairāk »

Zobenbrāļu ordenis

Zobenbrāļu ordenis (1202 - 1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »

Zoneburgas pils

Zoneburgas pilsdrupas mūsdienās (2012). Zoneburgas pils jeb Zonenburgas pils, arī Māsi ordeņa pils, bija Livonijas ordeņa būvēta Zoneburgas fogta pils, kas kontrolēja pārcelšanos pāri jūras šaurumam starp Sāmsalu, Muhu salu un kontinentu.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Zoneburgas pils · Redzēt vairāk »

1234. gads

1234.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un 1234. gads · Redzēt vairāk »

1237. gads

1237.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un 1237. gads · Redzēt vairāk »

1255. gads

1255.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un 1255. gads · Redzēt vairāk »

1561. gads

1561.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un 1561. gads · Redzēt vairāk »

1562. gads

1562.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un 1562. gads · Redzēt vairāk »

1585. gads

1585.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un 1585. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Livonijas Ordenis, Livonijas ordeņa valsts, Livonijas ordeņvalsts.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »